Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
28.3.2013
ATZINUMA PROJEKTS
Sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem
( COM(2012)0614 – C7‑0382/2012 – 2012/0299(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Marije Cornelissen
PA_Legam
ĪSS PAMATOJUMS
Komisija 2012. gada oktobrī iesniedza tiesību akta priekšlikumu, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū. Vienu gadu pirms tam biržā kotētajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā tika dota pēdējā iespēja veikt pašregulācijas pasākumus, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas ieņem amatus valdēs, proti, Komisijas priekšsēdētāja vietniece V. Reding 2011. gada martā aicināja šos uzņēmumus parakstīt dokumentu „Sievietes mūsu uzņēmuma valdē — solījums Eiropai”. Šo dokumentu parakstīja tikai 24 uzņēmumi Eiropā. Ņemot vērā pastāvīgi nelielo sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs, kā arī acīmredzamo nespēju īstenot pašregulācijas pasākumus, lai būtiski uzlabotu situāciju pēdējās desmitgadēs, ir pienācis laiks veikt likumdošanas darbības.
Darbības joma: izpilddirektori un direktori bez izpildpilnvarām
Atzinuma sagatavotāja ierosina direktīvu kopumā piemērot gan izpilddirektoriem, gan arī direktoriem bez izpildpilnvarām. Šīs direktīvas noteikumi pārmērīgi neiejaucas uzņēmumu ikdienas vadībā, jo tiek saglabāta uzņēmumu rīcības brīvība attiecībā uz kandidātu atlasi, pamatojoties uz kvalitātes vai citiem būtiskiem apsvērumiem. Sieviešu izpilddirektoru īpatsvars ir īpaši neliels (10 % 2013. gadā salīdzinājumā ar 17 % direktoru bez izpildpilnvarām vidū). Tādēļ direktīvas būtiskākie noteikumi, kas attiecas uz atlases procedūras pielāgošanu, būtu jāpiemēro visiem direktoriem.
Procedūru daudzveidība
Komisijas priekšlikumā uzsvērts īpašais veids, kādā kandidāti tiek atlasīti amatiem valdēs. Atlasei jābūt pārredzamai, neitrālai un balstītai uz individuālām īpašībām. Taču valdes locekļu atlases vai iecelšanas procedūra ne vienmēr līdzinās pastāvīgo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrai. Piemēram, dažās dalībvalstīs valdes locekļus ieceļ vai ievēl darbinieki vai apvienību biedri — šāda sistēma ar nosaukumu „Mitbestimmung” pastāv Vācijā. Turklāt individuālās īpašības ne vienmēr ir vienīgais būtiskais kritērijs. Dažādu prasmju, zināšanu un valstspiederības vai pārstāvības apsvērumu līdzsvars var būt nozīmīgs vai pat izšķirošs aspekts, izdarot galīgo izvēli attiecībā uz direktoriem. Apvienības un uzņēmumi ir aicinājuši nodrošināt lielāku elastīgumu iecelšanas vai atlases procedūrā.
Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina 4. panta 1. punktā saglabāt dalībvalstu un uzņēmumu rīcības brīvību attiecībā uz to atlases vai iecelšanas procedūru pielāgošanu, liekot uzsvaru uz rezultātu. Pielāgojumu veidi var būt dažādi un tos var piemērot iecelšanas, darbā pieņemšanas un atlases procedūrai, ja vien tie nodrošina, ka sievietes ieņem vismaz 40 % amatu biržā kotēto uzņēmumu valdēs.
Uzsvars uz darbā pieņemšanas procedūru kopumā
Komisijas priekšlikumā uzsvērta tikai atsevišķu kandidātu atlase amatiem valdēs. Taču valdes locekļu pieņemšana darbā nesākas atlases posmā — tā sākas atlasei piemērotu kandidātu kopuma izveides posmā. Ja šajā kopumā nav pietiekami daudz kompetentu un piemērotu sieviešu, joprojām ir maz ticams, ka tiks izraudzīta sieviete, pat ja atlases kritēriji ir dzimumu ziņā pilnīgi neitrāli.
Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina to uzņēmumu ziņošanas pienākumos, kuri, neskatoties uz to, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas, nav viņas izraudzījušies, iekļaut pienākumu informēt par atlases kopuma izveidi, pieprasot informāciju par sieviešu skaitu atlases kopumā, kā arī par kandidātu atlasē izmantotajiem kritērijiem un par pasākumiem, ko uzņēmumi veiks, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu kvalificētu un piemērotu kandidātu no nepietiekami pārstāvētā dzimuma nākamajās procedūrās.
Ziņošanas un paskaidrojumu sniegšanas pienākumi
Direktīvai jābūt vērstai uz tiem uzņēmumiem, kuri neīsteno pietiekamus centienus vai negūst pietiekamus rezultātus dzimumu līdztiesības veicināšanā to valdēs. Tādēļ atzinuma sagatavotāja vēlas nošķirt tos uzņēmumus, kuri panāk labus rezultātus, un tos, kuri tādus nepanāk. Tiks noteikta prasība visiem uzņēmumiem vienu reizi gadā to gada pārskatos, kā arī kompetentajām valstu iestādēm sniegt informāciju par dzimumu pārstāvību to valdēs. Uzņēmumiem, kuri iecēluši amatos personas no pārāk lielā mērā pārstāvētā dzimuma, tiks piemēroti stingrāki informācijas atklāšanas, ziņošanas un paskaidrojumu sniegšanas pienākumi. Šādiem uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par atlases kopuma dzimumu sadalījumu un iemesliem un kritērijiem kandidāta izvēlei no pārāk lielā mērā pārstāvētā dzimuma, kā arī jāinformē par pasākumiem, kas nodrošinās labāku dzimumu līdzsvaru atlases kopumā un palielinās iespējamību, ka turpmāk, ieceļot darbinieku amatā, direktors tiks izraudzīts no nepietiekami pārstāvētā dzimuma.
