Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
27.3.2017
GROZĪJUMI Nr.
96 - 416
Ziņojuma projekts
Tanja Fajon
(PE599.799v02-00)
Standarti, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienots statuss, un piešķirtās aizsardzības saturs, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji
Regulas priekšlikums
( COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD) )
AM_Com_LegReport
Grozījums Nr. 96
Kristina Winberg
Regulas priekšlikums
–
| |
| Ierosinājums noraidīt |
| Eiropas Parlaments noraida Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. |
Or. en
Grozījums Nr. 97
Auke Zijlstra, Janice Atkinson
Regulas priekšlikums
–
| |
| Ierosinājums noraidīt |
| Eiropas Parlaments noraida Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. |
Or. en
Grozījums Nr. 98
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
–
| |
| Ierosinājums noraidīt |
| Eiropas Parlaments noraida Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. |
Or. en
Grozījums Nr. 99
Beatrix von Storch
Normatīvās rezolūcijas projekts
4. atsauce
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu1, | svītrots |
_________________ |
|
1 Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. |
|
Or. en
Pamatojums
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir padomdevēja struktūra, un ir maz pierādījumu tam, ka tā ietekmē politiku, turklāt tās devums pārklājas ar citu struktūru ieguldījumu. Tādēļ tā būtu jālikvidē. Lai to veicinātu, ES Parlamentam nebūtu jāņem vērā tās atzinums, tādējādi atzīstot, ka šī komiteja daļēji ir de facto likvidēta.
Grozījums Nr. 100
Beatrix von Storch
Normatīvās rezolūcijas projekts
5. atsauce
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu2, | svītrots |
_________________ |
|
2 Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. |
|
Or. en
Pamatojums
Ņemot vērā ES Parlamenta arvien pieaugošo nozīmi likumdošanas procesā, Reģionu komitejas sākotnējais uzdevums ES tiesību aktu izstrādē vairs nav aktuāls, tādēļ komiteja būtu jālikvidē. Lai to veicinātu, ES Parlamentam nebūtu jāņem vērā tās atzinums, tādējādi atzīstot, ka šī komiteja daļēji ir de facto likvidēta.
Grozījums Nr. 101
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
1. virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji | Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji |
| (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.) |
Or. en
Grozījums Nr. 102
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | svītrots |
_________________ |
|
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
|
Or. en
Pamatojums
Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu drīzāk pastiprina, nevis mazina, pašreizējās problēmas saistībā ar 1951. gada Ženēvas Konvenciju. Lai risinātu jautājumus saistībā ar kvalificēšanu, būtu jāgroza 1951. gada Ženēvas Konvencija un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES būtu jāatceļ.
Grozījums Nr. 103
Barbara Spinelli, Malin Björk
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos, pamatojoties uz augstiem aizsardzības standartiem, un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāpārskata. |
_________________ | _________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 104
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos, ieviešot augstus kopīgos standartus dalībvalstīs, un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, nolūkā nodrošināt vienādi augstus standartus attieksmē pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāpārskata. |
_________________ | _________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 105
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) Ir jāveic būtiska izmaiņa Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. |
_________________ | _________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Or. it
Grozījums Nr. 106
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu lielāku konverģenci un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. |
_________________ | _________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 107
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (Ženēvas Konvencija), nav pietiekami atjaunināta un reformēta, ņemot vērā mūsdienu situāciju, un tādēļ, lai Ženēvas Konvenciju varētu uzskatīt par pamatu tiesību aktiem šajā jomā, tā būtu jāgroza.
Grozījums Nr. 108
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm. | (2) Patvēruma politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm, bet ES pieredze šajā jomā līdz šim ir bijusi neveiksmīga. Desmitiem tūkstošu bērnu pārvietošana, pazušana, nāves gadījumu skaita palielināšanās Vidusjūrā un pieaugošā sociālā spriedze ir neatbilstošas ES politikas rezultāts. |
Or. it
Grozījums Nr. 109
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm. | (2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt pieejamībai, ņemot vērā uzņēmējas sabiedrības uzņemšanas spēju, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju iespējami lielākai pašpaļāvībai. |
Or. en
Grozījums Nr. 110
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm. | (2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības sadalījumam starp dalībvalstīm. |
Or. en
Grozījums Nr. 111
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās intereses, vērtības, finansiālo situāciju un spēju uzņemt migrantus, nav pamatoti uzskatīt, ka uzņemšanas apstākļi var būt līdzvērtīgi, nemaz jau nerunājot par to, ka tie varētu būt saskaņoti.
Grozījums Nr. 112
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | (3) KEPS pamatā vajadzētu būt kopīgiem standartiem, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz neveiksmēm, kas piedzīvotas līdz šim, ES turpina īstenot politiku, ar kuru pastāvīgi tiek sodītas pirmās ieceļošanas valstis. |
Or. it
Grozījums Nr. 113
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | (3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības liedz sasniegt mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 114
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | (3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības liedz sasniegt mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 115
Barbara Spinelli, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Pašreiz dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu pieņemtos patvēruma piešķiršanas lēmumus tikai tad, ja tajos ir atteikta starptautiskās aizsardzības piešķiršana. Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkts, kurā tiek aicināts ieviest vienotu patvēruma statusu, kas ir derīgs visā Savienībā, dalībvalstis virzīsies uz tādu patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpējo atzīšanu, kurus pieņēmušas citas dalībvalstis un kuros personām, kam tas ir vajadzīgs, ir piešķirta starptautiskā aizsardzība. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka galu galā būs pilnībā savstarpēji jāatzīst dalībvalstu pieņemtie starptautiskās aizsardzības lēmumi, lai Savienībā ieviestu patiesi vienotu starptautiskās aizsardzības statusu.
Grozījums Nr. 116
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. | svītrots |
_________________ |
|
32 COM(2016) 197 final. |
|
33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. |
|
Or. en
Pamatojums
Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās intereses, vērtības, finansiālo situāciju un spēju uzņemt migrantus, nav pamatoti uzskatīt, ka tiesību akti nodrošinās efektīvas un saskaņotas kopīgas patvēruma politikas īstenošanu.
Grozījums Nr. 117
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. | (4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (turpmāk — „aģentūra”) pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tomēr tajā pilnībā nav ievēroti ieteikumi, kas ierosināti visaptverošajā pieejā migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. |
_________________ | _________________ |
32 COM(2016) 197 final. | 32 COM(2016) 197 final. |
33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. | 33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. |
Or. en
Grozījums Nr. 118
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. | (4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku, kas nodrošina vienādi augstus standartus visā Eiropas Savienībā. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas daļēji atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. |
_________________ | _________________ |
32 COM(2016) 197 final. | 32 COM(2016) 197 final. |
33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. | 33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. |
Or. en
Grozījums Nr. 119
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. | (4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. |
_________________ | _________________ |
32 COM(2016) 197 final. | 32 COM(2016) 197 final. |
33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. | 33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16. |
Or. en
Grozījums Nr. 120
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Ženēvas Konvencija ir starptautiskās tiesiskās bēgļu aizsardzības sistēmas stūrakmens. |
Or. en
Pamatojums
Pieņemot šo grozījumu, tiek atjaunots 2011. gada Kvalifikācijas direktīvas preambulas 4. apsvērums.
Grozījums Nr. 121
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Savienības kopējās starptautiskās aizsardzības politikas pamatā vajadzētu būs vienotam statusam. Lai virzītos uz tādu KEPS, kas labi darbojas, pamatojoties uz augstiem aizsardzības standartiem, ir jāpanāk ievērojams progress paraugprakses apmaiņā un valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Vienlaikus ir svarīgi administratīvi nepārslogot dalībvalstu iestādes. Tādēļ būtu jādara stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tām personām, kurām tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jānosaka uzturēšanās atļauju saskaņots derīguma termiņš, kurā būtu pilnībā jāņem vērā dalībvalstu pašreizējā paraugprakse un apspriedes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto uzturēšanās atļauju saskaņotā derīguma termiņā būtu pilnībā jāņem vērā dalībvalstu pašreizējā paraugprakse un tam nevajadzētu balstīties uz maksimāla samazinājuma principu.
Grozījums Nr. 122
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress visas imigrācijas politikas radikālai izmaiņai. Lai to panāktu, būtu jādara stingrāka atgriešanas politika un jānodrošina aizsardzības piešķiršana tikai tām personām, kurām uz to ir tiesības. |
Or. it
Grozījums Nr. 123
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, József Nagy, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms, ņemot vērā juridiskās atšķirības starp bēgļu statusu un alternatīvās aizsardzības statusu. |
Or. en
Pamatojums
Neraugoties uz to, ka ir pieņemams, ka tiek saskaņots tādu uzturēšanās atļauju termiņš, kuras saistītas ar starptautiskās aizsardzības diviem statusiem, šķiet lietderīgi uzsvērt, ka abu statusu juridiskās atšķirības būtu jāsaglabā, jo tie noteikti, pamatojoties uz diviem atšķirīgiem juridiskajiem pamatiem. Uz bēgļu statusu attiecas Ženēvas Konvencija, savukārt alternatīvās aizsardzības statusa jēdziens Eiropas Savienības tiesībās pirmo reizi tika ieviests ar Direktīvu 2004/83/EK.
Grozījums Nr. 124
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek panākta vienādi augstu aizsardzības standartu piemērošana. |
Or. en
Grozījums Nr. 125
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē, jāierobežo un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. |
Or. en
Grozījums Nr. 126
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt nevajadzētu apgrūtināt valstu valdības un pieprasīt stingrākus noteikumus attiecībā uz statusu, lai nodrošinātu to, ka aizsardzība tiek piešķirta tām personām, kurām tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. |
Or. it
Grozījums Nr. 127
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. |
Or. en
Grozījums Nr. 128
Gérard Deprez, Louis Michel
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Jāsaskaņo bēgļiem un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem piešķirto uzturēšanās atļauju derīguma termiņš, lai veidotu kopīgu Eiropas patvēruma sistēmu un mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kas piešķīrusi aizsardzību. Tādēļ uzturēšanās atļauju derīguma termiņš jānosaka uz pieciem gadiem bēgļiem un uz vienu gadu alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem. Tomēr dalībvalstis, kurās jau pašreiz ir noteikts ilgāks uzturēšanās atļauju derīguma termiņš, var izvēlēties noteikt šo termiņu uz desmit gadiem bēgļiem un pieciem gadiem ― alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem. |
Or. fr
Pamatojums
Šā apsvēruma pievienošanas mērķis ir radīt pamatu 26. panta piemērošanai.
