Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
26.6.2017
GROZĪJUMI Nr.
188 - 418
Ziņojuma projekts
Laura Ferrara
(PE597.506v01-00)
Kopīga procedūra starptautiskajai aizsardzībai Savienībā
Regulas priekšlikums
( COM(2016)0467 – C8-0321/2016 – 2016/0224(COD) )
AM_Com_LegReport
Grozījums Nr. 188
Kristina Winberg
Regulas priekšlikums
–
| |
| Ierosinājums noraidīt |
| Eiropas Parlaments noraida Komisijas priekšlikumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 189
Auke Zijlstra, Harald Vilimsky, Janice Atkinson, Gilles Lebreton, Marine Le Pen
ENF grupas vārdā
Regulas priekšlikums
–
| |
| Ierosinājums noraidīt |
| Eiropas Parlaments noraida [Komisijas priekšlikumu]. |
Or. en
Pamatojums
Šis priekšlikums būtu jānoraida, jo tas veicina starptautiskās aizsardzības piešķiršanu nacionālās valstīs, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Starptautiskā aizsardzība būtu jāpiešķir tikai tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri atrodas reģionā, kas ir tuvāk viņu izcelsmes valstij. Izmantojot šādu pieeju, varētu novērst neatbilstīgu migrāciju, cilvēku tirdzniecību, migrantu nāvi, valstu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kaitējumu sabiedrībai un drošības draudus ES iedzīvotājiem. Turklāt ES nacionālās valstis nav vienādas, tādēļ tajās nevar piemērot vienotu procedūru.
Grozījums Nr. 190
Marina Albiol Guzmán, Martina Anderson, Malin Björk, Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
1. punkts
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; | 1. noraida Komisijas priekšlikumu un nodod tekstu atpakaļ Komisijai; mudina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu, kas atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem un Ženēvas Konvencijai par bēgļa statusu; |
Or. en
Grozījums Nr. 191
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
1. virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES | Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES |
Or. en
Grozījums Nr. 192
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
1. virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES | Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES |
Or. fr
Grozījums Nr. 193
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Šīs regulas mērķis ir racionalizēt, vienkāršot un saskaņot dalībvalstu procedūras, izveidojot kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES22, un šī direktīva ir jāatceļ un jāaizstāj ar regulu. Atsauces uz atcelto direktīvu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu. | (1) Šīs direktīvas mērķis ir racionalizēt, vienkāršot un izlīdzināt dalībvalstu procedūras, izveidojot kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES22, un tādēļ šī direktīva ir jāaizstāj. Atsauces uz Direktīvu 2013/32/ES būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. |
_________________ | _________________ |
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). | 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). |
Or. fr
Grozījums Nr. 194
Marina Albiol Guzmán, Barbara Spinelli
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Šīs regulas mērķis ir racionalizēt, vienkāršot un saskaņot dalībvalstu procedūras, izveidojot kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES22, un šī direktīva ir jāatceļ un jāaizstāj ar regulu. Atsauces uz atcelto direktīvu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu. | (1) Šīs direktīvas mērķis ir racionalizēt, vienkāršot un saskaņot dalībvalstu procedūras, izveidojot kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES22, un šī direktīva ir jāatceļ un jāaizstāj ar regulu. Atsauces uz atcelto direktīvu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. |
_________________ | _________________ |
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). | 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). |
Or. en
Grozījums Nr. 195
Udo Voigt
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (“Ženēvas konvencija”), pilnīga un visietveroša piemērošana, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas pamatā vajadzētu būt solidaritātes principam un taisnīgai atbildības, tostarp tās finansiālo aspektu, dalīšanai dalībvalstu starpā. | (2) Kopēja patvēruma politika, kuras pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu („Ženēvas konvencija”), pilnīga un visietveroša piemērošana, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. |
Or. de
Grozījums Nr. 196
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (“Ženēvas konvencija”), pilnīga un visietveroša piemērošana, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas pamatā vajadzētu būt solidaritātes principam un taisnīgai atbildības, tostarp tās finansiālo aspektu, dalīšanai dalībvalstu starpā. | (2) Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu („Ženēvas konvencija”), pilnīga un visietveroša piemērošana, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas pamatā vajadzētu būt pieejamības principam, ņemot vērā uzņemošās sabiedrības uzņemšanas spēju, un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju iespējami lielākai pašpaļāvībai. |
Or. en
Grozījums Nr. 197
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pamatā ir kopēji standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas apstākļi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neskatoties uz līdzšinējo progresu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pakāpeniskā izveidē, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz izmantoto procedūru, atzīšanas rādītājiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošinātās aizsardzības veidu un pieteikuma iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem nodrošināto materiālo uzņemšanas apstākļu un priekšrocību līmeni. Šīs atšķirības nozīmīgi veicina sekundāru pārvietošanos un apdraud mērķi kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem pieteikuma iesniedzējiem neatkarīgi no vietas Savienībā, kur viņi iesniedz pieteikumu. | (3) Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pamatā ir kopēji standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas apstākļi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neskatoties uz līdzšinējo progresu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pakāpeniskā izveidē, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz izmantoto procedūru, atzīšanas rādītājiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošinātās aizsardzības veidu un pieteikuma iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem nodrošināto materiālo uzņemšanas apstākļu un priekšrocību līmeni. Šīs atšķirības apdraud mērķi kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros nodrošināt augstākajiem standartiem atbilstošu izturēšanos pret visiem pieteikuma iesniedzējiem, pilnībā ievērojot pamattiesības un Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu neatkarīgi no vietas Savienībā, kur viņi iesniedz pieteikumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 198
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pamatā ir kopēji standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas apstākļi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neskatoties uz līdzšinējo progresu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pakāpeniskā izveidē, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz izmantoto procedūru, atzīšanas rādītājiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošinātās aizsardzības veidu un pieteikuma iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem nodrošināto materiālo uzņemšanas apstākļu un priekšrocību līmeni. Šīs atšķirības nozīmīgi veicina sekundāru pārvietošanos un apdraud mērķi kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem pieteikuma iesniedzējiem neatkarīgi no vietas Savienībā, kur viņi iesniedz pieteikumu. | (3) Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pamatā ir kopēji standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas apstākļi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neskatoties uz līdzšinējo progresu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pakāpeniskā izveidē, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz izmantoto procedūru, atzīšanas rādītājiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošinātās aizsardzības veidu un pieteikuma iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem nodrošināto materiālo uzņemšanas apstākļu un priekšrocību līmeni. Šīs atšķirības apdraud mērķi kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem pieteikuma iesniedzējiem neatkarīgi no vietas Savienībā, kur viņi iesniedz pieteikumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 199
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā23 ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāru pārvietošanos un paplašinot Eiropas Patvēruma aģentūras pilnvaras. Šis paziņojums atbilst Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra aicinājumam24 virzīties uz ES pašreizējā regulējuma reformēšanu, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta turpmāka virzība atbilstoši visaptverošai pieejai migrācijas jomā, ko izklāstījis Eiropas Parlaments 2016. gada 12. aprīļa patstāvīgajā ziņojumā. | svītrots |
_________________ |
|
23 COM(2016) 197 redakcijafinal. |
|
24 EUCO 19.02.2016, SN 1/16. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 200
Udo Voigt
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai nodrošinātu labi funkcionējošu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, ir jāpanāk ievērojams progress attiecībā uz valstu patvēruma sistēmu konverģenci. Dalībvalstu pašreizējās atšķirīgās procedūras būtu jāaizstāj ar kopīgu procedūru starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula)25, nodrošinot procedūras savlaicīgumu un efektivitāti. Lai nodrošinātu starptautiskās aizsardzības pieteikumu taisnīgu izskatīšanu, skaidrību un juridisku noteiktību katram pieteikuma iesniedzējam, trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku starptautiskās aizsardzības pieteikumi būtu jāizskata atbilstoši procedūrai, kuras pamatā ir vienādi noteikumi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā pieteikums iesniegts. | (5) Lai nodrošinātu labi funkcionējošu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, ir jāpanāk ievērojams progress attiecībā uz valstu patvēruma sistēmu konverģenci. Dalībvalstu pašreizējās atšķirīgās procedūras būtu jāaizstāj ar kopīgu procedūru starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula)25, nodrošinot procedūras savlaicīgumu un efektivitāti. Lai nodrošinātu starptautiskās aizsardzības pieteikumu taisnīgu izskatīšanu, skaidrību un juridisku noteiktību katram pieteikuma iesniedzējam, trešo valstu valstspiederīgo starptautiskās aizsardzības pieteikumi būtu jāizskata atbilstoši procedūrai, kuras pamatā ir vienādi noteikumi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā pieteikums iesniegts. |
_________________ | _________________ |
25 OV L […], […], […]. lpp. | 25 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. de
Grozījums Nr. 201
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Kopīgai procedūrai starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai būtu jāierobežo starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju sekundāra pārvietošanās starp dalībvalstīm, ja minēto pārvietošanos izraisa atšķirīgs tiesiskais regulējums, aizstājot spēkā esošos izvēles noteikumus ar saskaņotiem noteikumiem un precizējot pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumus, un šo pienākumu neizpildes sekas, un būtu jārada vienlīdzīgi apstākļi Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) piemērošanai dalībvalstīs26. | svītrots |
_________________ | |
26 ŠĪS ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES NAV. PALDIES, KA IZMANTOJAT REDAKCIJU CITĀ VALODĀ. | |
Or. en
Grozījums Nr. 202
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Kopīgai procedūrai starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai būtu jāierobežo starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju sekundāra pārvietošanās starp dalībvalstīm, ja minēto pārvietošanos izraisa atšķirīgs tiesiskais regulējums, aizstājot spēkā esošos izvēles noteikumus ar saskaņotiem noteikumiem un precizējot pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumus, un šo pienākumu neizpildes sekas, un būtu jārada vienlīdzīgi apstākļi Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) piemērošanai dalībvalstīs26. | (6) Kopīgai procedūrai starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai būtu jāierobežo starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju sekundāra pārvietošanās starp dalībvalstīm, ja minēto pārvietošanos izraisa atšķirīgs tiesiskais regulējums, ierosinot labāk saskaņotus noteikumus un precizējot pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumus, un šo pienākumu neizpildes sekas, un būtu jārada vienlīdzīgi apstākļi Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) piemērošanai dalībvalstīs26. |
_________________ | _________________ |
26 ŠĪS ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES NAV. PALDIES, KA IZMANTOJAT REDAKCIJU CITĀ VALODĀ. | 26 ŠĪS ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES NAV. PALDIES, KA IZMANTOJAT REDAKCIJU CITĀ VALODĀ. |
Or. fr
Grozījums Nr. 203
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Bodil Valero, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Kopīgai procedūrai starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai būtu jāierobežo starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju sekundāra pārvietošanās starp dalībvalstīm, ja minēto pārvietošanos izraisa atšķirīgs tiesiskais regulējums, aizstājot spēkā esošos izvēles noteikumus ar saskaņotiem noteikumiem un precizējot pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumus, un šo pienākumu neizpildes sekas, un būtu jārada vienlīdzīgi apstākļi Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) piemērošanai dalībvalstīs26. | (6) Kopīgai procedūrai starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un zaudēšanai būtu jārada stimuli pieteikumu iesniedzējiem palikt un integrēties tās dalībvalsts teritorijā, kura ir atbildīga par viņu patvēruma pieteikumu izskatīšanu, aizstājot spēkā esošos izvēles noteikumus ar saskaņotiem noteikumiem un precizējot pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumus, un šo pienākumu neizpildes sekas, un būtu jārada vienlīdzīgi apstākļi Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) piemērošanai dalībvalstīs26. |
_________________ | _________________ |
26 ŠĪS ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES NAV. PALDIES, KA IZMANTOJAT REDAKCIJU CITĀ VALODĀ. | 26 ŠĪS ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES NAV. PALDIES, KA IZMANTOJAT REDAKCIJU CITĀ VALODĀ. |
Or. en
Grozījums Nr. 204
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. | (7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 205
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. | (7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Saskaņā ar neizraidīšanas principu personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. |
Or. en
Grozījums Nr. 206
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. | (7) Šī direktīva būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo direktīvu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 207
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. | (7) Šī regula būtu jāpiemēro tikai tiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. |
Or. en
Grozījums Nr. 208
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo regulu. | (7) Šī direktīva būtu jāpiemēro visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas pausti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie ārējās robežas, dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kā arī starptautiskās aizsardzības zaudēšanai. Personas, kas meklē starptautisku aizsardzību un kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, būtu jāizceļ krastā un viņu pieteikumi jāpārbauda saskaņā ar šo direktīvu. |
Or. en
Grozījums Nr. 209
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo regulu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. | (8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). |
Or. en
Grozījums Nr. 210
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo regulu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. | (8) Šī direktīva būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo direktīvu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 211
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo regulu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. | (8) Šī direktīva būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo direktīvu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. |
Or. fr
Grozījums Nr. 212
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo regulu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. | (8) Šī regula būtu piemērojama starptautiskās aizsardzības pieteikumam procedūrā, kur tiek izskatīts, vai pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Papildus starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var piešķirt citus valsts līmeņa humanitārus statusus personām, kuras nekvalificējas bēgļa statusam. Lai racionalizētu procedūras dalībvalstīs, dalībvalstīm vajadzētu pastāvēt iespējai piemērot šo regulu arī pieteikumiem minētās jebkura cita veida aizsardzības pieprasīšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 213
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses. | (9) Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses. |
Or. fr
Grozījums Nr. 214
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses. | (9) Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses. |
Or. en
Grozījums Nr. 215
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 216
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Bodil Valero, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. | (10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. Vietējām un reģionālajām iestādēm un starptautiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām dara pieejamu atbilstošu finansējumu, ietverot vietējo un reģionālo iestāžu iespēju tieši piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF). |
Or. en
Grozījums Nr. 217
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. | (10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs direktīvas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 218
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. | (10) No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs direktīvas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 219
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. | (11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs direktīvas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāievēro pamattiesības un jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izstrādātā paraugprakse. |
Or. en
Grozījums Nr. 220
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. | (11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. |
Or. en
Grozījums Nr. 221
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. | (11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs direktīvas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. |
Or. fr
Grozījums Nr. 222
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt, reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. | (11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertus, kuri palīdz valstu iestādēm saņemt un reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un sniedzot atjauninātu informāciju par trešām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti un norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izstrādātie darbības standarti, rādītāji, pamatnostādnes un paraugprakse. |
Or. en
Grozījums Nr. 223
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, vai personas, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. | (12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, vai personas, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām un piekļuvei bezmaksas juridiskajai palīdzībai, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. |
Or. en
Grozījums Nr. 224
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, vai personas, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. | (12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. |
Or. en
Grozījums Nr. 225
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, vai personas, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. | (12) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, vai personas, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai efektīvai piekļuvei procedūrām, pienākumam sadarboties un pienācīgi sazināties ar atbildīgajām iestādēm, lai izklāstītu visus attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu procedūras gaitā. |
Or. en
Grozījums Nr. 226
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka un starpnieka kultūras jautājumos palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Pirms intervijas, tās laikā un pēc intervijas pieteikuma iesniedzējam ir jābūt iespējai saņemt efektīvu palīdzību no NVO, kas sniedz juridisku palīdzību. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, un tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem no attiecīgās dalībvalsts. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, ir jāveic intervijas audioieraksts, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam ir nepieciešamas īpašas garantijas saskaņā ar 19. līdz 22. pantu, šim pieteikuma iesniedzējam saprātīgā termiņā ir jābūt iespējai par to informēt pēc personīgās intervijas. |
Or. en
Grozījums Nr. 227
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. Pieteikuma iesniedzējiem vienmēr jābūt iespējai mutiski vai rakstiski sniegt papildu precizējumus par jebkādu nepareizu tulkojumu vai pārpratumiem ziņojumā vai norakstā. |
Or. en
Pamatojums
Atbilstoši grozījumiem 5. panta 4. punktā. Iespēja labot tulkojuma kļūdu ir saskaņā ar labi pamatotajiem lēmumiem par patvērumu.
