Ekonomikas un monetārā komiteja

27.9.2013

ATZINUMS

Sniegusi Ekonomikas un monetārā komiteja

Juridiskajai komitejai un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem

( COM(2012)0614 – C7‑0382/2012 – 2012/0299(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Olle Schmidt

PA_Legam

ĪSS PAMATOJUMS

ES dzimumu līdztiesības politikas mērķis - radīt vienlīdzīgu piekļuvi gan vīriešiem, gan sievietēm uz amatiem, kuros ir pilnvaras un ietekme, - ir būtisks izaicinājums Eiropas Savienībai. Referents piekrīt, ka ir vajadzīga apņēmīga likumdošanas rīcība no ES puses, lai sasniegtu šo mērķi.

Tādēļ referents pilnībā atbalsta Komisijas mērķi attiecībā uz direktīvu par uzlabotu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu padomēs biržā kotētiem uzņēmumiem. Tomēr priekšlikums nav pietiekami tālejošs gan darbības jomu, gan pasākumu ziņā.

Eiropas Savienībā uzņēmumiem finanšu sektorā salīdzinājumā ar citām nozarēm ir lielāks sieviešu īpatsvars valdēs. Tomēr trešajai daļai uzņēmumu valžu šajā nozarē pilnībā trūkst sieviešu pārstāvības.

Referents atbalsta izvēli koncentrēties uz valsts biržā kotētiem uzņēmumiem. Tomēr divus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas Komisijai būtu jāpārskata iespēja paplašināt darbības jomu, to papildinot ar biržu sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz MVU slieksni.

Paplašināta darbības joma: ES iestādes un ECB

Referents uzskata, ka direktīva būtu jāattiecina arī uz ES iestādēm un aģentūrām, tostarp Eiropas Centrālo banku (ECB). Tas, ka pilnībā trūkst sieviešu pārstāvības ECB Valdē, padomē un Ģenerālajā Padomē, ir dziļi problemātiski un apstiprina to, ka sistemātiski trūkumi iecelšanas procedūrā vadošos amatos Eiropas Savienībā. Dalībvalstīm ir pienākums veicināt sieviešu virzību uz šiem augstākā līmeņa amatiem.

ES iestādēm ir jārāda piemērs attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, nevis jāapstiprina stereotipi par tā trūkumu, gan lai noteiktu standartus attiecībā uz privāto sektoru, gan lai uzlabotu ES leģitimitāti. Tādēļ šīs direktīvas principi būtu jāiekļauj noteikumos, kas reglamentē iekšējās personāla procedūras ES iestādēs.

Ceļš uz priekšu: "ievēro vai paskaidro" modelis

Referents nepiekrīt Komisijas ierosinātajam saistošajam dzimumu mērķim, jo ir ļoti svarīgi izvairīties no iejaukšanās akcionāru īpašuma tiesībās un to brīvībā izvēlēties pārstāvjus uzņēmuma valdei. Turklāt referents ļoti šaubās par "pozitīvo domino efektu", ko Komisija sagaida no palielinātas sieviešu pārstāvības direktoru bez izpildpilnvarām vidū, kam pēc Komisijas iecerēm būtu jāizpaužas uz amatiem ar izpildvarām un augstākā līmeņa vadības amatiem.

Tas, ka trūkst empīrisku pētījumu, uz kuriem varētu balstīties, kā arī Norvēģijas pieredze par obligātajām kvotām starp valdes direktoriem liek apšaubīt šo argumentācijas veidu. Stingras kvotas neievieš būtiskas izmaiņas situācijā attiecībā uz dzimumu līdzsvara trūkumu.

Tā vietā referents vēlas uzsvērt, cik būtiski ir vērst uzmanību uz to, lai palielinātu sieviešu skaitu visos vadības līmeņos nolūkā sasniegt labāku dzimumu pārstāvību vēlākā posmā izpildvaras un valdes amatos, izmantojot "no apakšas uz augšu pieeju".

Referents tādējādi vēlas ierosināt Dānijas tiesību aktiem līdzīgu "ievēro vai paskaidro" modeli, saskaņā ar kuru uzņēmējsabiedrībām tiek prasīts noteikt individuālus mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru starp direktoriem ar un bez izpildpilnvarām, kā arī visos uzņēmuma pārvaldes līmeņos, vienlaikus ņemot vērā nozares un uzņēmuma specifiskās īpašības. Turklāt uzņēmumiem būtu pienākums izstrādāt dzimumu politiku, lai veicinātu aktīvus pasākumus par labu dzimumu līdzsvara uzlabošanai uzņēmumā.

Uzņēmumiem vajadzētu publiskot to atbilstību prasībām: dzimumu līdzsvars valdēs un vadības līmeņos, tā saistība ar noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, dzimumu politiku un pasākumiem, kas veikti vai ko ir paredzēts veikt, lai sasniegtu mērķus. Šo informāciju ziņo gada pārskatā un to uzņēmumu tīmekļa vietnē, uz kuriem attiecas direktīva.

Attiecīgajos uzņēmumos tikai papildinot direktoru bez izpildpilnvarām loku ar vēl dažām sievietēm, netiek paveikts pietiekami daudz. Tomēr "ievēro vai paskaidro" modelis nodrošina, ka attiecīgo uzņēmumu akcionāri un vadītāji pārdomā uzņēmuma iekšējo politiku un kultūru, kas plašākā mērā novērsīs šķēršļus, ar ko sievietes saskaras savā ceļā pa uzņēmuma karjeras kāpnēm.

Uzņēmumiem, kas neatbilst procedūrām par individuālu mērķa rādītāju un dzimumu līdztiesības politikas veidošanu, būtu jāpiemēro sankcijas administratīvo sodu veidā. Tomēr nevienu uzņēmumu nedrīkstētu sodīt par to, ka netiek sasniegti individuāli noteiktie dzimumu mērķi, jo tas varētu atturēt no vērienīgu mērķu nospraušanas.

Lielāka pārredzamība attiecībā uz pieņemšanu darbā valdē

Referents atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt oficiālu un pārredzamāku iecelšanu uzņēmumu valdes direktoriem. Tomēr apgrieztās pierādīšanas pienākums, saskaņā ar kuru uzņēmumiem ir jāpierāda savas izvēles pareizība, saņemot sūdzības no neveiksmīgajiem kandidātiem, nav samērīgs. Potenciālie sūdzību autori būtu pietiekami aizsargāti ar uzņēmuma pienākumu iesniegt kritērijus, pēc kuriem atlasi veica, un ar piemērojamiem likumiem diskriminācijas novēršanas jomā.