Noteikumi par piemērošanas apturēšanu
Komisijas priekšlikuma mērķis ir izvairīties no iejaukšanās pastāvošajos dalībvalstu pasākumos, ko īsteno, lai palielinātu dzimumu daudzveidību valdē. Atzinuma sagatavotāja ierosina saglabāt iespēju dalībvalstīm apturēt dažu direktīvas būtiskāko noteikumu piemērošanu. Ja dalībvalsts uzskata, ka arī brīvprātīgie pasākumi vai citi pasākumi nodrošinās direktīvas mērķu sasniegšanu, būtu jānodrošina, ka tai ir rīcības brīvība izvērtēt šādus gadījumus. Taču atzinuma sagatavotāja ierosina stiprināt aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka valsts politika ir vienlīdz efektīva direktīvā paredzētā 40 % mērķa sasniegšanai. Šai saistībā piemērošanas apturēšana būtu pieļaujama ar Komisijas apstiprinājumu. Turklāt, ja līdz 2017. gada nav sasniegts starpposma mērķis nodrošināt, ka sievietes ieņem 30 % amatu valdēs, attiecīgajā dalībvalstī automātiski stāsies spēkā šī direktīva.
Sankcijas un stimuli
Atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas pieejai, kas paredz, ka dalībvalstīm jāpiešķir galvenā atbildība par efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju ieviešanu. Taču var tikt noteikti arī papildu stimuli. Būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm paust atzinību uzņēmumiem, izmantojot sasniegto 40 % mērķi kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju publiskajā iepirkumā. Turklāt Eiropas Savienības iestādēm būtu jārāda piemērs, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības tikai tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši 40 % mērķi. Atbilstībai šai direktīvai (nejaukt ar galīgo mērķi) jābūt nosacījumam Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
Nosaukums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Priekšlikums | Priekšlikums |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA |
par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem | par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem |
(Dokuments attiecas uz EEZ) | (Dokuments attiecas uz EEZ) |
Or. en
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 8. pantu un 157. panta 3. un 4. punktu, |
Or. en
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1.a atsauce (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un 3. panta 3. punktu, |
Or. en
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
1.b atsauce (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu, |
Or. en
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
1.c atsauce (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) 4. pantu, |
Or. en
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Cilvēkkapitāla efektīva izmantošana ir svarīgākais ekonomikas konkurētspējas faktors un izšķirošs elements, lai risinātu ES demogrāfiskās problēmas, sekmīgi konkurētu globalizētajā ekonomikā un nodrošinātu salīdzinošu priekšrocību attiecībā pret trešām valstīm. Augsti kvalificētu un apmācītu sieviešu skaits pastāvīgi pieaug, ko apliecina fakts, ka 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Ja arī turpmāk neizdosies izmantot šo talantu kopumu, lai ieceltu sievietes amatos, kas saistīti ar ekonomikas lēmumu pieņemšanu, tad netiktu pilnībā izmantots kvalificēts cilvēkkapitāls. | (7) Cilvēkkapitāla efektīva izmantošana ir svarīgākais ekonomikas konkurētspējas faktors, lai sekmīgi konkurētu globalizētajā ekonomikā. Ir pieejams augsti kvalificētu un apmācītu sieviešu kopums, ko cita starpā apliecina fakts, ka 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Ja arī turpmāk neizdosies izmantot šo talantu kopumu, lai ieceltu sievietes amatos, kas saistīti ar ekonomikas lēmumu pieņemšanu, tad netiktu pilnībā izmantots kvalificēts cilvēkkapitāls. |
Or. en
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Kaut arī šīs direktīvas mērķis nav sīki saskaņot valsts tiesību aktus par valdes locekļu atlases procedūrām un kvalifikācijas kritērijiem, tomēr ir jāievieš konkrēti minimālie standarti, lai panāktu dzimumu līdzsvaru starp direktoriem bez izpildpilnvarām; šie standarti attiecas uz prasību, saskaņā ar kuru biržā kotētiem uzņēmumiem, kuros nav līdzsvarotas dzimumu pārstāvības, lēmumi par direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanu ir jāpieņem, balstoties uz kandidātu kvalifikācijas objektīvu un salīdzinošu novērtējumu attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu. Tikai ES līmeņa pasākums var efektīvi palīdzēt nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un novērst praktiskus sarežģījumus uzņēmējdarbībā. | (14) Šīs direktīvas mērķis nav sīki saskaņot valsts tiesību aktus par valdes locekļu atlases procedūrām un kvalifikācijas kritērijiem, bet tā pieprasa biržā kotētiem uzņēmumiem, kuros nav līdzsvarotas dzimumu pārstāvības, pielāgot savas darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas procedūras, cita starpā pieņemot tādus lēmumus par direktoru iecelšanu, lai panāktu dzimumu līdzsvaru starp direktoriem. Tikai ES līmeņa pasākums var efektīvi palīdzēt nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un novērst praktiskus sarežģījumus uzņēmējdarbībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Visās valdes sistēmās tiek nošķirts starp izpilddirektoriem, kuri atbild par uzņēmuma ikdienas vadību, un direktoriem bez izpildpilnvarām, kuri nav iesaistīti ikdienas vadībā, bet pilda uzraudzības funkciju. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro tikai direktoriem bez izpildpilnvarām, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību palielināt dzimumu daudzveidību valdēs un nepieciešamību samazināt iejaukšanos uzņēmuma ikdienas vadībā. Tā kā direktori bez izpildpilnvarām veic uzraudzības pienākumus, ir arī vieglāk pieņemt darbā kvalificētus kandidātus ārpus uzņēmuma un lielā mērā arī ārpus konkrētās nozares, kurā uzņēmums darbojas; šis apsvērums ir svarīgs ekonomikas jomās, kurās viena dzimuma pārstāvji ir īpaši nepietiekami pārstāvēti darbaspēkā. | (20) Visās valdes sistēmās tiek nošķirts starp izpilddirektoriem, kuri atbild par uzņēmuma ikdienas vadību, un direktoriem bez izpildpilnvarām, kuri nav iesaistīti ikdienas vadībā, bet pilda uzraudzības funkciju. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro direktoriem bez izpildpilnvarām un attiecībā uz izpilddirektoriem būtu jāpiemēro papildu pasākumi. |