Grozījums Nr. 129
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 130
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 131
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. | (6) Tāpēc ir nepieciešama direktīva, lai visā Savienībā nodrošinātu vienādi augstu aizsardzības standartu īstenošanu un konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. |
Or. en
Grozījums Nr. 132
Nadine Morano
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. Kritēriju, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, interpretācijai vajadzētu arī palīdzēt efektīvāk un sistemātiskāk apzināt personas, kurām uz to nav tiesību. |
Or. fr
Grozījums Nr. 133
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. Turklāt šīs regulas galvenajam principam jābūt cīņai pret dalībvalstu patvēruma sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 134
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, József Nagy, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka bēgļiem un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ierosināts, pamatojoties uz 34. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 135
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs direktīvas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka visām minētajām personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. |
| (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.) |
Or. en
Grozījums Nr. 136
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro pamatkritēriju kopumu, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas pamattiesības. |
Or. en
Grozījums Nr. 137
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs direktīvas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. |
Or. en
Grozījums Nr. 138
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. | (7) Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam ir tiesības uz starptautisko aizsardzību, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības. |
Or. it
Grozījums Nr. 139
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | svītrots |
Or. it
Grozījums Nr. 140
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 141
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | (8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz panākt augstu aizsardzības standartu līmeni Savienībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 142
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | (8) Arī turpmāka noteikumu tuvināšana par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu varētu palīdzēt ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. |
Or. it
Grozījums Nr. 143
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību. | (9) Šī direktīva neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. |
Or. en
Grozījums Nr. 144
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību. | (9) Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei — kamēr vien valstu līmeņa humanitārās aizsardzības statusi turpinās būt spēkā, būs ļoti grūti saprast, kā var nepastāvēt risks sajaukt bēgļa statusu un alternatīvās aizsardzības statusu.
Grozījums atbilst turpmāk norādītajam grozījumam attiecībā uz regulas 3. pantu.
Grozījums Nr. 145
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 146
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | (10) Pārmitinātajām personām būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība, lai tām piedāvātu ilglaicīgu risinājumu. Tādējādi patvēruma acquis iekļautie noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu būtu jāpiemēro, tiklīdz pārmitinātās personas ierodas dalībvalstu teritorijā. |
Or. en
Grozījums Nr. 147
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | (10) Personām, par kurām pieņemts pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu. |
Or. it
Grozījums Nr. 148
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | (10) Personām, par kurām pieņemts pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu. |
Or. en
Grozījums Nr. 149
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. | (11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības. |
Or. it
Grozījums Nr. 150
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. | (11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā („Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 151
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. | (11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā („Harta”), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK) un Eiropas Sociālajā hartā. Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas, ECTK un Eiropas Sociālās hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, aizsardzību piespiedu izraidīšanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesībām uz patvērumu, nediskrimināciju, vienlīdzības principu, bērna tiesībām, sociālo tiesību īstenošanu, tostarp sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. |
Or. en
Grozījums Nr. 152
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. | (11) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā („Harta”). Šī direktīva īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. |
Or. en
Grozījums Nr. 153
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Attiecībā uz personām, kurām piemēro šo regulu, dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības atbilstīgi starptautisko tiesību instrumentiem, kuros tās ir puses, it īpaši tiem, kuros ir noteikts diskriminācijas aizliegums. | (12) Attiecībā uz personām, kurām piemēro šo direktīvu, dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības atbilstīgi starptautisko tiesību instrumentiem, kuros tās ir puses, it īpaši tiem, kuros ir noteikts diskriminācijas aizliegums. |
Or. en
Grozījums Nr. 154
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Turklāt dalībvalstīm būtu visos pārvaldības līmeņos pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz līdzekļi, kuri nav tieši saistīti ar patvēruma un migrācijas politiku, bet kurus var izmantot, lai finansētu darbības šajā jomā, piemēram, integrācijas darbības, kādas ir pieejamas Eiropas Sociālā fonda, Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros. Šos līdzekļus vajadzētu darīt tiešāk pieejamus vietējām un reģionālajām iestādēm tādu darbību īstenošanai, kuras ir to tiešā atbildībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 155
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest direktīvā noteiktos augstos standartus, jo īpaši saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju ilglaicīgas integrācijas veicināšanu, kā arī, lai sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar problēmām, cenšoties nodrošināt augstus standartus savu patvēruma sistēmu ietvaros, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Šajā nolūkā vietējām un reģionālajām iestādēm un starptautiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jādara pieejams atbilstošs finansējums, ietverot vietējo un reģionālo iestāžu iespēju tieši piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam. |
Or. en
Grozījums Nr. 156
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, nosakot prioritāti palīdzēt tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot vienīgi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, atbilstīgi vispārējam principam, kurš paredz novērst divkāršu finansēšanu. |
Or. en
Pamatojums
Divkāršas finansēšanas aizliegums ir ESI fondu vispārējs princips. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka ikviens Eiropas fonds tiek izmantots tikai tiem mērķiem, kas ir tā izveidošanas pamatā.
Grozījums Nr. 157
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā situācija. |
Or. en
Grozījums Nr. 158
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. | (14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. Piemērojot šo regulu, ES aģentūrām un dalībvalstīm būtu jāņem vērā informācija, ko sniedz ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos un šajā jomā iesaistītās nevalstiskās organizācijas. |
_________________ | _________________ |
34 COM(2016) 271 final. | 34 COM(2016) 271 final. |
Or. it
Grozījums Nr. 159
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. | (14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā. Īstenojot šo regulu, dalībvalstu iestādes var ņemt vērā Aģentūras izstrādātos indikatīvos norādījumus un paraugpraksi. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādes var ņemt vērā informāciju, pārskatus, izcelsmes valstu situācijas kopējo analīzi un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. Turklāt, novērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visa UNHCR un uz vietas aktīvo pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtā attiecīgā informācija. |
_________________ | _________________ |
34 COM(2016) 271 final. | 34 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 160
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. | (14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs direktīvas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Transponējot un īstenojot šo direktīvu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. |
_________________ | _________________ |
34 COM(2016) 271 final. | 34 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 161
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. | (14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. |
_________________ | _________________ |
34 COM(2016) 271 final. | 34 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 162
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. | (14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā un reģistrēšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādes var ņemt vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādes var īpaši ņemt vērā informāciju, pārskatus, izcelsmes valstu situācijas kopējo analīzi un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. |
_________________ | _________________ |
34 COM(2016) 271 final. | 34 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 163
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. | (15) Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā „bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. Tādējādi bērniem, kuri iesnieguši pieteikumu un kuri kļuvuši 18 gadus veci pirms lēmuma par viņu pieteikumu pieņemšanas, tomēr varētu piemērot ģimenes vienotības principu. |
Or. en
Grozījums Nr. 164
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. | (15) Īstenojot šo direktīvu, pirmkārt būtu jāņem vērā „bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. |
Or. en
Grozījums Nr. 165
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. | (16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā uzņēmējvalsts tiesību sistēma. |
Or. it
Grozījums Nr. 166
Barbara Spinelli, Cornelia Ernst
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. | (16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā ģimeņu daudzveidība un jaunie ģimeņu veidi, dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver gan ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, gan ģimenes, kuras ir izveidojušās pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā, visos gadījumos izslēdzot piespiedu laulības. Laulātā un neprecēta partnera jēdzienā nevajadzētu nodalīt laulātos vai šādus partnerus, balstoties uz viņu dzimumu. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka ģimenes locekļu definīcijā būtu jāietver ģimenes, kuras ir izveidojušās pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. Ēnu referents arī piekrīt referentei, ka visos gadījumos būtu jāizslēdz piespiedu laulības neatkarīgi no tā, kur tās notikušas.
Grozījums Nr. 167
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. | (16) Ģimenes locekļu jēdzienā būtu jāņem vērā principi, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/86/EK1a un kuri uzsver ģimenes pamatvienību, dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. |
| _________________ |
| 1a Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, OV L 251, 3.10.2003., 12.–18. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 168
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. | (16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie ģimenes veidi, dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver gan ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, gan ģimenes, kas izveidojušās pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāizslēdz piespiedu laulību jēdziens. |
Or. it
Grozījums Nr. 169
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. | (16) Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts vai nu pirms, vai pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. |
Or. en
Grozījums Nr. 170
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Šī regula neskar Protokolu par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD. | (17) Šī direktīva neskar Protokolu par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD. |
Or. en
Grozījums Nr. 171
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Apspriešanās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos var sniegt dalībvalstīm noderīgas norādes, nosakot bēgļa statusu saskaņā ar Ženēvas Konvencijas 1. pantu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 172
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Būtu jānosaka standarti bēgļa statusa definēšanai un saturam, lai dalībvalstu kompetentajām struktūrām dotu norādes Ženēvas konvencijas piemērošanā. | (20) Līdz šim ES un vairums dalībvalstu faktiski neievēro kritērijus, kas nosaka bēgļa statusu, jo Eiropā, kā to empīriski apliecina Itālijas gadījums, vairums uzņemto cilvēku nav bēgļi, bet ekonomiskie migranti, kuri pēc tam paliek Eiropas teritorijā, saasinot sociālo spriedzi. |
Or. it
Grozījums Nr. 173
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Nepieciešams ieviest kopīgus kritērijus patvēruma pieteikuma iesniedzēju atzīšanai par bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē. | svītrots |
Or. it
Pamatojums
Patvēruma pieteikuma iesniedzējs nav bēglis. Bēglis ir persona, kam pēc patvēruma pieteikuma izskatīšanas ir piešķirts bēgļa statuss.
Grozījums Nr. 174
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Nepieciešams ieviest kopīgus kritērijus patvēruma pieteikuma iesniedzēju atzīšanai par bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē. | (21) Nepieciešams ieviest pamatkritērijus patvēruma pieteikuma iesniedzēju atzīšanai par bēgļiem Ženēvas Konvencijas 1. panta nozīmē. |
Or. en
Grozījums Nr. 175
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21a) Lai gan pierādīšanas pienākums pamatot savu pieteikumu būtībā ir uzlikts pieteikuma iesniedzējam, pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus attiecīgos faktus kopīgi īsteno gan pieteikuma iesniedzējs, gan arī atbildīgā iestāde. Ja pieteikuma iesniedzēja paziņojumu aspektus nepamato dokumentāri vai citi pierādījumi, pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju attaisno, ja viņš ir īstenojis patiesus centienus, lai pamatotu savu pieteikumu, un ir iesniedzis visus attiecīgos elementus, kas ir viņa rīcībā, un ja viņa paziņojumi tiek atzīti par loģiskiem un ticamiem. |
Or. en
Pamatojums
Sk. 4. panta 5. punkta grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 176
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; iekšējo aizsardzību un vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem. | (22) Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem. |
Or. en
Grozījums Nr. 177
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; iekšējo aizsardzību un vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem. | (22) Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents, tāpat kā referente neuzskata, ka iekšējās aizsardzības jēdziens ir pietiekami labi izstrādāts, pietiekami skaidrs vai drošs, lai to piemērotu pilnībā saskaņoti.