Visbeidzot, uzņēmumu dzimumu līdztiesības politikas pārredzamība attiecībā pret investoriem, potenciālajiem darba meklētājiem un plašu sabiedrību tiek palielināta ar "ievēro vai paskaidro" modeli saistībā ar dzimumu līdzsvaru ziņošanas prasībām, ko ierosina referents.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Komisija pēdējos gados ir iesniegusi vairākus ziņojumus, kuros novērtēta situācija saistībā ar dzimumu daudzveidību ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Komisija ir mudinājusi biržā kotētos uzņēmumus Eiropas Savienībā palielināt sieviešu skaitu savās valdēs (ko panāk, veicot pašregulācijas pasākumus) un uzņemties konkrētas brīvprātīgas saistības šajā jomā. Savā 2010. gada 5. martā pieņemtajā ,,Sieviešu hartā” Eiropas Komisija uzsvēra, ka sievietēm vēl aizvien nav pilntiesīgas iespējas piedalīties varas sadalē un lēmumu pieņemšanā politiskajā un saimnieciskajā dzīvē, un vēlreiz apliecināja apņemšanos izmantot savas pilnvaras, lai veicinātu sieviešu un vīriešu taisnīgāku pārstāvību atbildīgos amatos. Ar Komisijas stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai 2010.–2015. gadam dzimumu līdzsvara uzlabošana lēmumu pieņemšanā tika noteikta par vienu no Komisijas prioritārajiem uzdevumiem.	(4) Eiropas Komisija pēdējos gados ir iesniegusi vairākus ziņojumus, kuros novērtēta situācija saistībā ar dzimumu daudzveidību ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Komisija ir mudinājusi biržā kotētos uzņēmumus Eiropas Savienībā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu savās valdēs (ko panāk, veicot pašregulācijas pasākumus) un uzņemties konkrētas brīvprātīgas saistības šajā jomā. Savā 2010. gada 5. martā pieņemtajā ,,Sieviešu hartā” Eiropas Komisija uzsvēra, ka sievietēm vēl aizvien nav pilntiesīgas iespējas piedalīties varas sadalē un lēmumu pieņemšanā politiskajā un saimnieciskajā dzīvē, un vēlreiz apliecināja apņemšanos izmantot savas pilnvaras, lai veicinātu sieviešu un vīriešu taisnīgāku pārstāvību atbildīgos amatos. Ar Komisijas stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai 2010.–2015. gadam dzimumu līdzsvara uzlabošana lēmumu pieņemšanā tika noteikta par vienu no Komisijas prioritārajiem uzdevumiem.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6 a) ES iestādēm un aģentūrām vajadzētu atrasties vadošajās pozīcijās kā paraugam dzimumu līdzsvara uzlabošanā. Šajā direktīvā noteiktie principi būtu jāiekļauj noteikumos, kas reglamentē Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un visu ES iestāžu un aģentūru, ieskaitot Eiropas Centrālo banku, iekšējās personāla procedūras. Efektīvāka dzimumu politika ir jāizstrādā visās ES iestādēs, lai iedarbotos uz darbā pieņemšanu, mācībām un ikdienas darbu dažādajās ES iestādēs. Šajā nolūkā iestādes nodrošina, ka tiek panākts dzimumu līdzsvars darbā pieņemšanā augstākajos vadošajos amatos, ieskaitot ģenerāldirektorus, direktorus un nodaļu vadītājus.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Pateicoties ES iestāžu un aģentūru lielajai atpazīstamībai, tām būtu jārāda piemērs, ieviešot labāka dzimumu līdzsvara politiku. Lai uzlabotu pārstāvību, īpaša uzmanība būtu jāvelta darbā pieņemšanas politikai vadošajos amatos. Katram vadošajam amatam būtu jāsagatavo kandidātu saraksts, kurā ievērota dzimumu līdztiesība. Ne vēlāk kā sākot no 2018. gada 31. decembra ES iestādēm un aģentūrām būtu jāpublicē gada pārskats, kurā atspoguļoti to centieni šajā ziņā.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c) Ir būtiski, lai ES izpildiestādes, Komisijas, vadība uzlabotu savu dzimumu līdzsvaru, lai labāk pārstāvētu Eiropas pilsoņus. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas izvirzīt gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma kandidātus katram amatam komisāru kolēģijā, lai panāktu dzimumu līdzsvaru Komisijas kolēģijā.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6d) Eiropas Centrālajai bankai (ECB ), Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS) — ieskaitot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) — un Eiropas Uzraudzības iestādām (EUI) būtu jāievēro visi līdztiesības un nediskriminēšanas uz dzimumu pamata aspekti. EUI Uzraudzības valdes arī būtu jāmudina iesniegt dzimumu ziņā līdzsvarotu sarakstu ar kandidātiem priekšsēdētāju un izpilddirektoru amatiem attiecīgajā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā. Šo amatu galīgajai atlasei vajadzētu būt dzimumu ziņā līdzsvarotai. Ir arī svarīgi, lai dzimumu ziņā būtu līdzsvarota ESRK Koordinācijas komiteja un padomdevējas komitejas.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6e) Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības padomei, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka lomu, vajadzētu būt līdzsvarotai dzimumu perspektīvas ziņā. Ja rodas vakance ECB Valdē, tās dalībvalstis, kas pieņēmušas par savu maksāšanas līdzekli eiro, būtu jāmudina izvirzīt divas kandidatūras, vīriešu un sieviešu, uz vakanto amatu. Dalībvalstis būtu arī jāmudina iecelt sievietes valstu centrālo banku (NCB) vadītāju amatā, lai panāktu dzimumu līdzsvaru ECB Padomē un Ģenerālpadomē un ESRK valdē.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Cilvēkkapitāla efektīva izmantošana ir svarīgākais ekonomikas konkurētspējas faktors un izšķirošs elements, lai risinātu ES demogrāfiskās problēmas, sekmīgi konkurētu globalizētajā ekonomikā un nodrošinātu salīdzinošu priekšrocību attiecībā pret trešām valstīm. Augsti kvalificētu un apmācītu sieviešu skaits pastāvīgi pieaug, ko apliecina fakts, ka 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Ja arī turpmāk neizdosies izmantot šo talantu kopumu, lai ieceltu sievietes amatos, kas saistīti ar ekonomikas lēmumu pieņemšanu, tad netiktu pilnībā izmantots kvalificēts cilvēkkapitāls.	(7) Cilvēkkapitāla efektīva izmantošana ir svarīgākais ekonomikas konkurētspējas, attīstības un izaugsmes faktors un izšķirošs elements, lai risinātu ES demogrāfiskās problēmas, sekmīgi konkurētu globalizētajā ekonomikā un nodrošinātu salīdzinošu priekšrocību attiecībā pret trešām valstīm. Augsti kvalificētu un apmācītu sieviešu skaits pastāvīgi pieaug, ko apliecina fakts, ka 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Ja arī turpmāk neizdosies izmantot šo talantu kopumu, lai ieceltu sievietes uzņēmumu vadības amatos un amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, tad netiktu pilnībā izmantots kvalificēts cilvēkkapitāls.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7 a) Dzimumu līdztiesības panākšana visā sabiedrībā saistīta ar to, lai noteiktu līdzvērtīgas tiesības akadēmiskā un profesionālā ziņā vīriešiem un sievietēm, kā arī dalītu ģimenes, bērnu aprūpes un mājsaimniecības pienākumus. Tas, ka sievietes parasti ir atbildīgas par lielu daļu ģimenes un mājsaimniecības darbiem, var kavēt viņu virzīšanos uz augstākajiem profesionālajiem amatiem. Aktīva vīriešu piedalīšanās un iesaistīšana ģimenes pienākumos ir izšķiroši svarīga, lai panāktu darba un sadzīves līdzsvaru un radītu līdzvērtīgas karjeras iespējas gan vīriešiem, gan sievietēm. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai pārvarētu dzimumu stereotipu problēmu, neelastīgu un novecojušu nodarbinātības politiku un nepienācīgus noteikumus par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Būtu nepieciešami noteikumi, lai sievietes un vīrieši varētu apvienotu ģimenes un darba dzīvi tā, kā viņi to vēlas. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka tiek īstenoti labklājības elementi kā taisnīgi bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumi gan sievietēm, gan vīriešiem, visaptveroši noteikumi par bērnu aprūpi un iespējas attiecībā uz bērnu kopšanas atvaļinājuma dalīšanu.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Uzņēmumu līmenī ir vispāratzīts, ka sieviešu pārstāvība valdēs pozitīvi ietekmē uzņēmumu pārvaldību, jo tiek uzlabots komandas darbs un lēmumu pieņemšanas kvalitāte, kam pamatā ir dažādots un kolektīvs domāšanas veids, kurā apvienojas plašs skatījumu loks, un tādēļ tiek panākti izsvērtāki lēmumi. Daudzos pētījumos ir arī apliecināts, ka pastāv pozitīva saikne starp dzimumu daudzveidību augstākajā vadības līmenī un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem un rentabilitāti. Tāpēc pastiprināta sieviešu pārstāvība biržā kotētu uzņēmumu valdēs Savienībā var pozitīvi ietekmēt attiecīgo uzņēmumu darbību.	(8) Uzņēmumu līmenī ir vispāratzīts, ka sieviešu pārstāvība valdēs pozitīvi ietekmē uzņēmumu pārvaldību, jo tiek uzlabots komandas darbs un lēmumu pieņemšanas kvalitāte, kam pamatā ir dažādots un kolektīvs domāšanas veids, kurā apvienojas plašs skatījumu loks, kā arī aktīvāks uzņēmējdarbības modelis, un tādēļ tiek panākti izsvērtāki lēmumi. Daudzos pētījumos ir arī apliecināts, ka pastāv pozitīva saikne starp dzimumu daudzveidību augstākajā vadības līmenī un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem un rentabilitāti. Tāpēc pastiprināta sieviešu pārstāvība biržā kotētu uzņēmumu valdēs, ņemot vērā to milzīgo ekonomisko un sociālo atbildību, Savienībā var pozitīvi ietekmēt attiecīgo uzņēmumu darbību un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ir arī pierādīts, ka līdztiesība darba tirgū var ievērojami uzlabot ekonomikas izaugsmi. Pastiprināta sieviešu pārstāvība biržā kotēto uzņēmumu valdēs Savienībā nāk par labu ne tikai valdēs ieceltajām sievietēm, bet arī sekmē citu sieviešu talanta piesaisti uzņēmumam un nodrošina sieviešu lielāku pārstāvību visos vadības līmeņos un darbinieku vidū. Tāpēc lielāks sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs pozitīvi ietekmē gan vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa atšķirības, gan vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības samazināšanu. Pilnībā izmantojot sieviešu esošo talantu kopumu, ievērojami uzlabotos izglītības atdeve – gan attiecībā uz katru individuāli, gan attiecībā uz visu publisko sektoru. Sieviešu nepietiekamā pārstāvība biržā kotēto uzņēmumu valdēs Eiropas Savienībā ir neizmantota iespēja attiecībā uz ilgtermiņa un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu dalībvalstu ekonomikā kopumā.	(9) Ir arī pierādīts, ka līdztiesība darba tirgū var ievērojami uzlabot ekonomikas izaugsmi. Pastiprināta sieviešu pārstāvība biržā kotēto uzņēmumu valdēs Savienībā nāk par labu ne tikai valdēs ieceltajām sievietēm, bet arī sekmē citu sieviešu talanta piesaisti uzņēmumam un nodrošina sieviešu lielāku pārstāvību un viņu ieguldījuma atzīšanu visos vadības līmeņos un darbinieku vidū. Tāpēc lielāks sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs pozitīvi ietekmē gan vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa atšķirības, gan vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības samazināšanu. Pilnībā izmantojot sieviešu esošo talantu kopumu, ievērojami uzlabotos izglītības atdeve – gan attiecībā uz katru individuāli, gan attiecībā uz visu publisko sektoru. Sieviešu nepietiekamā pārstāvība biržā kotēto uzņēmumu valdēs Eiropas Savienībā ir neizmantota iespēja attiecībā uz ilgtermiņa un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu dalībvalstu ekonomikā kopumā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, lai veicinātu sieviešu karjeras kāpumu visos līmeņos ar pozitīvu rīcību palīdzību, piemēram, ar sadarbības tīkliem un pieredzes nodošanas programmām.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Neraugoties uz esošajiem Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ, Padomes ieteikumiem, kuru nolūks ir palielināt sieviešu pārstāvību ekonomikas lēmumu pieņemšanā, un Savienības līmeņa pasākumiem, ar kuriem tiek sekmēta pašregulācija, sievietes skaita ziņā joprojām būtiski atpaliek no vīriešiem uzņēmumu augstākajās lēmumu pieņemšanas struktūrās visā Savienībā. Šī dzimumu nelīdzsvarotība ir īpaši būtiska un spēcīga privātajā sektorā, jo īpaši biržā kotētajos uzņēmumos. Svarīgākais rādītājs, ko Komisija izmanto, lai novērtētu dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, liecina, ka to sieviešu īpatsvars, kuras ir iesaistītas augstākā līmeņa uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā, vēl joprojām ir ļoti zems. 2012. gada janvārī vidēji tikai 13,7 % valdes locekļu lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos dalībvalstīs bija sievietes. No direktoriem bez izpildpilnvarām tikai 15 % bija sievietes.	(10) Neraugoties uz esošajiem Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ, Padomes ieteikumiem, kuru nolūks ir palielināt sieviešu pārstāvību ekonomikas lēmumu pieņemšanā, un Savienības līmeņa pasākumiem, ar kuriem tiek sekmēta pašregulācija, sievietes skaita ziņā joprojām būtiski atpaliek no vīriešiem uzņēmumu augstākajās lēmumu pieņemšanas struktūrās visā Savienībā. Tas pats attiecas arī uz dažām ES iestādēm un aģentūrām, piemēram, Eiropas centrālo banku, kurai būtu jārāda piemērs, pārstāvot visus pilsoņus. Jāatgādina, ka, 2012. gada beigās valstu un valdību vadītāji, ieceļot jaunu ECB Valdes locekli, atteicās ņemt vērā dzimumu līdztiesības perspektīvu — pretēji Līguma 2. panta prasībām —, neraugoties uz Eiropas Parlamenta nelabvēlīgo atzinumu. Arī privātajā sektorā pastāv būtisks un akūts dzimumu līdzsvara trūkums struktūrās, kas pieņem lēmumus. Svarīgākais rādītājs, ko Komisija izmanto, lai novērtētu dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, liecina, ka to sieviešu īpatsvars, kuras ir iesaistītas augstākā līmeņa uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā, vēl joprojām ir ļoti zems. 2012. gada janvārī vidēji tikai 13,7 % valdes locekļu lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos dalībvalstīs bija sievietes. No direktoriem bez izpildpilnvarām tikai 15 % bija sievietes. Tomēr šīs direktīvas noteikumi nerada pārmērīgu iejaukšanos uzņēmumu ikdienas vadībā, jo tiek saglabāta uzņēmumu rīcības brīvība attiecībā uz kandidātu atlasi, pamatojoties uz kvalitātes vai citiem būtiskiem objektīviem apsvērumiem.