Ekonomikas un monetārā komiteja
11.10.2012
ATZINUMS
Sniegusi Ekonomikas un monetārā komiteja
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
( COM(2011)0635 – C7 – 0329/2011 – 2011/0284(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Marianne Thyssen
PA_Legam
ĪSS PAMATOJUMS
A. Priekšlikuma saturs
Komisija vēlas ar priekšlikumu Regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem iekšējā tirgū novērst šķēršļus, ko rada atšķirības dalībvalstu līgumtiesībās. Pēc ieviešanas valsts tiesību aktos, šis instruments kalpos par alternatīviem līguma noteikumiem, kurus tirgotājs var izmantot (opt-in), ja patērētājs ir skaidri tam piekritis. Iespēja izmantot alternatīvas līgumtiesības ir spēkā tikai, ja runa ir par pārrobežu tirdzniecības darījumiem, kuru ietvaros pārdod materiālas kustamas preces, digitālu saturu un ar tiem saistītus pakalpojumus, kas notiek starp tirgotājiem un patērētājiem (B2C) vai starp tirgotājiem, ja vismaz viena no pusēm ir MVU (B2B). Dalībvalstis var patstāvīgi paplašināt piemērošanas jomu, ietverot tikai iekšzemes līgumus un B2B līgumus, kuros nav iesaistīti MVU.
Komisija uzskata, ka vienotas līgumtiesības samazinās tirgotāju un īpaši MVU darījumu izmaksas. Savukārt patērētāji, pateicoties jaunajam tiesiskajam regulējamam, varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz lielāks un konkurētspējīgāks produktu piedāvājums, kā arī augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un tiesisko noteiktību.
B. Atzinuma sagatavotājas piezīmes
Atšķirības līgumtiesībās rada šķēršļus, taču tie noteikti nav pieskaitāmi pie ievērojamākajiem. Tomēr, ciktāl iespējams, šos šķēršļus ir nepieciešams novērst. Kā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja uzskatu, ka mans uzdevums ir galveno uzmanību pievērst priekšlikuma ekonomiskajai ietekmei un tā pievienotās vērtības maksimālai palielināšanai gan saistībā ar uzņēmējiem, gan arī patērētājiem.
Izšķirošais jautājums ir, vai šobrīd pastāvošo atšķirību radītās izmaksas ir lielākas, nekā jaunā tiesiskā regulējuma izmaksas. Šajā sakarībā ir jāņem vērā arī tas, ka pārrobežu tirdzniecības līgumiem piemērojamie tiesību akti joprojām ir pārmaiņu procesā, jo nesen ir pieņemta Direktīva par patērētāju tiesībām, ir iesniegti likumdošanas priekšlikumi attiecībā uz patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un izšķiršanu tiešsaistē un 2013. gadā paredzēta Regulas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), pārskatīšana. Neskatoties uz to un pateicoties tam, ka ietekmes novērtējums nav pilnībā viennozīmīgs, šķiet pieņemami, ka alternatīvs vienots tiesiskais regulējums varētu sniegt iekšējam tirgum pievienoto vērtību. Tomēr ieinteresēto pušu saistībā ar šo priekšlikumu iesniegtajās atbildēs paustais vērtējums liecina, ka sagaidāmās „priekšrocības” būs diezgan nelielas. Lai nodrošinātu, ka tirgotāji aktīvi izvēlas piemērot tieši šo instrumentu, tam ir jānodrošina ievērojama pievienotā vērtība. Tas nozīmē, ka šī tiesiskā regulējuma praktiskajai daļai jābūt skaidrai, jānodrošina maksimāla tiesiskā noteiktība un tā nedrīkst veidot papildu izmaksas. Turklāt patērētājiem ir jānodrošina paļāvība augsta līmeņa patērētāju aizsardzībai.
Tā kā sarežģītajās sarunās par Direktīvu par patērētāju tiesībām tika sasniegtas maksimālās tiesību aktu tuvināšanas (kā „labākās iespējamās” izvēles) robežas, atzinuma sagatavotāja atbalsta alternatīva tiesiskā regulējuma izvēli.