Or. en
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Vairākās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi uzņēmuma darbinieki un/vai darbiniekus pārstāvošas organizācijas var iecelt vai ievēlēt vai tām ir jāieceļ vai jāievēl noteikta daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro visiem direktoriem bez izpildpilnvarām, tostarp darbinieku pārstāvjiem. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka praktiskās procedūras minēto mērķu sasniegšanai, ņemot vērā apstākli, ka daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām ir darbinieku pārstāvji. | (21) Vairākās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi uzņēmuma darbinieki un/vai darbiniekus pārstāvošas organizācijas var iecelt vai ievēlēt vai tām ir jāieceļ vai jāievēl noteikta daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro visiem direktoriem, tostarp darbinieku pārstāvjiem. Šajā direktīvā būtu jāņem vērā atlases procedūru daudzveidība dalībvalstīs. |
Or. en
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Biržā kotētiem uzņēmumiem Savienībā būtu jāuzliek pienākums paredzēt piemērotas procedūras, lai sasniegtu konkrētus mērķus attiecībā uz dzimumu sadalījumu savās valdēs. Tiem biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru valdēs vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, iecelšana šajos amatos būtu jāveic, pamatojoties uz katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošu analīzi un piemērojot iepriekš izstrādātus, skaidrus, neitrāli formulētus un nepārprotamus kritērijus, lai ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī sasniegtu minēto procentuālo īpatsvaru. Tāpēc direktīvā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru līdz minētajam datumam vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šis mērķis principā attiecas tikai uz direktoru bez izpildpilnvarām dzimumu vispārējo dažādību un neietekmē atsevišķu direktoru konkrēto atlasi no plaša vīriešu un sieviešu kandidātu loka katrā konkrētajā gadījumā. Jo īpaši tas neizslēdz nevienu konkrētu direktora amata kandidātu, kā arī neliek uzņēmumiem vai akcionāriem izvēlēties kādu konkrētu direktoru. Tādējādi lēmums par piemērotu valdes locekļu izvēli joprojām paliek uzņēmumu un akcionāru ziņā. | (22) Biržā kotētiem uzņēmumiem Savienībā būtu jāuzliek pienākums paredzēt piemērotas procedūras, lai sasniegtu konkrētus mērķus attiecībā uz dzimumu sadalījumu savās valdēs. Tiem biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru valdēs vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, būtu jāpielāgo savas darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas procedūras, lai ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī sasniegtu minēto procentuālo īpatsvaru. Tāpēc direktīvā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru līdz minētajam datumam vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šis mērķis principā attiecas tikai uz direktoru ar un bez izpildpilnvarām dzimumu vispārējo dažādību un neietekmē atsevišķu direktoru konkrēto atlasi no plaša vīriešu un sieviešu kandidātu loka katrā konkrētajā gadījumā. Jo īpaši tas neizslēdz nevienu konkrētu direktora amata kandidātu, kā arī neliek uzņēmumiem vai akcionāriem izvēlēties kādu konkrētu direktoru. Tādējādi lēmums par piemērotu valdes locekļu izvēli joprojām paliek uzņēmumu un akcionāru ziņā. |
Or. en
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Dalībvalstīm ir dominējoša ietekme uz biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību 2. panta b) apakšpunkta izpratnē. Minētās dominējošās ietekmes dēļ dalībvalstu rīcībā ir instrumenti, lai ātrāk panāktu vajadzīgās izmaiņas. Tāpēc attiecībā uz šādiem uzņēmumiem būtu jānosaka, ka mērķis, saskaņā ar kuru vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, ir jāsasniedz agrāk. | (23) Dalībvalstīm ir dominējoša ietekme uz biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību 2. panta b) apakšpunkta izpratnē. Minētās dominējošās ietekmes dēļ dalībvalstu rīcībā ir instrumenti, lai ātrāk panāktu vajadzīgās izmaiņas. Tāpēc attiecībā uz šādiem uzņēmumiem būtu jānosaka, ka mērķis, saskaņā ar kuru vismaz 40 procentiem direktoru ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, ir jāsasniedz agrāk. |
Or. en
