Budžeta kontroles komiteja

2013/2277(INI)

06.2.2014

ATZINUMS

Sniegusi Budžeta kontroles komiteja

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par izpētes ziņojumu par ECB, Komisijas un SVF lomu un darbībām attiecībā uz euro zonas programmas valstīm

( 2013/2277(INI) )

Atzinumu sagatavoja: Michael Theurer

PA_NonLeg

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka finanšu krīzes sākumā 16 no 17 euro zonas valstīm neievēroja Māstrihtas kritērijus; atgādina, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu Eiropas Savienības tiesību aktus; uzskata — lai euro zonā īstenotu darbvietu izveides un izaugsmes politiku, kas ir noteikta gan Lisabonas stratēģijā, gan stratēģijā „Eiropa 2020”, ir jāpastiprina budžeta kontroles mehānismi; norāda, ka Savienībai neizdevās veikt efektīvu agrīno brīdināšanu un pēc tam atbilstoši rīkoties saistībā ar to krīzes skarto valstu uzkrāto pārmērīgo budžeta deficītu, kurām nebija pienācīgu mehānismu budžeta deficīta uzraudzībai;

2.  atzīst, ka Eiropas nodokļu maksātāji ir nodemonstrējuši vērā ņemamu solidaritāti ar krīzes skartajām valstīm un ka šajās valstīs ir īstenoti būtiski centieni, lai atrisinātu strukturālās problēmas;

3.  uzsver, ka apņemšanās veikt strukturālas reformas ir priekšnosacījums finansiāla atbalsta saņemšanai euro zonā;

4.  uzsver, ka trijotnes sarunu un Eurogrupas lēmumu demokrātiskā leģitimitāte ir vāja un tā būtu jāpastiprina, paturot prātā to, ka trijotne ir tikai tehniska institūcija;

5.  uzskata, ka būtu arī jāizvērtē tās makroekonomisko korekciju programmas, lai turpinātu uzlabot juridiskos un institucionālos noteikumus efektīvākas budžeta kontroles sistēmas nodrošināšanai;

6.  cer, ka dalībvalstu revīzijas palātas pilnībā uzņemsies juridisko atbildību par finanšu darījumu likumības un pareizības apstiprināšanu, kā arī uzraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti; šajā sakarībā aicina augstākās revīzijas institūcijas pastiprināt sadarbību, it īpaši apmainoties ar paraugpraksi;

7.  aicina dalībvalstis pastiprināt specializētās zināšanas valdības organizācijās un centrālajās bankās, lai samazinātu risku, ka būs jāalgo ārējie eksperti;

8.  uzsver, ka Eiropas Stabilizācijas mehānismam (ESM) — starptautiskai organizācijai, kas atrodas Luksemburgā un darbojas kā pastāvīgs finansiālā atbalsta avots grūtībās nonākušām dalībvalstīm, tās maksimālajai aizdošanas spējai nepārsniedzot EUR 500 miljardus, — vajadzētu būt tieši atbildīgam Parlamenta priekšā; sagaida, ka ESM reizi sešos mēnešos attiecīgajām Parlamenta komitejām sniegs pilnīgu pārskatu par savu darbību; šajā sakarībā stingri iesaka ESM pārņemt Kopienas metodi pārvaldībā, kā to paredz ESM līgums; prasa arī, lai ESM būtu atbildīgs Parlamenta priekšā;

9.  kritizē to, ka ESM līgumā nav paredzēti pietiekami noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu ārējo revīziju; pauž nožēlu par to, ka ESM līgumā minēto ESM Statūtu 24. pants (par Revidentu padomi) paredz, ka Revīzijas palāta var iecelt tikai vienu locekli, savukārt priekšsēdētājs var ierosināt divas kandidatūras;

10. pauž bažas par ESM līgumā minēto ESM Statūtu 24. pants 6. punkta noteikumiem, saskaņā ar kuriem pieņemtā Parlamenta informēšanas procedūra paredz tikai Revidentu padomes sagatavotā gada pārskata iesniegšanu Parlamentam; uzsver Parlamenta tiesības apspriesties ar Revidentu padomi par šo gada pārskatu, klātesot ESM Valdei;

11. sagaida, ka Komisija, Padome un dalībvalstis nekavējoties izstrādās saskaņotu un stingru politiku cīņai pret izvairīšanos no nodokļu (tai skaitā PVN) maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, tostarp koordinētu rīcību, kas vērsta pret ārzonas finanšu darījumiem un nodokļu oāzēm;

12. norāda, ka atsevišķām dalībvalstīm, kuras krīze bija skārusi vissmagāk un kuras saņēma finansiālo atbalstu saskaņā ar korekciju programmu, ES struktūrfondu līdzfinansējuma likme bija palielināta līdz 95 %; uzsver, ka ir jāstiprina vietējo un valsts pārvaldes institūciju veiktspēja, lai tās spētu īstenot ES tiesību aktus un programmas nolūkā paātrināt struktūrfondu apguvi;

13. pauž nožēlu par Lisabonas stratēģijas nepietiekamajiem rezultātiem un atgādina, ka ES atbalsts ir jākoncentrē uz izaugsmi un nodarbinātību;

14. pieņem zināšanai prasības izveidot Eiropas Monetāro fondu, ar ko tiktu aizstāta trijotne un ESM; uzskata, ka šāds Eiropas Monetārais fonds būtu jāizveido, izmantojot ES instrumentus, bet to finansētu dalībvalstu nodokļu maksātāji; vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir uzticama un neatkarīga krīzes pārvaldība; tādēļ uzskata par prioritāti Eiropas krīzes pārvaldības saglabāšanu kā SVF mehānisma kompetenci.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Monica Luisa Macovei, Monika Panayotova, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Søren Bo Søndergaard, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Barbara Weiler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emer Costello, Jürgen Creutzmann, Albert Deß, Ismail Ertug, Richard Falbr, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Teresa Jiménez-Becerril Barrio