Grozījums Nr. 228
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību un būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka un juridiska pārstāvja vai padomdevēja palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskajam konsultantam vai padomdevējam būtu viņam jāpalīdz intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 229
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt, vai ja pieteikums nepārprotami ir nepieņemams. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 230
Brice Hortefeux, Rachida Dati
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pirms atbildīgās iestādes lēmuma pieņemšanas pieteikuma iesniedzējam jābūt reālai iespējai iesniegt visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma būtību. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu un pamatotu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 231
Sergei Stanishev
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma pieņemamību vai būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. | (13) Pieteikuma iesniedzējam būtu jānodrošina reāla iespēja iesniegt atbildīgajai iestādei visus attiecīgos viņa rīcībā esošos elementus. Šā iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt dotai iespējai, ar atsevišķiem izņēmumiem, izmantot tiesības tikt uzklausītam personiskā intervijā par viņa pieteikuma būtību, kā nepieciešams. Lai nodrošinātu efektīvas tiesības uz personisku interviju, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu sniegt tulka palīdzību un piedāvāt iespēju sniegt vispusīgus paskaidrojumus par viņa pieteikuma pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu atvēlēt pietiekamu laiku sagatavoties un apspriesties ar savu juridisko konsultantu vai padomdevēju, un juridiskais konsultants vai padomdevējs var viņam palīdzēt intervijā. Personiskajai intervijai ir jānotiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti, tā jāveic pienācīgi apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā dalībvalstu iestāžu darbiniekiem vai ekspertiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Personisko interviju var neveikt vienīgi tad, ja atbildīgajai iestādei jāpieņem pozitīvs lēmums par pieteikumu vai ja tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar apstākļiem, ko viņš nevar kontrolēt. Ņemot vērā, ka personiskā intervija ir pieteikuma izskatīšanas būtiska daļa, intervija ir jāieraksta, un pieteikuma iesniedzējiem un viņu juridiskajiem konsultantiem ir jānodrošina piekļuve ierakstiem, kā arī intervijas atskaitei vai protokolam, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, vai paātrinātas procedūras gadījumā — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar citiem grozījumiem attiecībā uz to, lai tiktu atcelta prasība pirms Dublinas regulas piemērošanas veikt pieņemamības pārbaudes.
Grozījums Nr. 232
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Bodil Valero, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. | (14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai visos procedūras posmos. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā, tostarp personiskās intervijas laikā, un pārsūdzības procedūrā. Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā, lai apstrīdētu lēmumu nepiešķirt bezmaksas juridisko palīdzību, un dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība un pārstāvība netiek patvaļīgi ierobežota un ka netiek kavēta pieteikuma iesniedzēja efektīva piekļuve tiesai. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 233
Maria Grapini
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. | (14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Būtu jāapsver iespēja paredzēt dalībvalstīm noteiktu elastību attiecībā uz savu procesuālo autonomiju, un jāņem vērā nepieciešamība novērst pārmērīga finansiālā sloga uzlikšanu dalībvalstīm. |
Or. ro
Grozījums Nr. 234
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. | (14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz juridiskā palīdzība un pārstāvība pārsūdzības procedūrā. Juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 235
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. | (14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību sniedz, sākot ar brīdi, kad pieprasījuma iesniedzējs apliecina gribu saņemt starptautisku aizsardzību, un tā būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 236
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. | (14) Gan dalībvalstu, gan pieteikuma iesniedzēju interesēs ir nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau administratīvās procedūras posmā, sniedzot kvalitatīvu informāciju un juridisku atbalstu, kas dod iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk pieņemt lēmumus. Šādā nolūkā piekļuvei juridiskai palīdzībai un pārstāvībai vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības kopīgās procedūras neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesību efektīvu aizsardzību, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un taisnīguma principu, un lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, pieteikuma iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma un atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem būtu jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība administratīvajā procedūrā un pārsūdzības procedūrā. Bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība būtu jāsniedz tādām personām, kuras ir tiesīgas to sniegt saskaņā ar valstu tiesību aktiem. |
Or. fr
Grozījums Nr. 237
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. | (15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimuma izpausmes, ar dzimuma piederību saistītu īpašību, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas, cilvēku tirdzniecības, kuģa bojāejas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 238
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. | (15) Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. Pazīmes, ka pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas procesuālas garantijas, inter alia ir fiziski, garīgi vai attīstības traucējumi vai invaliditāte, kā arī ar vecumu saistīta neaizsargātība, piemēram, demence. |
Or. en
Grozījums Nr. 239
Emil Radev
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. | (15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. |
Or. bg
Grozījums Nr. 240
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. | (15) Atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem var būt konkrētas īpašas procesuālās garantijas inter alia viņu vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, nopietnas saslimšanas, garīgu traucējumu dēļ vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citu smagu psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības radīto seku dēļ. Tas, vai konkrētajam pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas konkrētas procesuālas garantijas, ir jāvērtē sistemātiski, un minētie pieteikuma iesniedzēji ir jāapzina iespējami agrākā stadijā no pieteikuma paušanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai. |
Or. en
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir pielāgot terminoloģiju EP nostājai par citiem KEPS instrumentiem, jo īpaši Uzņemšanas nosacījumu direktīvu.
Grozījums Nr. 241
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteiktu neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā regulā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). | (16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, to iestāžu darbiniekiem, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. |
Or. en
Grozījums Nr. 242
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteiktu neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā regulā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). | (16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, NVO ir jābūt pilnai piekļuvei aizturēšanas centriem, uzņemšanas centriem, robežkontroles punktiem vai jebkurai citai vietai, kurā atrodas iespējamie patvēruma meklētāji, un ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteikt neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā direktīvā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). |
Or. en
Grozījums Nr. 243
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteiktu neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā regulā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). | (16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas konkrētas procesuālās garantijas, ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteiktu neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā regulā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). |
Or. en
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir pielāgot terminoloģiju EP nostājai par citiem KEPS instrumentiem, jo īpaši Uzņemšanas nosacījumu direktīvu.
Grozījums Nr. 244
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, ir atbilstīgi jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteiktu neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā regulā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). | (16) Lai nodrošinātu, ka iespējami agrāk notiek tādu pieteikuma iesniedzēju apzināšana, kuriem vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, ir jāapmāca to iestāžu darbinieki, kuras atbild par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu, lai viņi prastu noteikt neaizsargātības pazīmes, un viņiem būtu jāsaņem atbilstoši norādījumi minētajā nolūkā. Turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas vai citu smagas fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, simptomu un pazīmju identificēšanu un dokumentēšanu šajā direktīvā paredzētajās procedūrās, inter alia būtu jābalstās uz Rokasgrāmatu par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas izmeklēšanu un dokumentēšanu (Stambulas protokols). |
Or. fr
Grozījums Nr. 245
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Vajadzībai pēc īpašām procesuālajām garantijām, kuru dēļ varētu būt liegta paātrinātu procedūru vai robežprocedūru piemērošana, būtu jānozīmē arī tas, ka pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad viņa pārsūdzībai nav automātiska apturoša spēka, saņem papildu garantijas, lai viņa konkrētajā gadījumā efektīvi aizsargātu viņa tiesības. | (17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Pieteikuma iesniedzēji, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no paātrinātām procedūrām un robežprocedūrām. |
Or. en
Grozījums Nr. 246
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Vajadzībai pēc īpašām procesuālajām garantijām, kuru dēļ varētu būt liegta paātrinātu procedūru vai robežprocedūru piemērošana, būtu jānozīmē arī tas, ka pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad viņa pārsūdzībai nav automātiska apturoša spēka, saņem papildu garantijas, lai viņa konkrētajā gadījumā efektīvi aizsargātu viņa tiesības. | (17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Nepilngadīgie vienmēr ir atbrīvoti no robežprocedūrām un paātrinātām procedūrām. |
Or. en
Grozījums Nr. 247
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Vajadzībai pēc īpašām procesuālajām garantijām, kuru dēļ varētu būt liegta paātrinātu procedūru vai robežprocedūru piemērošana, būtu jānozīmē arī tas, ka pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad viņa pārsūdzībai nav automātiska apturoša spēka, saņem papildu garantijas, lai viņa konkrētajā gadījumā efektīvi aizsargātu viņa tiesības. | (17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Nepilngadīgie vienmēr ir atbrīvoti no robežprocedūrām un paātrinātām procedūrām. |
Or. en
Grozījums Nr. 248
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Vajadzībai pēc īpašām procesuālajām garantijām, kuru dēļ varētu būt liegta paātrinātu procedūru vai robežprocedūru piemērošana, būtu jānozīmē arī tas, ka pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad viņa pārsūdzībai nav automātiska apturoša spēka, saņem papildu garantijas, lai viņa konkrētajā gadījumā efektīvi aizsargātu viņa tiesības. | (17) Pieteikuma iesniedzējiem, kas identificēti kā personas, kurām vajadzīgas konkrētas procesuālās garantijas, būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts, tostarp pietiekams laiks, lai radītu apstākļus efektīvai piekļuvei procedūrām un lai iesniegtu elementus viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam. Ja nav iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu paātrinātas izskatīšanas procedūrā vai robežprocedūrā, pieteikuma iesniedzējs, kam nepieciešamas konkrētas procesuālās garantijas, būtu jāatbrīvo no šīm procedūrām. Vajadzībai pēc konkrētām procesuālajām garantijām, kuru dēļ varētu būt liegta paātrinātu procedūru vai robežprocedūru piemērošana, būtu jānozīmē arī tas, ka pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad viņa pārsūdzībai nav automātiska apturoša spēka, saņem papildu garantijas, lai viņa konkrētajā gadījumā efektīvi aizsargātu viņa tiesības. |
Or. en
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir pielāgot terminoloģiju EP nostājai par citiem KEPS instrumentiem, jo īpaši Uzņemšanas nosacījumu direktīvu.