Vēl atzinuma sagatavotāja atzinīgi novērtē B2B līgumattiecību iekļaušanu priekšlikumā. Arī profesionālu attiecību ietvaros MVU vienmēr ir ieinteresēti zemākās izmaksās tiesību neregulēšanai. Turklāt ietekmes novērtējums liecina, ka potenciāli ekonomiskie ieguvumi veidosies tieši tad, ja tiks vienkāršoti darījumi starp MVU. Turklāt šādi tiek apzināta MVU bieži vien vājā pozīcija B2B darījumos. Atzinuma sagatavotāja ir arī iepriecināta par līgumsodu noteikumu saistošo raksturu, kas attiecas uz profesionāļu maksājumiem. Taču šo tirdzniecības noteikumu instrumentu ir nepieciešams vairāk pielāgot MVU vajadzībām.
Priekšlikumā nav reglamentēta virkne būtisku līgumattiecību elementu, kā rezultātā uzņēmumiem joprojām var rasties nepieciešamība pēc konsultācijām par ārvalstu tiesību aktiem un izpaliks paredzētā tiesiskā noteiktība. Īpaši problemātisks(-i) ir noteikums(-i) par īpašumtiesību pāriešanu. Tādēļ vēlākais pirmās novērtēšanas ietvaros ir jānovērtē, vai arī 27. apsvērumā norādītie jautājumi un īpaši īpašumtiesību nodošana ir jāreglamentē šīs regulas ietvaros.
Kaut arī, kā norādīts Eiropas Parlamenta atzinuma projektā, finanšu pakalpojumi nav ietverti regulas piemērošanas jomā, atsevišķos punktos to nepieciešams skaidri norādīt.
Tā kā šis instruments ir īpaši paredzēts tam, lai mazinātu MVU izmaksas pārrobežu tirdzniecības ietvaros, Eiropas Komisijai, apspriežoties ar ieinteresētajām aprindām, Vienotie tirdzniecības noteikumi ir jāprecizē līgumu paraugos. Tādējādi tiks sekmēta tiesiskā noteiktība un lietotājdraudzīgums.
Visbeidzot, atzinuma projekta sagatavotāja paļaujas uz to, ka, ņemot vērā ieinteresēto pušu paustās bažas, kompetentā Juridiskā komiteja un iesaistītā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja atrisinās virkni terminoloģisko neskaidrību, pievērsīsies nepieciešamībai norādīt, ka Roma I Regulas 6. panta 2. punkta piemērošana nenozīmē to, ka tirdzniecības noteikumos paredzētās patērētāju tiesības var aizstāt stingrāki valsts tiesību aktu noteikumi, precizēs Regulas 8. un 9. panta neskaidro formulējumu un izveidos labāku līdzsvaru starp tirgotāju un patērētāju tiesībām un pienākumiem, tādējādi padarot šo sistēmu pievilcīgāku.
GROZĪJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
| (19a) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu īpašo raksturu, tos nevajadzētu iekļaut šīs regulas piemērošanas jomā. Saistībā ar šīs regulas piemērošanu, ar finanšu pakalpojumiem ir saprotami šādi, bet ne tikai, pakalpojumi: kredītiestādes, finanšu iestādes pakalpojumi un darbības vai uzņēmuma papildus pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1., 5. un attiecīgi 21. punkta izpratnē; apdrošināšanas, pārapdrošināšanas uzņēmuma vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības pakalpojumi Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. un 2. punkta, 13. panta 4. un 5. punkta un attiecīgi 212. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē; ieguldījumu sabiedrības pakalpojumi Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punkta izpratnē; elektroniskās naudas emitenta pakalpojumi Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 3. punkta izpratnē; kredītu starpnieku vai iestādes, kas nav kredītiestāde, pakalpojumi Direktīvas [..]/EK [Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu] 3. panta e) un attiecīgi i) apakšpunkta izpratnē; kreditora vai kredīta starpnieka pakalpojumi Direktīvas 2008/48/EK 3. panta b), respektīvi, f) apakšpunkta izpratnē. Arī valūtas maiņas pakalpojumi ir uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem. |
Pamatojums
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka finanšu pakalpojumu izslēgšana no regulas piemērošanas jomas ir jānorāda jau preAmulā un ir jāiekļauj ierobežots šīs kategorijas skaidrojums.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
30) Līgumu slēgšanas brīvībai būtu jābūt vadošajam principam, kas ir Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pamatā. Pušu autonomiju vajadzētu ierobežot tikai tādos gadījumos un tikai tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams, jo īpaši patērētāju tiesību aizsardzības dēļ. Ja šāda nepieciešamība pastāv, būtu skaidri jānorāda attiecīgo noteikumu imperatīvais raksturs. | (30) Līgumu slēgšanas brīvībai būtu jābūt vadošajam principam, kas ir Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pamatā. Pušu autonomiju vajadzētu ierobežot tikai tādos gadījumos un tikai tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams, jo īpaši patērētāju tiesību un MVU aizsardzības dēļ. Ja šāda nepieciešamība pastāv, būtu skaidri jānorāda attiecīgo noteikumu imperatīvais raksturs. |
Pamatojums
Kaut arī līgumu slēgšanas brīvība ir patiešām nozīmīga, ir nepieciešams skaidri apzināt arī MVU vājākās pozīcijas noteiktos B2B darījumos un atbilstošos gadījumos situācija jāuzlabo.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34a) Lai padarītu Eiropas Vienotos tirdzniecības noteikumus pēc iespējas lietotājdraudzīgākus tirgotājiem un īpaši MVU, Komisija, ņemot vērā Eiropas Parlamenta ieteikumus, pēc saskaņošanas ar patērētājus un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām sagatavos Eiropas tirdzniecības līgumu paraugus visās ES oficiālajās valodās. |
Pamatojums
Eiropas tirdzniecības līgumu paraugus ir ļoti ieteicams sastādīt, ņemot vērā priekšlikuma neapskaužamo sarežģītību, kā arī iztrūkstošo iekšējo juridisko kompetenci MVU.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
34.b apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34b) Turklāt Komisija organizēs gan praktizējošo juristu, gan profesionālo un starpnozaru uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvju apmācību. Tai arī būtu jānodrošina informācija par to, kā šī regula mijiedarbojas ar Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīvu …./…./ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu1 un Eiropas Parlamenta un Padomes .. Regulu (ES) Nr. xxxx/xxxx par tiešsaistes strīdu izšķiršanu patērētāju strīdu gadījumos2. |
| __________________ |
| 1 OV L ... |
| 2 OV L ... |
Pamatojums
Profesionālajām un starpnozaru organizācijām bieži vien ir nozīmīga loma, sniedzot informāciju par spēkā esošajiem un jauniem tiesiskiem regulējumiem, tādēļ arī tām ir nepieciešama apmācība saistībā ar jaunajiem Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Ir atbilstoši pārskatīt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vai citu šīs regulas noteikumu darbību pēc pieciem darbības gadiem. Pārskatīšanas gaitā cita starpā būtu jāņem vērā jautājums par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstība digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmākā attīstība. | (35) Ir atbilstoši pārskatīt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vai citu šīs regulas noteikumu darbību pēc pieciem darbības gadiem. Pārskatīšanas gaitā cita starpā būtu jāņem vērā jautājums par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, nepieciešamība