Grozījums Nr. 178
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. | (23) Aizsardzību var sniegt valsts, kura vēlas un spēj nodrošināt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. it
Grozījums Nr. 179
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. | (23) Aizsardzību var sniegt tikai valsts, ja tās iestādes vēlas un spēj sniegt aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. en
Grozījums Nr. 180
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. | (23) Aizsardzību var sniegt valstis, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību un kuras atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. en
Pamatojums
According to the 1951 refugee convention, as amended in 1967, the only protection actor is the State [Art. 1A(2)]:
“For the purposes of the present Convention, the term “refugee” shall apply to any person who:
…
(2) owing to well-founded fear of being persecuted for reasons of race, religion, nationality, membership of a particular social group or political opinion, is outside the country of his nationality and is unable or, owing to such fear, is unwilling to avail himself of the protection of that country; or who, not having a nationality and being outside the country of his former habitual residence as a result of such events, is unable or, owing to such fear, is unwilling to return to it.” [country = state]
Grozījums Nr. 181
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. | (23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai. |
Or. en
Grozījums Nr. 182
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. | (23) Aizsardzību var sniegt valsts vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. it
Grozījums Nr. 183
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | svītrots |
Or. it
Grozījums Nr. 184
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 185
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Iekšējās aizsardzības jēdziens neizriet no 1951. gada Bēgļu konvencijas un rada papildu kritēriju bēgļu statusa iegūšanai papildus kritērijiem, kuri paredzēti Bēgļu konvencijas 1. panta A daļā, tādējādi radot iespēju, ka pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar konvenciju, nav tiesību uz aizsardzību saskaņā ar ES tiesībām.
Grozījums Nr. 186
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | (24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Novērtējums, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, var būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemama daļa, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. Taču pieteikuma iesniedzējam būtu jāsadarbojas ar atbildīgo iestādi, lai noteiktu, vai viņa izcelsmes valsts ir izpildījusi iekšējās aizsardzības nosacījumus. |
Or. en
Pamatojums
Neraugoties uz to, ka pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzliek atbildīgajai iestādei, ir arī jānodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs palīdzētu atbildīgajai iestādei konstatēt, vai ir izpildīti iekšējās aizsardzības nosacījumi, sniedzot būtisku informāciju un atbildot uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Grozījums Nr. 187
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | (24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. |
Or. en
Grozījums Nr. 188
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. | (24) Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, vēlākais, kad atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības nepieejamību būtu jāuzņemas pieteikuma iesniedzējam. |
Or. en
Grozījums Nr. 189
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, József Nagy, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (24a) Bērna interešu novērtējumam jābūt galvenajam apsvērumam, ko ņem vērā attiecīgās iestādes, novērtējot iekšējās aizsardzības apstākļus nepilngadīgu personu gadījumā. |
Or. en
Pamatojums
Šis apsvērums ir saskaņots ar ierosināto jauno 8. panta 4. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 190
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība. Ja minētais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, vienlaikus ar minētās aizsardzības faktisko pieejamību būtu jāizvērtē tādu atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, kas ir nepavadīta nepilngadīgā interesēs. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Atbilst turpmāk ierosinātajiem grozījumiem, svītrojot 8. pantu.
Grozījums Nr. 191
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība. Ja minētais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, vienlaikus ar minētās aizsardzības faktisko pieejamību būtu jāizvērtē tādu atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, kas ir nepavadīta nepilngadīgā interesēs. | (25) Ja tiek konstatēts, ka vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 192
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vajāšanas veidus, kas īpaši vērsti pret bērniem. | (26) Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm ir jāņem vērā vajāšanas, cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas veidi, kas īpaši vērsti pret bērniem, vai aizsardzības trūkums pret šādu vajāšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 193
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vajāšanas veidus, kas īpaši vērsti pret bērniem. | (26) Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vajāšanas veidus un jebkāda veida izmantošanu vai aizsardzības trūkumu, kas īpaši vērsti pret bērniem. |
Or. it
Grozījums Nr. 194
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Viens no nosacījumiem, lai personu kvalificētu kā bēgli Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta nozīmē, ir cēloņsakarība starp vajāšanas iemesliem, proti, rase, reliģija, tautība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālai grupai, un vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkums. | (27) Viens no nosacījumiem, lai personu kvalificētu kā bēgli Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta nozīmē, ir cēloņsakarība starp vajāšanas iemesliem, proti, rase, reliģija vai ticība, tautība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālai grupai, vai politiskais viedoklis, un vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkums. |
Or. en
Grozījums Nr. 195
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 196
Traian Ungureanu, Artis Pabriks, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 197
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. | (28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu „piederība noteiktai sociālai grupai”. |
Or. en
Grozījums Nr. 198
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. | (28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu „piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. Pieteikuma iesniedzēja pienācīgi pamatotas bailes no vajāšanas var rasties no pieņēmuma, ka pieteikuma iesniedzējs ir piederīgs konkrētai sociālai grupai neatkarīgi no tā, vai tas tā patiešām ir. |
Or. en
Grozījums Nr. 199
Barbara Spinelli, Cornelia Ernst
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. | (28) Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu „piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte, dzimuma izpausme un dzimuma raksturojums, kā arī seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā, noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. |
Or. en
Pamatojums
The shadow rapporteur agrees with the rapporteur that the sex characteristics of an applicant might also be a factor in determining whether that applicant belongs to a particular social group. Furthermore, she would like to add “gender expression” to the definition of “particular social group” following a European Court of Human Rights ruling where it was clarified that individuals can be at particular risk of ill-treatment (under Article 3 ECHR) in third countries where they are perceived as not conforming to the gender roles ascribed to them by society, tradition and even the legal system (N v. Sweden, Application no. 23505/09).
Grozījums Nr. 200
Barbara Spinelli, Cornelia Ernst
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. | (29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā un ECTK nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. Turklāt kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma izpausmi vai dzimuma raksturojumu, kad pirmo reizi aprakstīja savu vajāšanu. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka novēlota atklāšana ir viens no četriem rādītājiem, kas minēti Eiropas Savienības Tiesas nesenajā 2014. gada 2. decembra spriedumā lietā A, B un C pret Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie, bet tā nav minēta Komisijas tekstā, tādēļ būtu jāpievieno. Tādiem patvēruma meklētājiem, kas ir lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi, bailes un nosodījums nereti noved pie viņu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimuma izpausmes vai dzimuma raksturojuma novēlotas atklāšanas. Viņu pieteikumi nedrīkst saņemt negatīvu atbildi tikai šādas novēlotas atklāšanas dēļ.
Grozījums Nr. 201
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. | (29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo dzīvi vai veikt tās pārbaudes. |
Or. it
Grozījums Nr. 202
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. | (29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem, bet gan kompetentajām iestādēm būtu stingri jāpieprasa faktu pierādījumi par personas homoseksualitāti. |
Or. en
Grozījums Nr. 203
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem, ir izklāstītas ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā un cita starpā ietvertas ANO rezolūcijās, kas attiecas uz terorisma apkarošanas pasākumiem un noteic, ka “terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem” un ka “apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem”. | (30) Darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem, ir izklāstītas ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā un cita starpā ietvertas ANO rezolūcijās, kas attiecas uz terorisma apkarošanas pasākumiem un noteic, ka „terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem” un ka „apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem”. Minētajiem aktiem, metodēm un praksei vajadzētu būt arī iemeslam, lai liegtu iespēju iegūt un atsaukt bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu. |
Or. en
Grozījums Nr. 204
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ var būt par pamatu izslēgšanai no bēgļa statusa. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 205
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ var būt par pamatu izslēgšanai no bēgļa statusa. | (31) Politiska nozieguma veikšana var būt pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. |
Or. en
Grozījums Nr. 206
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ var būt par pamatu izslēgšanai no bēgļa statusa. | (31) Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ tiem vajadzētu būt par pamatu izslēgšanai no bēgļa statusa. |
Or. en
Grozījums Nr. 207
Monika Hohlmeier
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (31a) Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā |
| lietā Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides pret Mostafa Lounani1a |
| skaidri noteica, ka atbalsts teroristu grupējumam vai terora akta īstenošana ir pietiekams iemesls, lai pieteikuma par starptautisko aizsardzību iesniedzēju izslēgtu no bēgļa statusa vai no alternatīvās aizsardzības statusa. |
| _________________ |
| 1a C-573/14. |
Or. en
Pamatojums
Grozījums atbilst 12. panta grozījumam.
Grozījums Nr. 208
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (31a) Alternatīvās aizsardzības statusa atzīšana ir deklaratīvs akts. |
Or. en
Grozījums Nr. 209
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Būtu jānosaka arī standarti attiecībā uz alternatīvā aizsardzības statusa noteikšanu un tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un būtu jāpapildina bēgļu aizsardzība, kas paredzēta Ženēvas konvencijā. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 210
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Būtu jānosaka arī standarti attiecībā uz alternatīvā aizsardzības statusa noteikšanu un tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un būtu jāpapildina bēgļu aizsardzība, kas paredzēta Ženēvas konvencijā. | (32) Būtu jānosaka arī standarti attiecībā uz alternatīvā aizsardzības statusa noteikšanu un tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un būtu jāpapildina bēgļu aizsardzība, kas paredzēta Ženēvas Konvencijā. Lai gan aizsardzības pamatojums bēgļa statusa un alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai atšķiras, aktuālās aizsardzības nepieciešamības ilgums var būt līdzīgs. |
Or. en
Grozījums Nr. 211
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(33) Nepieciešams ieviest kopīgus kritērijus, uz kuru pamata personas, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu atzīstamas par tiesīgām saņemt alternatīvo aizsardzību. Minētajiem kritērijiem būtu jāizriet no starptautiskām saistībām saskaņā ar cilvēktiesību instrumentiem un dalībvalstīs pastāvošās prakses. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 212
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 213
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. | (34) Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. Faktori, kas jāņem vērā, nosakot, vai ir apzināta vardarbība, varētu ietvert ārēju agresiju, okupāciju, ārvalstu kundzību, iekšējos konfliktus, smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai pasākumus, kuri būtiski grauj sabiedrisko kārtību izcelsmes valstī vai tās daļā. |
Or. en
Grozījums Nr. 214
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kura atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. | (36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36 un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, prasītajam kaitējuma līmenim nav jābūt līdzvērtīgam spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tādu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kurš atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. Lai gan Savienībā pašreiz nav saskaņotas ar vidi saistītu apsvērumu dēļ pārvietotas personas juridiskas definīcijas, tas neliedz dalībvalstīm sniegt aizsardzību šādām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
_________________ | _________________ |
36 Lieta C-465/07. | 36 Lieta C-465/07. |
Or. en
Grozījums Nr. 215
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kura atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. | (36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos teritorijā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kurš atgrieztos izcelsmes valstī, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. Šīs regulas nolūkā būtu jānodrošina starptautiskā aizsardzība arī personām, pret kurām vērsti smagi draudi dzīvībai vai veselībai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu dēļ. |
_________________ | _________________ |
36 Lieta C-465/07. | 36 Lieta C-465/07. |
Or. it
Grozījums Nr. 216
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kura atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. | (36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, prasītajam kaitējuma līmenim nav jābūt līdzvērtīgam spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam. Plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tādu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kurš atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. |
_________________ |
|
36 Lieta C-465/07. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 217
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kura atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. | (36) Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kurš atgrieztos izcelsmes valsts jebkurā daļā, tikai tāpēc vien, ka tā atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku. |
_________________ | _________________ |
36 Lieta C-465/07. | 36 Lieta C-465/07. |
Or. en
Pamatojums
Apsvērums ir grozīts, ņemot vērā ierosināto iekšējās aizsardzības iespējamības novērtējumu.