Grozījums Nr. 249
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tādējādi, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu runāt par savu pieredzi saistībā ar vajāšanu dzimuma dēļ. Šādā nolūkā sievietēm būtu jādod reāla iespēja tikt intervētām atsevišķi no viņu laulātā, partnera vai citiem ģimenes locekļiem. Ja iespējams, sievietēm un meitenēm būtu jāpiedāvā sieviešu dzimuma tulki un intervētāji. Sieviešu un meiteņu medicīniskas pārbaudes būtu jāveic sieviešu dzimuma medicīnas speciālistiem, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka pieteikuma iesniedzēja varētu būt cietusi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ. Ar dzimumu saistīto prasību sarežģītība pienācīgi būtu jāņem vērā procedūrās, kuru pamatā ir pirmās patvēruma valsts koncepcija, drošas trešās valsts koncepcija, drošas izcelsmes valsts koncepcija un turpmāku pieteikumu jēdziens. | (18) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tādējādi, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu runāt par savu pieredzi saistībā ar vajāšanu seksuālās orientācijas vai dzimuma dēļ. Šādā nolūkā sievietēm būtu jādod reāla iespēja tikt intervētām atsevišķi no viņu laulātā, partnera vai citiem ģimenes locekļiem. Sievietēm un meitenēm būtu jāpiedāvā sieviešu dzimuma tulki un intervētāji. Sieviešu un meiteņu medicīniskas pārbaudes būtu jāveic sieviešu dzimuma medicīnas speciālistiem, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka pieteikuma iesniedzēja varētu būt cietusi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ. Ja pieteikuma iesniedzēja dzimumidentitāte atšķiras no viņa juridiskā dzimuma, dalībvalstis pārbaužu un interviju laikā nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēja dzimumidentitāte tiek ievērota, izmantojot atbilstošo vārdu un uzvārdu, uzrunu un dzimuma apzīmējumu. Ar dzimumu saistīto prasību, tostarp prasību par seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma izpausmi un ar dzimuma piederību saistītām īpašībām, sarežģītība pienācīgi būtu jāņem vērā procedūrās, kuru pamatā ir pirmās patvēruma valsts koncepcija, drošas trešās valsts koncepcija, drošas izcelsmes valsts koncepcija un turpmāku pieteikumu jēdziens. |
Or. en
Grozījums Nr. 250
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tādējādi, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu runāt par savu pieredzi saistībā ar vajāšanu dzimuma dēļ. Šādā nolūkā sievietēm būtu jādod reāla iespēja tikt intervētām atsevišķi no viņu laulātā, partnera vai citiem ģimenes locekļiem. Ja iespējams, sievietēm un meitenēm būtu jāpiedāvā sieviešu dzimuma tulki un intervētāji. Sieviešu un meiteņu medicīniskas pārbaudes būtu jāveic sieviešu dzimuma medicīnas speciālistiem, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka pieteikuma iesniedzēja varētu būt cietusi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ. Ar dzimumu saistīto prasību sarežģītība pienācīgi būtu jāņem vērā procedūrās, kuru pamatā ir pirmās patvēruma valsts koncepcija, drošas trešās valsts koncepcija, drošas izcelsmes valsts koncepcija un turpmāku pieteikumu jēdziens. | (18) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tādējādi, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu runāt par savu pieredzi saistībā ar vajāšanu dzimuma dēļ. Šādā nolūkā pieteikuma iesniedzējam būtu jādod reāla iespēja tikt intervētām atsevišķi no viņu laulātā, partnera vai citiem ģimenes locekļiem. Ja iespējams, pieteikuma iesniedzējam būtu jāpiedāvā tā paša dzimuma tulki un intervētāji. Pieteikuma iesniedzēja medicīniskas pārbaudes būtu jāveic tā paša dzimuma medicīnas speciālistiem, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka pieteikuma iesniedzējs varētu būt cietis ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ. |
Or. en
Grozījums Nr. 251
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (18a) Vardarbība, kas ir vērsta pret personu minētās personas dzimuma, dzimumidentitātes vai dzimuma izpausmes dēļ vai kas nesamērīgi skar konkrēta dzimuma personas, tiek uzskatīta par vardarbību dzimuma dēļ. Tās dēļ var rasties fizisks, seksuāls, emocionāls vai psiholoģisks kaitējums vai ekonomisks zaudējums cietušajam. Ar dzimumu saistītu vardarbību saprot diskrimināciju un cietušās personas pamatbrīvību pārkāpšanu, un tā ietver vardarbību tuvās attiecībās, seksuālu vardarbību (tostarp izvarošanu, seksuālu uzbrukumu un uzmākšanos), cilvēku tirdzniecību, verdzību un dažādu kaitējošu praksi, piemēram, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un tā dēvētos „goda aizstāvēšanas” noziegumus. No vardarbības dzimuma dēļ cietušajām sievietēm un viņu bērniem bieži ir vajadzīgs īpašs atbalsts un aizsardzība, jo šāda veida vardarbība ir saistīta ar paaugstinātu sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības risku. |
Or. en
Grozījums Nr. 252
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Kad saistībā ar pieteikuma apstrādi tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma personai. Tam nevajadzētu skart pārmeklēšanu, ko veic drošības apsvērumu dēļ, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem. | (19) Kad drošības nolūkos tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma personai. |
Or. en
Grozījums Nr. 253
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Kad saistībā ar pieteikuma apstrādi tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma personai. Tam nevajadzētu skart pārmeklēšanu, ko veic drošības apsvērumu dēļ, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem. | (19) Kad saistībā ar pieteikuma apstrādi tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem un proporcionalitātes principu un tā būtu jāveic tā paša dzimuma personai. Tam nevajadzētu skart pārmeklēšanu, ko veic drošības apsvērumu dēļ, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 254
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Kad saistībā ar pieteikuma apstrādi tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma personai. Tam nevajadzētu skart pārmeklēšanu, ko veic drošības apsvērumu dēļ, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem. | (19) Kad saistībā ar pieteikuma apstrādi tiek veikta pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšana, minētā pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma personai. Tam vajadzētu būt ārkārtas pasākumam, ko veic tikai tad, ja tam ir īpašs pamatojums. |
Or. en
Grozījums Nr. 255
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīga bērna labklājība un sociālā attīstība, tostarp viņa priekšvēsture. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu par bērna tiesībām tikt uzklausītam, atbildīgajai iestādei vajadzētu nodrošināt nepilngadīgajiem iespēju piedalīties personiskā intervijā, izņemot, ja tas acīmredzami nav nepilngadīgā bērna interesēs. | (20) Dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīga bērna labklājība un sociālā attīstība, tostarp viņa priekšvēsture. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu par bērna tiesībām tikt uzklausītam, atbildīgajai iestādei vajadzētu nodrošināt nepilngadīgajiem iespēju piedalīties personiskā intervijā, izņemot, ja tas acīmredzami nav nepilngadīgā bērna interesēs. Robežprocedūras, pieņemamības procedūras un paātrinātas procedūras nekad nebūtu jāpiemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem. Nepilngadīgos nekādā gadījumā nevajadzētu aizturēt robežprocedūru ietvaros, tranzīta zonās vai pie ārējām robežām, kā arī jebkurā patvēruma pieteikuma izskatīšanas posmā. |
Or. en
Grozījums Nr. 256
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīga bērna labklājība un sociālā attīstība, tostarp viņa priekšvēsture. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu par bērna tiesībām tikt uzklausītam, atbildīgajai iestādei vajadzētu nodrošināt nepilngadīgajiem iespēju piedalīties personiskā intervijā, izņemot, ja tas acīmredzami nav nepilngadīgā bērna interesēs. | (20) Dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo direktīvu, vajadzētu būt bērna interesēm saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīga bērna labklājība un sociālā attīstība, tostarp viņa priekšvēsture. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu par bērna tiesībām tikt uzklausītam, atbildīgajai iestādei vajadzētu nodrošināt nepilngadīgajiem iespēju piedalīties personiskā intervijā, izņemot, ja tas acīmredzami nav nepilngadīgā bērna interesēs. |
Or. en
Grozījums Nr. 257
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Kopīgā procedūra racionalizē termiņus, kādos persona piekļūst procedūrai, termiņus iesnieguma izskatīšanai atbildīgajā iestādē, kā arī termiņus pirmās instances pārsūdzību izskatīšanai tiesu iestādēs. Ja vienlaicīgi iesniegtu pieteikumu nesamērīgs skaits var kavēt piekļuvi procedūrai un pieteikumu izskatīšanu, dažkārt var rasties nepieciešamība ārkārtas gadījumos izmantot iespēju pagarināt šos termiņus. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu procesu, minēto termiņu pagarināšanai vajadzētu būt galējam līdzeklim, ņemot vērā, ka dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata savas vajadzības efektīvas patvēruma sistēmas uzturēšanai, tostarp sagatavojot darbnepārtrauces plānus ārkārtas situācijām, ja tādi nepieciešami, un ņemot vērā, ka Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība. Ja dalībvalstis paredz, ka nespēs ievērot noteiktos termiņus, tām būtu jāpieprasa Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzība. Ja šāds pieprasījums ir izteikts un ja patvēruma sistēmas nesamērīgā noslodze dalībvalstī kļūst tik neefektīva, ka varētu apdraudēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, aģentūra, pamatojoties uz Komisijas īstenošanas lēmumu, ir tiesīga veikt pasākumus, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. | (21) Kopīgā procedūra racionalizē termiņus, kādos persona piekļūst procedūrai, termiņus iesnieguma izskatīšanai atbildīgajā iestādē, kā arī termiņus pirmās instances pārsūdzību izskatīšanai tiesu iestādēs. Ja vienlaicīgi iesniegtu pieteikumu nesamērīgs skaits var kavēt piekļuvi procedūrai un pieteikumu izskatīšanu, dažkārt var rasties nepieciešamība ārkārtas gadījumos izmantot iespēju pagarināt šos termiņus. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu procesu, minēto termiņu pagarināšanai vajadzētu būt galējam līdzeklim, ņemot vērā, ka dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata savas vajadzības efektīvas patvēruma sistēmas uzturēšanai, tostarp sagatavojot darbnepārtrauces plānus ārkārtas situācijām, ja tādi nepieciešami, un ņemot vērā, ka Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība. Ja dalībvalstis paredz, ka nespēs ievērot noteiktos termiņus, tām būtu jāpieprasa Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 258
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Kopīgā procedūra racionalizē termiņus, kādos persona piekļūst procedūrai, termiņus iesnieguma izskatīšanai atbildīgajā iestādē, kā arī termiņus pirmās instances pārsūdzību izskatīšanai tiesu iestādēs. Ja vienlaicīgi iesniegtu pieteikumu nesamērīgs skaits var kavēt piekļuvi procedūrai un pieteikumu izskatīšanu, dažkārt var rasties nepieciešamība ārkārtas gadījumos izmantot iespēju pagarināt šos termiņus. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu procesu, minēto termiņu pagarināšanai vajadzētu būt galējam līdzeklim, ņemot vērā, ka dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata savas vajadzības efektīvas patvēruma sistēmas uzturēšanai, tostarp sagatavojot darbnepārtrauces plānus ārkārtas situācijām, ja tādi nepieciešami, un ņemot vērā, ka Eiropas Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība. Ja dalībvalstis paredz, ka nespēs ievērot noteiktos termiņus, tām būtu jāpieprasa Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzība. Ja šāds pieprasījums ir izteikts un ja patvēruma sistēmas nesamērīgā noslodze dalībvalstī kļūst tik neefektīva, ka varētu apdraudēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, aģentūra, pamatojoties uz Komisijas īstenošanas lēmumu, ir tiesīga veikt pasākumus, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. | (21) Kopīgā procedūra racionalizē termiņus, kādos persona piekļūst procedūrai, termiņus iesnieguma izskatīšanai atbildīgajā iestādē, kā arī termiņus pirmās instances pārsūdzību izskatīšanai tiesu iestādēs. Ja vienlaicīgi iesniegtu pieteikumu nesamērīgs skaits var kavēt piekļuvi procedūrai un pieteikumu izskatīšanu, dažkārt var rasties nepieciešamība ārkārtas gadījumos izmantot iespēju pagarināt šos termiņus. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu procesu, minēto termiņu pagarināšanai vajadzētu būt stingri ierobežotam un galējam līdzeklim, ņemot vērā, ka dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata savas vajadzības efektīvas patvēruma sistēmas uzturēšanai, tostarp sagatavojot darbnepārtrauces plānus ārkārtas situācijām, ja tādi nepieciešami, un ņemot vērā, ka Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamā operatīvā un tehniskā palīdzība. Ja dalībvalstis paredz, ka nespēs ievērot noteiktos termiņus, tām būtu jāpieprasa Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzība. Ja šāds pieprasījums ir izteikts un ja patvēruma sistēmas nesamērīgā noslodze dalībvalstī kļūst tik neefektīva, ka varētu apdraudēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, aģentūra, pamatojoties uz Komisijas īstenošanas lēmumu, ir tiesīga veikt pasākumus, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. |
Or. en
Grozījums Nr. 259
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā – savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. | (22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā ― savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī — vēlākais, reģistrācijas brīdī — pieteikuma iesniedzējam būtu jāsaņem dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kuram būtu jābūt derīgam tajā laikposmā, kurā viņš ir tiesīgs palikt dalībvalsts teritorijā. |
_________________ | _________________ |
26 OV L […], […], […]. lpp. | 26 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 260