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs palielinās ļoti lēni, proti, vidējais ikgadējais pieaugums pēdējos gados bija tikai 0,6 procentu punkti. Uzlabojumu temps atsevišķās dalībvalstīs ir bijis dažāds, un ir iegūti ļoti atšķirīgi rezultāti. Nozīmīgāki panākumi tika konstatēti dalībvalstīs, kurās ir ieviesti saistoši pasākumi. Ņemot vērā ļoti dažādās pieejas, kas tiek īstenotas atsevišķās dalībvalstīs, lai palielinātu sieviešu pārstāvību valdēs, ir ļoti iespējams, ka atšķirības starp dalībvalstīm vēl vairāk palielināsies.	(11) Sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs palielinās ļoti lēni, proti, vidējais ikgadējais pieaugums pēdējos gados bija tikai 0,6 procentu punkti. Uzlabojumu temps atsevišķās dalībvalstīs ir bijis dažāds, un ir iegūti ļoti atšķirīgi rezultāti. Nozīmīgāki panākumi tika konstatēti dalībvalstīs, kurās ir ieviesti saistoši pasākumi. Tomēr vairākas valstis ir sasniegušas tik pat labus rezultātus ar brīvprātīgu mehānismu palīdzību, ko atbalsta spēcīga labklājības sistēma, kas atvieglo sievietes piedalīšanos darbaspēkā. Ņemot vērā ļoti dažādās pieejas, kas tiek īstenotas atsevišķās dalībvalstīs, lai palielinātu sieviešu pārstāvību valdēs, ir ļoti iespējams, ka atšķirības starp dalībvalstīm vēl vairāk palielināsies.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Sadrumstaloti un atšķirīgi noteikumi vai apstāklis, ka valsts līmenī nav noteikumu par dzimumu līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu valdēs, ir ne tikai iemesls tam, ka atšķiras sieviešu īpatsvars starp direktoriem bez izpildpilnvarām un ka uzlabojumu temps dalībvalstīs ir dažāds, bet arī rada šķēršļus iekšējam tirgum, jo uz biržā kotētajiem Eiropas uzņēmumiem tiek attiecinātas atšķirīgas uzņēmumu pārvaldības prasības. Minētās atšķirības juridiskajās un pašregulācijas prasībās par uzņēmumu valdes sastāvu var radīt praktiskus sarežģījumus gan biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā (jo īpaši tad, kad tie dibina meitasuzņēmumus, apvienojas vai iegādājas citu uzņēmumu), gan kandidātiem uz amatiem valdēs.	(12) Sadrumstaloti un atšķirīgi noteikumi vai apstāklis, ka valsts līmenī nav noteikumu par dzimumu līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu valdēs, ir iemesls tam, ka atšķiras sieviešu īpatsvars starp direktoriem bez izpildpilnvarām un ka uzlabojumu temps dalībvalstīs ir dažāds.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Uzņēmumos dzimumu līdzsvara trūkums pieaug augstākos vadošajos līmeņos. Turklāt daudzas no tām sievietēm, kas pārstāvētas vadošajos amatos, strādā tādās jomās kā cilvēkresursi un komunikācija, turpretī vīrieši vadošajos amatos visdrīzāk strādā vispārējā administrācijā vai uzņēmuma "līnijas administrācijā". Tā kā galvenais avots darba pieņemšanai uzņēmuma valdes amatos sastāv no kandidātiem ar pieredzi vadošos amatos, ir vitāli svarīgi, lai tiktu palielināts to sieviešu skaits, kas uzņēmumā virzās uz šādiem vadošiem amatiem. Tā ir principiāla prasība, lai panāktu reālas izmaiņas sieviešu iespējām virzīties uz augstākajiem lēmumu pieņemšanas amatiem.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pārredzamības trūkums, kas vairumā dalībvalstu šobrīd pastāv attiecībā uz valdes amatu atlases procedūrām un kvalifikācijas kritērijiem, ir būtisks šķērslis lielākai dzimumu daudzveidībai valdēs un negatīvi ietekmē gan valdes amatu kandidātu karjeru un viņu pārvietošanās brīvību, gan ieguldītāju lēmumus. Šāds pārredzamības trūkums attur potenciālos valdes amatu kandidātus no kandidēšanas valdēs, kurās viņu kvalifikācija būtu visvairāk vajadzīga, un no to iecelšanas lēmumu apstrīdēšanas, kuru pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi, tādējādi ierobežojot viņu pārvietošanās brīvību iekšējā tirgū. No otras puses, ieguldītājiem ir atšķirīgas ieguldījumu stratēģijas, kam ir nepieciešama informācija arī par valdes locekļu pieredzi un kompetenci. Lielāka pārredzamība saistībā ar kvalifikācijas kritērijiem un valdes locekļu atlases procedūru ļauj ieguldītājiem labāk novērtēt uzņēmuma darbības stratēģiju un pieņemt informētus lēmumus.	(13) Pārredzamības trūkums, kas vairumā dalībvalstu šobrīd pastāv attiecībā uz valdes amatu atlases procedūrām, kvalifikācijas kritērijiem un pieņemšanu, ir būtisks šķērslis lielākai dzimumu daudzveidībai valdēs un negatīvi ietekmē gan valdes amatu kandidātu karjeru, gan ieguldītāju lēmumus. Šāds pārredzamības trūkums attur potenciālos valdes amatu kandidātus no kandidēšanas valdēs, kurās viņu kvalifikācija būtu visvairāk vajadzīga, un no to iecelšanas lēmumu apstrīdēšanas, kuru pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi. No otras puses, ieguldītājiem ir atšķirīgas ieguldījumu stratēģijas, kam ir nepieciešama informācija arī par valdes locekļu pieredzi un kompetenci. Lielāka pārredzamība saistībā ar kvalifikācijas kritērijiem un valdes locekļu atlases procedūru ļauj ieguldītājiem labāk novērtēt uzņēmuma darbības stratēģiju un pieņemt informētus lēmumus.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Kaut arī šīs direktīvas mērķis nav sīki saskaņot valsts tiesību aktus par valdes locekļu atlases procedūrām un kvalifikācijas kritērijiem, tomēr ir jāievieš konkrēti minimālie standarti, lai panāktu dzimumu līdzsvaru starp direktoriem bez izpildpilnvarām; šie standarti attiecas uz prasību, saskaņā ar kuru biržā kotētiem uzņēmumiem, kuros nav līdzsvarotas dzimumu pārstāvības, lēmumi par direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanu ir jāpieņem, balstoties uz kandidātu kvalifikācijas objektīvu un salīdzinošu novērtējumu attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu. Tikai ES līmeņa pasākums var efektīvi palīdzēt nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un novērst praktiskus sarežģījumus uzņēmējdarbībā.	(14) Kaut arī šīs direktīvas mērķis nav sīki saskaņot valsts tiesību aktus par valdes locekļu atlases procedūrām un kvalifikācijas kritērijiem, tomēr ir jāievieš konkrēti minimālie standarti biržā kotētiem uzņēmumiem, kuros nav līdzsvarotas dzimumu pārstāvības, lai lēmumi par direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanu tiktu pieņemti, balstoties uz kandidātu kvalifikācijas objektīvu un salīdzinošu novērtējumu attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu. ES līmeņa pasākums var efektīvi palīdzēt nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Savienībā, novērst praktiskus sarežģījumus uzņēmējdarbībā un ļaut uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ,,Eiropa 2020” ir apstiprināts, ka lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū ir priekšnosacījums izaugsmes veicināšanai un demogrāfisko problēmu risināšanai Eiropā. Stratēģijā ir izvirzīts pamatmērķis līdz 2020. gadam palielināt nodarbinātības līmeni 20 līdz 64 gadu vecu sieviešu un vīriešu grupā līdz 75 %, ko var sasniegt tikai tad, ja pastāv viennozīmīga apņemšanās par labu dzimumu līdztiesībai un tiek pieliktas lielākas pūles, lai likvidētu visus šķēršļus sieviešu līdzdalībai darba tirgū. Pašreizējā ekonomikas krīze ir pastiprinājusi Eiropas aizvien pieaugošo nepieciešamību balstīties uz zināšanām, kompetenci un inovāciju un pilnībā izmantot pieejamo talantu kopumu. Paredzams, ka pastiprinātai sieviešu līdzdalībai ekonomikas lēmumu pieņemšanā, jo īpaši uzņēmumu valdēs, būs plašāka pozitīva ietekme uz sieviešu nodarbinātības līmeni attiecīgajos uzņēmumos un ekonomikā kopumā.	(15) Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ,,Eiropa 2020” ir apstiprināts, ka lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū ir priekšnosacījums izaugsmes veicināšanai un demogrāfisko problēmu risināšanai Eiropā. Stratēģijā ir izvirzīts pamatmērķis līdz 2020. gadam palielināt nodarbinātības līmeni 20 līdz 64 gadu vecu sieviešu un vīriešu grupā līdz 75 %, ko var sasniegt tikai tad, ja pastāv viennozīmīga apņemšanās par labu dzimumu līdztiesībai un tiek pieliktas lielākas pūles, lai likvidētu visus šķēršļus sieviešu līdzdalībai darba tirgū. Pašreizējā ekonomikas krīze ir pastiprinājusi Eiropas aizvien pieaugošo nepieciešamību balstīties uz zināšanām, kompetenci un inovāciju un pilnībā izmantot pieejamo talantu kopumu. Paredzams, ka pastiprinātai sieviešu līdzdalībai ekonomikas lēmumu pieņemšanā, jo īpaši uzņēmumu valdēs un augstākajos vadošajos amatos, būs plašāka pozitīva ietekme uz sieviešu nodarbinātības līmeni attiecīgajos uzņēmumos un ekonomikā kopumā.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Tāpēc Savienībai būtu jācenšas palielināt sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī lai panāktu to, ka darba tirgū pastāv efektīva dzimumu līdztiesība. Šis mērķis būtu jāīsteno, ieviešot minimālās prasības attiecībā uz pozitīvu rīcību, kas izpaužas kā saistoši pasākumi, kuru nolūks ir sasniegt kvantitatīvu mērķi dzimumu sadalījumam biržā kotēto uzņēmumu valdēs, ņemot vērā apstākli, ka dalībvalstis vai citas valstis, kas ir izvēlējušās šo vai līdzīgu metodi, ir guvušas vislabākos rezultātus sieviešu nepietiekamās pārstāvības samazināšanā amatos, kas saistīti ar ekonomikas lēmumu pieņemšanu.	(16) Tāpēc Savienībai būtu jācenšas palielināt sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī lai panāktu to, ka darba tirgū pastāv efektīva dzimumu līdztiesība. Šis mērķis būtu jāīsteno, ieviešot minimālās kopīgās prasības attiecībā uz pozitīvu rīcību, kas izpaužas kā pasākumi, kuru nolūks ir sasniegt kvantitatīvu mērķi dzimumu sadalījumam biržā kotēto uzņēmumu valdēs.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Valdes locekļu iecelšanai un padomes direktoru ar vai bez izpildpilnvarām iecelšanai joprojām visā pilnībā jābūt akcionāru prerogatīvai un atbildībai.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Personu reducēšana līdz dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, kā — vīrieši, sievietes vai minoritātes, ir pretrunā mērķim nodrošināt vienādas iespējas visiem. Katru atsevišķo personu uzskata par individualitāti, un tādēļ nedrīkstētu būt nekādu ar likumu noteiktu pārstāvības kvotu. Tiek paturēts prātā, ka uzņēmumu individuālās apņemšanās ir būtiski svarīga, lai uzņēmumos plašāk mainītu attieksmi un praksi jautājumā par sievietēm un vīriešiem. Tas arī ļauj uzņēmumiem rīkoties plašāk, nevis tikai attiecībā uz direktoriem bez izpildpilnvarām. Tāpēc ir nepieciešams, lai visiem uzņēmumiem būtu dzimumu politika, un tiem savā gada pārskatā būtu jāziņo par dzimumu līdzsvaru valdes un augstākajos vadības līmeņos.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka biržā kotēti uzņēmumi izstrādā dzimumu politiku, lai sasniegtu līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību visā uzņēmumā. Šajā politikā var iekļaut attiecīgo pasākumu aprakstu, kas īstenoti minētajā uzņēmumā: gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūru izvirzīšanu galvenajiem amatiem, darbaudzināšanas sistēmas un karjeras attīstības vadlīnijas sievietēm, cilvēkresursu stratēģijas, lai mudinātu dažādot darbā pieņemšanu. Bez tam tajā var iekļaut elastīgu darba nosacījumu piedāvāšanu, piemēram, elastīgi noteiktumi attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī subsidēta apkopēju pakalpojumu un bērnu aprūpes nodrošināšana. Vienlaikus šajā politikā būtu jāiesaista darba ņēmēju organizācijas, tā lai labumu no tā varētu gūt sievietes visos sabiedrības slāņos. Katrs uzņēmums var izvēlēties tādu politiku, kas vislabāk piemērota tā darbībai, un tam būtu jāveic aktīvi pasākumi, lai palielinātu nepietiekami pārstāvētā dzimuma proporcionālo samēru uzņēmuma pārvaldībā.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Biržā kotētajiem uzņēmumiem ir īpaša ekonomiskā nozīme, atpazīstamība un ietekme uz visu tirgu. Tāpēc šajā direktīvā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir definēti kā tādā dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās dalībvalstīs regulētā tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē. Šie uzņēmumi nosaka standartus visai ekonomikai kopumā, un ir paredzams, ka to piemēram sekos cita veida uzņēmumi. Biržā kotēto uzņēmumu sabiedriskais raksturs attaisno to, ka sabiedrības interesēs šie uzņēmumi tiek lielākā mērā regulēti.	(17) Biržā kotētajiem uzņēmumiem ir īpaša ekonomiskā nozīme, atpazīstamība un ietekme uz visu tirgu. Tāpēc šajā direktīvā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir definēti kā tādā dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās dalībvalstīs regulētā tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē. Šie uzņēmumi nosaka standartus visai ekonomikai kopumā, un ir paredzams, ka to piemēram sekos cita veida uzņēmumi. Biržā kotēto uzņēmumu sabiedriskais raksturs attaisno to, ka sabiedrības interesēs šie uzņēmumi tiek atbilstīgi regulēti.