Grozījums Nr. 218
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36a) Personai, kam vajadzīga aizsardzība, jo tā nevar atgriezties savā izcelsmes valstī dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas dēļ, arī vajadzētu būt tiesībām uz aizsardzību saskaņā ar šo regulu. |
Or. en
Grozījums Nr. 219
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
36.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36b) Dabas vai cilvēka izraisīta katastrofas ietver klimata pārmaiņu sekas, zemes piesavināšanos, ūdens resursu piesavināšanos, dzīves vietas pārtuksnešošanos, piespiedu izmitināšanu ciematos, kā arī kara izraisītas vides katastrofas un piesārņojumu. |
Or. en
Pamatojums
Vides bēgļus starptautiskās tiesības pašreiz neaizsargā. Atšķirībā no bēgļiem, uz kuriem attiecas ANO 1951. gada Konvencija par bēgļiem, vides bēgļi, ja tos nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti, atgriežas izpostītā dzimtenē vai tiek piespiesti apmesties bēgļu nometnēs. Klimata pārmaiņas skar ne tikai vidi — tās ietekmē ikvienu cilvēku dzīves aspektu no valdību stabilitātes līdz ekonomikai un veselības aprūpei.
Grozījums Nr. 220
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. | (37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 221
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. | (37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 222
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Ģimenes locekļi to ciešās saiknes ar bēgli dēļ parasti ir neaizsargāti pret vajāšanas darbībām tādā veidā, kas varētu būt pamats starptautiskajai aizsardzībai. Ja viņi nav kvalificējami starptautiskās aizsardzības saņemšanai, ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā viņi ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju un izmantot tādas pašas tiesības kā starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Neskarot šīs regulas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK. | (38) Ģimenes locekļi ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju, kuras termiņš nepārsniedz starptautiskās aizsardzības saņēmējam piešķirtās aizsardzības ilgumu. Neskarot šīs regulas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK. |
Or. en
Grozījums Nr. 223
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Ģimenes locekļi to ciešās saiknes ar bēgli dēļ parasti ir neaizsargāti pret vajāšanas darbībām tādā veidā, kas varētu būt pamats starptautiskajai aizsardzībai. Ja viņi nav kvalificējami starptautiskās aizsardzības saņemšanai, ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā viņi ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju un izmantot tādas pašas tiesības kā starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Neskarot šīs regulas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK. | (38) Ģimenes locekļi to ciešās saiknes ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju dēļ parasti ir neaizsargāti pret vajāšanas darbībām tādā veidā, kas varētu būt pamats starptautiskajai aizsardzībai. Ja viņi nav kvalificējami starptautiskās aizsardzības saņemšanai, ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā viņi ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju un izmantot tādas pašas tiesības kā starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Neskarot šīs direktīvas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo direktīvu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK. |
Or. en
Grozījums Nr. 224
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese
Regulas priekšlikums
38.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (38a) Lai novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai laulība starp starptautiskās aizsardzības saņēmēju un viņa/viņas laulāto ir patiesu attiecību rezultāts. |
Or. en
Pamatojums
Šis apsvērums ir saskaņots ar ierosināto jauno 25. panta 3.a punktu.
Grozījums Nr. 225
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | svītrots |
_________________ |
|
37 COM(2016) 271 final. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 226
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgās iestādes var pārskatīt piešķirto statusu, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 227
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Pamatojums
Aizsardzības vajadzību pārskatīšana laikā, kad tiek pārskatīta uzturēšanās atļauja, prasītu ļoti lielus resursus no dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Neraugoties uz to, jāparedz pienākums dalībvalstu atbildīgajām iestādēm pārskatīt starptautiskās aizsardzības statusu, ja Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra novēro ievērojamas izmaiņas aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī.
Grozījums Nr. 228
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas37 8. un 10. pantā. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama aizsardzība, atbildīgās iestādes varētu pārskatīt piešķirto statusu, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas37 8. un 10. pantā. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. it
Grozījums Nr. 229
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, vēlākais, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 230
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju — pirmo reizi bēgļu gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 231
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju — pirmo un otro reizi bēgļu gadījumā, un pirmo, otro un trešo reizi — alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 232
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Izvērtējot apstākļu maiņu attiecīgajā trešajā valstī, dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā bēgļa individuālo situāciju, pārbauda, vai aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki šajā valstī ir veikuši pamatotus pasākumus vajāšanas novēršanai, vai tie šajā nolūkā uztur, cita starpā, efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu vajāšanas darbības, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un vai attiecīgajam valstspiederīgajam būs pieeja šādai aizsardzībai, ja bēgļa statuss beigtu pastāvēt. | (40) Izvērtējot apstākļu maiņu attiecīgajā trešajā valstī, dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā starptautiskās aizsardzības saņēmēja individuālo situāciju, pārbauda, vai aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki šajā valstī ir veikuši vajadzīgos pasākumus vajāšanas novēršanai, vai tie šajā nolūkā uztur, cita starpā, efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu vajāšanas darbības, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un vai attiecīgajam valstspiederīgajam būs pieeja šādai aizsardzībai, vai persona var droši tikt uzņemta valstī un vai var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, ja bēgļa statuss beigtu pastāvēt. |
Or. en
Grozījums Nr. 233
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 234
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | (41) Kad starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atsauc statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 235
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | (41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, jo īpaši ar darbu saistītu apsvērumu dēļ, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Taču šiem noteikumiem nevajadzētu veicināt to, ka tiek apieti valsts imigrācijas noteikumi. |
Or. en
Grozījums Nr. 236
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | (41) Kad bēgļa statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 237
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | (41) Kad starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. |
Or. it
Grozījums Nr. 238
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
41.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (41a) Princips, kurš paredz šaubas vērtēt par labu vainīgajam, pierāda, ka ir atzītas vērā ņemamās grūtības, ar kurām saskaras pieteikumu iesniedzēji, iegūstot un sniedzot pierādījumus, lai pamatotu savu prasību. Saskaņā ar vispārēju juridisku principu pierādīšanas pienākums ir uzlikts pieteikuma par starptautisko aizsardzību iesniedzējam, savukārt pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus attiecīgos faktus kopīgi īsteno gan pieteikuma iesniedzējs, gan arī atbildīgā iestāde. Taču šaubas būtu jāvērtē par labu pieteikuma iesniedzējam, ja viņa paziņojumu aspektus nepamato dokumentāri vai citi pierādījumi un ja pieteikuma iesniedzējs ir īstenojis patiesus centienus, lai pamatotu savu pieteikumu un ir iesniedzis visus būtiskos elementus, kas ir viņa rīcībā, un ja viņa paziņojumi tiek atzīti par loģiskiem un ticamiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 239
Barbara Spinelli, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. | svītrots |
_________________ |
|
38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. |
|
39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. |
|
40 COM(2016) 378 final. |
|
Or. en
Pamatojums
Apsvērums svītrots, lai nodrošinātu atbilstību pielikumam par patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu.
Grozījums Nr. 240
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. | (42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. |
_________________ | _________________ |
38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. | 38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. |
39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. | 39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. |
40 COM(2016) 378 final. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 241
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. | (42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/8011a un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. |
_________________ | _________________ |
| 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.). |
38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. | 38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. |
39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. | 39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. |
40 COM(2016) 378 final. | 40 COM(2016) 378 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 242
Emil Radev
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | svītrots |
_________________ |
|
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. |
|
Or. bg
Pamatojums
Valstis pie ES ārējām robežām nevar piespiest uzņemties pastāvīgu atbildību par personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība.
Grozījums Nr. 243
Barbara Spinelli, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | svītrots |
_________________ |
|
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. |
|
Or. en
Pamatojums
Apsvērums svītrots, lai nodrošinātu atbilstību pielikumam par patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu.
Grozījums Nr. 244
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | (43) Atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. Nepavadītus nepilngadīgos, kuri ir starptautiskās aizsardzības saņēmēji, atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar regulā [Dublinas regula] noteikto procedūru var pieņemt atpakaļ vienīgi tad, ja pēc bērna interešu vairākdisciplīnu novērtēšanas tiek pierādīts, ka šāda pieņemšana būtu bērna interesēs. |
_________________ | _________________ |
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. | 41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx]. |
Or. en
Grozījums Nr. 245
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | (43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar jaunajā Dublinas regulā41 un šajā regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus, un jāpiemēro tiem sankcijas. |
_________________ |
|
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 246
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | (43) Turklāt, lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. |
_________________ | _________________ |
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. | 41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx]. |
Or. it
Grozījums Nr. 247
Barbara Spinelli, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Svītrots, lai saskaņotu ar pielikumu par patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpēju atzīšanu.
Grozījums Nr. 248
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 249
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | (44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Tas būtu jādara, neskarot starptautiskās aizsardzības saņēmēju iespēju iesniegt attiecīgajai iestādei pieņemamus pamatojuma dokumentus. |
Or. en
Pamatojums
Šis apsvērums saskaņots ar 44. panta 1. punkta grozījuma priekšlikumu.
Grozījums Nr. 250
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | (44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Turklāt piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, būtu jāpagarina līdz septiņiem gadiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 251
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu, vai atbalsta šādu apvienību. | (45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens var attiekties arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu. Tomēr tas vien, ka attiecīgā persona ir bijusi šādas organizācijas biedrs, nevar automātiski nozīmēt to, ka šai personai tiek liegts bēgļa statuss — ir jāspēj attiecināt uz attiecīgo personu daļu no atbildības par nodarījumiem, kurus attiecīgā organizācija ir veikusi tajā laikā, kad šī persona ir bijusi tās biedrs. Šajā ziņā kompetentajai iestādei cita starpā ir jānovērtē, kāda nozīme attiecīgajai personai bija attiecīgajos nodarījumos, tās stāvoklis organizācijā, zināšanu apjoms, kurš tai bija vai kuram tai bija jābūt par organizācijas darbībām, iespējamais spiediens, kuram tā bija pakļauta, vai citi faktori, kas varēja ietekmēt tās rīcību. Konkrētā atbildība jānovērtē, ņemot vērā gan objektīvos, gan subjektīvos kritērijus, tā jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem, lēmumam jābūt likumīgam un atteikumam — samērīgam attiecībā pret sasniedzamo mērķi. Pieteikuma iesniedzēji jāinformē par atteikuma iemeslu, ko nedrīkst pamatot ar aizdomām. Pieteikuma iesniedzējiem jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. |
Or. en
Pamatojums
Grozījumā iekļautas ES Tiesas sprieduma lietā Bundesrepublik Deutschland/B (C-57/09) un D (C-101/09) daļas.
Grozījums Nr. 252
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu, vai atbalsta šādu apvienību. | (45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu. |
Or. en
Grozījums Nr. 253
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu, vai atbalsta šādu apvienību. | (45) Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie netieši vai tieši atbalsta terorismu vai reliģisko radikālismu. |
Or. en
Pamatojums
Ir sarežģīti un lieki pierādīt dalību teroristu apvienībā; būtiskāk ir atklāt šādas parādības atbalsta darbības, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.
