Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

12.4.2017

ATZINUMS

Sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)

( COM(2016)0465 – C8-0323/2016 – 2016/0222(COD) )

Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei

PA_Legam

ĪSS PAMATOJUMS

Ierosinātās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgāku, taisnīgāku un holistiskāku ES migrācijas politiku, balstoties uz dalībvalstu solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu.

Uzņemšanas standartu kvalitāte ir būtiski svarīga, lai palielinātu patvēruma meklētāju un bēgļu, kuri ierodas vēl nepieredzētā skaitā, efektīvas integrācijas iespējas, tādējādi samazinot viņu atkarību no uzņēmējvalsts. Tomēr visa procesa ilgtspēja ir atkarīga no vairāku būtisku elementu kopuma, proti, labi funkcionējoša tiesiskā regulējuma un efektīviem efektīvāku administratīvajiem dienestiem, valstu un Eiropas līmeņa politisko un institucionālo dalībnieku izlēmīgas politiskās apņemšanās, un mūsu valstu sociālās kohēzijas, iekļautības un sociālekonomiskās labklājības.

Ņemot šo visu vērā, visiem jaunajiem noteikumiem par uzņemšanu jābūt vērstiem uz nākotni, tas ir, tiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie darbotos ne tikai ārkārtas apstākļos, par kādiem līdz šim ir tikusi uzskatīta un attiecīgi risināta pašreizējā bēgļu krīze. Tas ir nepieciešams, lai radītu apstākļus, kas ļautu pārvērst migrācijas problēmu par iespēju un sabiedrības ilgtermiņa resursu. Vienlaikus reformām ir jābūt reālistiskām, uz pašreizējo situāciju vērstām, tas ir, tām jāspēj pienācīgi ņemt vērā mūsu kontinenta makroekonomiskā situācija pēc gadiem ieilgušās krīzes.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šā EMPL komitejas atzinuma mērķim vajadzētu būt sniegt vispārēju novērtējumu par to, vai izskatāmā tiesību akta priekšlikumā ir pienācīgi līdzsvaroti iepriekšminētie apsvērumi, un ierosināt attiecīgas korekcijas. Šāds novērtējums ir tikai daļēji pozitīvs.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto vērienīgo priekšlikumu kopumu nodarbinātības jomā. Tā laikposma samazināšana, pēc kura personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, ir pieejams darba tirgus, ir pašreizējo noteikumu būtisks uzlabojums un nostājai, ko Eiropas Parlaments pauda rezolūcijā par bēgļu sociālo iekļaušanu un integrāciju darba tirgū. Atzinuma sagatavotājs arī atbalsta ideju rosināt dalībvalstis paātrināt darba tirgus pieejamību, kā rezultātā uzlabotos pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredzes. Tomēr viņš neatbalsta iespēju liegt piekļuvi gadījumos, ja šīm personām tiek piemērota paātrinātā procedūra, tas ir, pamatojoties uz pieņēmumu par nepamatotu apgalvojumu. Viņš uzskata, ka šāds noteikums būtu Ženēvas konvencijas 3. panta un tās gara pārkāpums. Atzinuma sagatavotājs arī atzinīgi vērtē skaidrojumus par vajadzību nodrošināt, ka piekļuve ir efektīva, un piedāvā papildināt tekstu ar dažiem nozīmīgākajiem dalībvalstīs novērotajiem ierobežojošu nosacījumu piemēriem, respektīvi, no nozares un darba laika atkarīgus ierobežojumus un pārmērīgas administratīvās formalitātes.

Ļoti nozīmīgs pašreizējās situācijas uzlabojums ir jauni noteikumi pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, un atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta visus priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstīm ir sistemātiski jānovērtē, vai pieteikuma iesniedzējam ir īpašas uzņemšanas vajadzības.

Tomēr atzinuma sagatavotājs stingri iebilst pret pasākumiem, kuru mērķis ir sekundārās kustības samazināšana, liedzot materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošinājumu personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, ja tās neatrodas dalībvalstī, kura ir atbildīga par viņu pieteikumu saskaņā ar patvēruma noteikumiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti. Viņš uzskata, ka šādi tiek nepieņemami mazinātas pašreizējās bēgļu tiesības, kas nepārprotami ir pretrunā Eiropas Tiesas judikatūrai. Turklāt šāda pieeja rosina domāt, ka sekundāro kustību galvenokārt motivē dalībvalstu uzņemšanas standartu kvalitātes atšķirības. Var pamatoti apgalvot, ka uzņemšanas standarti būtu jāuzlabo visā ES. Tomēr ciešā saikne starp dalībvalstu sociālekonomisko situāciju, iespējām tajās atrast darbu un to pakalpojumu kvalitāti kopumā, no vienas puses, un to, kurās valstīs bēgļi labāk izvēlētos saņemt patvērumu, no otras puses, šķiet, tomēr ir noteicošs faktors šādā sekundārajā kustībā. Dažas valstis ir nesamērīgi noslogotas ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, un vienlaikus tās ir arī valstis, kuras — arī nesamērīgā apmērā — izjūt ekonomikas krīzes sekas, kuru rezultātā ir samazinājušies budžeta resursi, kurus tās var tērēt uzņemšanas pasākumiem. Augsts bezdarba līmenis un slikti sociālekonomiskie apstākļi dalībvalstīs ir šķērslis, kas traucē sasniegt reformas mērķi, jo tie mazina pieteikuma iesniedzēju integrācijas iespējas. Tie arī paaugstina risku, ka darba tirgū saasināsies konkurence ar dalībvalsts un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kā rezultātā sabiedrībā varētu vērsties plašumā pret imigrantiem nelabvēlīgs noskaņojums. Mēģinājums bloķēt sekundāro kustību, pret patvēruma meklētājiem īstenojot represīvu pieeju, nevis nodrošinot migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību, tikai pasliktinātu jau tā sarežģīto situāciju. Šāda pieeja racionālas un funkcionālas reakcijas vietā uz ļoti sarežģītu problēmu, šķiet, liecina par pastāvīgu uzticēšanās trūkumu un nevēlēšanos izveidot patiešām taisnīgu un patiesi Eiropas līmeņa patvēruma sistēmu.