pieņemt Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz īpašumtiesību pāriešanu, un noteikumus par prasījumiem, kas izriet no neatļautām darbībām, tirgus un tehnoloģiju attīstība digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmākā attīstība. Lai izstrādātu ekvivalentus instrumentus, kurus izmantotu sarežģītākiem līgumiem, piemēram, ar apdrošināšanu vai finanšu pakalpojumiem saistītiem līgumiem, pārskatīšanā ņem vērā arī iespēju paplašināt minēto noteikumu darbības jomu, lai iekļautu visaptverošas vienotas Eiropas līgumtiesības, tostarp noteikumus attiecībā uz apdrošināšanas un transporta tiesībām. Tāpat būtu jāapskata arī iespēja izstrādāt Eiropas tiesību aktu par maksātnespēju, tostarp noteikumus par tiesību izbeigšanos. |
Pamatojums
Neskarot mērķi nodrošināt „visaptverošus tirdzniecības noteikumus", priekšlikumā nav reglamentēta virkne būtisku līgumattiecību elementu, tādēļ pastāv risks, ka uzņēmumiem arī turpmāk veidosies izmaksas saistībā ar konsultācijām par ārvalstu tiesisko regulējumu. Īpaši problemātisks(-i) ir noteikums(-i) par īpašumtiesību maiņu. Tādēļ pirmās novērtēšanas ietvaros Komisijai ir jānoskaidro, vai regulā ir nepieciešams reglamentēt 27. apsvērumā norādītos līgumattiecību jautājumus un īpaši īpašumtiesību maiņu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2. pants – h punkts – iia apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| iia) valūtas iegāde; |
Pamatojums
Kaut arī finanšu pakalpojumi principiāli neietilpst regulas piemērošanas jomā, ir vēlams papildus to precizēt, lai novērstu nejaušu to iekļaušanu piemērošanas jomā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
2. pants – j punkts – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) finanšu pakalpojumus, arī banku pakalpojumus tiešsaistē, | i) finanšu pakalpojumus, arī banku pakalpojumus tiešsaistē, maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas emitēšanu; |
Pamatojums
Kaut arī finanšu pakalpojumi principiāli neietilpst regulas piemērošanas jomā, ir vēlams papildus to precizēt, lai novērstu nejaušu to iekļaušanu piemērošanas jomā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
2. pants – m punkts – iv apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
iv) finanšu pakalpojumus; | iv) finanšu pakalpojumus, tostarp maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas emitēšanu, kā arī preču, digitālā satura u.c. visu veidu apdrošināšanu; |
Pamatojums
Kaut arī finanšu pakalpojumi principiāli neietilpst regulas piemērošanas jomā, ir vēlams papildus to precizēt, lai novērstu nejaušu to iekļaušanu piemērošanas jomā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot tikai tad, ja preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs ir tirgotājs. Ja visas līguma puses ir tirgotāji, Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot, ja vismaz viena no pusēm ir mazs vai vidējs uzņēmums („MVU”). | 1. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot tikai tad, ja preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs ir tirgotājs. |
Pamatojums
Aizliegums izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus līgumos, ko noslēdz tirgotāji, kuri nav MVU, šķiet patvaļīgs. Tā kā runa ir par režīmu, kam var pievienoties brīvprātīgi, mēs ierosinām to svītrot, jo arī lielāku uzņēmumu pārrobežu tirdzniecība varētu gūt labumu no Vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
14.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a pants |
| Instrumentu kopums |
| Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas] Komisija sagatavo visaptverošu instrumentu kopumu, kas papildina Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus. Šajā instrumentu kopumā iekļauj vismaz līguma paraugu ar standarta noteikumiem un nosacījumiem saskaņā ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, kā arī paskaidrojuma rakstu, kurā atspoguļota Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu apspriešana attiecībā uz katru pantu atsevišķi. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Līdz … [4 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par to, cik atzīti ir Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kādā mērā šie noteikumi ir pamats tiesvedībai un kāda ir situācija attiecībā uz patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un valsts tiesībām. Šajā informācijā iekļauj vispusīgu pārskatu par valsts tiesu praksi, ar ko interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. | 1. Līdz … [4 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši izvērtējot to, cik lielā mērā Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus atzīst MVU un citi tirgotāji, kas nav MVU, vai tie ir nodrošinājuši darījumu izmaksu samazināšanos, kādā mērā šie noteikumi ir pamats tiesvedībai un kāda ir situācija