Grozījums Nr. 254
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, József Nagy, Emil Radev
Regulas priekšlikums
45.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (45a) Ja starptautiskās aizsardzības saņēmējs vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs atbilst Ženēvas konvencijas 33. panta 2. punktam, dalībvalstīm būtu jāizmanto iespēja pieņemt lēmumu par attiecīgās personas atgriešanos izcelsmes valstī, pilnībā ievērojot Eiropas Pamattiesību hartas noteikumus, jo īpaši tās 4. pantu un 19. panta 2. punktu. |
Or. en
Pamatojums
2015. gada 24. jūnija spriedumā lietā HT (C-373/13) Tiesa uzsvēra, ka tiesību aktā, kāds tas ir pašreiz, dalībvalstis var brīvi pieņemt lēmumus gadījumos, kad attiecīgo personu var repatriēt. Lai gan būtu jāievēro „nerepatriēšanas” princips, šķiet, ka dalībvalstīm būtu arī jānodrošina iespējas piemērot atkāpi no šā principa, ja tas nav pretrunā to starptautiskajām saistībām un saistībām, kas paredzētas Eiropas pamattiesību hartā.
Grozījums Nr. 255
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Pieņemot lēmumu par tiesībām uz šajā regulā paredzētajiem pabalstiem, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā bērna intereses, kā arī īpašie atkarības apstākļi, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēja apgādībā ir tās tuvi radinieki, kuri jau atrodas dalībvalstī un kuri nav minētās starptautiski aizsargājamās personas ģimenes locekļi. Ārkārtas apstākļos, kad starptautiski aizsargājamās personas tuvs radinieks ir laulāts nepilngadīgais, ko nepavada viņa laulātais, nepilngadīgā intereses var tikt saistītas ar viņa izcelsmes ģimeni. | (46) Pieņemot lēmumu par tiesībām uz šajā direktīvā paredzētajiem pabalstiem, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā bērna intereses, kā arī īpašie atkarības apstākļi, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēja apgādībā ir tās tuvi radinieki, kuri jau atrodas dalībvalstī un kuri nav minētās starptautiski aizsargājamās personas ģimenes locekļi. Ārkārtas apstākļos, kad starptautiski aizsargājamās personas tuvs radinieks ir laulāts nepilngadīgais, ko nepavada viņa laulātais, nepilngadīgā intereses var tikt saistītas ar viņa izcelsmes ģimeni. |
Or. en
Grozījums Nr. 256
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Apsvērums svītrots, lai nodrošinātu atbilstību 22. panta 3. punkta grozījumam.
Grozījums Nr. 257
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā, starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 258
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā, starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības. | (48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. |
Or. en
Grozījums Nr. 259
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā, starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības. | (48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā, starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības. Kompetentās iestādes turklāt var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai vai pašnodarbinātībai, lai novērstu nelīdzsvarotību darba tirgū. |
Or. en
Grozījums Nr. 260
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. | (49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. Saskaņā ar Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, ierobežojot starptautiskās aizsardzības saņēmēju nodarbinātības iespējas, valdības atņem kopienām motivētus darba ņēmējus, padara patvēruma meklētājus/bēgļus neaizsargātus pret izmantošanu par lētu darbaspēku un ilgtermiņā apgrūtina integrācijas procesu. Turklāt izmaksas, kas saistītas ar patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir mazākas, ja viņiem ir atļauta apmaksāta nodarbinātība. Šajā ziņā labākais risinājums būtu agrīna iekļaušana darba tirgū. |
Or. en
Grozījums Nr. 261
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. | (49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām. |
Or. en
Grozījums Nr. 262
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. | (49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā direktīvā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. |
Or. en
Grozījums Nr. 263
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (49a) Starptautiskās aizsardzības saņēmēji ierodoties var būt nelabvēlīgā situācijā. Ziņojumā „Pārvietoto bēgļu iekļaušana darba tirgū” UNHCR apgalvo, ka pārvietotie bēgļi vai nu nokļūst nošķirtā darba tirgū (ar vāju prasmju prasībām), vai viņiem ir papildu šķēršļi attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai. Tādēļ būtu jāizstrādā strukturētas programmas, paredzot dažādas metodes, lai šai mērķa grupai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. |
Or. en
Grozījums Nr. 264
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
49.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (49b) Jāapsver īpaši pasākumi, lai efektīvi pievērstos praktiskām grūtībām, ar kurām saskaras starptautiskās aizsardzības saņēmēji attiecībā uz viņu ārvalstu diplomu, apliecību vai citu oficiālu kvalifikācijas apliecinājumu autentifikāciju, jo īpaši tad, ja nav dokumentāru pierādījumu un viņi nespēj segt izmaksas, kas saistītas ar atzīšanas procedūrām. |
Or. en
Pamatojums
Šajā grozījumā atkārtoti iekļauts 2011. gada direktīvas preambulas 44. apsvērums.
Grozījums Nr. 265
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
49.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (49c) Tā kā integrācija ir divvirzienu process, Savienības pamatā esošo vērtību un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pamattiesību ievērošanai vajadzētu būt integrācijas procesa neatņemamai daļai. Integrācijai būtu jānovērš izolācija, jāsekmē iekļaušana un, lai to sekmīgi īstenotu, izšķirīga nozīme ir visu ieinteresēto personu iesaistei. Dalībvalstīm, rīkojoties valsts, reģionālā un vietējā līmenī, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāsniedz atbalsts un iespējas integrēties un izveidot dzīvi savā jaunajā sabiedrībā, un tam būtu jāietver izmitināšana, rakstpratības un valodu kursi, starpkultūru dialogs, izglītība un profesionālā apmācība, kā arī efektīva piekļuve demokrātiskām struktūrām sabiedrībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 266
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 267
Traian Ungureanu, Artis Pabriks, Kinga Gál, Pál Csáky, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 268
Kristina Winberg
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 269
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. | (50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību, un piekļuve integrācijas programmām. |
Or. en
Grozījums Nr. 270
Kristina Winberg
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 271
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka nav pavisam skaidrs, kādēļ personām, kurām ir vajadzīga aizsardzība un kurām ir piešķirta alternatīvā aizsardzība, nepienākas sociālā palīdzība, kādu saņem citas personas, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Pret personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, nedrīkstētu būt nevienlīdzīga attieksme. Tas ir gan apšaubāmi juridiskā ziņā, gan nelietderīgi administratīvā ziņā. Pēc aizsardzības nepieciešamības noteikšanas visām šīm personām uzņēmējā dalībvalstī ir vienādas sociālās vajadzības.
Grozījums Nr. 272
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka piekļuve konkrētiem valsts tiesību aktos noteiktiem sociālās palīdzības veidiem ir atkarīga no saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. |
Or. it
Grozījums Nr. 273
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju efektīva piekļuve konkrētiem valsts tiesību aktos noteiktiem sociālās palīdzības veidiem. Lai gan aizsardzības pamatojuma dēļ noteiktais statuss varētu atšķirties, aizsargāto personu pamatvajadzības neatšķiras. |
Or. en
Grozījums Nr. 274
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem sniegt sociālo palīdzību saistībā ar šo regulu. Tomēr dalībvalstīm būtu jādod plaša rīcības brīvība, lai ierobežotu šādas tiesības. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve konkrētiem valsts tiesību aktos noteiktiem sociālās palīdzības veidiem un starptautiskās aizsardzības saņēmēja un viņa ģimenes locekļu sekmīga dalība integrācijas pasākumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 275
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā, piekļuve SRHR dienestiem un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 276
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
51.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (51a) Integrācijas programmās, kas tiek paredzētas starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, pēc iespējas būtu jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un situācijas specifika, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinot atbilstošu valodas apmācību un sniedzot informāciju par individuālajām tiesībām un pienākumiem saistībā ar viņu aizsargājamās personas statusu attiecīgajā dalībvalstī. |
Or. en
Pamatojums
Šajā grozījumā atkārtoti iekļauts 2011. gada direktīvas preambulas 47. apsvērums.
Grozījums Nr. 277
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei. | (52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvā veselības aprūpei. |
Or. en
Grozījums Nr. 278
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei. | (52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve primārajai veselības aprūpei. |
Or. en
Grozījums Nr. 279
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
52.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (52a) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāspēj piekļūt precēm un pakalpojumiem un sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu nodrošinājumam, tostarp informācijas un konsultāciju pakalpojumiem, ko nodrošina nodarbinātības dienesti. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka apsvēruma redakcija ir saskaņota ar Eiropas Komisijas ierosināto redakciju vienlīdzīgas attieksmes noteikumiem likumīgas migrācijas instrumentos (jo īpaši zilās kartes pārskatīšanā). Apsvērumi ir atspoguļoti attiecīgi 30. un 35. pantā.
Grozījums Nr. 280
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta, bet ar nosacījumu, ka šie pasākumi ir bez maksas, efektīvi un viegli piekļūstami, un tajos ņemtas vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības. |
Or. it
Grozījums Nr. 281
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. Pastāvīgi atsakoties no aktīvas integrācijas, kā galēju līdzekli var izmantot tiesību uz starptautiskās aizsardzības statusu izbeigšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 282
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem var būt piekļuve integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, kurus tā nosaka par atbilstīgiem, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. |
Or. en
Grozījums Nr. 283
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis paredz, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos un pilsoņu integrācijas kursos, ir obligāta. |
Or. en
Grozījums Nr. 284
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, piemēram, valodu kursiem, pilsoņu integrācijas kursiem, arodapmācībai un citiem ar nodarbinātību saistītiem kursiem, kam jābūt viegli sasniedzamiem, pieejamiem, bezmaksas, nodrošinot bērnu aprūpi. |
Or. en
Grozījums Nr. 285
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt neierobežotai un efektīvai piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Būtu jāatzīst, ka iespējamo pārciesto traumu dēļ ne visi starptautiskās aizsardzības saņēmēji varētu būt spējīgi piedalīties integrācijas pasākumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 286
Traian Ungureanu, Artis Pabriks, Kinga Gál, Pál Csáky, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. |
Or. en
Grozījums Nr. 287
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(54) Lai efektīvi pārraudzītu šīs regulas piemērošanu, tā ir regulāri jānovērtē. | (54) Šīs regulas piemērošana būtu regulāri jānovērtē, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu starptautisko saistību attīstību attiecībā uz neizraidīšanu, darba tirgus attīstību dalībvalstīs, kā arī kopējo integrācijas pamatprincipu attīstību. |
Or. en
Pamatojums
Šajā grozījumā atkārtoti iekļauts 2011. gada direktīvas 48. apsvērums, kur noteikts: “Šīs direktīvas īstenošana būtu regulāri jānovērtē, jo īpaši ņemot vērā dalībvalsts starptautisko saistību attīstību attiecībā uz neizraidīšanu, darba tirgus attīstību dalībvalstīs, kā arī kopējo integrācijas pamatprincipu attīstību”.