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Lai noteiktu direktoru bez izpildpilnvarām amata vietu skaitu, kas vajadzīgs mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams sīkāks precizējums, jo vairumā gadījumu valdes lielums ir tāds, ka matemātiska aprēķina rezultātā var iegūt tikai skaitli, kas ir lielāks vai mazāks par precīzo 40 procentu īpatsvaru. Tāpēc valdes amata vietu skaitam, kas vajadzīgs mērķa sasniegšanai, būtu jābūt skaitlim, kas ir vistuvāk 40 procentiem. Vienlaikus, lai novērstu sākotnēji pārāk lielā mērā pārstāvētā dzimuma diskrimināciju, biržā kotētiem uzņēmumiem nebūtu jāuzliek pienākums aizpildīt pusi vai vairāk amata vietu ar valdes locekļiem bez izpildpilnvarām, kuri ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Tādējādi, piemēram, valdēs, kurās ir trīs vai četri direktori bez izpildpilnvarām, locekļiem no nepietiekami pārstāvētā dzimuma būtu jāieņem vismaz viena amata vieta, valdēs, kurās ir pieci vai seši direktori bez izpildpilnvarām, tiem būtu jāieņem vismaz divas amata vietas un valdēs ar septiņiem vai astoņiem direktoriem bez izpildpilnvarām — vismaz trīs amata vietas. | (24) Lai noteiktu direktoru bez izpildpilnvarām amata vietu skaitu, kas vajadzīgs mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams sīkāks precizējums, jo vairumā gadījumu valdes lielums ir tāds, ka matemātiska aprēķina rezultātā var iegūt tikai skaitli, kas ir lielāks vai mazāks par precīzo 40 procentu īpatsvaru. Tāpēc valdes amata vietu skaitam, kas vajadzīgs mērķa sasniegšanai, būtu jābūt skaitlim, kas ir vistuvāk 40 procentiem. Vienlaikus, lai novērstu sākotnēji pārāk lielā mērā pārstāvētā dzimuma diskrimināciju, biržā kotētiem uzņēmumiem nebūtu jāuzliek pienākums aizpildīt vairāk nekā pusi amata vietu ar valdes locekļiem bez izpildpilnvarām, kuri ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Tādējādi, piemēram, valdēs, kurās ir trīs direktori bez izpildpilnvarām, locekļiem no nepietiekami pārstāvētā dzimuma būtu jāieņem vismaz viena amata vieta, valdēs, kurās ir četri, pieci vai seši direktori bez izpildpilnvarām, tiem būtu jāieņem vismaz divas amata vietas un valdēs ar septiņiem vai astoņiem direktoriem bez izpildpilnvarām — vismaz trīs amata vietas. |
Or. en
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Saskaņā ar minēto judikatūru dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kandidātu, kuri ir vislabāk kvalificēti direktoru bez izpildpilnvarām amata vietām, atlases pamatā ir katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinoša analīze, balstoties uz iepriekš izstrādātiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un nepārprotamiem kritērijiem. Atlases kritēriju veidi, kurus uzņēmumi varētu izmantot, ir, piemēram, profesionālā pieredze vadības un/vai uzraudzības pienākumu veikšanā, zināšanas konkrētajās specifiskajās jomās, piemēram, finanšu, kontroles vai cilvēkresursu pārvaldības jomā, vadības prasmes un saziņas iemaņas, kā arī sakaru veidošanas un uzturēšanas spējas. Priekšroka būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts piemērotības, kompetences un profesionālā snieguma ziņā ir tikpat kvalificēts kā otra dzimuma kandidāts un ja objektīvā novērtējumā, ņemot vērā visus kritērijus, kas ir specifiski konkrētajam kandidātam, līdzsvars nenosliecas par labu otra dzimuma kandidātam. | (26) Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu un, attiecīgā gadījumā, saistīto judikatūru dalībvalstīm būtu jānodrošina savu darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas procedūru pārredzamība, ievērojot privātās dzīves neaizskaramības principu attiecībā uz personas datu apstrādi, kas atzīts šīs hartas 7. un 8. pantā. Atlases kritēriju veidi, kurus uzņēmumi varētu izmantot, ir, piemēram, profesionālā pieredze vadības un/vai uzraudzības pienākumu veikšanā, zināšanas konkrētajās specifiskajās jomās, piemēram, finanšu, kontroles vai cilvēkresursu pārvaldības jomā, vadības prasmes un saziņas iemaņas, kā arī sakaru veidošanas un uzturēšanas spējas. Priekšroka būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts ir vismaz tikpat kvalificēts kā otra dzimuma kandidāts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi, kuri nav sasnieguši direktīvas galveno mērķi, sniedz papildu informāciju par savu darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas politiku un jo īpaši izstrādā konkrētus plānus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru to valdēs. |
Or. en
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Dažādās dalībvalstīs un dažādos uzņēmumos atšķiras direktoru darbā pieņemšanas un iecelšanas metodes. Tās var aptvert priekšatlases posmu, kura ietvaros kandidātu saraksts tiek iesniegts akcionāru sapulcei (to dara, piemēram, iecelšanas komiteja), vai tādas metodes, saskaņā ar kurām atsevišķi akcionāri tieši ieceļ direktorus vai arī akcionāru sapulcē tiek balsots par atsevišķiem kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Prasības par kandidātu atlasi būtu jāizpilda piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem. Šajā saistībā ar šo direktīvu paredz tikai atlases procedūru minimuma saskaņošanu, kā rezultātā ir iespējams piemērot Tiesas judikatūrā noteiktos nosacījumus, lai panāktu dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs. | (27) Dažādās dalībvalstīs un dažādos uzņēmumos atšķiras direktoru darbā pieņemšanas un iecelšanas metodes. Tās var aptvert priekšatlases posmu, kura ietvaros kandidātu saraksts tiek iesniegts akcionāru sapulcei (to dara, piemēram, iecelšanas komiteja), vai tādas metodes, saskaņā ar kurām atsevišķi akcionāri tieši ieceļ direktorus vai arī akcionāru sapulcē tiek balsots par atsevišķiem kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Tādējādi šajā tiesību aktā tiek ņemta vērā atlases procedūru daudzveidība, vienlaikus uzstājot, ka jāsasniedz mērķis palielināt sieviešu līdzdalību valdē. Prasības par kandidātu atlasi būtu jāizpilda piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem. Šajā saistībā šī direktīva pieļauj atlases procedūru daudzveidību, lai sasniegtu mērķi panākt dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs. |
Or. en