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā – savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. | (22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz divu posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu un reģistrēšanu, un iesniegšanu. Pieteikuma paušana un reģistrēšana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā ― savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. |
_________________ | _________________ |
26 OV L […], […], […]. lpp. | 26 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 261
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā – savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. | (22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs direktīvas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā ― savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. |
_________________ | _________________ |
26 OV L […], […], […]. lpp. | 26 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. fr
Grozījums Nr. 262
Beatrix von Storch
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā – savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. | (22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība vai patvērums. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā ― savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. |
_________________ | _________________ |
26 OV L […], […], […]. lpp. | 26 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 263
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs regulas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā – savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā regulā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. | (22) Piekļuvei kopīgai procedūrai vajadzētu būt balstītai uz trīs posmu pieeju, kas ietver pieteikuma paušanu, reģistrēšanu un iesniegšanu. Pieteikuma paušana ir pirmais posms, kas nosaka šīs direktīvas piemērošanu. Uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir paudis pieteikumu brīdī, kad viņš izteicis vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī. Šādu vēlmi var izteikt jebkādā veidā, un individuālam pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jāizmanto noteikti vārdi, kā, piemēram, starptautiskā aizsardzība, patvērums vai alternatīva aizsardzība. Noteicošajam elementam jābūt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka izteikumam par bailēm no vajāšanas vai nopietna kaitējuma, atgriežoties savā izcelsmes valstī, bezvalstnieka gadījumā ― savā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja pastāv šaubas, vai konkrētu apgalvojumu var uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nepārprotami jājautā, vai viņš vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot iespēju izmantot šajā direktīvā un Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)26 paredzētās tiesības, tiklīdz viņš pauž pieteikumu. |
_________________ | _________________ |
26 OV L […], […], […]. lpp. | 26 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 264
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (22a) Lai pieteikuma iesniedzēji labāk izprastu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) darbību, būtiski jāuzlabo informācijas sniegšana. Investīcijas agrīnā informācijas sniegšanā pieteikuma iesniedzējiem ievērojami palielinās varbūtību, ka viņi vairāk nekā līdz šim sapratīs, pieņems un ievēros šajā regulā paredzētās procedūras. Lai mazinātu administratīvās prasības un efektīvi izmantotu kopīgus resursus, Patvēruma aģentūrai ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm būtu jāizstrādā piemērots informatīvais materiāls. Šā materiāla izstrādē Patvēruma aģentūrai būtu pilnvērtīgi jāizmanto modernās informācijas tehnoloģijas. Lai pienācīgi palīdzētu patvēruma meklētājiem, Patvēruma aģentūrai būtu jāizstrādā arī audiovizuāls informatīvais materiāls, ko varētu izmantot papildus rakstiskajai informācijai. Patvēruma aģentūrai būtu jāuzņemas uzturēt īpašu tīmekļa vietni ar pieteikuma iesniedzējiem un potenciāliem pieteikuma iesniedzējiem paredzētu informāciju par KEPS darbību, kas atspēkotu bieži vien nepareizo informāciju, kuru tiem sniedz kontrabandisti. Patvēruma aģentūras izstrādātais informatīvais materiāls būtu jātulko un jādara pieejams visās lielākajās valodās, kurās runā Eiropā ieceļojošie patvēruma meklētāji. |
Or. en
Pamatojums
Uzlabota informācijas sniegšana atbilstoši ieteikumiem Dublinas regulā.
Grozījums Nr. 265
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. | (23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma reģistrācijas brīdī pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kam vajadzētu būt derīgam sešus mēnešus, un to atjauno automātiski, ja vēl nav pieņemts galīgais lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, nodrošinot, ka šis dokuments ir derīgs laikposmā, kurā pieteikuma iesniedzējam ir tiesības palikt atbildīgās dalībvalsts teritorijā. |
Or. en
Grozījums Nr. 266
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. | (23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Pat ja pieteikuma iesniedzējam nav dokumentu, dalībvalstīm tāpat ir jāveic reģistrācijas procedūras. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. |
Or. en
Grozījums Nr. 267
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. | (23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm, citām iestādēm, kurām dalībvalstis uzticējušas šos uzdevumus, un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. |
Or. en
Grozījums Nr. 268
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. | (23) Pieteikums būtu jāreģistrē pēc iespējas ātri pēc tā paušanas. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar 27. pantu (Starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrācija) iestādēm parastos apstākļos ir trīs darba dienas laika, lai reģistrētu pieteikumu. Piekrītu tam, ka reģistrācija ir jāveic uzreiz pēc pieteikuma paušanas, taču to ne vienmēr var izdarīt vienlaikus ar pieteikuma paušanu.
Grozījums Nr. 269
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm, tostarp robežsardzei, policijai, imigrācijas iestādēm un aizturēšanas iestādēm, būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. | (23) Pieteikums būtu jāreģistrē, tiklīdz tas pausts. Šajā posmā par pieteikuma saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgajām iestādēm būtu jāreģistrē pieteikumi un katra pieteikuma iesniedzēja personas dati. Šīm iestādēm būtu pieteikuma iesniedzējs jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par sekām, kas iestājas, ja pieteikuma iesniedzējs neievēro minētos pienākumus. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pieteikums ir pausts, un jānodrošina piekļuve tulkam un juridiskajam padomdevējam. Pieteikuma iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pieteikuma reģistrācijas. |
Or. en
Grozījums Nr. 270
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Pieteikuma iesniegšana ir akts, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumam piešķir oficiālu statusu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par to, kā un kur iesniegt pieteikumu, un viņam jādod reāla iespēja to izdarīt. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz visi elementi, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu un noformētu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. Tajā brīdī pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kuram būtu jābūt derīgam tajā laikā posmā, kuru viņš ir tiesīgs palikt tās dalībvalsts teritorijā, kura atbild par pieteikuma izskatīšanu. | (24) Pieteikuma iesniegšana ir tādu pieteikuma iesniedzējam pieejamu elementu iesniegšana, kuri var palīdzēt pamatot starptautiskās aizsardzības pieteikumu saskaņā ar [Kvalifikācijas regulas 4. panta 1. punktu]. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz visi elementi, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. |
Or. en
Grozījums Nr. 271
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Pieteikuma iesniegšana ir akts, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumam piešķir oficiālu statusu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par to, kā un kur iesniegt pieteikumu, un viņam jādod reāla iespēja to izdarīt. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz visi elementi, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu un noformētu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. Tajā brīdī pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kuram būtu jābūt derīgam tajā laikā posmā, kuru viņš ir tiesīgs palikt tās dalībvalsts teritorijā, kura atbild par pieteikuma izskatīšanu. | (24) Pieteikuma iesniegšana ir visu pieteikuma iesniedzēja rīcībā esošo attiecīgo elementu iesniegšanas akts saskaņā ar [Kvalifikācijas regulas 4. panta 1. punktu]. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par to, kā un kur iesniegt pieteikumu, un viņam jādod reāla iespēja to izdarīt. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz visi elementi, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. |
Or. en
Grozījums Nr. 272
Alessandra Mussolini, Salvatore Domenico Pogliese
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Pieteikuma iesniegšana ir akts, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumam piešķir oficiālu statusu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par to, kā un kur iesniegt pieteikumu, un viņam jādod reāla iespēja to izdarīt. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz visi elementi, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu un noformētu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. Tajā brīdī pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kuram būtu jābūt derīgam tajā laikā posmā, kuru viņš ir tiesīgs palikt tās dalībvalsts teritorijā, kura atbild par pieteikuma izskatīšanu. | (24) Pieteikuma iesniegšana ir akts, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumam piešķir oficiālu statusu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par to, kā un kur iesniegt pieteikumu, un viņam jādod reāla iespēja to izdarīt. Šajā posmā pieteikuma iesniedzējam ir pienākums iesniegt visus elementus, kas ir viņa rīcībā un kas vajadzīgi, lai pamatotu un noformētu iesniegumu. Administratīvās procedūras termiņu sāk skaitīt no pieteikuma iesniegšanas. Tajā brīdī pieteikuma iesniedzējam būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņa kā pieteikuma iesniedzēja statusu un kuram būtu jābūt derīgam tajā laikā posmā, kuru viņš ir tiesīgs palikt tās dalībvalsts teritorijā, kura atbild par pieteikuma izskatīšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 273
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (24a) Dažādām pieteikuma iesniedzēju kategorijām ir dažādas informācijas vajadzības, tāpēc informācija ir jāsniedz dažādos veidos, to pielāgojot šīm vajadzībām. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka nepilngadīgajiem ir piekļuve bērniem draudzīgai informācijai, kas atbilst viņu vajadzībām un apstākļiem. Precīzas, kvalitatīvas informācijas sniegšana gan pavadītiem, gan nepavadītiem nepilngadīgajiem bērniem draudzīgos apstākļos var būt svarīga gan labu apstākļu nodrošināšanā nepilngadīgajam, gan arī nolūkā identificēt iespējamus cilvēku tirdzniecības gadījumus. |
Or. en
Pamatojums
Uzlabota informācijas sniegšana atbilstoši ieteikumiem Dublinas regulā.
Grozījums Nr. 274
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu savlaicīgi, precīzi un viegli pieejamā veidā jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot skaidrā un vienkāršā valodā, un valodā, kādu viņš saprot. |
Or. en
Grozījums Nr. 275
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi, precīzā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, skaidrā un vienkāršā valodā un tādā valodā, kādu viņš saprot. Informācija bērniem būtu jāsniedz pienācīgi apmācītiem darbiniekiem, to darot bērniem draudzīgā veidā un valodā, kādu viņi saprot. |
Or. en
Grozījums Nr. 276
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot starptautiskās aizsardzības pieteikuma reģistrēšanas brīdī un tādā valodā, kādu viņš saprot. Informācija būtu jāsniedz precīzā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar 8. pantu.
Grozījums Nr. 277
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ja pieteikuma iesniedzējs ir pienācīgi informēts par saviem pienākumiem, kas ir minēti šajā regulā, un šo pienākumu neizpildes sekām un atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai, un nesniedzot savus biometriskos datus, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikums būtu jānoraida kā pārtraukts, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. |
Or. en
Grozījums Nr. 278
Monika Hohlmeier, Heinz K. Becker
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu, un, ja iespējams, izmantojot vienkāršu valodu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. |
Or. en
Grozījums Nr. 279
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot visus elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikums būtu jānoraida kā pārtraukts, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. |
Or. en
Grozījums Nr. 280
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot vai ko var pamatoti uzskatīt par viņam saprotamu. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. | (25) Pieteikuma iesniedzējs būtu pienācīgi jāinformē par viņa tiesībām un pienākumiem, to darot savlaicīgi un tādā valodā, kādu viņš saprot. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzējs atsakās sadarboties ar valsts iestādēm, neiesniedzot elementus, kas nepieciešami pieteikuma izskatīšanai un neļaujot noņemt viņa pirkstu nospiedumus vai iegūt sejas attēlu, vai neiesniedz savu pieteikumu noteiktajā termiņā, pieteikumu var noraidīt kā pārtrauktu, pieteikuma iesniedzējam ir jābūt informētam par šo pienākumu neizpildes sekām. |
Or. en
Pamatojums
Šā precizējuma mērķis ir nodrošināt, ka visi pieteikuma iesniedzēji tiek pienācīgi informēti.