Grozījums Nr. 288
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(54) Lai efektīvi pārraudzītu šīs regulas piemērošanu, tā ir regulāri jānovērtē. | (54) Lai efektīvi pārraudzītu šīs direktīvas transponēšanu un piemērošanu, tā ir regulāri jānovērtē. |
Or. en
Grozījums Nr. 289
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(55) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai saistībā ar sniedzamās informācijas veidu un saturu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu42. | (55) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas noteikumu īstenošanai saistībā ar sniedzamās informācijas veidu un saturu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu42. |
_________________ | _________________ |
42 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. | 42 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 290
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot standartus dalībvalstu starptautiskās aizsardzības sniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un piešķirtās aizsardzības saturu, un šīs regulas mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 291
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot standartus dalībvalstu starptautiskās aizsardzības sniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un piešķirtās aizsardzības saturu, un šīs regulas mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 292
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot standartus dalībvalstu starptautiskās aizsardzības sniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un piešķirtās aizsardzības saturu, un šīs regulas mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. | (56) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot augstus standartus dalībvalstu starptautiskās aizsardzības sniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un piešķirtās aizsardzības saturu, un šīs direktīvas mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 293
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] | [Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.] |
Or. en
Grozījums Nr. 294
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.] | [Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.] |
Or. en
Grozījums Nr. 295
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 5. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[(XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. | [(XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro. |
Or. en
Grozījums Nr. 296
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 6. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.] | (XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.] |
Or. en
Grozījums Nr. 297
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 8. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[(XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā. | [(XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā. |
Or. en
Grozījums Nr. 298
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
57. apsvērums – 9. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] | (XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] |
Or. en
Grozījums Nr. 299
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(58) Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro, | (58) Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro, |
Or. en
Grozījums Nr. 300
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šajā regulā nosaka standartus attiecībā uz: | Šajā direktīvā nosaka standartus attiecībā uz: |
Or. en
Grozījums Nr. 301
Birgit Sippel
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Neskarot pirmo daļu, ir jāsaglabā dalībvalstīm iespēja saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirt ģimenes locekļiem bēgļa statusu vai alternatīvu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai viņus apdraud vajāšana vai viņiem ir nodarīts būtisks kaitējums, lai ģimenei piešķirtu vienādu juridisko statusu. |
Or. en
Grozījums Nr. 302
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: | Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: |
Or. en
Grozījums Nr. 303
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1) “starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa statuss un alternatīvās aizsardzības statuss, kā noteikts 4. un 6. punktā; | 1) „starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa statuss, kā noteikts 4. punktā; |
Or. en
Grozījums Nr. 304
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2) “starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir persona, kurai ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss, kā noteikts 4. un 6. punktā; | 2) „starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir persona, kurai ir piešķirts bēgļa statuss, kā noteikts 4. punktā; |
Or. en
Grozījums Nr. 305
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3) “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants. | 3) „bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants; |
Or. en
Grozījums Nr. 306
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6) “alternatīvās aizsardzības statuss” nozīmē, ka dalībvalsts atzīst trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku kā personu, kas ir tiesīga saņemt alternatīvo aizsardzību; | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 307
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7) “starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir pieprasījums, ko dalībvalstij paudis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks un no kura var saprast nolūku saņemt bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu. | 7) „starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir pieprasījums, ko dalībvalstij paudis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks un no kura var saprast nolūku saņemt bēgļa statusu; |
Or. en
Grozījums Nr. 308
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
9) “ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā, ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu: | 9) „ģimenes locekļi” ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā: |
Or. en
Grozījums Nr. 309
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
9) “ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā, ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu: | 9) „ģimenes locekļi” ir šādi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja vai saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā: |
Or. en
Pamatojums
Ir ierosināts iekļaut redakciju, kas attiecas ne tikai uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju, bet arī uz pieteikuma iesniedzēju, jo šī ģimenes locekļa definīcija ir izmantota arī Uzņemšanas nosacījumu direktīvā (2. panta 3. punkts: definīcijas; 3. pants: darbības joma) attiecībā uz situāciju, kad pieteikuma iesniedzējiem vēl nav piešķirta starptautiskā aizsardzība.
Grozījums Nr. 310
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
9) “ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā, ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu: | 9) „ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi izcelsmes valstī vai bezvalstnieku gadījumā — iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valstī, ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu: |
Or. en
Grozījums Nr. 311
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, | a) starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris, |
Or. en
Grozījums Nr. 312
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, | a) starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, |
Or. en
Grozījums Nr. 313
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, | b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja vai saņēmēja bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, un bērni attiecībā uz kuriem viņiem ir juridiska vai parasta primārā atbildība, |
Or. en
Grozījums Nr. 314
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, | b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, |
Or. en
Grozījums Nr. 315
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, | b) šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja dēli un meitas neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, |
Or. en
Pamatojums
Pieteikuma iesniedzēja dēli un meitas neatkarīgi no vecuma vai laulības statusa būtu jāuzskata par ģimenes locekļiem.
Grozījums Nr. 316
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies; | c) pieteikuma iesniedzēja māte un tēvs vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs; |
Or. en
Pamatojums
Ir ierosināts vienkāršot noteikumus un garantijas attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos, paplašinot arī ģimenes locekļu definīciju.
Grozījums Nr. 317
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies; | c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai saņēmēju saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi; |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka tam, vai bērni ir precēti vai neprecēti, vajadzētu būt faktoram, nosakot ģimenes locekļus.
Grozījums Nr. 318
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies; | c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs; |
Or. en
Grozījums Nr. 319
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies; | c) tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs; |
Or. en
Grozījums Nr. 320
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja vai saņēmēja māsa(-as) vai brālis(-ļi); |
Or. en
Grozījums Nr. 321
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) starptautiskās aizsardzības saņēmēja māsa(-as) vai brālis(-ļi); |
Or. en
Grozījums Nr. 322
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja vai saņēmēja vecvecāki; |
Or. en
Pamatojums
Ir ierosināts vienkāršot noteikumus un garantijas attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos, paplašinot arī ģimenes locekļu definīciju.
Grozījums Nr. 323
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) starptautiskās aizsardzības saņēmēja māsa(-as) vai brālis(-ļi); |
Or. en
Grozījums Nr. 324
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| cb) starptautiskās aizsardzības saņēmēja tēvs, māte, vecmāmiņa, vectēvs, tante vai onkulis neatkarīgi no tā, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir dzimis laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēts, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos; |
Or. en
Grozījums Nr. 325
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| cb) starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja vai saņēmēja tiešie radinieki augšupējā līnijā; |
Or. en
Grozījums Nr. 326
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| cb) pieteikuma iesniedzēja mazbērni; |
Or. en
Pamatojums
Ir ierosināts vienkāršot noteikumus un garantijas attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos, paplašinot arī ģimenes locekļu definīciju.
Grozījums Nr. 327
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| cc) „sponsors” ir dalībvalsts valstspiederīgais vai trešās valsts valstspiederīgais, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi uzturēties tās teritorijā kā turētāju uzturēšanās atļaujai, kas saskaņā ar Savienības vai tās dalībvalsts tiesību aktiem izsniegta uz gadu vai ilgāku laikposmu; |
Or. en
Grozījums Nr. 328
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
10) “nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem; | 10) „nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 18 gadiem; |
Or. en
Grozījums Nr. 329
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 10a) „bērns” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 18 gadiem; |
Or. en
Grozījums Nr. 330
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 11. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
11) “nepavadīts nepilngadīgais” ir nepilngadīgais, kas ieceļojis dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir atbildīgs par nepilngadīgo saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāda persona nav par viņu uzņēmusies aizgādību; tas ietver arī nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalstu teritorijā; | 11) „nepavadīts nepilngadīgais” ir nepilngadīgais, kas ieceļojis dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir atbildīgs par nepilngadīgo saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāda persona nav par viņu uzņēmusies aizgādību; |
Or. en
Grozījums Nr. 331
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 14. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
14) “starptautiskās aizsardzības atņemšana” ir kompetentas iestādes lēmums atcelt, izbeigt vai atteikties pagarināt personas bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu; | 14) „starptautiskās aizsardzības atņemšana” ir kompetentas iestādes lēmums atcelt, izbeigt vai atteikties pagarināt personas bēgļa statusu; |
Or. en
Grozījums Nr. 332
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 15. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
15) “turpmāks pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības turpmāks pieteikums, kas pausts jebkurā dalībvalstī pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par iepriekšēju pieteikumu, tostarp gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir skaidri atsaucis savu pieteikumu, un gadījumos, kad atbildīgā iestāde ir noraidījusi pieteikumu pēc tā netiešas atsaukšanas. | 15) „turpmāks pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības turpmāks pieteikums, kas pausts jebkurā dalībvalstī pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par iepriekšēju pieteikumu, tostarp gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir skaidri atsaucis savu pieteikumu; |
Or. en
Grozījums Nr. 333
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 16. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
16) “atbildīgā iestāde” ir jebkura ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un kas ir kompetenta šādās lietās pieņemt lēmumus pirmajā instancē; | 16) „atbildīgā iestāde” ir jebkura tiesa, ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un kas ir kompetenta šādās lietās pieņemt lēmumus pirmajā instancē; |
Or. en
Grozījums Nr. 334
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 17. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
17) “sociālais nodrošinājums“ ir sociālā nodrošinājuma pabalsti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/200444, kas ietver slimības pabalstus, maternitātes un līdzvērtīgus paternitātes pabalstus, invaliditātes pabalstus, vecuma pabalstus, apgādnieka zaudējuma pabalstus, pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, apbedīšanas pabalstus, bezdarbnieka pabalstus, priekšlaicīgas pensionēšanās pabalstus un ģimenes pabalstus; | 17) „sociālais nodrošinājums” ir sociālā nodrošinājuma pabalsti, kā noteikusi dalībvalsts; |
_________________ |
|
44 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). |
|
Or. en
Pamatojums
Dalībvalstis, neiesaistot ES, var brīvi izlemt, kuras personas tiks apdrošinātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kādi pabalsti un ar kādiem noteikumiem tiks piešķirti. Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ir viens no instrumentiem, kas dalībvalstīm pieejams, lai noteiktu piedāvātā sociālā nodrošinājuma tvērumu.
Grozījums Nr. 335
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 17. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
17) “sociālais nodrošinājums“ ir sociālā nodrošinājuma pabalsti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/200444, kas ietver slimības pabalstus, maternitātes un līdzvērtīgus paternitātes pabalstus, invaliditātes pabalstus, vecuma pabalstus, apgādnieka zaudējuma pabalstus, pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, apbedīšanas pabalstus, bezdarbnieka pabalstus, priekšlaicīgas pensionēšanās pabalstus un ģimenes pabalstus; | 17) „sociālais nodrošinājums” ir sociālā nodrošinājuma pabalsti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/200444; |
_________________ | _________________ |
44 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). | 44 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). |
Or. en
Grozījums Nr. 336
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19) “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. | 19) „aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā direktīvā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un viņa vispārējo labklājību, kā arī vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. |
Or. en
Grozījums Nr. 337
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19) “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. | 19) „aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un viņa labklājību, kā arī vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. |
Or. en
Pamatojums
Definīciju saskaņošana un atsauce uz ANO Konvencijas par bērna tiesībām (UNCRC) 3. pantu.