Atzinuma sagatavotājs ierosina (tiesību akta pārstrādāšanā gan neietilpstošu) grozījumu noteikumos par aizturēšanu: nepilngadīgos un nepavadītus nepilngadīgos nekad neaiztur.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (KEPS) balstās uz sistēmu, saskaņā ar kuru nosaka dalībvalsti, kura atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un kopīgiem standartiem attiecībā uz patvēruma procedūrām, uzņemšanas apstākļiem un procedūrām un starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesībām. Neraugoties uz KEPS izveidē gūtajiem ievērojamajiem panākumiem, dalībvalstu vidū joprojām manāmi atšķiras izmantotās procedūras, pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātie uzņemšanas apstākļi, patvēruma atzīšanas rādītāji un tas, kāda veida aizsardzība tiek piešķirta starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Šīs atšķirības ir nozīmīgi sekundārās kustības cēloņi un liedz sasniegt mērķi nodrošināt, ka attieksme pret visiem pieteikuma iesniedzējiem Savienībā ir vienāda neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas vietas.	(3) Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (KEPS) balstās uz sistēmu, saskaņā ar kuru nosaka dalībvalsti, kura atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un kopīgiem standartiem attiecībā uz patvēruma procedūrām, uzņemšanas apstākļiem un procedūrām un starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesībām. Neraugoties uz KEPS izveidē gūtajiem ievērojamajiem panākumiem, dalībvalstu vidū joprojām manāmi atšķiras izmantotās procedūras, pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātie uzņemšanas apstākļi, patvēruma atzīšanas rādītāji un tas, kāda veida aizsardzība tiek piešķirta starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Šīs atšķirības, kā arī apstāklis, ka dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga makroekonomikas un darba tirgus situācija, liedz sasniegt mērķi nodrošināt visiem pieteikuma iesniedzējiem Savienībā standartizētus uzņemšanas apstākļus neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas vietas.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Uzņemšanas apstākļi dalībvalstu vidū joprojām ievērojami atšķiras gan pēc tā, kā uzņemšanas sistēma ir organizēta, gan pēc tā, kādus standartus nodrošina pieteikuma iesniedzējiem. Dažās dalībvalstīs joprojām vērojamās problēmas nodrošināt, ka tiek ievēroti uzņemšanas standarti, kas nodrošinātu cilvēka cienīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, ir veicinājušas to, ka tiek nesamērīgi noslogotas dažas tādas dalībvalstis, kurās visumā ir augsti uzņemšanas standarti un kuras attiecīgi izjūt spiedienu pazemināt šos standartus. Līdzīgāku uzņemšanas standartu noteikšana pienācīgā līmenī visās dalībvalstīs sekmēs cilvēka cienīgāku attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem un viņu taisnīgāku sadali visā ES.	(5) Uzņemšanas apstākļi dalībvalstu vidū joprojām ievērojami atšķiras gan pēc tā, kā uzņemšanas sistēma ir organizēta, gan pēc tā, kādus standartus nodrošina pieteikuma iesniedzējiem. Dažās dalībvalstīs joprojām vērojamās problēmas nodrošināt, ka tiek ievēroti uzņemšanas standarti, kas nodrošinātu cilvēka cienīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, ir veicinājušas to, ka tiek nesamērīgi noslogotas dažas tādas dalībvalstis, kurās visumā ir augsti uzņemšanas standarti un kuras attiecīgi izjūt spiedienu pazemināt šos standartus. Vienlaikus priekšposteņa dalībvalstis nesamērīgi saskaras ar liela migrantu un patvēruma meklētāju skaita pieplūdumu, kas viņu rīcībā esošos uzņemšanas līdzekļus pakļauj milzīgam spiedienam un rada piedāvāto standartu turpmākas pazemināšanās risku. Saskaņotāku uzņemšanas standartu noteikšana pienācīgā līmenī visās dalībvalstīs sekmēs cilvēka cienīgāku attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem un viņu taisnīgāku sadali visā ES.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ja pieteikuma iesniedzējs atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], šim pieteikuma iesniedzējam nedrīkstētu būt tiesību uz 14.–17. pantā noteiktajiem uzņemšanas apstākļiem.	svītrots