attiecībā uz patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un valsts tiesībām. Šajā informācijā iekļauj vispusīgu pārskatu par valsts tiesu praksi, ar ko interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Līdz … [5 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīku ziņojumu, kurā pārskatīta šīs regulas darbība, cita starpā ņemot vērā jautājumu par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. | 2. Līdz … [5 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīku ziņojumu, kurā pārskatīta šīs regulas darbība, cita starpā ņemot vērā jautājumu par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, nepieciešamību Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos iekļaut līgumattiecību tādu aspektu regulējumu, kuri ar spēkā esošajiem Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem nav reglamentēti, jo īpaši attiecībā uz īpašumtiesību maiņu un prasījumiem, kas izriet no neatļautām darbībām, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. |
| Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē, vai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošana ir palīdzējusi uzlabot patērētāju uzticību pārrobežu tirdzniecībai un samazināt darījumu izmaksas. Tajā arī novērtē ietekmi uz mazāk aizsargātajiem patērētājiem. Turklāt, lai saskaņā ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem saglabātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ziņojumā pienācīgi ņem vērā visas izmaiņas starpposma ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām1. |
| Saistībā ar jautājumiem, kas skar līgumus, un cita veida jautājumiem, kas neietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, taču attiecas uz līgumattiecībām, Komisija izskatīs šādus jautājumus: īpašumtiesību maiņu, juridiskā statusa jautājumus, līguma spēkā neesamību rīcībspējas trūkuma dēļ, prettiesiskuma dēļ vai tādēļ, ka līgums ir pretrunā ar labiem tikumiem, līguma valodas noteikšanu, diskriminācijas aizlieguma jautājumus, pārstāvību, līgumus ar vairākiem parādniekiem un kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju, ieskaitu un apvienošanu, īpašuma tiesības, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesības un saistības, kas izriet no neatļautas darbības, līgumiskās un ārpuslīgumiskās atbildības noteikumu saskari jomās, kas neietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanās jomā. |
| –––––––––––––––––– |
| 1 OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. |
Pamatojums
Neskarot mērķi nodrošināt „visaptverošus tirdzniecības noteikumus", priekšlikumā nav reglamentēta virkne būtisku līgumattiecību elementu, tādēļ pastāv risks, ka uzņēmumiem arī turpmāk veidosies izmaksas saistībā ar konsultācijām par ārvalstu tiesisko regulējumu. Īpaši problemātisks(-i) ir noteikums(-i) par īpašumtiesību maiņu. Tādēļ pirmās novērtēšanas ietvaros Komisijai ir jānoskaidro, vai regulā ir nepieciešams reglamentēt 27. apsvērumā norādītos līgumattiecību jautājumus un īpaši īpašumtiesību maiņu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Jautājumus, kas ietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, bet nav tajos skaidri regulēti, risina saskaņā ar to pamatā esošajiem principiem un visiem tajos iekļautajiem noteikumiem, neizmantojot ne valstu tiesību aktus, kas būtu piemērojami, ja nebūtu notikusi vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu, ne arī kādus citus tiesību aktus. | 2. Jautājumus, kas ietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, bet nav tajos skaidri regulēti, iespēju robežās jārisina saskaņā ar šī tiesību instrumenta un visu tā noteikumu mērķiem un principiem. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
I pielikums – 20. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) kopējā cena un papildu maksājumi un izmaksas saskaņā ar 14. panta 1. punktu; | b) kopējā cena un papildu maksājumi un izmaksas saskaņā ar 14. panta 1. un 2. punktu; |
Pamatojums
Ja līgumu paraksta tirgotāja telpās, nav skaidrs, kādēļ patērētājs nevar saņemt visu informāciju par cenu saskaņā ar 14. pantu.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi | |||
Atsauces | COM(2011)0635 – C7-0329/2011 – 2011/0284(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 25.10.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 25.10.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Marianne Thyssen 14.11.2011 | |||
Izskatīšana komitejā | 25.6.2012 | 19.9.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 9.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 34 4 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Burkhard Balz, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe LAmerts, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Sari Essayah, Ashley Fox, Robert Goebbels, Olle Ludvigsson | |||