Grozījums Nr. 338
Kinga Gál
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19) “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. | 19) „aizbildnis” ir persona vai organizācija, kas izraudzīta palīdzēt nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvēt viņu šajā regulā paredzētajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vispārējo labklājību un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. |
Or. en
Grozījums Nr. 339
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šo regulu piemēro trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanai par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un piešķirtās starptautiskās aizsardzības saturam. | 1. Šo regulu piemēro trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanai par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un piešķirtās starptautiskās aizsardzības saturam. Šīs regulas 15. un 21. panta noteikumus retrospektīvi piemēro starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš vēl nav beidzies. |
Or. en
Grozījums Nr. 340
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šo regulu piemēro trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanai par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un piešķirtās starptautiskās aizsardzības saturam. | 1. Šo direktīvu piemēro trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanai par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un piešķirtās starptautiskās aizsardzības saturam. |
Or. en
Grozījums Nr. 341
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šo regulu nepiemēro citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķīrušas personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību. | 2. Šo direktīvu nepiemēro citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķīrušas personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. |
Or. en
Grozījums Nr. 342
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šo regulu nepiemēro citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķīrušas personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību. | 2. Šo regulu nepiemēro citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķīrušas personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. |
Or. en
Pamatojums
Grozījums atbilstīgi iepriekšējam 9. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr. 343
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Lai gan Savienības līmenī jēdzienam „vides apstākļu dēļ pārvietotās personas” nav vispārējas definīcijas, dalībvalstīm nav aizliegts sniegt aizsardzību šādām personām saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem vai praksi. |
Or. en
Grozījums Nr. 344
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. | 1. Pieteikuma iesniedzējs nekavējoties iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. Jebkurš nelegālas uzturēšanās laikposms dalībvalstu teritorijā līdz starptautiskās aizsardzības pieteikuma ieniegšanai ir jāizmeklē kā iespējamais pierādījums tam, ka motīvi palikšanai Savienībā nav vēlme likumīgi iegūt starptautisku aizsardzību. |
Or. en
Grozījums Nr. 345
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. | 1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Atbildīgā iestāde un pieteikuma iesniedzējs sadarbojas visā procedūras laikā. Pieteikuma iesniedzējs paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. Ja procedūras laikā attaisnojošu iemeslu dēļ pieteikuma iesniedzējs nekur nav pieejams, konkrētie iemesli būtu jāņem vērā. |
Or. en
Grozījums Nr. 346
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. | 1. Atbildīgā iestāde uzskata par pieteikuma iesniedzēja pienākumu iespējami ātrāk iesniegt visus elementus, kas nepieciešami, lai pamatotu starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Atbildīgās iestādes pienākums ir, sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, novērtēt attiecīgos pieteikuma elementus. Pieteikuma iesniedzējs paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. |
Or. en
Pamatojums
Šķiet, ka redakcija, kas izmantota Direktīvas 2011/95/ES 4. panta 1. punktā, labāk apraksta pieteikuma iesniedzēja un atbildīgās iestādes atbildību faktu un apstākļu novērtēšanas procesā.
Grozījums Nr. 347
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. | 1. Dalībvalsts pienākums ir, sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, novērtēt attiecīgos pieteikuma elementus. |
Or. en
Grozījums Nr. 348
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. | 1. Pieteikuma iesniedzējs, sadarbojoties ar attiecīgajām valsts iestādēm, iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Attiecīgajām atbildīgajām valsts iestādēm būtu jāsadarbojas ar pieteikuma iesniedzēju, un pieteikuma iesniedzējs paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. |
Or. en
Grozījums Nr. 349
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem [starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un jebkādas paātrinātas pārmitināšanas procedūras rezultātiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Pārmitināšanas regula]], ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība. | 2. Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem pieteikumiem, ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 350
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem [starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un jebkādas paātrinātas pārmitināšanas procedūras rezultātiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Pārmitināšanas regula]], ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība. | 2. Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem [starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un jebkādas paātrinātas pārmitināšanas procedūras rezultātiem], ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 351
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu. | 3. Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu. Pieteikuma iesniedzēja vecumu pārbauda, izmantojot jaunākās zinātnes metodes, ja ir iemesls aizdomām, ka pieteikuma iesniedzējs ir pieaugušais, lai gan viņš bez pamatotiem pierādījumiem apgalvo, ka ir 15 līdz 17 gadus vecs. |
Or. en
Grozījums Nr. 352
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu. | 3. Sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, atbildīgā iestāde izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu un iegūst visu vajadzīgo informāciju, lai rūpīgi novērtētu starptautiskās aizsardzības pieteikumu. |
Or. en
Pamatojums
The shadow rapporteur is concerned that the balance struck by the proposal could adversely affect the burden of proof by relieving Member States from their obligation to assess the asylum application in cooperation with the individual asylum seeker, rather than solely on the basis of available elements. Such an omission would ignore jurisprudence from the ECtHR confirming the shared duty of an asylum-seeker and the authorities to ascertain and evaluate all relevant facts of the case in the asylum proceedings. Clarifying the wording of Article 4(3) could ensure that a collaborative process between both parties is maintained in the asylum procedure, thereby remaining in line with ECtHR standards.
Grozījums Nr. 353
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu. | 3. Sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu. |
Or. en
Pamatojums
Precizējot šā panta redakciju, būtu jānodrošina, ka patvēruma procedūrā tiek saglabāta abu pušu sadarbība, tādējādi joprojām ievērojot ECT standartus.
Grozījums Nr. 354
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti. | 4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 355
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti. | 4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 356
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti. | 4. Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs savā izcelsmes valstī jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti. |
Or. en
Grozījums Nr. 357
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus, kad izpildīti šādi nosacījumi: | 5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus un interpretē tos par labu pieteikuma iesniedzējam, kad izpildīti šādi nosacījumi: |
Or. en
Pamatojums
The benefit of the doubt principle is well-established in international refugee law and requires that where an applicant's statements cannot be corroborated by evidence but has made a genuine effort to substantiate the claim, the lack of evidence or documents should not adversely affect the credibility of the claim, nor should the late submission of the claim. The explicit incorporation of the benefit of the doubt principle would be necessary to bring the Qualification Regulation in line with well-established practice and the UNHCR Handbook and guidelines on procedures and criteria for determining refugee status.
Grozījums Nr. 358
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus, kad izpildīti šādi nosacījumi: | 5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus un interpretē tos par labu pieteikuma iesniedzējam, kad izpildīti šādi nosacījumi: |
Or. en
Pamatojums
The benefit of the doubt principle is well-established in international refugee law and requires that where an applicant’s statement cannot be corroborated by evidence but the applicant has made a genuine effort to substantiate the claim, the lack of evidence or documents should not adversely affect the credibility of the claim, nor should the late submission of the claim. The explicit incorporation of the benefit of the doubt principle would be necessary to bring the Qualification Regulation in line with well-established practice and the UNHCR Handbook and guidelines on procedures and criteria for determining refugee status. In A, B and C, the CJEU confirmed that while the Qualification Directive refers to the applicant submitting all elements as soon as possible to substantiate his or her claim, it is incumbent on the national authorities to cooperate with the applicant when assessing the relevant elements of the case and to have regard to the sensitive nature of the claim. For example, not declaring homosexuality at the outset to the relevant authorities cannot result in a conclusion that the individual’s declaration lacks credibility. The Court further clarified that all fundamental rights, including dignity and privacy, must be respected in the process
Grozījums Nr. 359
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus, kad izpildīti šādi nosacījumi: | 5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus un interpretē tos par labu pieteikuma iesniedzējam, kad izpildīti šādi nosacījumi: |
Or. en
Grozījums Nr. 360
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus, kad izpildīti šādi nosacījumi: | 5. Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem var pieprasīt papildu pierādījumus, ja nav izpildīti šādi nosacījumi: |
Or. en
Grozījums Nr. 361
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu pieteikumu; | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Termins „patiesas pūles” ir pārāk nenoteikts un subjektīvs.
Grozījums Nr. 362
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, un ir sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz jebkādu citu attiecīgu elementu neesamību; | b) ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā; |
Or. en
Pamatojums
Sk. 4. panta 5. punkta pamatojumu.
Grozījums Nr. 363
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, un ir sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz jebkādu citu attiecīgu elementu neesamību; | b) ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā; |
Or. en
Grozījums Nr. 364
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 365
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 366
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentes novērtējumam, ka ir daudzi iemesli, kādēļ pieteikuma iesniedzējs nekavējoties neiesniedz pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai. Tam, vai pieteikuma iesniedzējs ir pieteicies uz starptautisko aizsardzību pēc iespējas ātri, nevajadzētu noteikt to, cik svarīgus uzskata viņa apgalvojumus.
Grozījums Nr. 367
Monika Hohlmeier
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; | d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas; |
Or. en
Grozījums Nr. 368
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; | d) pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas; |
Or. en
Grozījums Nr. 369
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējam kopumā var uzticēties. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 370
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties uz notikumiem, kas notikuši, kopš pieteikuma iesniedzējs atstājis izcelsmes valsti. | 1. Bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties uz notikumiem, kas notikuši, kopš pieteikuma iesniedzējs atstājis izcelsmes valsti. |
Or. en
Grozījums Nr. 371
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties uz notikumiem, kas notikuši, kopš pieteikuma iesniedzējs atstājis izcelsmes valsti. | 1. Pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties tikai uz notikumiem, kas notikuši izcelsmes valstī. |
Or. en
Grozījums Nr. 372
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties darbībās, kādās pieteikuma iesniedzējs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, jo īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī pastāvējušo pārliecību vai orientāciju. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Svītrojums atbilst 5. panta 1. punkta grozījumam.
Grozījums Nr. 373
Jussi Halla-aho, Helga Stevens
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu var pamatoties darbībās, kādās pieteikuma iesniedzējs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, jo īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī pastāvējušo pārliecību vai orientāciju. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 374
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev
Regulas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Pārbaudot starptautiskās aizsardzības pieteikumu, atbildīgā iestāde novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs tīši ir rīkojies tā, lai ietekmētu viņa/viņas vajāšanu izcelsmes valstī tikai un vienīgi nolūkā radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai. |
Or. en
Pamatojums
Ir jāparedz tādi nosacījumi, kas novērstu, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēji ļaunprātīgi izmanto KEPS.
Grozījums Nr. 375
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
The examination of an application for international protection is concerned with the question whether the applicant has a well-founded fear of persecution or whether there are serious reasons to believe that the person has a real risk of being subjected to serious harm. Whether or not such risk results from circumstances created by the applicant since leaving the country is as such not relevant to this assessment. Through Article 5(3), even when formulated as an optional provision, the proposal runs the risk of denying international protection to persons who have a well-founded fear of persecution or risk serious harm through a legally irrelevant and by definition highly subjective assessment of whether they attempted to create conditions of eligibility for international protection. Article 5(3) is both unnecessary to secure the integrity of asylum systems and liable to deprive of protection those whose protection needs arise sur place.