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot biržā kotēto uzņēmumu direktoru dzimumu līdzsvaru un tādējādi veicināt to, ka tiek ievērots Savienībā par pamattiesībām atzītais princips par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tāpēc biržā kotētiem uzņēmumiem pēc neizraudzītā kandidāta pieprasījuma būtu jāizpauž ne tikai kvalifikācijas kritēriji, kas bija atlases pamatā, bet arī minēto kritēriju objektīvs un salīdzinošs novērtējums un — vajadzības gadījumā — apsvērumi, kas lika izšķirties par labu kandidātam, kurš nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šie ierobežojumi, kas skar hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, un biržā kotēto uzņēmumu pienākums pēc pieprasījuma sniegt minēto informāciju neizraudzītajam kandidātam ir vajadzīgi un patiešām atbilst atzītajiem vispārējas nozīmes mērķiem saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tāpēc tie atbilst prasībām, kas attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir noteikti hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajai Tiesas judikatūrai. | (28) Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot biržā kotēto uzņēmumu direktoru dzimumu līdzsvaru un tādējādi veicināt to, ka tiek ievērots Savienībā par pamattiesībām atzītais princips par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tāpēc biržā kotētiem uzņēmumiem neizraudzītajam kandidātam būtu jāizpauž ne tikai kvalifikācijas kritēriji, kas bija atlases pamatā, bet arī minēto kritēriju objektīvs un salīdzinošs novērtējums un — vajadzības gadījumā — apsvērumi, kas lika izšķirties par labu kandidātam, kurš nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šie ierobežojumi, kas skar hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, un biržā kotēto uzņēmumu pienākums sniegt minēto informāciju neizraudzītajam kandidātam ir vajadzīgi un patiešām atbilst atzītajiem vispārējas nozīmes mērķiem saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tāpēc tie atbilst prasībām, kas attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir noteikti hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajai Tiesas judikatūrai. |
Or. en
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas pārkāpumiem, kas inter alia varētu būt administratīvi sodi un direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanas vai ievēlēšanas atcelšana vai anulēšana (ko veic tiesu iestāde), ja šī iecelšana vai ievēlēšana notikusi, neievērojot saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemtos valsts noteikumus. | (30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas pārkāpumiem, kas inter alia varētu būt administratīvi sodi, ierobežota piekļuve vai aizliegums piekļūt ES finansējumam un direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanas vai ievēlēšanas atcelšana vai anulēšana (ko veic tiesu iestāde), ja šī iecelšana vai ievēlēšana notikusi, neievērojot saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemtos valsts noteikumus. Uzņēmumu atbilstībai dalībai ES iestāžu konkursos jābūt atkarīgai no 4. panta 1. punktā noteiktā mērķa sasniegšanas. Dalībvalstis var noteikt, ka 4. panta 1. punktā paredzētā mērķa sasniegšana ir nosacījums līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai publiskajā iepirkumā. |
Or. en
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Tā kā dzimumu pārstāvība starp darbiniekiem tieši ietekmē nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātu pieejamību, dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad nepietiekami pārstāvētais dzimums veido mazāk nekā 10 procentus no darbinieku skaita, attiecīgajam uzņēmumam nebūtu jāsasniedz šajā direktīvā noteiktais mērķis. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Tā kā biržā kotētajiem uzņēmumiem būtu jācenšas palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvaru visos lēmumu pieņemšanas amatos, dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā noteiktais mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visiem direktoru amatiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir direktori ar izpildpilnvarām vai bez tām. | (32) Tā kā sieviešu īpatsvars izpilddirektoru vidū ir vēl mazāks, būtu jārada papildu stimuls, lai palielinātu sieviešu izpilddirektoru skaitu. Dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā noteiktais mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka direktori no nepietiekami pārstāvētā dzimuma ieņem vismaz vienu trešdaļu no visiem direktoru amatiem ar nosacījumu, ka vismaz viens direktors ar izpildpilnvarām ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. |
Or. en
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(33) Papildus pasākumiem attiecībā uz direktoriem bez izpildpilnvarām, un arī tādēļ, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru to direktoru vidū, kas ir iesaistīti ikdienas vadības darbā, biržā kotētajiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums uzņemties atsevišķas saistības attiecībā uz abu dzimumu pārstāvību izpilddirektoru vidū, kas jāizpilda līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim. Ar šīm saistībām būtu jācenšas panākt ievērojamu progresu attiecīgā uzņēmuma pašreizējā situācijā attiecībā uz dzimumu līdzsvaru. | (33) Papildus pasākumiem attiecībā uz direktoriem bez izpildpilnvarām, un arī tādēļ, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru to direktoru vidū, kas ir iesaistīti ikdienas vadības darbā, biržā kotētajiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums uzņemties atsevišķas saistības attiecībā uz abu dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību izpilddirektoru vidū, kas jāizpilda līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim vai 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem. Ar šīm saistībām būtu jācenšas panākt ievērojamu progresu attiecīgā uzņēmuma pašreizējā situācijā attiecībā uz dzimumu līdzsvaru. |