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Arī biržā nekotētiem uzņēmumiem ir liela nozīme tautsaimniecībā. Tāpēc tie pamatā būtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Tomēr, tā kā dzimumu situācija šajos uzņēmumos kopumā nav vispārzināma un tā kā varētu būt nepieciešami īpaši noteikumi, lai atspoguļotu to īpatnības un dažādību dalībvalstīs un to starpā, šo uzņēmumu iekļaušana būtu jāveic tikai vēlākā posmā. Komisijai šajā nolūkā būtu jāiesniedz priekšlikums pēc visu attiecīgo aspektu rūpīgas izpētes.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, pat tad, ja tie ir biržā kotēti uzņēmumi.	(18) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Šis MVU atbrīvojums būtu jāattiecina uz biržā kotētiem uzņēmumiem, un potenciāli to pēc tālāka Komisijas ierosinājuma varētu attiecināt uz biržā nekotētiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Vairākās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi uzņēmuma darbinieki un/vai darbiniekus pārstāvošas organizācijas var iecelt vai ievēlēt vai tām ir jāieceļ vai jāievēl noteikta daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro visiem direktoriem bez izpildpilnvarām, tostarp darbinieku pārstāvjiem. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka praktiskās procedūras minēto mērķu sasniegšanai, ņemot vērā apstākli, ka daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām ir darbinieku pārstāvji.	(21) Vairākās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi uzņēmuma darbinieki un/vai darbiniekus pārstāvošas organizācijas var iecelt vai ievēlēt vai tām ir jāieceļ vai jāievēl noteikta daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām. Šajā direktīvā paredzētie kvantitatīvie mērķi būtu jāpiemēro visiem direktoriem bez izpildpilnvarām, tostarp darbinieku pārstāvjiem. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz rūpīgām un plašām apspriedēm ar sociālajiem partneriem nacionālajā līmenī, būtu jānosaka praktiskās procedūras minēto mērķu sasniegšanai, ņemot vērā apstākli, ka daļa no direktoriem bez izpildpilnvarām ir darbinieku pārstāvji. Ir svarīgi uzņēmuma dzimumu politikas izstrādāšanā un īstenošanā iesaistīt arī darba ņēmēju organizācijas. Darbinieku pārstāvība biržā kotētu uzņēmumu valdēs arī ir pozitīvs veids, kā uzlabot dažādību, tostarp galvenās perspektīvas un patiesas zināšanas par uzņēmuma iekšējo darbu norisi.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Biržā kotētiem uzņēmumiem Savienībā būtu jāuzliek pienākums paredzēt piemērotas procedūras, lai sasniegtu konkrētus mērķus attiecībā uz dzimumu sadalījumu savās valdēs. Tiem biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru valdēs vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, iecelšana šajos amatos būtu jāveic, pamatojoties uz katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošu analīzi un piemērojot iepriekš izstrādātus, skaidrus, neitrāli formulētus un nepārprotamus kritērijus, lai ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī sasniegtu minēto procentuālo īpatsvaru. Tāpēc direktīvā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru līdz minētajam datumam vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šis mērķis principā attiecas tikai uz direktoru bez izpildpilnvarām dzimumu vispārējo dažādību un neietekmē atsevišķu direktoru konkrēto atlasi no plaša vīriešu un sieviešu kandidātu loka katrā konkrētajā gadījumā. Jo īpaši tas neizslēdz nevienu konkrētu direktora amata kandidātu, kā arī neliek uzņēmumiem vai akcionāriem izvēlēties kādu konkrētu direktoru. Tādējādi lēmums par piemērotu valdes locekļu izvēli joprojām paliek uzņēmumu un akcionāru ziņā.	(22) Biržā kotētiem uzņēmumiem Savienībā būtu jāuzliek pienākums īstenot piemērotas un efektīvas procedūras, lai sasniegtu konkrētus mērķus attiecībā uz dzimumu sadalījumu savās valdēs. Tiem biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru valdēs vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, iecelšana šajos amatos būtu jāveic, pamatojoties uz katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošu analīzi un piemērojot iepriekš izstrādātus, skaidrus, neitrāli formulētus un nepārprotamus kritērijus, lai ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī sasniegtu minēto procentuālo īpatsvaru. Biržā kotēti uzņēmumi varētu, piemēram, apsvērt mācību programmu un pieredzes nodošanas programmu ieviešanu nepietiekami pārstāvētajam dzimumam kā vienu no līdzekļiem, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru, ja uzņēmuma atlases kandidatūru kopumā pieņemšanai darbā valdes amatos ir skaidri izteiktas dzimumu atšķirības. Tāpēc direktīvā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru līdz minētajam datumam vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šis mērķis principā attiecas tikai uz direktoru bez izpildpilnvarām dzimumu vispārējo dažādību un neietekmē atsevišķu direktoru konkrēto atlasi no plaša vīriešu un sieviešu kandidātu loka katrā konkrētajā gadījumā. Jo īpaši tas neizslēdz nevienu konkrētu direktora amata kandidātu, kā arī neliek uzņēmumiem vai akcionāriem izvēlēties kādu konkrētu direktoru. Tādējādi lēmums par piemērotu valdes locekļu izvēli joprojām paliek uzņēmumu un akcionāru ziņā.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Lai ekonomisko lēmumu pieņemšanā iekļautu plašāku perspektīvu un pieredzes kompleksu, būtu jāmudina biržā kotēti uzņēmumi to darbā pieņemšanas politikā ņemt vērā dažādību ne vien attiecībā uz dzimumu, bet arī uz kompetenci, vecumu, ģeogrāfisko izcelsmi, etnisko piederību un izglītības un profesionālo bagāžu.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dalībvalstīm ir dominējoša ietekme uz biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību 2. panta b) apakšpunkta izpratnē. Minētās dominējošās ietekmes dēļ dalībvalstu rīcībā ir instrumenti, lai ātrāk panāktu vajadzīgās izmaiņas. Tāpēc attiecībā uz šādiem uzņēmumiem būtu jānosaka, ka mērķis, saskaņā ar kuru vismaz 40 procentiem direktoru bez izpildpilnvarām ir jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, ir jāsasniedz agrāk.	(23) Dalībvalstīm ir dominējoša ietekme uz biržā kotētiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību 2. panta b) apakšpunkta izpratnē. Minētās dominējošās ietekmes dēļ dalībvalstu rīcībā ir instrumenti, lai ātrāk panāktu vajadzīgās izmaiņas.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Saskaņā ar minēto judikatūru dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kandidātu, kuri ir vislabāk kvalificēti direktoru bez izpildpilnvarām amata vietām, atlases pamatā ir katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinoša analīze, balstoties uz iepriekš izstrādātiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un nepārprotamiem kritērijiem. Atlases kritēriju veidi, kurus uzņēmumi varētu izmantot, ir, piemēram, profesionālā pieredze vadības un/vai uzraudzības pienākumu veikšanā, zināšanas konkrētajās specifiskajās jomās, piemēram, finanšu, kontroles vai cilvēkresursu pārvaldības jomā, vadības prasmes un saziņas iemaņas, kā arī sakaru veidošanas un uzturēšanas spējas. Priekšroka būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts piemērotības, kompetences un profesionālā snieguma ziņā ir tikpat kvalificēts kā otra dzimuma kandidāts un ja objektīvā novērtējumā, ņemot vērā visus kritērijus, kas ir specifiski konkrētajam kandidātam, līdzsvars nenosliecas par labu otra dzimuma kandidātam.	(26) Saskaņā ar minēto judikatūru būtu jāmudina biržā kotēti uzņēmumi kandidātu, kuri ir vislabāk kvalificēti direktoru bez izpildpilnvarām amata vietām, atlases pamatā likt katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošu analīzi, balstoties uz iepriekš izstrādātiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un nepārprotamiem kritērijiem. Atlases kritēriju veidi, kurus uzņēmumi varētu izmantot, ir, piemēram, profesionālā pieredze vadības un/vai uzraudzības pienākumu veikšanā, zināšanas konkrētajās specifiskajās jomās, piemēram, finanšu, kontroles vai cilvēkresursu pārvaldības jomā, vadības prasmes un saziņas iemaņas, kā arī sakaru veidošanas un uzturēšanas spējas. Priekšroka var tikt dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts ir vismaz tikpat kvalificēts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi, kuri nav sasnieguši direktīvas galveno mērķi, sniedz papildu informāciju par savu darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas politiku un jo īpaši izskaidro pasākumus, ko tie īstenos, lai uzlabotu savu dzimumu līdzsvaru šajā ziņā.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Dažādās dalībvalstīs un dažādos uzņēmumos atšķiras direktoru darbā pieņemšanas un iecelšanas metodes. Tās var aptvert priekšatlases posmu, kura ietvaros kandidātu saraksts tiek iesniegts akcionāru sapulcei (to dara, piemēram, iecelšanas komiteja), vai tādas metodes, saskaņā ar kurām atsevišķi akcionāri tieši ieceļ direktorus vai arī akcionāru sapulcē tiek balsots par atsevišķiem kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Prasības par kandidātu atlasi būtu jāizpilda piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem. Šajā saistībā ar šo direktīvu paredz tikai atlases procedūru minimuma saskaņošanu, kā rezultātā ir iespējams piemērot Tiesas judikatūrā noteiktos nosacījumus, lai panāktu dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs.	(27) Dažādās dalībvalstīs un dažādos uzņēmumos atšķiras direktoru darbā pieņemšanas, atlases un iecelšanas metodes. Tās var aptvert priekšatlases posmu, kura ietvaros kandidātu saraksts tiek iesniegts akcionāru sapulcei (to dara, piemēram, iecelšanas komiteja), vai tādas metodes, saskaņā ar kurām atsevišķi akcionāri tieši ieceļ direktorus vai arī akcionāru sapulcē tiek balsots par atsevišķiem kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Šajā direktīvā tiek ņemta vērā atlases procedūru daudzveidība, kam būtu jābalstās uz pārredzamību un nopelniem, vienlaikus uzstājot, ka jāsasniedz mērķis palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma līdzdalību valdēs. Prasības par kandidātu atlasi būtu jāizpilda piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem. Šajā saistībā šī direktīva pieļauj atlases procedūru daudzveidību, lai sasniegtu mērķi panākt dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs. Šīs direktīvas noteikumi nerada pārmērīgu iejaukšanos uzņēmumu ikdienas vadībā, jo tiek saglabāta uzņēmumu rīcības brīvība attiecībā uz kandidātu atlasi, pamatojoties uz kvalitātes vai citiem būtiskiem objektīviem apsvērumiem.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot biržā kotēto uzņēmumu direktoru dzimumu līdzsvaru un tādējādi veicināt to, ka tiek ievērots Savienībā par pamattiesībām atzītais princips par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tāpēc biržā kotētiem uzņēmumiem pēc neizraudzītā kandidāta pieprasījuma būtu jāizpauž ne tikai kvalifikācijas kritēriji, kas bija atlases pamatā, bet arī minēto kritēriju objektīvs un salīdzinošs novērtējums un – vajadzības gadījumā – apsvērumi, kas lika izšķirties par labu kandidātam, kurš nav no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Šie ierobežojumi, kas skar hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, un biržā kotēto uzņēmumu pienākums pēc pieprasījuma sniegt minēto informāciju neizraudzītajam kandidātam ir vajadzīgi un patiešām atbilst atzītajiem vispārējas nozīmes mērķiem saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tāpēc tie atbilst prasībām, kas attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir noteikti hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajai Tiesas judikatūrai.	(28) Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot biržā kotēto uzņēmumu direktoru dzimumu līdzsvaru un tādējādi veicināt to, ka tiek ievērots Savienībā par pamattiesībām atzītais princips par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tāpēc biržā kotētiem uzņēmumiem pēc neizraudzītā kandidāta pieprasījuma būtu pēc iespējas jāizpauž ne tikai kvalifikācijas kritēriji, kas bija atlases pamatā, bet arī minēto kritēriju objektīvs un salīdzinošs novērtējums. Šie ierobežojumi, kas skar hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, un biržā kotēto uzņēmumu pienākums pēc pieprasījuma sniegt minēto informāciju neizraudzītajam kandidātam ir vajadzīgi un patiešām atbilst atzītajiem vispārējas nozīmes mērķiem saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tāpēc tie atbilst prasībām, kas attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir noteikti hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajai Tiesas judikatūrai.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Ja no nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātu vidus neizraudzītam kandidātam ir aizdomas, ka šā dzimuma pārstāvji ir līdzvērtīgi kvalificēti kā izraudzītais kandidāts no pretējā dzimuma kandidātu vidus, biržā kotētajam uzņēmumam būtu jāpieprasa apliecināt izvēles pamatotību.	svītrots