Grozījums Nr. 281
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai spētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt piemērotām zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp ar Eiropas Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei. | (26) Lai spētu izpildīt šajā direktīvā paredzētos pienākumus, NVO vai personai, kas sniedz juridisko palīdzību, ir tiesības piedalīties visos procedūras posmos, un par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbinieki būtu jāpieņem darbā, izmantojot atklātas procedūras un pamatojoties uz viņu kvalifikācijām un pieredzi, un šiem darbiniekiem vajadzētu būt zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei saskaņā ar pamattiesībām. |
Or. en
Grozījums Nr. 282
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai spētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt piemērotām zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp ar Eiropas Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei. | (26) Lai spētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt piemērotām zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp vajadzības gadījumā ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei. |
Or. en
Grozījums Nr. 283
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai spētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt piemērotām zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp ar Eiropas Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei. | (26) Lai spētu izpildīt šajā direktīvā paredzētos pienākumus, par pieteikumu saņemšanu un reģistrēšanu atbildīgo iestāžu darbiniekiem vajadzētu būt piemērotām zināšanām un būtu jāsaņem vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras atbalstu. Šiem darbiniekiem vajadzētu saņemt piemērotus līdzekļus un norādījumus savu uzdevumu efektīvai izpildei. |
Or. fr
Grozījums Nr. 284
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Lai atvieglotu piekļuvi procedūrai robežšķērsošanas punktos un aizturēšanas vietās, tajās būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. Pamata komunikācija, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu saprast, vai personas paziņo par savu vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību, būtu jānodrošina ar mutiskās tulkošanas palīdzību. | (27) Lai atvieglotu piekļuvi procedūrai robežšķērsošanas punktos un aizturēšanas vietās, NVO, kas sniedz juridisko palīdzību, vajadzētu jābūt piekļuvei šīm vietām un tajās būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. Pamata komunikācija, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu saprast, vai personas paziņo par savu vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību, būtu jānodrošina ar mutiskās tulkošanas palīdzību. Darbiniekiem, kas sniedz mutiskās tulkošanas pakalpojumus, vajadzētu būt pienācīgām zināšanām un ieguvušiem vajadzīgo apmācību starptautiskās aizsardzības un cilvēktiesību garantiju jomā. |
Or. en
Grozījums Nr. 285
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Bodil Valero, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Lai atvieglotu piekļuvi procedūrai robežšķērsošanas punktos un aizturēšanas vietās, tajās būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. Pamata komunikācija, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu saprast, vai personas paziņo par savu vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību, būtu jānodrošina ar mutiskās tulkošanas palīdzību. | (27) Lai atvieglotu piekļuvi procedūrai robežšķērsošanas punktos un aizturēšanas vietās, tajās būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. Pamata komunikācija, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu saprast, vai personas paziņo par savu vēlmi saņemt starptautisku aizsardzību, būtu jānodrošina ar mutiskās tulkošanas palīdzību. Juridiskajiem pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, konsultācijas vai psiholoģisko palīdzību, vienmēr vajadzētu būt piekļuvei aizturēšanas vietām, robežšķēršošanas punktiem un tranzīta zonām. |
Or. en
Grozījums Nr. 286
Sergei Stanishev
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai regulai vajadzētu sniegt dalībvalstīm iespēju izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus kopā ar šo pieteikumu iesniedzēju ģimenes locekļu pieteikumiem ar noteikumu, ka viņi atrodas dalībvalstu teritorijā. |
Or. en
Pamatojums
Tiesības uz patvērumu ir individuālas, un individuālā deklarācija par nolūku nebūtu jāaizstāj. Noteikumi par pieteikumu iesniegšanu citu personu vārdā var kļūt par iemeslu cilvēku tirdzniecības tīklu izmantošanai. Regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm izskatīt ģimenes locekļu pieteikumus kopā, kas ir Komisijas ierosinātā teksta nolūks.
Grozījums Nr. 287
Emil Radev
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu pilngadīgu apgādājamo un nepilngadīgu bērnu vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. |
Or. bg
Grozījums Nr. 288
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. |
Or. en
Grozījums Nr. 289
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai direktīvai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. |
Or. en
Grozījums Nr. 290
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. |
Or. en
Grozījums Nr. 291
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šai regulai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. | (28) Šai direktīvai vajadzētu paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumu savu dzīvesbiedru, partneru, ar kuriem ir stabilas un ilgstošas attiecības, pilngadīgu un nepilngadīgu apgādājamo vārdā. Šis risinājums ļauj šādus pieteikumus izskatīt kopā. Tiesības katrai personai meklēt starptautisku aizsardzību garantē fakts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pieteikumu dzīvesbiedra, partnera, pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā vārdā pieteikuma iesniegšanai noteiktajā termiņā, dzīvesbiedrs vai partneris to var pēc tam darīt savā vārdā, un atbildīgajai iestādei būtu jāpalīdz to izdarīt pilngadīgam vai nepilngadīgam apgādājamajam. Taču, ja atsevišķs pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par nepieņemamu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 292
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. | (29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo — jebkurā gadījumā to skaits nedrīkstētu būt lielāks par 10. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem un regulāru uzraudzību un kontroli pār to, vai aizbildņi apmierinoši izpilda savus uzdevumus. NVO veikta aizbildņu pārvaldība un uzraudzība tiek nodrošināta un sekmēta. Minētajām struktūrām vai personām turklāt piešķir pilnvaras izskatīt sūdzības, ko nepavadīti nepilngadīgie iesnieguši par aizbildņiem. Šajā nolūkā nepavadītus nepilngadīgos precīzā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu gan mutiski, gan vizuāli un bērniem draudzīgā veidā, un viņiem saprotamā valodā informē par šīm struktūrām vai personām un par to, kā uzticami un droši iesniegt sūdzības pret viņu aizbildņiem. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. |
Or. en
Grozījums Nr. 293
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. | (29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo — jebkurā gadījumā to skaits nedrīkstētu būt lielāks par 20. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. |
Or. en
Grozījums Nr. 294
Brice Hortefeux, Rachida Dati
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. | (29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem vajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par ierobežotu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. |
Or. fr
Grozījums Nr. 295
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt personai vai organizācijas pārstāvim, kas norīkots, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. | (29) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi procedūrai nepavadītiem nepilngadīgajiem, viņiem vienmēr jānorīko aizbildnis. Aizbildnim vajadzētu būt fiziskai personai, kas norīkota, lai palīdzētu nepilngadīgajam un informētu viņu par procedūru nolūkā nodrošināt bērna intereses, kā arī viņa labklājību kopumā. Vajadzības gadījumā aizbildnim būtu jāīsteno nepilngadīgā tiesībspēja un rīcībspēja. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu nepavadītiem nepilngadīgajiem, aizbildņiem nevajadzētu vienlaikus uzticēt atbildību par nesamērīgi lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Dalībvalstīm būtu jānorīko organizācijas vai personas, kas atbild par atbalstu aizbildņiem, viņu pienākumu izpildes pārvaldību un uzraudzību. Nepavadītam nepilngadīgajam pieteikums būtu jāiesniedz savā vārdā vai ar aizbildņa starpniecību. Lai nodrošinātu nepavadīta nepilngadīgā tiesības un procesuālās garantijas, viņa pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad viņam norīkots aizbildnis un viņi ir tikušies. Ja aizbildnis neiesniedz pieteikumu noteiktajā termiņā, nepavadītam nepilngadīgajam būtu jādod iespēja iesniegt pieteikumu atbildīgajai iestādei savā vārdā. Faktam, ka nepavadīts nepilngadīgais izvēlas iesniegt pieteikumu savā vārdā, nevajadzētu liegt viņam norīkot aizbildni. |
Or. en
Grozījums Nr. 296
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Eiropas Patvēruma aģentūras un citiem avotiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos. Atbildīgajai iestādei arī būtu jāņem vērā izcelsmes valstu informācijas kopējā analīze, ko sagatavojusi Eiropas Patvēruma aģentūra. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā regulā paredzēto procedūru efektivitāti un taisnīgumu. | (30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citām valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā direktīvā paredzēto procedūru taisnīgumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 297
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Eiropas Patvēruma aģentūras un citiem avotiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos. Atbildīgajai iestādei arī būtu jāņem vērā izcelsmes valstu informācijas kopējā analīze, ko sagatavojusi Eiropas Patvēruma aģentūra. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā regulā paredzēto procedūru efektivitāti un taisnīgumu. | (30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras. Atbildīgajai iestādei arī būtu jāņem vērā izcelsmes valstu informācijas kopējā analīze, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā regulā paredzēto procedūru efektivitāti un taisnīgumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 298
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Eiropas Patvēruma aģentūras un citiem avotiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos. Atbildīgajai iestādei arī būtu jāņem vērā izcelsmes valstu informācijas kopējā analīze, ko sagatavojusi Eiropas Patvēruma aģentūra. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā regulā paredzēto procedūru efektivitāti un taisnīgumu. | (30) Lai garantētu pieteikumu iesniedzēju tiesības, lēmumus par visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz faktiem, objektīvi, taisnīgi un individuāli pēc rūpīgas izskatīšanas, kurā ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos elementus un individuālos apstākļus. Lai nodrošinātu pieteikuma rūpīgu izskatīšanu, atbildīgajai iestādei būtu jāņem vērā attiecināma, precīza un aktuāla informācija par situāciju pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kas saņemta no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un citiem avotiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos. Atbildīgajai iestādei arī būtu jāņem vērā izcelsmes valstu informācijas kopējā analīze, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra. Procedūras pabeigšanas atlikšanai būtu pilnībā jāatbilst dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula), un tai būtu jāatbilst tiesībām uz labu pārvaldību, neskarot šajā direktīvā paredzēto procedūru efektivitāti un taisnīgumu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 299
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstveidā. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam jāpaskaidro lēmums un informācija par lēmuma sekām, kā arī veids, kādā apstrīdēt šo lēmumu. Neskarot pieteikuma iesniedzēja tiesības palikt dalībvalsts teritorijā un neizraidīšanas principu, šādā lēmumā var ietvert atgriešanas lēmumu, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK 6. pantu, vai tos izdot kopā27. | (31) Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstveidā. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam jāpaskaidro lēmums un informācija par lēmuma sekām, kā arī veids, kādā apstrīdēt šo lēmumu. Neskarot pieteikuma iesniedzēja tiesības palikt dalībvalsts teritorijā, tostarp līdz termiņam, kurā beidzas viņa iespēja izmantot tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, un līdz tiesiskās aizsardzības procedūras iznākumam, ja šādas tiesības ir izmantotas noteiktajā termiņā, un neskarot neizraidīšanas principu, šādā lēmumā var ietvert atgriešanas lēmumu, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK 6. pantu, vai tos izdot kopā27. |
_________________ | _________________ |
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.). | 27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.). |
Or. en
Grozījums Nr. 300
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstveidā. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam jāpaskaidro lēmums un informācija par lēmuma sekām, kā arī veids, kādā apstrīdēt šo lēmumu. Neskarot pieteikuma iesniedzēja tiesības palikt dalībvalsts teritorijā un neizraidīšanas principu, šādā lēmumā var ietvert atgriešanas lēmumu, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK 6. pantu, vai tos izdot kopā27. | (31) Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstveidā, nodrošinot tulkojumu valodā, kādu viņš saprot. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam jāpaskaidro lēmums un informācija par lēmuma sekām, kā arī veids, kādā apstrīdēt šo lēmumu. Jāievēro pieteikuma iesniedzēja tiesības palikt dalībvalsts teritorijā un neizraidīšanas princips. |
_________________ |
|
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.). |
|
Or. en
Grozījums Nr. 301
Monika Hohlmeier, Heinz K. Becker
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (31a) Ņemot vērā valstu un to valdību vadītāju 2017. gada 3. februāra Maltas deklarāciju, kurā tika uzsvērts, ka ir jāpārskata Eiropas politika atgriešanas jomā, pamatojoties uz objektīvu analīzi par to, kā tiek piemēroti Savienības un valstu līmenī pieejamie juridiskie, operatīvie, finanšu un praktiskie rīki, Komisija ierosina pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK31a. |
| _________________ |
| 31a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. |
Or. en
Grozījums Nr. 302
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Lēmumi par starptautiskās aizsardzības pieprasījumiem jāpieņem iestādēm, kuru darbiniekiem ir atbilstošas zināšanas un kuriem sniegta apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, un kas veic savus pienākumus, pienācīgi ievērojot atbilstošus ētikas principus. Šim noteikumam būtu jāattiecas uz citu dalībvalstu iestāžu darbiniekiem un Eiropas Patvēruma aģentūras ekspertiem, kuri nolīgti, lai palīdzētu dalībvalsts atbildīgajai iestādei starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanā. | (32) Lēmumi par starptautiskās aizsardzības pieprasījumiem jāpieņem iestādēm, kuru darbiniekiem ir atbilstošas zināšanas un kuriem sniegta apmācība starptautiskās aizsardzības jomā, un kas veic savus pienākumus, pienācīgi ievērojot atbilstošus ētikas principus. Šim noteikumam būtu jāattiecas uz citu dalībvalstu iestāžu darbiniekiem un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras ekspertiem, kuri nolīgti, lai palīdzētu dalībvalsts atbildīgajai iestādei starptautiskās aizsardzības pieteikuma reģistrēšanā. |
Or. en
Grozījums Nr. 303
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(33) Neskarot starptautiskās aizsardzības pieteikuma atbilstīgu un pilnīgu izskatīšanu, gan dalībvalstu, gan pieteikumu iesniedzēju interesēs ir pieņemt lēmumu iespējami ātrākā laikā. Lai racionalizētu starptautiskās aizsardzības procedūru, būtu jānosaka administratīvās procedūras ilguma, kā arī pirmās instances apelācijas maksimālie termiņi. Šādā veidā pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu saņemt lēmumu par viņu pieteikumu iespējami visīsākajā laikā visās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu procedūru. | (33) Neskarot starptautiskās aizsardzības pieteikuma atbilstīgu un pilnīgu izskatīšanu, gan dalībvalstu, gan pieteikumu iesniedzēju interesēs ir pieņemt lēmumu iespējami ātrākā laikā. Lai racionalizētu starptautiskās aizsardzības procedūru, būtu jānosaka administratīvās procedūras ilguma, kā arī pirmās instances apelācijas maksimālie termiņi. Šādā veidā pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu saņemt lēmumu par viņu pieteikumu iespējami visīsākajā laikā visās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu procedūru. Minētās procedūras racionalizācija nekādā veidā nedrīkstētu skart aizsardzības pieprasījuma padziļinātu un individuālu izskatīšanu pēc būtības. |
Or. en
Grozījums Nr. 304
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Filiz Hyusmenova
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Pamatojums
Nevajadzētu noteikt obligātas pieņemamības procedūras, kas ir jāveic pirms Dublinas regulas piemērošanas, jo tas uzliktu nesamērīgu administratīvo atbildību tuvākajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 305
Sergei Stanishev
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Pamatojums
Pieņemamības pārbaudi nevajadzētu noteikt kā obligātu pieteikuma izskatīšanas procedūras daļu. Šādi noteikumi radītu nesamērīgu spiedienu uz tuvākajām dalībvalstīm un varētu izraisīt starptautiskās aizsardzības procedūru kavēšanos.