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēji apzinās bēgšanas sekas, dalībvalstīm būtu pēc iespējas drīz un vēlākais pieteikuma iesniegšanas brīdī visi pieteikuma iesniedzēji vienādi jāinformē par visiem pienākumiem, kas viņiem ir jāievēro attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem, tostarp par apstākļiem, kādos materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošināšana var tikt ierobežota, un par piešķiramajiem labumiem.	(11) Lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēji apzinās bēgšanas sekas, dalībvalstīm būtu pēc iespējas drīz un vēlākais pieteikuma iesniegšanas brīdī visi pieteikuma iesniedzēji vienādi jāinformē par visiem pienākumiem, kas viņiem ir jāievēro attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem, tostarp par apstākļiem, kādos materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošināšana var tikt ierobežota, un par piešķiramajiem labumiem. Dalībvalstīm šī informācija būtu jāsniedz, vajadzības gadījumā nodrošinot pienācīgu interpretāciju un tulkojumu, lai pieteikuma iesniedzēji pilnībā saprastu un apzinātos savas tiesības un juridiskās prasības, kuras viņiem ir jāievēro.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Saskaņoti ES noteikumi par pieteikuma iesniedzējiem izdodamajiem dokumentiem apgrūtina pieteikuma iesniedzēju neatļautu pārvietošanos Savienībā. Ir nepieciešams precizēt, ka dalībvalstīm būtu pieteikuma iesniedzējiem jāizsniedz ceļošanas dokuments vienīgi tad, ja radušies nopietni humānie vai citi sevišķi svarīgi iemesli. Turklāt ceļošanas dokumentu derīgums būtu jāierobežo atbilstoši mērķim un ilgumam, ko nosaka to izdošanas iemesls. Uz nopietniem humānajiem iemesliem varētu atsaukties, piemēram, ja pieteikuma iesniedzējam ir jābrauc uz citu valsti, lai ārstētos vai lai īpašos gadījumos apciemotu radiniekus, piemēram, apciemotu smagi slimus tuvus radiniekus vai apmeklētu tuvu radinieku kāzas vai bēres. Citi sevišķi svarīgi iemesli varētu ietvert situācijas, ja pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir piešķirta piekļuve darba tirgum, ir nepieciešams ceļot darba vajadzībām, ja pieteikuma iesniedzējiem ir nepieciešams ceļot studiju programmas ietvaros vai ja nepilngadīgie ceļo kopā ar audžuģimeni.	(12) Saskaņoti ES noteikumi par pieteikuma iesniedzējiem izdodamajiem dokumentiem apgrūtina pieteikuma iesniedzēju neatļautu pārvietošanos Savienībā. Ceļošanas dokumentu derīgums būtu jāierobežo atbilstoši mērķim un ilgumam, ko nosaka to izdošanas iemesls. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, ja pieteikuma iesniedzējam ir jābrauc uz citu valsti, lai ārstētos vai lai īpašos gadījumos apciemotu radiniekus, piemēram, apciemotu smagi slimus tuvus radiniekus vai apmeklētu tuvu radinieku kāzas vai bēres. Citi iemesli varētu ietvert situācijas, ja pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir piešķirta piekļuve darba tirgum, ir nepieciešams ceļot darba vajadzībām, ja pieteikuma iesniedzējiem ir nepieciešams ceļot studiju programmas ietvaros vai ja nepilngadīgie ceļo kopā ar audžuģimeni.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pieteikuma iesniedzējiem nav tiesību izvēlēties pieteikuma iesniegšanas dalībvalsti. Pieteikuma iesniedzējam uz starptautisko aizsardzību ir jāpiesakās vai nu pirmajā ieceļošanas dalībvalstī, vai, likumīgas atrašanās gadījumā, likumīgās uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās dalībvalstī. Pieteikuma iesniedzējam, kurš nav ievērojis šo pienākumu, pēc atbildīgās dalībvalsts noteikšanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] ir mazāka iespēja, ka viņam tiks atļauts uzturēties pieteikuma paušanas dalībvalstī, un tādējādi ir lielāka iespēja, ka viņš bēgs. Tāpēc būtu cieši jāuzrauga viņa atrašanās vieta.	(13) Pieteikuma iesniedzējam, kurš apzināti nav pieteicies uz starptautisko aizsardzību vai nu pirmajā ieceļošanas dalībvalstī, vai, likumīgas atrašanās gadījumā, likumīgās uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās dalībvalstī, ir mazāka iespēja, ka viņam tiks atļauts uzturēties pieteikuma paušanas dalībvalstī.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Novērtējot pieteikuma iesniedzēja bēgšanas iespējamību, būtisks vērā ņemams faktors ir tas, vai pieteikuma iesniedzējs iepriekš ir bēdzis uz citu dalībvalsti. Lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs neaizbēg vēlreiz un paliek pieejams kompetentajām iestādēm, pēc pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanas atpakaļ uz dalībvalsti, kurā viņam ir jāatrodas, viņa atrašanās vieta būtu cieši jāuzrauga.	svītrots