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas pārkāpumiem, kas inter alia varētu būt administratīvi sodi un direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanas vai ievēlēšanas atcelšana vai anulēšana (ko veic tiesu iestāde), ja šī iecelšana vai ievēlēšana notikusi, neievērojot saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemtos valsts noteikumus.	(30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas pārkāpumiem, kas inter alia varētu būt administratīvi sodi un direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanas vai ievēlēšanas atcelšana vai anulēšana (ko veic tiesu iestāde), ja šī iecelšana vai ievēlēšana notikusi, neievērojot saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemtos valsts noteikumus, un lēmuma publicēšana par administratīvo sodu uzlikšanu, ieskaitot informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un piemērota naudassoda apmēru. Ja biržā kotēti uzņēmumi neievēro paredzētās procedūras direktoru bez izpildpilnvarām iecelšanā vai izvēlēšanā, kā noteikts 4. panta 1. punktā, vai atklāšanas prasības, kas noteiktas šīs direktīvas 5. pantā, piemēro sankcijas. Tomēr gadījumam, kad uzņēmumi nesasniedz 4. panta 1. punktā noteikto kvantitatīvo mērķi, nevajadzētu tikt kvalificētam kā šīs direktīvas pārkāpumam un nevajadzētu ierosināt sankciju režīmu.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Tā kā dzimumu pārstāvība starp darbiniekiem tieši ietekmē nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātu pieejamību, dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad nepietiekami pārstāvētais dzimums veido mazāk nekā 10 procentus no darbinieku skaita, attiecīgajam uzņēmumam nebūtu jāsasniedz šajā direktīvā noteiktais mērķis.	svītrots