Grozījums Nr. 306
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Pamatojums
Vajadzētu noteikt, ka arī turpmāk dalībvalstis pieņemamības procedūru var veikt pēc izvēles saskaņā ar Patvēruma procedūru direktīvu.
Grozījums Nr. 307
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 308
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 309
Emil Radev
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | svītrots |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. bg
Grozījums Nr. 310
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
_________________ |
|
28 OV L […], […], […]. lpp. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 311
Alessandra Mussolini, Salvatore Domenico Pogliese
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, pārbauda pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. | (35) Pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula)28 pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, varētu pārbaudīt pieteikuma pieņemamību, ja par pirmo patvēruma valsti uzskata valsti, kas nav dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējam droša trešā valsts. Turklāt pieteikums uzskatāms par nepieņemamu, ja tas ir turpmāks pieteikums bez jauniem būtiskiem elementiem vai faktiem un ja dzīvesbiedra, partnera vai pilngadīga vai nepilngadīga apgādājamā atsevišķs pieteikums nav uzskatāms par pamatotu. |
_________________ | _________________ |
28 OV L […], […], […]. lpp. | 28 OV L […], […], […]. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 312
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Pirmās patvēruma valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm jo īpaši nebūtu jāizskata pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu vai pietiekamu cita veida aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama cita veida aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 313
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Pirmās patvēruma valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm jo īpaši nebūtu jāizskata pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu vai pietiekamu cita veida aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama cita veida aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (36) Pirmās patvēruma valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm jo īpaši nebūtu jāizskata pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu vai pietiekamu cita veida aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama cita veida aizsardzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 314
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Pirmās patvēruma valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm jo īpaši nebūtu jāizskata pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu vai pietiekamu cita veida aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama cita veida aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (36) Dalībvalstīm būtu jāsaglabā iespēja piemērot pirmās patvēruma valsts koncepciju, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvenciju, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt efektīvu aizsardzību minētajā valstī, kas ir līdzvērtīga bēgļiem piešķirtajai aizsardzībai. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama efektīva cita veida aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, novēršot risku, ka viņš var tikt izraidīts uz citu trešo valsti vai ka viņam var patvaļīgi tikt atņemta brīvība. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem attiecībā uz pirmās patvēruma valsts koncepciju.
Grozījums Nr. 315
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Pirmās patvēruma valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām, vai pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm jo īpaši nebūtu jāizskata pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu vai pietiekamu cita veida aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama cita veida aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (36) Dalībvalstis pieteikuma izskatīšanas laikā var piemērot pirmās patvēruma valsts koncepciju tikai tad, ja pamatoti var pieņemt, ka cita valsts varētu piešķirt aizsardzības statusu saskaņā ar Ženēvas konvenciju un pieteikuma iesniedzējam varētu nodrošināt efektīvu aizsardzību minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, un neatkarīgu organizāciju ziņojumiem, ir pārliecinājušās, ka saskaņā ar Ženēvas konvenciju pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts un tiks saglabāts aizsardzības statuss minētajā valstī, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu, tiesībām uz brīvību un taisnīgu tiesu, likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, pietiekamiem iztikas līdzekļiem, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni, privātumu, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 316
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 317
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert, Bodil Valero
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (37) Dalībvalstis pieteikuma izskatīšanas laikā var piemērot drošas trešās valsts koncepciju tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs savas būtiskās saistības dēļ ar trešo valsti, balstoties uz pastāvošām ģimenes saitēm vai ilgtermiņa uzturēšanos un integrēšanos trešās valsts teritorijā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Šī saikne neizriet tikai no tā, ka pieteikuma iesniedzējs ir tranzītā šķērsojis attiecīgās valsts teritoriju. Dalībvalstis var turpināt rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, pamatojoties uz individuāliem un konkrētiem pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu, tiesībām uz brīvību un taisnīgu tiesu, likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, pietiekamiem iztikas līdzekļiem, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni, privātumu, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 318
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība. |
Or. en
Grozījums Nr. 319
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (37) Drošas trešās valsts koncepciju var piemērot kā nepieņemamības atzīšanas pamatu, ja pieteikuma iesniedzējs savas būtiskās saistības dēļ ar trešo valsti varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Būtiska saikne neizriet tikai no tā, ka pieteikuma iesniedzējs ir tranzītā šķērsojis attiecīgās trešās valsts teritoriju. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju. |
Or. en
Grozījums Nr. 320
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Drošas trešās valsts koncepcija būtu jāpiemēro kā nepieņemamības atzīšanas pamats, ja pieteikuma iesniedzējs savas saistības dēļ ar trešo valsti, tostarp to, kurā viņš bija tranzītā, varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējam būs iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvencijas materiālo tiesību normām vai ka viņam bija un būs pieejama pietiekama aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. | (37) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot drošas trešās valsts koncepciju, ja pieteikuma iesniedzējs savas būtiskās saistības dēļ ar trešo valsti varētu pamatoti pieprasīt aizsardzību tajā un ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēju varētu uzņemt vai atkārtoti uzņemt minētajā valstī. Dalībvalstīm būtu jāturpina rīkoties uz minētā pamata vienīgi tad, ja tās, tostarp vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, kas saņemti no attiecīgās trešās valsts, ir pārliecinājušās, ka pieteikuma iesniedzējs saņems efektīvu aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju vai šajā valstī saņems efektīvu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga bēgļiem piešķirtajai aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz likumīgu uzturēšanos, pienācīgu piekļuvi darba tirgum, uzņemšanas iespējām, veselības aprūpi un izglītību, kā arī tiesībām uz ģimenes apvienošanos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, novēršot risku, ka viņš var tikt izraidīts uz citu trešo valsti vai ka viņam var patvaļīgi tikt atņemta brīvība. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem attiecībā uz drošas trešās valsts koncepciju.
Grozījums Nr. 321
Sergei Stanishev
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. Ja pēc prima facie vērtējuma ir skaidrs, ka pieteikumu var noraidīt kā acīmredzami nepamatotu, pieteikumu var noraidīt uz minētā pamata, neizskatot tā pieņemamību. | (38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar iepriekšējiem grozījumiem, kuru mērķis ir atcelt obligātu pieņemamības pārbaužu veikšanu pirms Dublinas regulas piemērošanas.
Grozījums Nr. 322
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. Ja pēc prima facie vērtējuma ir skaidrs, ka pieteikumu var noraidīt kā acīmredzami nepamatotu, pieteikumu var noraidīt uz minētā pamata, neizskatot tā pieņemamību. | (38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). |
Or. en
Grozījums Nr. 323
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. Ja pēc prima facie vērtējuma ir skaidrs, ka pieteikumu var noraidīt kā acīmredzami nepamatotu, pieteikumu var noraidīt uz minētā pamata, neizskatot tā pieņemamību. | (38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. |
Or. en
Grozījums Nr. 324
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. Ja pēc prima facie vērtējuma ir skaidrs, ka pieteikumu var noraidīt kā acīmredzami nepamatotu, pieteikumu var noraidīt uz minētā pamata, neizskatot tā pieņemamību. | (38) Starptautiskās aizsardzības pieteikums ir jāizskata pēc būtības, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula). Izskatīšana pēc būtības nav nepieciešama, ja pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar šo regulu. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 325
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 326
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšanu var paātrināt un pabeigt ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums šķiet pienācīgi pamatots. Paātrinātu izskatīšanas procedūru nevar piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem, izņemot gadījumos, kad pieteikums šķiet labi pamatots. |
Or. en
Grozījums Nr. 327
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Atbildīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai paātrināt pieteikuma izskatīšanu un pabeigt šā pieteikuma izskatīšanu ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs varētu nākt no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību. Turklāt paātrinātu procedūru nevajadzētu piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 328
Emil Radev
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. |
Or. bg
Grozījums Nr. 329
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. |
Or. en
Grozījums Nr. 330
Rachida Dati, Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, piemēram, piederību kriminālai vai teroristiskai organizācijai, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. Šādai paātrinātai procedūrai jānodrošina trešās valsts valstspiederīgo ātra atgriešana, ja viņi tiek atzīti par nepiemērotiem starptautiskai aizsardzībai. |
Or. fr
Grozījums Nr. 331
Elly Schlein
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 332
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (39) Pieteikuma izskatīšana būtu jāpaātrina un jāpabeidz ne ilgāk kā divu mēnešu laikā gadījumos, kad pieteikums ir acīmredzami nepamatots tā iemesla dēļ, ka tas ir ļaunprātīgs, tostarp, ja pieteikuma iesniedzējs nāk no drošas izcelsmes valsts, vai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi, vai attiecīgā informācija vai dokumenti ir iznīcināti vai izmesti, vai, ja ir nopietnas bažas par valsts vai sabiedrības drošību, vai ja pieteikuma iesniedzējs nepieprasa starptautisko aizsardzību pirmajā dalībvalstī, kurā viņš ieceļojis, vai likumīgas dzīvesvietas dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir paudis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās dokumentiem, tiek nosūtīts atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu. Pēdējā gadījumā pieteikuma izskatīšanu nepaātrina, ja pieteikuma iesniedzējs spēj iesniegt attaisnotu pamatojumu aizceļošanai uz citu dalībvalsti bez atļaujas, pieteikuma paušanai citā dalībvalstī vai iemesliem, kāpēc kompetentās iestādes nevarēja sazināties ar viņu, piemēram, viņš nebija pietiekami un savlaicīgi informēts par saviem pienākumiem. Turklāt paātrinātu procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. |
Or. en
Grozījums Nr. 333
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā. Saskaņā ar neizraidīšanas principu, paužot starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā un pieteikties patvērumam šīs dalībvalsts teritorijā, kā arī saņemt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni. |
Or. en
Grozījums Nr. 334
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par divām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru nevar piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 335
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par astoņām nedēļām. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. |
Or. en
Grozījums Nr. 336
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru nepiemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 337
Sergei Stanishev
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. |
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar iepriekšējiem grozījumiem attiecībā uz to, lai tiktu atcelta prasība pirms Dublinas regulas piemērošanas veikt pieņemamības pārbaudes.
