Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
6.3.2017
ATZINUMA PROJEKTS
Sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji
( COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD) )
Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei
PA_Legam
ĪSS PAMATOJUMS
Ierosinātās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgāku, taisnīgāku un holistiskāku ES migrācijas politiku, balstoties uz dalībvalstu solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu.
Neraugoties uz pēdējos gados Eiropas un dalībvalstu līmenī īstenotiem likumdošanas un politikas centieniem, nolūkā efektīvi reaģēt uz bēgļu krīzi vēl ir jārisina vairāki ar patvēruma sistēmas labu darbību saistīti aspekti. Precīzāk, dalībvalstīm ir atšķirīgi noteikumi un kritēriji, kas attiecas uz bēgļa statusa piešķiršanu un alternatīvo aizsardzību, dalībvalstīs ir atšķirīgs patvēruma atzīšanas līmenis, kā arī atšķirīgas saņēmēju tiesības un pienākumi. Komisija ierosina ar regulu atcelt līdzšinējo pārstrādāto Kvalifikācijas direktīvu, tādējādi palielinot jaunu kopīgu Eiropas instrumentu saskaņošanas potenciālu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti svarīgi ar šīs jomas reformām sasniegt vispārējo mērķi, proti, uzlabot pašreizējo situāciju, kam vajadzētu būt iecerētam kā solim uz priekšu efektīvu tiesību nodrošināšanā cilvēkiem, kam vajadzīga aizsardzība, nevis vienkāršai funkcionālai administratīvajai reorganizācijai vai noteikumu, prakšu un procedūru racionalizācijai.
Ņemot to vērā, svarīga ir starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālā iekļaušana un integrācija darba tirgū.
Tāpēc atzinuma projektā tā sagatavotājs ierosina grozījumus, kuru mērķis nodrošināt, ka ES tiesību akti ļauj pilnīgi izmantot šādas integrācijas izredžu potenciālu. Pamatā tas nozīmē saskaņot bēgļiem piešķirtās tiesības, no vienas puses, un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem piešķirtās tiesības, no otras puses, kas dažās dalībvalstīs jau ir izdarīts; šādas atšķirības bieži ir balstītas uz apšaubāmo pieņēmumu, ka vajadzīga aizsardzība ar izteiktāku pagaidu raksturu. Praksē tas ne tikai rada lieku administratīvo sarežģītību, bet var arī tieši apdraudēt integrācijas izredzes, piemēram, pārāk īsa uzturēšanās vai darba atļaujas termiņa dēļ — kas bieži ir cieši saistītas — vai uzturēšanās atļaujas atjaunošanu sasaistot ar aizsardzības statusa pārskatīšanu, kas turklāt šķiet dārgi un lieki. Līdzīga iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot tekstu, kas dalībvalstīm dod iespēju ierobežot sociālo palīdzību alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, paredzot vien pamatpabalstus.
Komisija dalībvalstīm ļauj paredzēt, ka dalība integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, arodmācībās un citus ar darbu saistītos pasākumos, aizsardzības saņēmējiem ir obligāta, lai tādējādi atvieglotu viņu integrāciju sabiedrībā. Lai gan tas var būt vērtīgs instruments, ar ko īstermiņa integrācijas sarežģījumus pārveidot par iespēju sabiedrībai kopumā, ir jāprecizē, ka šādiem pasākumiem jābūt bez maksas, pieejamiem, viegli piekļūstamiem un vienmēr jāņem vērā aizsardzības saņēmēja tiesības un vērtības. Nepieciešams arī nodrošināt, ka nepiedalīšanās vai daļēja dalība šādos pasākumos neapdraud attiecīgās personas aizsardzības statusu, jo tas būtu tiešs starptautisko bēgļu tiesību pārkāpums.
Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs neatbalsta Komisijas izraudzīto represīvo pieeju sekundārās kustības regulēšanai, par piemērotāku uzskatīdams sistēmu, kas radītu stimulus palikt valstī, kura piešķīrusi aizsardzību.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kura viņiem piešķīrusi aizsardzību, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. |
__________________ | __________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Or. en
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | (3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības, kā arī ļoti atšķirīgās dalībvalstu makroekonomikas un darba tirgus situācijas ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. |
Or. en
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (turpmāk — Aģentūra) pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā. | (4) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundārās kustības Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (turpmāk — Aģentūra) pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tomēr tajā nav ierosināta tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa patstāvīgajā ziņojumā. |
__________________ | __________________ |
32 COM (2016)0197 final. | 32 COM (2016)0197 final. |
33 EUCO 19.02.2016, SN 1/16. | 33 EUCO 19.02.2016, SN 1/16. |
Or. en
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | (8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā kustība dalībvalstīs. |
Or. en
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | (10) Personām, par kurām pieņemts pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu. |
Or. en
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Or. en
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. | (29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo dzīvi vai veikt tās pārbaudes. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs, pirmo reizi aprakstot pret viņu vērsto vajāšanu, neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimtes identitāti, dzimtes izpausmi vai dzimuma īpašībām. |
Or. en
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. | (37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
__________________ | __________________ |
37 COM(2016)0271 final. | 37 COM(2016)0271 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. | (42) Starptautiskās aizsardzības saņēmēji būtu jāmudina uzturēties dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu. |
__________________ | __________________ |
38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. | 38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. |
39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. | 39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. |
40 COM (2016)0378 final. | 40 COM (2016)0378 final. |
Or. en
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | (44) Lai mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kas viņiem nodrošinājusi šādu aizsardzību, piešķirto uzturēšanās atļauju termiņš būtu jāsaskaņo uz atbilstīgu periodu. |
Or. en
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja. | (47) Starptautisko saistību noteiktajās robežās priekšnosacījums pabalstu piešķiršanai saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam var būt iepriekš izsniegta uzturēšanās atļauja. |
Or. en
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu , apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. | (49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām un pasākumiem, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar izglītību un nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. |
Or. en
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka piekļuve konkrētu veidu sociālajai palīdzībai, kas noteikta valsts tiesību aktos, ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos, ja šādi pasākumi ir viegli piekļūstami, pieejami un bez maksas. |
Or. en
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta, bet ar nosacījumu, ka šie integrācijas pasākumi ir viegli piekļūstami, pieejami un bez maksas. Dalībai minētajos pasākumos nekad nevajadzētu skart šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to nekad nedrīkstētu izmantot par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai. |
Or. en
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) pirmo reizi atjaunojot bēglim izsniegto uzturēšanās atļauju. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) pirmo un otro reizi atjaunojot alternatīvās aizsardzības saņēmējam izsniegto uzturēšanās atļauju. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai ir jāizsniedz uzturēšanās atļauja. | 3. Starptautisko saistību noteiktajās robežās priekšnosacījums pabalstu piešķiršanai saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam var būt iepriekš izsniegta uzturēšanās atļauja. |
Or. en
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz trim gadiem. | (a) Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir viens gads, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz diviem gadiem. | (b) Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā; | (a) darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, maternitātes atvaļinājumu, atvaļinājumu un brīvdienām, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā; |
Or. en
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām priekšrocībām; | (b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām tiesībām un priekšrocībām; |
Or. en
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) ar nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā; | (c) ar izglītību un nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā; |
Or. en
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos. | Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos, kas ir bez maksas, pieejami un viegli piekļūstami. |
Or. en
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem dalībvalstis sociālo palīdzību var ierobežot līdz pamatpabalstiem. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, grūtniecēm, personām ar invaliditāti, personām, kuras ir bijušas pakļautas spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, vai nepilngadīgajām personām, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas, cietsirdības, necilvēcīgas un degradējošas izturēšanās vai no bruņota konflikta, nodrošina atbilstošu veselības aprūpi, tostarp vajadzības gadījumā garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, saskaņā ar tādiem pašiem atbilstības noteikumiem kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura šādu aizsardzību piešķīrusi. | 2. Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, grūtniecēm, personām ar invaliditāti, personām, kuras ir bijušas pakļautas spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, vai nepilngadīgajām personām, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas, cietsirdības, necilvēcīgas un degradējošas izturēšanās vai no bruņota konflikta, nodrošina atbilstošu veselības aprūpi, tostarp vajadzības gadījumā garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, saskaņā ar tādiem pašiem atbilstības noteikumiem kā dalībvalsts valstspiederīgajiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu. | 2. Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu, bet ar nosacījumu, ka integrācijas pasākumi ir viegli piekļūstami, bez maksas un ņem vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības. Dalība integrācijas pasākumos neskar šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to neizmanto par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa un attiecīgo tiesību un pienākumu pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai. |
Or. en