Or. en
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Ir iespējams, ka dalībvalstis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot minētos pasākumus, nevis procedūras prasības par iecelšanas noteikumiem, ja tās var pierādīt, ka veiktie pasākumi ir līdzvērtīgi efektīvi, lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai – biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā – ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. | (35) Ir iespējams, ka dalībvalstis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot minētos pasākumus, nevis procedūras prasības par iecelšanas noteikumiem, ja tās var pierādīt, ka veiktie pasākumi ir līdzvērtīgi efektīvi, lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai – biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā – ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Komisijai būtu jānovērtē, vai dalībvalstu pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, un, pamatojoties uz šo vērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai var apturēt direktīvas attiecīgo pantu piemērošanu, lai izvairītos no iejaukšanās valstu pasākumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šajā direktīvā ir noteikti pasākumi līdzsvarotākas vīriešu un sieviešu pārstāvības nodrošināšanai biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt progresu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, tajā pašā laikā dodot uzņēmumiem pietiekami daudz laika nepieciešamo pasākumu veikšanai. | Šajā direktīvā ir noteikti pasākumi līdzsvarotākas vīriešu un sieviešu pārstāvības nodrošināšanai biržā kotēto uzņēmumu direktoru vidū, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt progresu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, tajā pašā laikā dodot uzņēmumiem pietiekami daudz laika nepieciešamo pasākumu veikšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
4. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Mērķi attiecībā uz direktoriem bez izpildpilnvarām | Mērķi attiecībā uz direktoriem |
Or. en
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem mazāk par 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu, jaunus darbiniekus šajos amatos ieceļ, pamatojoties uz kvalifikācijas salīdzinošo analīzi pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un viennozīmīgiem kritērijiem, lai sasniegtu minēto īpatsvaru, vēlākais, līdz 2020. gada 1. janvārim vai 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem mazāk par 40 % no direktoru amatu, pielāgo savas darbā pieņemšanas, atlases vai iecelšanas procedūras, lai sasniegtu minēto īpatsvaru, vēlākais, līdz 2020. gada 1. janvārim vai līdz 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos. |
| Minētās procedūras cita starpā var ietvert atlasi, pamatojoties uz katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošo analīzi pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un viennozīmīgiem kritērijiem. |
| Neatkarīgi no izvēlētās procedūras pielāgojuma uzdevums ir sasniegt minēto īpatsvaru, vēlākais, līdz 2020. gada 1. janvārim vai 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos. |
Or. en
Pamatojums
Uzņēmumu valdes locekļu atlasi veic, pamatojoties ne tikai uz salīdzinošo analīzi. ES dalībvalstīs īstenotā prakse atšķiras, un cita starpā uzmanība tiek pievērsta arī tādiem aspektiem kā pārstāvība. Procedūras atšķiras, tostarp darbā pieņemšanu un priekšatlasi veic atlases komitejas vai valdes locekļus ievēl no darbinieku pārstāvju vidus. Direktīvā jāņem vērā un jāparedz pasākumi atbilstīgi šai procedūru daudzveidībai, liekot uzsvaru uz vēlamo rezultātu.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Direktoru bez izpildpilnvarām skaitam, kas nepieciešams, lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, ir jābūt tādam, lai tas būtu vistuvāk 40 % īpatsvaram, taču nepārsniegtu 49 %. | 2. Direktoru skaitam, kas nepieciešams, lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, ir jābūt tādam, lai tas būtu vistuvāk 40 % īpatsvaram, taču nepārsniegtu 49 %. |
Or. en
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka direktoru bez izpildpilnvarām atlasē priekšroka tiek dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts ir līdzvērtīgi kvalificēts kā pretējā dzimuma kandidāts attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu, ja vien par labu pretējā dzimuma kandidātam neliecina objektīvs novērtējums, ņemot vērā visus īpašos kritērijus attiecībā uz atsevišķiem kandidātiem. | 3. Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, — un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 32. panta 2. punktu — dalībvalstis nodrošina, ka, veicot direktoru pieņemšanu darbā, atlasi un iecelšanu, priekšroka tiek dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja vien par labu pretējā dzimuma kandidātam neliecina objektīvs novērtējums, ņemot vērā visus kritērijus. |
| Uz kompetenci balstītā atlases procedūrā priekšroku dod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts piemērotības, kompetences vai profesionālā snieguma ziņā ir vismaz tikpat kvalificēts kā otra dzimuma kandidāts. |
Or. en