Grozījums Nr. 338
Alessandra Mussolini, Salvatore Domenico Pogliese
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par četrām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. | (40) Daudzi starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek pausti pie dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt iesnieguma pieņemamības pārbaudi vai izskatīšanu pēc būtības, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu par šādiem pieteikumiem minētajās zonās skaidri noteiktos apstākļos. Robežprocedūrai nebūtu jānorit ilgāk par divām nedēļām, un pēc šā termiņa pieteikuma iesniedzējiem būtu jāļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūru var piemērot vietās, kas atrodas valsts robežas vai tranzīta zonas tuvumā vienīgi gadījumos, kad pierobežas vai tranzīta zonā pieteikumus iesniedz pieteikuma iesniedzēju nesamērīgi liels skaits. Robežprocedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi konkrētos apstākļos, kas norādīti šajā regulā. |
Or. en
Grozījums Nr. 339
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Sabiedriskās kārtības jēdziens inter alia var attiekties uz sodāmību par smaga nozieguma izdarīšanu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 340
Rachida Dati, Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Sabiedriskās kārtības jēdziens inter alia var attiekties uz sodāmību par smaga nozieguma izdarīšanu. | (41) Sabiedriskās kārtības jēdziens inter alia var attiekties uz sodāmību par smaga nozieguma izdarīšanu. Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdzieni attiecas arī uz smagiem likumpārkāpumiem, proti, dalību kriminālā organizācijā, teroristiskiem aktiem un cilvēku tirdzniecību. |
Or. fr
Grozījums Nr. 341
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Ja pieteikuma iesniedzējs var norādīt pamatotu iemeslu, ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. | (42) Ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. |
Or. en
Pamatojums
Tam, ka pieteikuma iesniedzējam nav dokumentu, nevajadzētu negatīvi ietekmēt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu.
Grozījums Nr. 342
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Ja pieteikuma iesniedzējs var norādīt pamatotu iemeslu, ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. | (42) Ja pieteikuma iesniedzējs var sniegt apmierinošu skaidrojumu, ieceļošanas dokumentu neesamībai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. |
Or. en
Grozījums Nr. 343
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Ja pieteikuma iesniedzējs var norādīt pamatotu iemeslu, ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. | (42) Ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. |
Or. en
Grozījums Nr. 344
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Ja pieteikuma iesniedzējs var norādīt pamatotu iemeslu, ieceļošanas dokumentu neesamībai vai viltotu dokumentu izmantošanai pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka automātiski tiek piemērota paātrināta procedūra vai robežprocedūra. | (42) Ieceļošanas dokumentu neesamībai, viltotu dokumentu izmantošanai vai atteikumam veikt medicīnisku pārbaudi pašam par sevi nevajadzētu nozīmēt to, ka ir jāpieņem negatīvs lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 345
Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva), un līdz ar to pieteikums uzskatāms par netieši atsauktu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Netiešas atsaukšanas jēdziena lietojums būtu ievērojami jāsašaurina, lai neapdraudētu juridisko noteiktību un nedotu iemeslu iesniegt lielu skaitu pārsūdzību, kas dārgi izmaksātu.
Grozījums Nr. 346
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva), un līdz ar to pieteikums uzskatāms par netieši atsauktu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. | (43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts. |
Or. en
Grozījums Nr. 347
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva), un līdz ar to pieteikums uzskatāms par netieši atsauktu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. | (43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts. |
Or. en
Grozījums Nr. 348
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva), un līdz ar to pieteikums uzskatāms par netieši atsauktu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. | (43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai netieši atsaucis savu pieteikumu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai netieši atsaukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka jebkādas netiešas atsaukšanas iemesls nebija no viņa atkarīgs. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 349
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas apstākļu direktīva), un līdz ar to pieteikums uzskatāms par netieši atsauktu, nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. | (43) Ja pieteikuma iesniedzējs pats skaidri atsaucis savu pieteikumu vai neizpilda pienākumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas regula) vai Direktīvā XXX/XXX/ES (Uzņemšanas nosacījumu direktīva), viņa pieteikums tiks uzskatīts par netieši atsauktu, un nevajadzētu turpināt pieteikuma izskatīšanu, un tas būtu jānoraida kā atsaukts vai pārtraukts, un visi citi pieteikumi, kurus iesniedzis tas pats pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī pēc šāda lēmuma, uzskatāmi par turpmākiem pieteikumiem. Tomēr netiešai atsaukšanai nebūtu jānotiek automātiski, un pieteikuma iesniedzējam būtu jādod iespēja ziņot atbildīgajai iestādei un pierādīt, ka vairākkārtīgas pienākumu neizpildes iemesls nebija no viņa atkarīgs. |
Or. en
Grozījums Nr. 350
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 351
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. | (44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. |
Or. en
Grozījums Nr. 352
Jeroen Lenaers
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. | (44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir ļaunprātīgs vai tajā acīmredzami trūkst būtisku elementu, un tādēļ tam nav izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tajā acīmredzami trūkst būtisku elementu un tam nav izredžu gūt panākumus, vai gadījumos, kad turpmākais pieteikums tiek pausts īsi pirms pārvietošanas vai bēgšanas un ir pazīmes, ka šis pieteikums ir pausts, vienīgi lai aizkavētu vai traucētu atgriešanas lēmuma izpildi. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. |
Or. en
Grozījums Nr. 353
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. | (44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž otro vai turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Otrā vai turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams. |
Or. en
Grozījums Nr. 354
Maria Grapini
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. | (44) Ja pieteikuma iesniedzējs pauž turpmāku pieteikumu, neiesniedzot jaunus pierādījumus vai faktus, kas būtiski palielinātu viņa iespējas saņemt starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusu vai kas saistīti ar iemesliem, kuru dēļ iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, minētajam turpmākajam pieteikumam nepiemēro jaunu pilnīgu izskatīšanas procedūru. Lai nepieļautu procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, ir jānovērš jaunu pieteikumu atkārtota iesniegšana citās dalībvalstīs, ja tajos nav nodrošināti jauni elementi vai informācija. Šādos gadījumos pēc sākotnējas izskatīšanas pieteikumi būtu jānoraida kā nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti, ja pieteikums ir tik skaidri bez pamatojuma vai ļaunprātīgs, ka tam nav reālu izredžu gūt panākumus saskaņā ar res judicata principu. Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem un personisku interviju, taču personisku interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi ļauj secināt, ka pieteikums nesatur jaunus būtiskus elementus vai faktus vai ka tas ir acīmredzami bez pamatojuma un tam nav izredžu gūt panākumus. Turpmāku pieteikumu gadījumā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz personas tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, ja turpmāks pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, vai otrā vai nākamo turpmāku iesniegumu gadījumā — tiklīdz pieteikums ir pausts jebkurā dalībvalstī pēc galīga lēmuma, ar kuru iepriekšējais turpmākais pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots. |
Or. ro
Grozījums Nr. 355
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
44.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (44a) Ņemot vērā, ka tiesības uz patvērumu ir piemērojamas individuāli, kā ir aprakstīts starptautiskos tiesību aktos, tostarp Ženēvas konvencijā par bēgļa statusu, patvēruma pieteikumi ir jāanalizē individuāli un neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsts. Tādēļ nevar piemērot drošas izcelsmes valsts koncepciju. |
Or. en
Grozījums Nr. 356
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 357
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 358
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. | (45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. Šis saraksts padarīs patvēruma sistēmas dalībvalstīs efektīvākas attiecībā uz tādiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kuri var būt nepamatoti, un ļaus novērst vairākas atšķirības starp dalībvalstu drošu izcelsmes valstu sarakstiem. |
Or. fr
Grozījums Nr. 359
Péter Niedermüller, Sylvie Guillaume
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. | (45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm un nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. |
Or. en
Grozījums Nr. 360
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo regulu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo regulu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. | (45) Svarīgs apsvērums attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotību ir pieteikuma iesniedzēja drošība viņa izcelsmes valstī. Tā kā Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Kvalifikācijas regula) mērķis ir nodrošināt augstu konverģenci trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanā par starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, ar šo direktīvu nosaka vienotus kritērijus trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, un, tā kā ir jānostiprina drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošana kā nozīmīgs rīks nepamatotu pieteikumu ātras apstrādes nodrošināšanai, ar šo direktīvu nosaka drošu izcelsmes valstu kopēju ES sarakstu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 361
Udo Voigt
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs nav droša. | svītrots |
Or. de
Grozījums Nr. 362
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs nav droša. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 363
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs nav droša. | (46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Izņēmuma gadījumā attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs varētu nebūt droša. |
Or. en
Grozījums Nr. 364
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs nav droša. | (46) Apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nekalpo kā minētās valsts valstspiederīgo drošības absolūta garantija un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Izvērtējumā, kas ir šīs noteikšanas pamatā, var ņemt vērā vienīgi vispārējos civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus minētajā valstī un to, vai vajāšanas, spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas dalībniekiem praksē piemēro sodus, ja viņus minētajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ attiecīgā valsts vairs nav uzskatāma par drošu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ja viņš norāda iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā vairs nav droša. |
Or. en
Grozījums Nr. 365
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 366
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 367
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 368
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | (47) Šī regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
Or. fr
Grozījums Nr. 369
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | (47) Šī direktīva paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs direktīvas grozījumiem, pamatojoties uz šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
Or. fr
Grozījums Nr. 370
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Šī Regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. | (47) Šī regula paredz, ka drošas trešās valstis ir jānosaka Savienības līmenī. Trešās valstis vajadzētu noteikt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī ar šīs regulas grozījumiem, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un pēc rūpīga, uz pierādījumiem balstīta novērtējuma veikšanas, kas ietver rūpīgu izpēti un plašu apspriešanos ar dalībvalstīm. |
Or. en
Grozījums Nr. 371
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 372
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Bodil Valero
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 373
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | (48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. Šajā saskaņošanas termiņā dalībvalstīm būtu jānodrošina konsekventa savietojamība starp ES kopējo drošas izcelsmes valstu sarakstu un dalībvalstu sarakstiem. Valstis, kuru atrašanās ES kopējā sarakstā ir apturēta vai kuras no tā svītrotas, dalībvalsts līmenī nevar uzskatīt par drošām izcelsmes valstīm. |
Or. fr
Grozījums Nr. 374
Péter Niedermüller
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | (48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo izcelsmes valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus, kuros ir iekļautas drošas izcelsmes valstis, būtu jāizbeidz trīs gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai nodrošinātu saskaņotību ar turpmākajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 375
Maria Grapini
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | (48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos un veicināt pieteikumu ātru izskatīšanu. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Pārejas periodā šim ES mehānismam ir jādarbojas līdztekus valstu sarakstiem. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. |
Or. ro
Grozījums Nr. 376
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. Šā iemesla dēļ iespēja izmantot valstu sarakstus vai apzīmējumus būtu jāizbeidz piecu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās. | (48) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta un ES kopējā drošu trešo valstu saraksta izveidei vajadzētu novērst dažas pašreizējās atšķirības dalībvalstu drošo valstu sarakstos. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī noteikt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras Savienības līmenī nav noteiktas kā drošas trešās valstis un nav minētas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, šādai valstu vienotai noteikšanai vai kopēja saraksta izveidei vajadzētu nodrošināt, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā vai kuri ir saistīti ar drošu trešo valsti, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tam vajadzētu sekmēt konverģenci procedūru piemērošanā un arī atturēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus no sekundāras pārvietošanās. |
Or. en
Grozījums Nr. 377
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48a) Lai saskaņotu dalībvalstu drošas izcelsmes valstu sarakstus, Eiropas Komisija regulāri veic situācijas pārbaudes trešās valstīs, lai pārliecinātos, ka kopējais drošas izcelsmes valstu saraksts ir vispusīgs un efektīvs. Vajadzības gadījumā tai pēc tam ir jāsagatavo priekšlikums par ES kopējā drošas izcelsmes valstu saraksta paplašināšanu. Arī dalībvalstīm jābūt iespējai iesniegt Komisijai priekšlikumus par trešo valstu iekļaušanu šajā kopējā drošas izcelsmes valstu sarakstā. Pēc tam Komisijai jāizskata šie priekšlikumi sešu mēnešu laikā, izmantojot vairākus tās rīcībā esošos informācijas avotus, un attiecīgā gadījumā tā sagatavo priekšlikumu par kopējā drošas izcelsmes valstu saraksta paplašināšanu. Komisijai jāpārliecinās, ka trešās valsts atrašanos Savienības kopējā drošas izcelsmes valstu sarakstā papildina efektīva Eiropas atgriešanas politika, īstenojot noslēgtus efektīvus atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kuru pilnīga un neierobežota izpilde ir nosacījums ES atbalsta izmaksāšanai šīm valstīm. |
Or. fr
Grozījums Nr. 378
Péter Niedermüller, Sylvie Guillaume
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48a) ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta mērķim nevajadzētu būt nolūkā ierobežot patvēruma meklētāju skaitu no valstīm, kurām ir vienlaikus raksturīgs ievērojams pieteikumu skaits un zems atzīšanas līmenis. Trešās valsts noteikšana par drošas izcelsmes valsti būtu jābalsta tikai novērtējumā par to, vai šīs valsts stāvoklis atbilst tādiem vienotajiem kritērijiem trešo valstu noteikšanai par drošas izcelsmes valstīm, kas ir noteikti šajā regulā. |
Or. en
Grozījums Nr. 379
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 380
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. | (49) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un jāuzrauga situācija iespējamajās jaunajās valstīs ar mērķi Savienības līmenī tās noteikt kā drošas trešās valstis vai pievienot ES kopējam drošu izcelsmes valstu sarakstam. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. |
Or. en
Grozījums Nr. 381
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. | (49) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. Ja šāds grozījumu priekšlikums netiek iesniegts noteiktajā termiņā, deleģētajam aktam būtu jāzaudē spēks. |
Or. fr
Grozījums Nr. 382
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. | (49) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. |
Or. en
Grozījums Nr. 383
Péter Niedermüller, Sylvie Guillaume