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Sabiedrības interešu vai sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ, nolūkā ātri apstrādāt un efektīvi pārraudzīt pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības pieteikumu, nolūkā ātri piemērot un efektīvi pārraudzīt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] vai ar mērķi efektīvi novērst pieteikuma iesniedzēja bēgšanu dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu pieteikuma iesniedzējam jānosaka dzīvesvieta kādā konkrētā vietā, piemēram, izmitināšanas centrā, privātmājā, dzīvoklī, viesnīcā vai citās telpās, kas ir piemērotas pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai. Šāds lēmums var būt nepieciešams pieteikuma iesniedzēja bēgšanas efektīvai novēršanai jo īpaši gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs nav ievērojis pienākumus paust pieteikumu pirmajā neatbilstīgās vai likumīgās ieceļošanas dalībvalstī vai palikt dalībvalstī, kurā viņam ir jāatrodas, vai gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs pēc bēgšanas uz citu dalībvalsti ir pārsūtīts atpakaļ uz dalībvalsti, kurā viņam ir jāatrodas. Ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošinājumu, šie materiālie uzņemšanas apstākļi arī būtu jānodrošina ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs dzīvo šajā konkrēti noteiktajā vietā.	(16) Pienācīgi pamatotu nopietnu sabiedrības interešu vai sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ dalībvalstīm vajadzības gadījumā vajadzētu spēt pieteikuma iesniedzējam noteikt dzīvesvietu kādā konkrētā vietā, piemēram, atvērtā izmitināšanas centrā, privātmājā, dzīvoklī, viesnīcā vai citās telpās, kas ir piemērotas pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai Ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošinājumu, šie materiālie uzņemšanas apstākļi arī būtu jānodrošina ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs dzīvo šajā konkrēti noteiktajā vietā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Jebkuram lēmumam, ar kuru ierobežo pieteikuma iesniedzēja pārvietošanās brīvību, ir jābalstās uz attiecīgās personas uzvedību un konkrēto situāciju, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju īpašās uzņemšanas vajadzības un samērīguma principu. Pieteikuma iesniedzēji ir pienācīgi jāinformē par šiem lēmumiem un par to neievērošanas sekām.	(18) Kompetentajām iestādēm ir jāpamato jebkurš lēmums, ar kuru ierobežo pieteikuma iesniedzēja pārvietošanās brīvību, un šim lēmumam ir jābalstās uz attiecīgās personas uzvedību un konkrēto situāciju, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju īpašās uzņemšanas vajadzības un samērīguma principu. Pieteikuma iesniedzēji ir pienācīgi jāinformē par šiem lēmumiem un par to neievērošanas sekām.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ņemot vērā nopietnās sekas, kas rodas pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir aizbēguši vai attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv bēgšanas iespējamība, jēdziena “bēgšana” nozīme būtu jādefinē tā, lai tā ietvertu gan tīšu rīcību ar mērķi izvairīties no piemērojamajām patvēruma procedūrām, gan faktu, ka pieteikuma iesniedzējs nepaliek pieejams attiecīgajām iestādēm, tostarp ir pametis teritoriju, kurā viņam ir jāatrodas.	(19) Ņemot vērā nopietnās sekas, kas rodas pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir aizbēguši vai attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv bēgšanas iespējamība, jēdziena “bēgšana” nozīme būtu jādefinē tā, lai tā ietvertu gan tīšu rīcību ar mērķi izvairīties no piemērojamajām patvēruma procedūrām, gan faktu, ka pieteikuma iesniedzējs nepaliek pieejams attiecīgajām iestādēm.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jātiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību principiem par bērna interesēm un ģimenes vienotību saskaņā ar attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Uzņemšanas apstākļus ir nepieciešams pielāgot nepilngadīgo īpašajai situācijai neatkarīgi no tā, vai viņi ir nepavadīti vai ģimenē, pienācīgi ņemot vērā viņu drošību un fizisko un emocionālo aprūpi un tos nodrošinot tādā veidā, kas sekmē viņu vispārējo attīstību.	(30) Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jātiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību principiem par bērna interesēm un ģimenes vienotību saskaņā ar attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Uzņemšanas apstākļus ir nepieciešams pielāgot nepilngadīgo īpašajai situācijai neatkarīgi no tā, vai viņi ir nepavadīti vai ģimenē, pienācīgi ņemot vērā viņu drošību, mājokļa un uztura vajadzības, un fizisko un emocionālo aprūpi un izglītību, un visu to sniedzot tādā veidā, kas ļauj reāli nodrošināt viņu vispārējo attīstību.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Kamēr nepavadīti nepilngadīgie atrodas Savienībā, viņi ir pienācīgi jāaizsargā, jo īpaši identificējot nepavadītus bērnus ierašanās brīdī un viņus reģistrējot, veicot provizorisku riska novērtējumu un nosūtot viņus attiecīgajiem bērnu aizsardzības dienestiem.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji saņem nepieciešamo veselības aprūpi, kas ietver vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību, tostarp nopietnu garīgo traucējumu, primāro ārstēšanu. Lai risinātu sabiedrības veselības aizsardzības jautājumus saistībā ar slimību profilaksi un nodrošinātu individuālu pieteikuma iesniedzēju veselības aizsardzību, pieteikuma iesniedzēju piekļuvei veselības aprūpei būtu jāietver arī profilaktiskā medicīniskā aprūpe, piemēram, vakcinēšana. Dalībvalstis var pieprasīt veikt pieteikuma iesniedzēju medicīnisko pārbaudi, pamatojot to ar sabiedrības veselības interesēm. Medicīniskās pārbaudes rezultāti nedrīkstētu ietekmēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtējumu, kurš vienmēr būtu jāveic objektīvi, neitrāli un individuāli saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula].	(31) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji saņem nepieciešamo veselības aprūpi, kas ietver vismaz grūtniecības un dzemdību aprūpi un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību, tostarp garīgo traucējumu, primāro ārstēšanu. Lai risinātu sabiedrības veselības aizsardzības jautājumus saistībā ar slimību profilaksi un nodrošinātu individuālu pieteikuma iesniedzēju veselības aizsardzību, pieteikuma iesniedzēju piekļuvei veselības aprūpei būtu jāietver arī profilaktiskā medicīniskā aprūpe, piemēram, vakcinēšana. Dalībvalstis var pieprasīt veikt pieteikuma iesniedzēju medicīnisko pārbaudi, pamatojot to ar sabiedrības veselības interesēm. Medicīniskās pārbaudes rezultāti nedrīkstētu ietekmēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtējumu, kurš vienmēr būtu jāveic objektīvi, neitrāli un individuāli saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula].