Grozījums Nr. 376
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Priekšlikuma 5. panta 3. punkts, lai gan paredzēts kā orientējošs noteikums, var radīt situāciju, kad personām, kurām ir pamatotas bailes no vajāšanas vai reāls risks ciest būtisku kaitējumu, tiek liegta starptautiskā aizsardzība, pamatojoties uz neatbilstīgu un būtībā ārkārtīgi subjektīvu novērtējumu attiecībā uz mēģinājumu pašam radīt apstākļus, kuru dēļ viņam ir tiesības uz starptautisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 377
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. | 3. Ar nosacījumu, ka visi lēmumi tiek pieņemti pilnīgā saskaņā ar Ženēvas Konvenciju, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, var nepiešķirt bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. Tas neattiecas uz apstākļiem, kas nav atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja lēmuma pieņemšanas, tostarp, viņa seksuālā orientācija un reliģiskā pārliecība, ko viņš vai viņa ir atklāti paudis/paudusi izcelsmes valstī. |
Or. en
Grozījums Nr. 378
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. | 3. Neierobežojot Ženēvas Konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. |
Or. en
Grozījums Nr. 379
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas. | 3. Neierobežojot Ženēvas Konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas tikai un vienīgi, lai saņemtu starptautisko aizsardzību. |
Or. en
Pamatojums
Ir jāparedz tādi nosacījumi, kas novērstu, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēji ļaunprātīgi izmanto KEPS.
Grozījums Nr. 380
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji var būt vienīgi: | Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji var būt: |
Or. en
Grozījums Nr. 381
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji var būt vienīgi: | Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji ir jo īpaši: |
Or. en
Grozījums Nr. 382
Lorenzo Fontana
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) puses vai organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu; | b) puses vai teroristiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu; |
Or. it
Grozījums Nr. 383
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) nevalstiski dalībnieki, ja ir iespējams pierādīt, ka a) un b) apakšpunktā minētie dalībnieki, tostarp starptautiskās organizācijas, nav spējīgi vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu, kā noteikts 7. pantā. | c) nevalstiski dalībnieki, izņemot noziedznieku vai teroristu organizācijas, kurās pieteikuma iesniedzējs ir bijis brīvprātīgi iesaistīts, ja ir iespējams pierādīt, ka a) un b) apakšpunktā minētie dalībnieki, tostarp starptautiskās organizācijas, nav spējīgi vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu, kā noteikts 7. pantā. |
Or. en
Grozījums Nr. 384
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu var nodrošināt vienīgi: | 1. Aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu var nodrošināt: |
Or. en
Grozījums Nr. 385
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu, | svītrots |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. |
|
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu, 1. panta A daļas 2. punktu.
Grozījums Nr. 386
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu, | svītrots |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. |
|
Or. en
Pamatojums
According to the 1951 refugee convention, as amended in 1967, the only protection actor is the State [Art. 1A(2)]:
“For the purposes of the present Convention, the term “refugee” shall apply to any person who:
…
(2) owing to well-founded fear of being persecuted for reasons of race, religion, nationality, membership of a particular social group or political opinion, is outside the country of his nationality and is unable or, owing to such fear, is unwilling to avail himself of the protection of that country; or who, not having a nationality and being outside the country of his former habitual residence as a result of such events, is unable or, owing to such fear, is unwilling to return to it.” [country = state]
Grozījums Nr. 387
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu, | svītrots |
Or. it
Grozījums Nr. 388
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu, | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu tikai valsts var nodrošināt aizsardzību [1. panta A daļas 2. punkts]: bēglis ir jebkura persona, kas „[..] sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas [..] nespēj vai sakarā ar šādām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību; vai personu, kam nav pilsonības un kas, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, šādu notikumu rezultātā nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties”.
Grozījums Nr. 389
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu, | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu, 1. panta A daļas 2. punktu.
Grozījums Nr. 390
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu, 1. panta A daļas 2. punktu.
Grozījums Nr. 391
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. | ciktāl tās vēlas un spēj piedāvāt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. |
Or. en
Grozījums Nr. 392
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. | ciktāl tās vēlas un spēj sniegt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. |
Or. en
Pamatojums
Ēnu referents piekrīt referentei, ka pieteikuma iesniedzēja aizsardzība ir jāapliecina praksē un konkrētajā gadījumā, nevis tikai būtībā vai vispārīgi. Kompetentajai iestādei ir jāpierāda, ka aizsardzība nav tikai uz pagaidu laiku un ar ierobežotu spēkā esamību.
Grozījums Nr. 393
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu. | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Or. it
Grozījums Nr. 394
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. | 2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. en
Grozījums Nr. 395
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. | 2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. |
Or. en
Grozījums Nr. 396
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. | 2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. |
Or. en
Grozījums Nr. 397
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. | 2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad valsts veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai. |
Or. en
Grozījums Nr. 398
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ievēro visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. | svītrots |
Or. it
Grozījums Nr. 399
Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ievēro visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. | 3. Atbildīgās iestādes nodrošina, lai no visiem attiecīgajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem avotiem, tostarp no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, UNHCR cilvēktiesību ekspertiem un NVO, tiktu iegūta un ņemta vērā precīza informācija un norādījumi par situāciju izcelsmes valstī. Atbildīgās iestādes var nolemt Savienības līmenī īpašu uzmanību pievērst informācijai par izcelsmes valstīm un situācijai konkrētās izcelsmes valstīs, kā arī norādījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. |
Or. en
Grozījums Nr. 400
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ievēro visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. | 3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ņem vērā un var ievērot visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. |
Or. en
Grozījums Nr. 401
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ievēro visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. | 3. Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes var ņemt vērā visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. |
Or. en
Grozījums Nr. 402
Barbara Spinelli, Cornelia Ernst
Regulas priekšlikums
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[...] | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Iekšējās aizsardzības jēdziens nav minēts 1951. gada Konvencijā par bēgļu statusu un papildus kritērijiem, kas paredzēti Konvencijas par bēgļu statusu 1. panta A daļā, pievieno jaunu kritēriju tiesību uz bēgļa statusu noteikšanai, tādējādi, iespējams, liedzot ES tiesību aktos paredzēto aizsardzību pieteikumu iesniedzējiem, kuriem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar Konvenciju.
Grozījums Nr. 403
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[...] | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 404
Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Ignazio Corrao
Regulas priekšlikums
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
[...] | svītrots |
Or. it
Grozījums Nr. 405
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros atbildīgā iestāde nosaka, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai: | svītrots |
a) nav pamatoti jābaidās no vajāšanas un nepastāv būtiska kaitējuma risks; vai |
|
b) ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 406
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros atbildīgā iestāde nosaka, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai: | 1. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros un ar nosacījumu, ka valsts vai valsti pārstāvošas personas neīsteno vajāšanu un nenodara būtisku kaitējumu, atbildīgā iestāde var noteikt, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai: |
Or. en
Grozījums Nr. 407
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) nav pamatoti jābaidās no vajāšanas un nepastāv būtiska kaitējuma risks; vai | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 408
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 409
Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu. | b) ir pieejama pilnīgi efektīva un ilgstoša aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 410
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 411
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī. | 2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. |
Or. en
Grozījums Nr. 412
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī. | 2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic pēc iespējas ātri un vēlākais, līdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības nepieejamību uzņemas pieteikuma iesniedzējs. Pieteikuma iesniedzējam pieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī. |
Or. en
Pamatojums
Jo īpaši tad, ja ir skaidras norādes, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam savā izcelsmes valstī ir pieejama iekšējā aizsardzība, nav lieki jāpagarina kvalifikācijas kritēriju sākotnējās novērtēšanas procedūra. Tādēļ šo novērtējumu kārtībai vajadzētu būt elastīgai.
Grozījums Nr. 413
Alessandra Mussolini, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Frank Engel, Barbara Matera, Salvatore Domenico Pogliese, Carlos Coelho
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī. | 2. Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu var veikt, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Tomēr pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi, lai noteiktu, vai viņa/viņas izcelsmes valsts daļā ir spēkā nosacījumi attiecībā uz starptautisko aizsardzību. |
Or. en
Pamatojums
Lai gan iekšējās aizsardzības pieejamības pierādīšanas pienākums būtu jāpilda atbildīgajai iestādei, tāpat ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzējs, sniedzot attiecīgo informāciju un atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, palīdzētu atbildīgajai iestādei secināt, vai ir izpildīti iekšējās aizsardzības nosacījumi.
Grozījums Nr. 414
Jean Lambert
Verts/ALE grupas vārdā
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamats bailēm no vajāšanas vai pastāv reāls risks, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums, vai ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu izcelsmes valsts daļā saskaņā ar 1. punktu, atbildīgās iestādes, pieņemot lēmumu par pieteikumu, ņem vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē attiecīgajā valsts daļā, un pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, ievērojot 4. pantu. Šajā nolūkā atbildīgās iestādes nodrošina, ka iegūta precīza un aktuāla informācija no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamā Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informācija un norādījumi, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 415
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamats bailēm no vajāšanas vai pastāv reāls risks, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums, vai ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu izcelsmes valsts daļā saskaņā ar 1. punktu, atbildīgās iestādes, pieņemot lēmumu par pieteikumu, ņem vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē attiecīgajā valsts daļā, un pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, ievērojot 4. pantu. Šajā nolūkā atbildīgās iestādes nodrošina, ka iegūta precīza un aktuāla informācija no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamā Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informācija un norādījumi, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos. | 3. Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamats bailēm no vajāšanas vai pastāv reāls risks, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums, vai ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu izcelsmes valsts daļā saskaņā ar 1. punktu, atbildīgās iestādes, pieņemot lēmumu par pieteikumu, ņem vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē attiecīgajā valsts daļā, un pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, ievērojot 4. pantu. Šajā nolūkā atbildīgās iestādes nodrošina, ka iegūta precīza un aktuāla informācija no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamā Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā. |
Or. en
Grozījums Nr. 416
Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Kinga Gál, Pál Csáky, Monica Macovei
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamats bailēm no vajāšanas vai pastāv reāls risks, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums, vai ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu izcelsmes valsts daļā saskaņā ar 1. punktu, atbildīgās iestādes, pieņemot lēmumu par pieteikumu, ņem vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē attiecīgajā valsts daļā, un pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, ievērojot 4. pantu. Šajā nolūkā atbildīgās iestādes nodrošina, ka iegūta precīza un aktuāla informācija no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamā Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informācija un norādījumi, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos. | 3. Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamats bailēm no vajāšanas vai pastāv reāls risks, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums, vai ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu izcelsmes valsts daļā saskaņā ar 1. punktu, atbildīgās iestādes, pieņemot lēmumu par pieteikumu, var ņemt vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē attiecīgajā valsts daļā, un pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, ievērojot 4. pantu. Šajā nolūkā atbildīgās iestādes nodrošina, ka iegūta precīza un aktuāla informācija no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamā Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informācija un norādījumi, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos. |
Or. en