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Tā kā biržā kotētajiem uzņēmumiem būtu jācenšas palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvaru visos lēmumu pieņemšanas amatos, dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā noteiktais mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visiem direktoru amatiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir direktori ar izpildpilnvarām vai bez tām.	(32) Tā kā biržā kotētajiem uzņēmumiem būtu jācenšas palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvaru visos lēmumu pieņemšanas amatos, dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā noteiktais mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visiem direktoru amatiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir direktori ar izpildpilnvarām vai bez tām. Tomēr šādi uzņēmumi joprojām savā gada pārskatā un savā tīmekļa vietnē norāda dzimumu līdzsvaru starp direktoriem ar un bez izpildpilnvarām un savu politiku šajā jomā saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1., 1.a un 2. punktu.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Dalībvalstīm būtu jānosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākums agrīnā posmā sniegt kompetentajām valsts iestādēm informāciju par dzimumu pārstāvību valdes locekļu vidū un informāciju par to, kā tie sasniedza šajā direktīvā noteiktos mērķus, lai sniegtu minētajām iestādēm iespēju novērtēt katra biržā kotētā uzņēmuma progresu ceļā uz dzimumu līdzsvaru direktoru vidū. Šī informācija būtu jāpublicē, un gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums nav sasniedzis mērķi, tajā būtu jāiekļauj to pasākumu apraksts, ko uzņēmums līdz šim ir veicis un paredz veikt turpmāk, lai sasniegtu mērķi.	(34) Dalībvalstīm būtu jānosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākums agrīnā posmā sniegt kompetentajām valsts iestādēm informāciju par dzimumu pārstāvību valdes locekļu vidū un informāciju par to, kā tie sasniedza šajā direktīvā noteiktos mērķus, lai sniegtu minētajām iestādēm iespēju novērtēt katra biržā kotētā uzņēmuma progresu ceļā uz dzimumu līdzsvaru direktoru vidū. Šī informācija būtu jāpublicē atbilstīgā un viegli pieejamā veidā gada pārskatā un tīmekļa vietnē, un gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums nav sasniedzis mērķi, tajā būtu jāiekļauj to pasākumu vispusīgs apraksts, ko uzņēmums līdz šim ir veicis un paredz veikt turpmāk, lai sasniegtu mērķi. Bez tam uzņēmumiem, kas to nav izpildījuši, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tie nav īstenojuši pienācīgus mehānismus un kādi konkrēti pasākumi tiks pieņemti, lai efektīvi garantētu, ka tiek sasniegts dzimumu līdzsvara mērķis.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ir iespējams, ka dalībvalstis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot minētos pasākumus, nevis procedūras prasības par iecelšanas noteikumiem, ja tās var pierādīt, ka veiktie pasākumi ir līdzvērtīgi efektīvi, lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai – biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā – ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma.	(35) Ir iespējams, ka dalībvalstis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot minētos pasākumus, nevis procedūras prasības par iecelšanas noteikumiem, ja tās var pierādīt, ka veiktie pasākumi ir līdzvērtīgi efektīvi, lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru ne vēlāk kā 2040. gada 1. janvārī vismaz 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos ir no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, vai mērķi, kas izklāstīts 4. panta 1. punktā. Komisijai būtu jānovērtē, vai dalībvalstu pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, un jālemj par to, vai var apturēt direktīvas attiecīgo pantu piemērošanu, lai izvairītos no iejaukšanās valstu pasākumos.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir noteikti tikai kopīgi mērķi un principi, un tā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. Dalībvalstīm ir pietiekami daudz brīvības noteikt, kā šajā direktīvā noteiktie mērķi būtu vislabāk sasniedzami, ņemot vērā apstākļus valstī, jo īpaši noteikumus un praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā amatos valdēs. Šī direktīva neskar uzņēmumu iespējas izraudzīties visaugstāk kvalificētos valdes locekļus un sniedz visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem pietiekami ilgu pielāgošanās posmu.	(38) Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir noteikti tikai kopīgi mērķi un principi, un tā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. Dalībvalstīm ir pietiekami daudz brīvības noteikt, kā šajā direktīvā noteiktie mērķi būtu vislabāk sasniedzami, ņemot vērā apstākļus valstī, jo īpaši noteikumus un praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā amatos valdēs. Šī direktīva neskar uzņēmumu iespējas izraudzīties visaugstāk kvalificētos valdes locekļus un sniedz visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem elastīgu sistēmu un pietiekami ilgu pielāgošanās posmu.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38 a) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā īsteno šajā direktīvā noteiktos dzimumu līdzsvara mērķus un tie tiek iestrādāti attiecīgo uzņēmumu īpašajā politikā, un lai pārliecinātos par iecerēto šīs direktīvas plašāko pozitīvo ietekmi, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Šajā ziņojumā būtu arī jāizvērtē, kāda pozitīva un/vai negatīva ietekme var būt potenciālai dzimumu līdzsvara mērķu jomas paplašināšanai tā, ka tiek ietverti arī biržā nekotēti uzņēmumi, un atkārtoti jāizvērtē, vai ir nepieciešams ieviest juridiski saistošus mērķus ES līmenī.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Saskaņā ar proporcionalitātes principu mērķis, kas jāsasniedz biržā kotētajiem uzņēmumiem, būtu jāierobežo laikā, un tam jābūt spēkā tikai tik ilgi, kamēr būs sasniegts ilgtspējīgs progress attiecībā uz dzimumu pārstāvību valdēs. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu regulāri jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Šīs direktīvas darbības termiņš beidzas 2028. gada 31. decembrī. Komisijai tās pārskatā būtu jānovērtē, vai pēc minētā termiņa beigām ir nepieciešams pagarināt šīs direktīvas darbības termiņu.	(39) Saskaņā ar proporcionalitātes principu mērķis, kas jāsasniedz biržā kotētajiem uzņēmumiem, būtu jāierobežo laikā, un tam jābūt spēkā tikai tik ilgi, kamēr būs sasniegts ilgtspējīgs progress attiecībā uz dzimumu pārstāvību valdēs. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu regulāri jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Šīs direktīvas darbības termiņš beidzas 2028. gada 31. decembrī. Komisijai tās pārskatā būtu jānovērtē, vai pēc minētā termiņa beigām ir nepieciešams pagarināt šīs direktīvas darbības termiņu. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai to efektīvi informētu par direktīvas parakstīšanu, transponēšanu un īstenošanu.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem mazāk par 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu, jaunus darbiniekus šajos amatos ieceļ, pamatojoties uz kvalifikācijas salīdzinošo analīzi pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un viennozīmīgiem kritērijiem, lai sasniegtu minēto īpatsvaru, vēlākais, līdz 2020. gada 1. janvārim vai 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem mazāk par 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu, pielāgo savas darbā pieņemšanas, atlases vai iecelšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka direktoru bez izpildpilnvarām atlase balstās uz kvalifikācijas salīdzinošo analīzi pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem, neitrāli formulētiem un viennozīmīgiem kritērijiem, lai sasniegtu minēto īpatsvaru, vēlākais, līdz 2020. gada 1. janvārim.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka direktoru bez izpildpilnvarām atlasē priekšroka tiek dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts ir līdzvērtīgi kvalificēts kā pretējā dzimuma kandidāts attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu, ja vien par labu pretējā dzimuma kandidātam neliecina objektīvs novērtējums, ņemot vērā visus īpašos kritērijus attiecībā uz atsevišķiem kandidātiem.	3. Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka direktoru bez izpildpilnvarām darbā pieņemšanas, atlases vai iecelšanas procedūrās priekšroka tiek dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja šis kandidāts ir līdzvērtīgi kvalificēts kā pretējā dzimuma kandidāts attiecībā uz piemērotību, kompetenci un profesionālo sniegumu, ja vien par labu pretējā dzimuma kandidātam neliecina novērtējums, ņemot vērā visus īpašos kritērijus attiecībā uz atsevišķiem kandidātiem.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