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Noteiktos apstākļos pieteikuma iesniedzēja tiesības uz šajā direktīvā paredzētajiem materiālajiem uzņemšanas apstākļiem var tikt ierobežotas, piemēram, ja pieteikuma iesniedzējs ir aizbēdzis uz citu dalībvalsti no dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas. Tomēr dalībvalstīm visos gadījumos būtu pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina piekļuve veselības aprūpei un cilvēka cienīgam dzīves līmenim saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši nodrošinot pieteikuma iesniedzēja iztiku un pamatvajadzības gan fiziskās drošības un cieņas, gan savstarpējo attiecību ziņā, un pienācīgi ņemot vērā stāvokļa neaizsargātību, kas raksturīga starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam un viņa ģimenei vai personai, kas par viņu rūpējas. Pienācīga uzmanība ir jāpievērš arī pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Ir jāņem vērā bērnu īpašās vajadzības un jo īpaši jāievēro bērna tiesības uz izglītību un piekļuvi veselības aprūpei. Ja nepilngadīgais atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas, dalībvalstīm būtu līdz nepilngadīgā pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti jānodrošina viņam piemēroti izglītības pasākumi. Būtu jāņem vērā īpašās vajadzības, kādas ir pieteikuma iesniedzējām, kas ir piedzīvojušas ar dzimumu saistītu kaitējumu, tostarp dažādajos patvēruma procedūras posmos būtu jānodrošina piekļuve medicīniskajai aprūpei, juridiskajam atbalstam, pēctraumas konsultācijām un psihosociālajai aprūpei.	(32) Dalībvalstīm visos gadījumos būtu pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina piekļuve veselības aprūpei un cilvēka cienīgam dzīves līmenim saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši nodrošinot pieteikuma iesniedzēja iztiku un pamatvajadzības gan fiziskās drošības un cieņas, gan savstarpējo attiecību ziņā, un pienācīgi ņemot vērā stāvokļa neaizsargātību, kas raksturīga starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam un viņa ģimenei vai personai, kas par viņu rūpējas. Pienācīga uzmanība ir jāpievērš arī pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Dalībvalstīm ir jāņem vērā bērnu īpašās vajadzības un jo īpaši jāievēro bērna tiesības uz izglītību un piekļuvi tai, kā arī piekļuvi veselības aprūpei un bērnu aprūpei. Būtu jāņem vērā īpašās vajadzības, kādas ir pieteikuma iesniedzējām, kas ir piedzīvojušas ar dzimumu saistītu kaitējumu, tostarp dažādajos patvēruma procedūras posmos būtu jānodrošina piekļuve medicīniskajai aprūpei, juridiskajam atbalstam, pēctraumas konsultācijām un psihosociālajai aprūpei. Jāņem vērā apstāklis, ka ikviens patvēruma pieprasītājs var būt pieredzējis fizisku vardarbību, tostarp seksuālu vardarbību un/vai garīgas traumas, un tāpēc viņiem nepieciešama atbilstīga aprūpe.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai sekmētu pieteikuma iesniedzēju pašpietiekamību un ierobežotu lielās atšķirības dalībvalstu starpā, ir būtiski sniegt skaidrus noteikumus par pieteikuma iesniedzēju piekļuvi darba tirgum un nodrošināt, ka šī piekļuve ir efektīva, neizvirzot nosacījumus, kas faktiski kavētu pieteikuma iesniedzēja iespējas meklēt darbu. Darba tirgus testi, kurus izmanto, lai priekšroku dotu konkrētās valsts valstspiederīgajiem vai citiem Savienības pilsoņiem, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas konkrētajā dalībvalstī, nedrīkstētu kavēt pieteikuma iesniedzēju efektīvu piekļuvi darba tirgum un būtu jāīsteno, neskarot priekšrocības principu Savienības pilsoņiem, kurš pausts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.	(34) Lai sekmētu pieteikuma iesniedzēju pašpietiekamību un ierobežotu lielās atšķirības dalībvalstu starpā, ir būtiski sniegt skaidrus noteikumus par pieteikuma iesniedzēju piekļuvi darba tirgum un nodrošināt, ka šī piekļuve ir efektīva, neizvirzot nosacījumus, tostarp nozaru ierobežojumus, neierobežojot darba laiku un neprasot izpildīt nepamatoti stingras administratīvās formalitātes, kas faktiski kavētu pieteikuma iesniedzēja iespējas meklēt darbu. Dalībvalstīm vajadzētu arī veikt iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju ienākšana darba tirgū netiek panākta, pazeminot algu, kā rezultātā plašumā varētu vērsties algu dempinga prakse. Lai palielinātu pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredzes un pašpietiekamību, būtu jāveicina tūlītēja piekļuve darba tirgum un valodu kursiem no dienas, kad ticis iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums. Darba tirgus testi, kurus izmanto, lai priekšroku dotu konkrētās valsts valstspiederīgajiem vai citiem Savienības pilsoņiem, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas konkrētajā dalībvalstī, nedrīkstētu kavēt pieteikuma iesniedzēju efektīvu piekļuvi darba tirgum un būtu jāīsteno, neskarot priekšrocības principu Savienības pilsoņiem, kurš pausts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Maksimālais periods attiecībā uz piekļuvi darba tirgum būtu jāsaskaņo ar procedūras ilgumu izskatīšanai pēc būtības. Lai palielinātu pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredzes un pašpietiekamību, tiek mudināts piekļuvi darba tirgum nodrošināt agrāk, ja domājams, ka pieteikums ir pienācīgi pamatots, tostarp gadījumos, kad tā izskatīšanai ir piešķirta prioritāte saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula]. Tāpēc gadījumos, kad domājams, ka pieteikums ir pienācīgi pamatots, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja minēto periodu pēc iespējas saīsināt, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir piekļuve darba tirgum vēlākais trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Turpretī pieteikuma iesniedzējiem, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums, domājams, ir nepamatots un tam tiek piemērota paātrinātā izskatīšanas procedūra, dalībvalstis nedrīkstētu nodrošināt piekļuvi darba tirgum.	svītrots