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem ir pienākums pēc neizraudzīta kandidāta pieprasījuma atklāt kvalifikācijas kritērijus, uz ko tika balstīta atlase, šo kritēriju objektīvu salīdzinošo novērtējumu un, vajadzības gadījumā, apsvērumus, kas liecināja par labu pretējā dzimuma kandidātam. | 4. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem ir pienākums neizraudzītajam kandidātam atklāt kandidātu skaitu un dzimumu atlases kopumā, vienlaikus nodrošinot viņu anonimitāti saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, kvalifikācijas kritērijus, uz ko tika balstīta atlase vai iecelšana, šo kritēriju objektīvu salīdzinošo novērtējumu un, vajadzības gadījumā, apsvērumus, kas liecināja par labu pretējā dzimuma kandidātam. |
Or. en
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Dalībvalstis nodrošina, ka prasības par kandidātu atlasi tiek izpildītas piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Dalībvalstis var noteikt, ka uz biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuros nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars darbinieku vidū ir mazāks par 10 %, neattiecas 1. punktā noteiktais mērķis. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētais mērķis ir sasniegts, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visu direktoru amatiem neatkarīgi no tā, vai tie ir izpilddirektori vai direktori bez izpildpilnvarām. | 7. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētais mērķis ir sasniegts, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visu direktoru amatiem ar nosacījumu, ka vismaz viens no šiem direktoru amatiem ir ar izpildpilnvarām. |
Or. en
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi uzņemas atsevišķas saistības attiecībā uz līdzsvarotas abu dzimumu pārstāvības izpilddirektoru vidū panākšanu līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim vai līdz 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi uzņemas atsevišķas saistības attiecībā uz līdzsvarotas abu dzimumu pārstāvības izpilddirektoru vidū panākšanu līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim vai līdz 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos. |
| Šo saistību mērķis ir panākt ievērojamu progresu attiecībā uz dzimumu labāku līdzsvaru. |
Or. en
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākumu [divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas] kompetentajām valsts iestādēm katru gadu sniegt informāciju par dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, nodalot pārstāvību direktoru bez izpildpilnvarām un izpilddirektoru vidū, un par veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punktā un šā panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, un piemērotā un pieejamā veidā publicēt minēto informāciju savā tīmekļa vietnē. | 2.Dalībvalstis nosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākumu [divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas] kompetentajām valsts iestādēm un to gada pārskatos katru gadu sniegt informāciju par dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, nodalot pārstāvību direktoru bez izpildpilnvarām un izpilddirektoru vidū, un par panākto progresu un veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punktā un šā panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī, attiecīgā gadījumā, par visu atskaites periodā iecelto direktoru dzimumu, un piemērotā un sabiedrībai pieejamā veidā publicēt minēto informāciju savā tīmekļa vietnē. |
Or. en
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Ja biržā kotētie uzņēmumi nesasniedz 4. panta 1. punktā noteiktos mērķus vai neizpilda savas atsevišķās saistības, ko tie uzņēmušies saskaņā ar šā panta 1. punktu, šā panta 2. punktā minētajā informācijā jāiekļauj iemesli, kuru dēļ netika panākti mērķi vai izpildītas saistības, un to pasākumu apraksts, ko uzņēmums ir veicis vai plāno veikt, lai sasniegtu mērķus vai izpildītu saistības. | 3. Ja biržā kotētie uzņēmumi nesasniedz 4. panta 1. un 7. punktā noteiktos mērķus un neizpilda savas atsevišķās saistības, ko tie uzņēmušies saskaņā ar šā panta 1. punktu, šā panta 2. punktā minētajā informācijā jāiekļauj iemesli, kuru dēļ netika panākti mērķi vai izpildītas saistības, un to pasākumu apraksts, ko uzņēmums ir veicis vai plāno veikt, lai sasniegtu mērķus vai izpildītu saistības. |
| Jo īpaši, ja biržā kotēts uzņēmums, uz ko attiecas 5. panta 3. punkts, valdes amata kandidātu atlases kopumā neiekļauj vismaz 33 % kandidātu no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, tas savā gada pārskatā sniedz informāciju par veiktajiem pasākumiem šādas situācijas novēršanai visās turpmākajās atlases procedūrās. |
| Ja biržā kotēts uzņēmums, uz ko attiecas 5. panta 3. punkts, pārskata gadā ir izraudzījies kandidātu no pārāk lielā mērā pārstāvētā dzimuma, tas savā gada pārskatā atklāj šo informāciju, tostarp apsvērumus, kas likuši izšķirties par labu šim kandidātam. Šai informācijai pievieno to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nodrošinātu, ka turpmākās iecelšanas procedūras veicinās 4. panta 1. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu. |
Or. en
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), izraudzītās iestādes ir atbildīgas arī par dzimumu pārstāvības līdzsvara biržā kotēto uzņēmumu valdēs veicināšanu, analīzi, uzraudzību un atbalstu. | 4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), izraudzītās iestādes ir atbildīgas arī par dzimumu pārstāvības līdzsvara biržā kotēto uzņēmumu valdēs veicināšanu, analīzi, uzraudzību un atbalstu un tām ir pietiekami resursi minēto darbību veikšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) turklāt dalībvalstis var izmantot 4. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu kā kritēriju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai publiskajā iepirkumā; |
Or. en