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta trīs mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. | (49) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm Savienības līmenī vai kuras ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Ja šādā trešā valstī negaidīti pasliktinās situācija, Komisijai ar deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uz ierobežotu laikposmu būtu jāaptur minētās trešās valsts atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai šīs trešās valsts atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Turklāt šādā gadījumā Komisijai vajadzētu ierosināt grozījumus, lai trešā valsts vairs netiktu atzīta par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai arī tiktu svītrota no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta sešos mēnešos pēc tāda deleģētā akta pieņemšanas, ar kuru aptur trešās valsts statusu. |
Or. en
Grozījums Nr. 384
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai pagarināt atcelšanas termiņu trešās valsts atzīšanai par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai tās svītrošanai no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta līdz sešiem mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot minēto pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 385
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai pagarināt atcelšanas termiņu trešās valsts atzīšanai par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai tās svītrošanai no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta līdz sešiem mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot minēto pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (50) Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informācija no dalībvalstīm un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras. Komisijai vajadzētu būt iespējai pagarināt atcelšanas termiņu trešās valsts atzīšanai par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai tās svītrošanai no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta līdz trim mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot minēto pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Or. en
Grozījums Nr. 386
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai pagarināt atcelšanas termiņu trešās valsts atzīšanai par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai tās svītrošanai no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta līdz sešiem mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot minēto pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (50) Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informācija no Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai pagarināt atcelšanas termiņu trešās valsts atzīšanai par drošu trešo valsti Savienības līmenī vai tās svītrošanai no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta līdz sešiem mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot minēto pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Or. en
Grozījums Nr. 387
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Kad deleģētā akta termiņš un tā pagarinājums beidzas, bet jauns deleģētais akts netiek pieņemts, trešās valsts atzīšana par drošu valsti Savienības līmenī vai tās atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā vairs nebūtu jāatceļ. Tas ir jāveic, neskarot ierosinātos grozījumus par trešās valsts svītrošanu no sarakstiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 388
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Kad deleģētā akta termiņš un tā pagarinājums beidzas, bet jauns deleģētais akts netiek pieņemts, trešās valsts atzīšana par drošu valsti Savienības līmenī vai tās atrašanās ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā vairs nebūtu jāatceļ. Tas ir jāveic, neskarot ierosinātos grozījumus par trešās valsts svītrošanu no sarakstiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 389
Udo Voigt
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | svītrots |
Or. de
Grozījums Nr. 390
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 391
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 392
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | (52) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu un iespējamo jauno šādu valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tai būtu jāierosina grozījumi par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Gadījumā, ja kādā iespējamajā trešā valstī pēkšņi uzlabojas situācija, Komisija varētu piemērot deleģētā akta procedūru un ierosināt turpmāku grozījumu šajā regulā, lai procedūru paātrinātu. |
Or. en
Grozījums Nr. 393
Péter Niedermüller, Sylvie Guillaume
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | (52) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta. Ja kādu trešo valsti svītro no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta, jebkura dalībvalsts var informēt Komisiju, ja tā uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atkal atbilst šīs regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lai to iekļautu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Komisija pārbauda ikvienu šādu dalībvalsts paziņojumu un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi grozīt ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Ja Komisija nolemj iesniegt šādu priekšlikumu, dalībvalstis valsts līmenī neuzskata šo valsti par drošu izcelsmes valsti. |
Or. en
Grozījums Nr. 394
Rachida Dati
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | (52) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tai ir jāierosina grozījumi par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. |
Or. fr
Grozījums Nr. 395
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Komisijai ar Eiropas Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. | (52) Komisijai ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras palīdzību būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas svītrotas no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta vai drošu trešo valstu saraksta, tostarp, ja dalībvalsts informē Komisiju, ka tā, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, uzskata, ka pēc izmaiņām attiecīgās trešās valsts situācijā tā atbilst šajā direktīvā ietvertajiem nosacījumiem, lai tiktu uzskatīta par drošu. Šādā gadījumā dalībvalstis varētu attiecīgo trešo valsti uzskatīt par drošu izcelsmes valsti vai drošu trešo valsti savas valsts līmenī vienīgi tad, ja Komisija neizvirza iebildumus pret šādu apzīmējumu. Ja Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tā var ierosināt grozījumus par trešo valstu atzīšanu par drošām Savienības līmenī vai to iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. |
Or. fr
Grozījums Nr. 396
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Jautājumā par drošām izcelsmes valstīm, ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija sanāksmes secinājumus, kuros dalībvalstis vienojās, ka prioritāte būtu jāpiešķir visu dalībvalstu novērtējumam par Rietumbalkānu drošību, Eiropas Patvēruma padome 2015. gada 2. septembrī organizēja ekspertu sanāksmi ar dalībvalstīm, kuras gaitā tika panākta plaša vienprātība par to, ka Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*29, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija būtu jāuzskata par drošām izcelsmes valstīm šīs regulas izpratnē. | svītrots |
_________________ |
|
29* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 397
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Jautājumā par drošām izcelsmes valstīm, ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija sanāksmes secinājumus, kuros dalībvalstis vienojās, ka prioritāte būtu jāpiešķir visu dalībvalstu novērtējumam par Rietumbalkānu drošību, Eiropas Patvēruma padome 2015. gada 2. septembrī organizēja ekspertu sanāksmi ar dalībvalstīm, kuras gaitā tika panākta plaša vienprātība par to, ka Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*29, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija būtu jāuzskata par drošām izcelsmes valstīm šīs regulas izpratnē. | svītrots |
_________________ |
|
29* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju. |
|
Or. en
Grozījums Nr. 398
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(54) Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši uz ziņojumiem no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informāciju no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis kvalificējas kā drošas izcelsmes valstis. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 399
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(54) Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši uz ziņojumiem no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informāciju no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis kvalificējas kā drošas izcelsmes valstis. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 400
Jussi Halla-aho
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(54) Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši uz ziņojumiem no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informāciju no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis kvalificējas kā drošas izcelsmes valstis. | (54) Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši uz ziņojumiem no Eiropas Ārējās darbības dienesta un informāciju no dalībvalstīm un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis kvalificējas kā drošas izcelsmes valstis. |
Or. en
Grozījums Nr. 401
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(55) Attiecībā uz Albāniju juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 402
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(55) Attiecībā uz Albāniju juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 403
Emil Radev
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(55) Attiecībā uz Albāniju juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | (55) Attiecībā uz Albāniju juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. |
Or. bg
Grozījums Nr. 404
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu tās konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 405
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu tās konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 406
Emil Radev
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(56) Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu tās konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | (56) Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu tās konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. |
Or. bg
Grozījums Nr. 407
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
57. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(57) Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 408
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
57. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(57) Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 409
Emil Radev
Regulas priekšlikums
57. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(57) Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | (57) Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Novērtēšanas brīdī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. |
Or. bg
Grozījums Nr. 410
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(58) Attiecībā uz Kosovu* juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Kosovas* nepievienošanās attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, ECTK, ir saistīta ar starptautiskas vienprātības trūkumu attiecībā uz tās kā suverēnas valsts statusu. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības noteiktā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 6,3 % (830) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Kosovas* pilsoņi. Vismaz sešas dalībvalstis Kosovu* ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 411
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(58) Attiecībā uz Kosovu* juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Kosovas* nepievienošanās attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, ECTK, ir saistīta ar starptautiskas vienprātības trūkumu attiecībā uz tās kā suverēnas valsts statusu. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības noteiktā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 6,3 % (830) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Kosovas* pilsoņi. Vismaz sešas dalībvalstis Kosovu* ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 412
Emil Radev
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(58) Attiecībā uz Kosovu* juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Kosovas* nepievienošanās attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, ECTK, ir saistīta ar starptautiskas vienprātības trūkumu attiecībā uz tās kā suverēnas valsts statusu. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības noteiktā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 6,3 % (830) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Kosovas* pilsoņi. Vismaz sešas dalībvalstis Kosovu* ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. | (58) Attiecībā uz Kosovu* juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Kosovas* nepievienošanās attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, ECTK, ir saistīta ar starptautiskas vienprātības trūkumu attiecībā uz tās kā suverēnas valsts statusu. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, dalības noteiktā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 6,3 % (830) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Kosovas* pilsoņi. Vismaz sešas dalībvalstis Kosovu* ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. |
Or. bg
Grozījums Nr. 413
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(59) Šī regula neskar dalībvalstu nostājas par Kosovas statusu, par ko lēmumu pieņems saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi un starptautiskajām tiesībām. Pie tam neviens šajā regulā lietotais termins, formulējums vai definīcija neparedz to, ka Savienība atzītu Kosovu par neatkarīgu valsti vai kāda dalībvalsts atzītu Kosovu par tādu, ja dalībvalsts nav to izdarījusi. Konkrēti, vārda “valstis” lietojums neparedz neatkarīgas valsts atzīšanu. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 414
Brice Hortefeux
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(59) Šī regula neskar dalībvalstu nostājas par Kosovas statusu, par ko lēmumu pieņems saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi un starptautiskajām tiesībām. Pie tam neviens šajā regulā lietotais termins, formulējums vai definīcija neparedz to, ka Savienība atzītu Kosovu par neatkarīgu valsti vai kāda dalībvalsts atzītu Kosovu par tādu, ja dalībvalsts nav to izdarījusi. Konkrēti, vārda “valstis” lietojums neparedz neatkarīgas valsts atzīšanu. | (59) Šī direktīva neskar dalībvalstu nostājas par Kosovas statusu, par ko lēmumu pieņems saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi un starptautiskajām tiesībām. Pie tam neviens šajā direktīvā lietotais termins, formulējums vai definīcija neparedz to, ka Savienība atzītu Kosovu par neatkarīgu valsti vai kāda dalībvalsts atzītu Kosovu par tādu, ja dalībvalsts nav to izdarījusi. Konkrēti, vārda „valstis” lietojums neparedz neatkarīgas valsts atzīšanu. |
Or. fr
Grozījums Nr. 415
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(59) Šī regula neskar dalībvalstu nostājas par Kosovas statusu, par ko lēmumu pieņems saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi un starptautiskajām tiesībām. Pie tam neviens šajā regulā lietotais termins, formulējums vai definīcija neparedz to, ka Savienība atzītu Kosovu par neatkarīgu valsti vai kāda dalībvalsts atzītu Kosovu par tādu, ja dalībvalsts nav to izdarījusi. Konkrēti, vārda “valstis” lietojums neparedz neatkarīgas valsts atzīšanu. | (59) Šī direktīva neskar dalībvalstu nostājas par Kosovas statusu, par ko lēmumu pieņems saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi un starptautiskajām tiesībām. Pie tam neviens šajā direktīvā lietotais termins, formulējums vai definīcija neparedz to, ka Savienība atzītu Kosovu par neatkarīgu valsti vai kāda dalībvalsts atzītu Kosovu par tādu, ja dalībvalsts nav to izdarījusi. Konkrēti, vārda „valstis” lietojums neparedz neatkarīgas valsts atzīšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 416
Ska Keller
Verts/ALE grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini
Regulas priekšlikums
60. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(60) Attiecībā uz Melnkalni juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus vienā no 447 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Novērtēšanas brīdī Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 417
Marina Albiol Guzmán
Regulas priekšlikums
60. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(60) Attiecībā uz Melnkalni juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus vienā no 447 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Novērtēšanas brīdī Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 418
Emil Radev
Regulas priekšlikums
60. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(60) Attiecībā uz Melnkalni juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus vienā no 447 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Novērtēšanas brīdī Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. | (60) Attiecībā uz Melnkalni juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus vienā no 447 pieteikumiem. Nav ziņu par savu pilsoņu izraidīšanas, pārvietošanas vai izdošanas gadījumiem uz trešām valstīm, kur inter alia pastāvētu nopietns risks, ka viņi būtu pakļauti nāvessodam, spīdzināšanai, vajāšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņu rases piederības, reliģijas, tautības, dalības konkrētā sociālā grupā vai politisku uzskatu dēļ, vai kur pastāvētu nopietns risks tikt izraidītam, pārvietotam vai izdotam uz citu trešo valsti. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Novērtēšanas brīdī Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. |
Or. bg