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Ja pieteikuma iesniedzējiem ir piešķirta piekļuve darba tirgum, uz viņiem būtu jāattiecina vienots tiesību kopums, kas balstās uz attieksmes vienlīdzību salīdzinājumā ar valstspiederīgajiem. Darba nosacījumiem būtu jāietver vismaz atalgojums un atlaišana, veselības aizsardzība un drošība darba vietā, darba laiks un atvaļinājums, ņemot vērā spēkā esošos koplīgumus. Pret pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt vienlīdzīgai attieksmei arī attiecībā uz biedrošanās brīvību un piederību organizācijām, izglītību un profesionālo apmācību, profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un sociālo nodrošinājumu.	(36) Ja pieteikuma iesniedzējiem ir piešķirta piekļuve darba tirgum, viņiem būtu jānodrošina attieksmes vienlīdzība salīdzinājumā ar valstspiederīgajiem attiecībā uz darba nosacījumiem, tostarp atalgojumu un atlaišanu, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, darba laiku un atvaļinājumu, ņemot vērā spēkā esošos koplīgumus. Pret pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt vienlīdzīgai attieksmei arī attiecībā uz biedrošanās brīvību un piederību organizācijām, izglītību un pieaugušajiem paredzētām ar darbu saistītām izglītības iespējām, tostarp valodu apguvei un prasmju pilnveides un praktiskās darba pieredzes papildināšanas mācību kursiem, nodarbinātības dienestu piedāvātajiem konsultāciju pakalpojumiem, profesionālo apmācību, profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un sociālo nodrošinājumu.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju uzturēšanās iespējami īslaicīgo raksturu un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1231/2010, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem un saviem valstspiederīgajiem neattiecināt uz ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, bet to attiecināt tikai uz izglītību un profesionālo apmācību. Turklāt drīkst ierobežot tiesības uz biedrošanās brīvību un piederību organizācijām, liedzot pieteikuma iesniedzējiem piedalīties noteiktu struktūru pārvaldībā un ieņemt amatpersonas amatu.	svītrots

Pamatojums

Ja ierobežojumu pamatā ir „pieteikumu iesniedzēju uzturēšanās iespējami īslaicīgais raksturs”, patvērumu meklētājiem, ko pieteikuma izskatīšanas laikā uzskata par bēgļiem, tiek liegta iespēja uz „maksimāli labvēlīgu attieksmi, kādu saņem ārzemnieki, ņemot vērā tādus pašus nosacījumus”, un tas ir pretrunā Konvencijas par bēgļa statusu 17. pantam.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) “bēgšana” ir darbība, kuras rezultātā pieteikuma iesniedzējs nolūkā izvairīties no patvēruma procedūrām vai nu pamet teritoriju, kurā viņam ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX32 [Dublinas regula] , vai nepaliek pieejams kompetentajām iestādēm vai tiesām;	(10) “bēgšana” ir apzināta darbība, kuru pieteikuma iesniedzējs veic, lai izvairītos no patvēruma procedūrām vai nepaliktu pieejams kompetentajām iestādēm vai tiesām;
__________________	__________________
32 OV C [...], [...]., [...]. lpp.	32 OV C [...], [...]., [...]. lpp.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) “bēgšanas iespējamība” nozīmē to, ka attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz valsts tiesību aktos noteiktiem objektīviem kritērijiem, ir iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs varētu aizbēgt;	(11) “bēgšanas iespējamība” nozīmē to, ka attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz valsts tiesību aktos saskaņā ar Eiropas patvēruma atbalsta biroja vadlīnijām noteiktiem objektīviem un konkrētiem kritērijiem, ir konkrēts iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs varētu aizbēgt;