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a ES iestādes var ieviest papildu stimulus, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, piemēram, izmantot 4. panta 1. punktā minēto mērķi kā kritēriju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai ES iestāžu iepirkuma procedūrās. |
Or. en
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Lai nodrošinātu savstarpēju atbilstību citiem ES instrumentiem, šajā direktīvā paredzēto pienākumu pārkāpuma gadījumā var tikt apturēts ES finansējums. |
Or. en
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c Dalībvalstis ziņo par spēkā esošajām sankcijām, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas, salīdzinot ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, ir labvēlīgāki līdzsvarotākas vīriešu un sieviešu pārstāvības nodrošināšanai uzņēmumos, kuri reģistrēti attiecīgās valsts teritorijā, ja vien tie neveicina nepamatotu diskrimināciju un nekavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. | Dalībvalstis tiek aicinātas ieviest vai saglabāt noteikumus, kas, salīdzinot ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, ir labvēlīgāki Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai un līdzsvarotākas vīriešu un sieviešu pārstāvības nodrošināšanai uzņēmumos, kuri reģistrēti attiecīgās valsts teritorijā, ja vien tie vērsti uz šīs direktīvas mērķa sasniegšanu un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Neskarot 4. panta 6. un 7. punktu, dalībvalstis, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību starp biržā kotētu uzņēmumu direktoriem bez izpildpilnvarām, var apturēt to procedūras prasību piemērošanu, kas attiecas uz 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai — biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā — ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos. | Neskarot 4. panta 6. un 7. punktu, dalībvalstis, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību starp biržā kotētu uzņēmumu direktoriem bez izpildpilnvarām, var apturēt to procedūras prasību piemērošanu, kas attiecas uz 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, ar nosacījumu, ka Eiropas Komisijas novērtējumā norādīts, ka minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai — biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā — ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru amatu biržā kotētos uzņēmumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Attiecīgā dalībvalsts paziņo šo informāciju Komisijai. | Attiecīgā dalībvalsts paziņo šo informāciju Komisijai un pieprasa Komisijai atļauju apturēt attiecīgo noteikumu piemērošanu, pamatojoties uz sniegto informāciju. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par dalībvalsts pieprasījumu un Komisijas novērtējumu. Komisijas piešķirto atļauju apturēt piemērošanu automātiski atceļ, ja nav panākts pietiekams progress attiecībā uz šīs direktīvas mērķa sasniegšanu, un progress nav pietiekams, ja līdz 2017. gadam vai līdz 2015. gadam biržā kotētos valsts uzņēmumos netiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars ir mazāks par 30 %. |
Or. en
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir apturējušas piemērot procedūras prasības par 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, iekļauj 1. punktā minētajos ziņojumos informāciju, kas apliecina konkrētus rezultātus, kuri ir gūti, veicot 8. panta 3. punktā minētos valsts pasākumus. Komisija tad izstrādā īpašu ziņojumu, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem līdz 2018. gada 1. janvārim efektīvi ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos valsts uzņēmumos un līdz 2020. gada 1. janvārim — vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos, kas nav valsts uzņēmumi. Pirmo šādu ziņojumu Komisija izstrādā līdz 2017. gada 1. jūlijam un turpmākos ziņojumus izstrādā sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas par attiecīgajiem valstu ziņojumiem saskaņā ar 1. punktu. | Dalībvalstis, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir apturējušas piemērot procedūras prasības par 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, iekļauj 1. punktā minētajos ziņojumos informāciju, kas apliecina konkrētus rezultātus, kuri ir gūti, veicot 8. panta 3. punktā minētos valsts pasākumus. Komisija tad publicē īpašu ziņojumu, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem līdz 2018. gada 1. janvārim efektīvi ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos valsts uzņēmumos un līdz 2020. gada 1. janvārim — vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos, kas nav valsts uzņēmumi. Pirmo šādu ziņojumu Komisija publicē līdz 2017. gada 1. jūlijam un turpmākos ziņojumus publicē sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas par attiecīgajiem valstu ziņojumiem saskaņā ar 1. punktu. |
Or. en
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Savā ziņojumā, ņemot vērā situācijas attīstību attiecībā uz vīriešu un sieviešu pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs un dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos visā ekonomikā un ņemot vērā to, vai sasniegtais progress ir pietiekami ilgtspējīgs, Komisija novērtē, vai ir jāpagarina šīs direktīvas darbības termiņš pēc 10. panta 2. punktā noteiktā termiņa vai tā jāgroza. | 4. Savā ziņojumā pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ņemot vērā situācijas attīstību attiecībā uz vīriešu un sieviešu pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs un dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos visā ekonomikā un ņemot vērā to, vai sasniegtais progress ir pietiekami ilgtspējīgs, Komisija novērtē, vai ir jāpagarina šīs direktīvas darbības termiņš pēc 10. panta 2. punktā noteiktā termiņa vai tā jāgroza. |
Or. en