4. pants –3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a. Dalībvalstis nodrošina, ka prasības par kandidātu atlasi tiek izpildītas piemērotā atlases procedūras posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotēto uzņēmumu statūtiem.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem ir pienākums pēc neizraudzīta kandidāta pieprasījuma atklāt kvalifikācijas kritērijus, uz ko tika balstīta atlase, šo kritēriju objektīvu salīdzinošo novērtējumu un, vajadzības gadījumā, apsvērumus, kas liecināja par labu pretējā dzimuma kandidātam.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem ir pienākums pēc neizraudzīta kandidāta pieprasījuma atklāt kvalifikācijas kritērijus, uz ko tika balstīta atlase.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis var noteikt, ka uz biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuros nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars darbinieku vidū ir mazāks par 10 %, neattiecas 1. punktā noteiktais mērķis.	svītrots

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

4. pants –7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētais mērķis ir sasniegts, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visu direktoru amatiem neatkarīgi no tā, vai tie ir izpilddirektori vai direktori bez izpildpilnvarām.	7. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētais mērķis ir sasniegts, ja biržā kotētie uzņēmumi var pierādīt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz vienu trešdaļu no visu direktoru amatiem neatkarīgi no tā, vai tie ir izpilddirektori vai direktori bez izpildpilnvarām. Šādi uzņēmumi joprojām savā gada pārskatā un savā tīmekļa vietnē norāda dzimumu līdzsvaru starp direktoriem ar un bez izpildpilnvarām un savām saistībām šajā jomā saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punktu.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi uzņemas atsevišķas saistības attiecībā uz līdzsvarotas abu dzimumu pārstāvības izpilddirektoru vidū panākšanu līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim vai līdz 2018. gada 1. janvārim biržā kotētajos valsts uzņēmumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka biržā kotētie uzņēmumi uzņemas atsevišķas saistības attiecībā uz līdzsvarotas abu dzimumu pārstāvības izpilddirektoru vidū panākšanu līdz, vēlākais, 2020. gada 1. janvārim. Ar šīm saistībām cenšas panākt ievērojamu progresu attiecīgā uzņēmuma pašreizējā situācijā, lai nodrošinātu līdzsvarotu dzimumu pārstāvību direktoriem ar izpildpilnvarām.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a. Dalībvalstis nodrošina, lai biržā kotēti uzņēmumi, kuros nepietiekami pārstāvētā dzimuma personu samērs ir mazāks nekā viena trešdaļa valdes amatu ar un bez izpildpilnvarām, izstrādātu dzimumu politiku par to, kā uzņēmumā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma samēru amatos ar un bez izpildpilnvarām.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākumu [divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas] kompetentajām valsts iestādēm katru gadu sniegt informāciju par dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, nodalot pārstāvību direktoru bez izpildpilnvarām un izpilddirektoru vidū, un par veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punktā un šā panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, un piemērotā un pieejamā veidā publicēt minēto informāciju savā tīmekļa vietnē.	2. Dalībvalstis nosaka biržā kotētajiem uzņēmumiem pienākumu [divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas] kompetentajām valsts iestādēm katru gadu sniegt šādu informāciju:
	a) par dzimumu pārstāvību uzņēmumu valdēs, nodalot pārstāvību direktoru bez izpildpilnvarām un izpilddirektoru vidū,
	b) izklāstu un analīzi par veiktajiem īpašajiem pasākumiem 4. panta 1. punktā un šā panta 1. un 1.a) punktā noteikto mērķu sasniegšanai,
	c) par īpašajiem pasākumiem, kas plānoti nākamajam gadam,
	d) par progresu attiecībā uz 4. panta 1. punktā un šā panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.
	Biržā kotētie uzņēmumi piemērotā un pieejamā veidā publicē minēto informāciju savā tīmekļa vietnē un savā gada pārskatā.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja biržā kotētie uzņēmumi nesasniedz 4. panta 1. punktā noteiktos mērķus vai neizpilda savas atsevišķās saistības, ko tie uzņēmušies saskaņā ar šā panta 1. punktu, šā panta 2. punktā minētajā informācijā jāiekļauj iemesli, kuru dēļ netika panākti mērķi vai izpildītas saistības, un to pasākumu apraksts, ko uzņēmums ir veicis vai plāno veikt, lai sasniegtu mērķus vai izpildītu saistības.	3. Ja biržā kotētie uzņēmumi nesasniedz 4. panta 1. un 1.a) punktā noteiktos mērķus vai neizpilda savas atsevišķās saistības, ko tie uzņēmušies saskaņā ar šā panta 1. punktu, šā panta 2. punktā minētajā informācijā jāiekļauj iemesli, kuru dēļ netika panākti mērķi vai izpildītas saistības, un to pasākumu apraksts, ko uzņēmums ir veicis vai plāno veikt, lai sasniegtu mērķus vai izpildītu saistības.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas.	1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Dalībvalstis ziņo Komisijai par spēkā esošajām sankcijām, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un tās var būt:	2. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un tās ir vismaz šādas:

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) lēmuma publicēšana par administratīvo sodu uzlikšanu, ieskaitot informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu [un piemērota naudassoda apmēru].

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot 4. panta 6. un 7. punktu, dalībvalstis, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību starp biržā kotētu uzņēmumu direktoriem bez izpildpilnvarām, var apturēt to procedūras prasību piemērošanu, kas attiecas uz 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī vai – biržā kotēto valsts uzņēmumu gadījumā – ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos.	3. Neskarot 4. panta 6. un 7. punktu, dalībvalstis, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību starp biržā kotētu uzņēmumu direktoriem bez izpildpilnvarām, var apturēt to procedūras prasību piemērošanu, kas attiecas uz 4. panta 1., 3. un 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ne vēlāk ka līdz 2017. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Minētajos ziņojumos, cita starpā, iekļauj visaptverošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu 4. panta 1. punktā noteikto mērķi, informāciju, kura paredzēta 5. panta 2. punktā, un informāciju par atsevišķajām saistībām, ko biržā kotētie uzņēmumi ir uzņēmušies saskaņā ar 5. panta 1. punktu.	1. Dalībvalstis ne vēlāk ka līdz 2017. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Minētajos ziņojumos, cita starpā, iekļauj visaptverošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu 4. panta 1. punktā noteikto mērķi, informāciju, kura paredzēta 5. panta 2. punktā, un informāciju par atsevišķajām saistībām, ko biržā kotētie uzņēmumi ir uzņēmušies saskaņā ar 5. panta 1. un 1.a) punktu.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu par to, kā tiek īstenotas prasības biržā kotētiem uzņēmumiem, kas minētas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā, balstoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem atbilstoši 1. punkta noteikumiem. Turklāt Komisijas ziņojums ietver dzimumu līdzsvara situāciju tādu biržā nekotētu uzņēmumu valdes līmenī, kuri pārsniedz MVU slieksni, kas norādīts 2. pantā. Komisija lemj par to, vai ierosināt šīs direktīvas jomu, attiecinot to arī uz biržā nekotētiem uzņēmumiem, kas nav MVU, ņemot vērā visas attiecīgās norises Eiropā un starptautiskā mērogā un šo uzņēmumu īpatnības un mainīgo raksturu.
	Ja ziņojums rāda, ka uzņēmumu centieni nav radījuši ievērojamu pieaugumu nepietiekami pārstāvētā dzimuma samēram biržā kotētu vai nekotētu uzņēmumu valdēs, Komisija lemj par pienācīgu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šajā direktīvā izklāstītās prasības, lai ieviestu stingrākus juridiskos pasākumus.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Komisija nāk klajā ar ziņojumu par to, kā šīs direktīvas principi tiek piemēroti un iekļauti noteikumos, kas reglamentē visu ES iestāžu un aģentūru iekšējās personāla procedūras. Šajā nolūkā visas ES iestādes un aģentūras, vēlākais, līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu ziņo Komisijai par saviem statistikas datiem dzimumu jautājumā un panākto progresu. Komisija nekavējoties publisko šos ziņojumus savā tīmekļa vietnē. Attiecīgā gadījumā šim ziņojumam varētu pievienot tiesību aktu priekšlikumu, kas paplašina direktīvas jomu, tā lai aptvertu visas ES iestādes un aģentūras.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir apturējušas piemērot procedūras prasības par 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem, iekļauj 1. punktā minētajos ziņojumos informāciju, kas apliecina konkrētus rezultātus, kuri ir gūti, veicot 8. panta 3. punktā minētos valsts pasākumus. Komisija tad izstrādā īpašu ziņojumu, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem līdz 2018. gada 1. janvārim efektīvi ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos valsts uzņēmumos un līdz 2020. gada 1. janvārim – vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos, kas nav valsts uzņēmumi. Pirmo šādu ziņojumu Komisija izstrādā līdz 2017. gada 1. jūlijam un turpmākos ziņojumus izstrādā sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas par attiecīgajiem valstu ziņojumiem saskaņā ar 1. punktu.	2. Dalībvalstis, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir apturējušas piemērot procedūras prasības par 4. panta 1., 3. un 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem, iekļauj 1. punktā minētajos ziņojumos informāciju, kas apliecina konkrētus rezultātus, kuri ir gūti, veicot 8. panta 3. punktā minētos valsts pasākumus. Komisija tad izstrādā īpašu ziņojumu, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem līdz 2020. gada 1. janvārim efektīvi ļauj ieņemt vismaz 40 % no direktoru bez izpildpilnvarām amatu biržā kotētos uzņēmumos. Pirmo šādu ziņojumu Komisija izstrādā līdz 2017. gada 1. jūlijam un turpmākos ziņojumus izstrādā sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas par attiecīgajiem valstu ziņojumiem saskaņā ar 1. punktu.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja biržā kotēti uzņēmumi, kas 8. panta 3. punktā minēto valsts pasākumu piemērošanas rezultātā līdz 2018. gada 1. janvārim (ja tie ir valsts uzņēmumi) vai līdz 2020. gada 1. janvārim (ja tie nav valsts uzņēmumi) nav iecēluši vai ievēlējuši nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjus vismaz 40 % apmērā no direktoru bez izpildpilnvarām amatu savās valdēs, tad attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka šie uzņēmumi no attiecīgā datuma piemēro procedūras prasības par 4. panta 1., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem.	Ja biržā kotēti uzņēmumi, kas 8. panta 3. punktā minēto valsts pasākumu piemērošanas rezultātā līdz 2020. gada 1. janvārim nav iecēluši vai ievēlējuši nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjus vismaz 40 % apmērā no direktoru bez izpildpilnvarām amatu savās valdēs, tad attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka šie uzņēmumi no attiecīgā datuma piemēro procedūras prasības par 4. panta 1., 3. un 4. punktā izklāstītajiem iecelšanas noteikumiem.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu un ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk ik pēc diviem gadiem iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Jo īpaši Komisija novērtē, vai ir sasniegti šajā direktīvā noteiktie mērķi.	3. Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu un ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim un turpmāk ik pēc diviem gadiem iesniedz par to Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus, kas minēti 1.a) un 1.b) punktā. Jo īpaši Komisija novērtē, vai ir sasniegti šajā direktīvā noteiktie mērķi.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Dzimumu līdzsvars biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū
Atsauces	COM(2012)0614 – C7-0382/2012 – 2012/0299(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 22.11.2012	FEMM 22.11.2012
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 22.11.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Olle Schmidt 14.1.2013
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē	17.1.2013
Izskatīšana komitejā	24.4.2013	18.6.2013
Pieņemšanas datums	17.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 2 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Udo Bullmann, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Ivana Maletić, Arlene McCarthy, Marlene Mizzi, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Fabrizio Bertot, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Mojca Kleva Kekuš, Thomas Mann, Gay Mitchell, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Andreas Schwab, Theodoros Skylakakis, Nils Torvalds
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alda Sousa