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) “pieteikuma iesniedzējs ar īpašām uzņemšanas vajadzībām” ir pieteikuma iesniedzējs , kam ir nepieciešamas īpašas garantijas, lai baudītu tiesības un izpildītu pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā , piemēram, pieteikuma iesniedzēji, kuri ir nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, invalīdi, veci cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, personas ar nopietnām slimībām, personas ar garīgiem traucējumiem un personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu .	(13) “pieteikuma iesniedzējs ar īpašām uzņemšanas vajadzībām” ir pieteikuma iesniedzējs , kam ir nepieciešamas īpašas garantijas, lai baudītu tiesības un izpildītu pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā , piemēram, pieteikuma iesniedzēji, kuri ir nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, invalīdi, veci cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, personas ar nopietnām slimībām, personas ar garīgiem traucējumiem un garīgās veselības problēmām un personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pēc iespējas drīz un vēlākais starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas brīdī informē pieteikuma iesniedzējus par viņiem piešķirtajiem labumiem un pienākumiem, kādi viņiem jāievēro attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem. Sniedzamajā informācijā tās izceļ faktu, ka pieteikuma iesniedzējam, kā noteikts šīs direktīvas 17.a pantā, nav tiesību uz šīs direktīvas 14.–17. pantā paredzētajiem uzņemšanas apstākļiem tajās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].	Dalībvalstis pēc iespējas drīz un vēlākais starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas brīdī informē pieteikuma iesniedzējus vismaz par viņiem piešķirtajiem labumiem un pienākumiem, kādi viņiem jāievēro attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem. Tās arī norāda pieteikuma iesniedzējiem visu attiecīgo informāciju par materiālo uzņemšanas apstākļu iespējamo aizstāšanu, pasliktināšanu vai atteikšanu, kā noteikts šīs direktīvas 19. pantā.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem izsniedz ceļošanas dokumentu, ja radušies nopietni humāni vai citi sevišķi svarīgi iemesli, kuru dēļ viņiem nepieciešams būt citā valstī. Ceļošanas dokumenta derīgums tiek ierobežots atbilstoši mērķim un ilgumam, ko nosaka tā izdošanas iemesls.	Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem izsniedz ceļošanas dokumentu nekavējoties, ja ir nepieciešama pieteikuma iesniedzēja klātbūtne citā valstī, jo īpaši gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējam ir jābrauc uz citu dalībvalsti, lai ārstētos vai lai īpašos gadījumos apciemotu radiniekus, piemēram, apciemotu smagi slimus tuvus radiniekus vai apmeklētu tuvu radinieku kāzas vai bēres. Citi šādi iemesli ir situācijas, ja pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir piešķirta piekļuve darba tirgum, ir nepieciešams ceļot darba vajadzībām, ja pieteikuma iesniedzējiem ir nepieciešams ceļot studiju programmas ietvaros vai ja nepilngadīgie ceļo kopā ar audžuģimeni. Ceļošanas dokumenta derīgums tiek ierobežots atbilstoši mērķim un ilgumam, ko nosaka tā izdošanas iemesls.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis neizvirza pieteikuma iesniedzējiem nevajadzīgas vai nesamērīgas prasības par dokumentiem vai citas administratīvas prasības pirms to tiesību piešķiršanas, kuras tiem pienākas saskaņā ar šo direktīvu, tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā izlemj jautājumu par pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietu konkrētā vietā jebkura šāda iemesla dēļ :	2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā un ja tas ir samērīgi un pienācīgi pamatoti var izlemt jautājumu par pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietu uzņemšanas centrā vai konkrētā izmitināšanas vietā jebkura šāda iemesla dēļ:

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts – 1. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kas nav ievērojuši pienākumu paust pietiekumu pirmās ieceļošanas dalībvalstī, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] [4. panta 1. punktā], un ir bez pienācīga pamatojuma devušies uz citu dalībvalsti un pauduši pieteikumu tur; vai	- attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kas apzināti nav ievērojuši pienākumu paust pieteikumu pirmās ieceļošanas dalībvalstī, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] [4. panta 1. punktā], vai ir bez pienācīga pamatojuma devušies uz citu dalībvalsti; vai

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts – 3. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kas pēc bēgšanas uz citu dalībvalsti ir pārsūtīti atpakaļ uz dalībvalsti, kurā viņiem ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].	- attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kas pēc bēgšanas ir pārsūtīti atpakaļ uz dalībvalsti, kurā viņiem ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem tiek ļauts iesaistīties darba tirgū ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad ticis iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, ja kompetentā iestāde nav pieņēmusi administratīvu lēmumu un novēlošanās nav notikusi pieteikuma iesniedzēja vainas dēļ.	Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem tiek ļauts iesaistīties darba tirgū ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad ticis iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja dalībvalsts ir paātrinājusi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu pēc būtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula] [40. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktu], atļauju iesaistīties darba tirgū nepiešķir.	svītrots

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina pieteikumu iesniedzējiem reālu piekļuvi valodu kursiem no pieteikuma iesniegšanas dienas, lai viņus integrētu un ļautu viņiem gūt pilnvērtīgu labumu no oficiālās atzīšanas, tādējādi sniedzot ieguldījumu sabiedrībā.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalstis tiek mudinātas pieteikumu iesniedzējiem un iestādēm nodrošināt atbilstošu apmācību par darba tiesību aktiem un nediskrimināciju, lai novērstu ekspluatāciju darba vietā, ko varētu īstenot ar nedeklarētu nodarbinātību un citiem smagas darba ekspluatācijas veidiem, un lai novērstu diskrimināciju, sākot no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas dienas.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijai un dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir konkrētu profesiju pārstāvji, tostarp šo organizāciju piešķirtajām priekšrocībām, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;	(b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijai/dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir konkrētu profesiju pārstāvji, tostarp šo organizāciju piešķirtajām tiesībām un priekšrocībām, neskarot valsts tiesību aktu noteikumus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) ar izglītību un nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem un praktisko pieredzi darba vietā;

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) piekļuvi izglītības un profesionālās izaugsmes konsultācijām, ko nodrošina nodarbinātības dienesti;

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa – ii punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) kas paredzēta šā punkta c) apakšpunktā, attiecinot to vienīgi uz izglītību un profesionālo apmācību, kas ir tieši saistīta ar konkrēto profesionālo darbību;	svītrots

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa – iii punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) kas paredzēta šā punkta e) apakšpunktā, neattiecinot to uz ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, neskarot Regulu (ES) Nr. 1231/2010.	svītrots

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Vienlīdzīgas attieksmes ierobežojumus, kas minēti ii) un iii) apakšpunktā, nepiemēro nepilngadīgajiem, nepilngadīgu bērnu vecākiem un likumīgiem vai tradicionāliem primārajiem aprūpētājiem.

Pamatojums

Applying the restrictions set out in paragraph 3, points (ii) and (iii) of art. 15 to minors (or parents of minors and legal or customary primary caregivers, with a subsequent impact on minors) would amount to discrimination under the UN Convention on the Rights of the Child (art. 2(1) [non-discrimination] combined with articles 26(1) and (2) [right to social security] and 28(1)(b) [right to equal access to vocational education]."Article 2 1. States Parties shall respect and ensure the rights set forth in the present Convention to each child within their jurisdiction without discrimination of any kind, irrespective of the child's or his or her parent's or legal guardian's race, colour, sex, language, religion, political or other opinion, national, ethnic or social origin, property, disability, birth or other status. "Article 26 1. States Parties shall recognise the right for every child to benefit from social security, including social insurance, and shall take the necessary measures to achieve the full realization of this right in accordance with their national law. 2. The benefits should, where appropriate, be granted, taking into account the resources and the circumstances of the child and persons having responsibility for the maintenance of the child…" "Article 28 1. States Parties recognise the right of the child to education, and with a view to achieving this right progressively and on the basis of equal opportunity, they shall, in particular: (b) Encourage the development of different forms of secondary education, including general and vocational education, make them available and accessible to every child, and take appropriate measures such as the introduction of free education and offering financial assistance in case of need;"

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja pieteikuma iesniedzējiem ir atļauts iesaistīties darba tirgū saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēja dokumentā, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula] [29]. pantā, ir norādīts, ka pieteikuma iesniedzējam ir atļauja strādāt algotu darbu.	svītrots

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja iesaistīšanās darba tirgū ir atļauta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis arī nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji tiek rakstiski un viņiem saprotamā valodā informēti par savām nodarbinātības tiesībām atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Nepilngadīgiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem materiālie uzņemšanas apstākļi arī nodrošina dzīves līmeni, kas ir atbilstošs bērna fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai. Saskaņā ar nediskriminācijas principu nepilngadīgiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesības uz piekļuvi tādiem pašiem ģimenes pakalpojumiem, kādiem var piekļūt bērni un ģimenes ar bērniem, kuras ir valstspiederīgie.

Pamatojums

Bērniem nevar vienkārši piedāvāt dzīves līmeni, kas nodrošina viņu iztiku un aizsargā viņu veselību. Viņiem ir tiesības uz dzīves līmeni, kas sekmē viņu (fizisko, psihisko, garīgo utt.) attīstību, tādējādi ļaujot viņiem plānot savu nākotni [UNCRC 27. pants].

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Novērtējot pieteikuma iesniedzēja resursus, pieprasot viņam segt vai daļēji segt materiālo uzņemšanas apstākļu izmaksas vai prasot viņam atlīdzināt izmaksas saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis ievēro samērīguma principu. Dalībvalstis turklāt ņem vērā pieteikuma iesniedzēja individuālos apstākļus un nepieciešamību ievērot viņa cieņu vai neaizskaramību, tostarp pieteikuma iesniedzēja īpašās uzņemšanas vajadzības. Dalībvalstis visos gadījumos nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam ir nodrošināts tāds dzīves līmenis, kas garantē viņa iztiku un aizsargā fizisko un garīgo veselību.	5. Prasot viņam atlīdzināt izmaksas saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis ievēro samērīguma principu un ņem vērā pieteikuma iesniedzēja individuālos apstākļus un nepieciešamību ievērot viņa cieņu vai neaizskaramību, tostarp pieteikuma iesniedzēja īpašās uzņemšanas vajadzības. Dalībvalstis visos gadījumos nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam ir nodrošināts tāds dzīves līmenis, kas garantē viņa iztiku un aizsargā fizisko un garīgo veselību.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 9. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādi atšķirīgi nosacījumi jebkuros apstākļos nodrošina piekļuvi veselības aprūpei saskaņā ar 18. pantu un nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem pieteikuma iesniedzējiem .	Šādi atšķirīgi nosacījumi jebkuros apstākļos nodrošina piekļuvi veselības aprūpei saskaņā ar 18. pantu un nodrošina atbilstošu dzīves līmeni visiem pieteikuma iesniedzējiem.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

17.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17.a pants	svītrots
Uzņemšanas apstākļi dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējam ir jāatrodas
1. Pieteikuma iesniedzējam nav tiesību uz 14.–17. pantā paredzētajiem uzņemšanas apstākļiem tajās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].
2. Dalībvalstis visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni.
3. Līdz nepilngadīgā pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] dalībvalstis nodrošina viņam piemērotus izglītības pasākumus.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzēji neatkarīgi no tā, kur viņiem ir jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], saņemtu nepieciešamo veselības aprūpi, kas ietver vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību , tostarp nopietnu garīgu traucējumu, primāro ārstēšanu.	1. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzēji saņemtu nepieciešamo fiziskās un garīgās veselības aprūpi, kas ietver vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību, tostarp nopietnu garīgu traucējumu, primāro ārstēšanu.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir jāatrodas to teritorijā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], dalībvalstis 2. punktā aprakstītajās situācijās var:	1. Pamatojoties uz kompetentās iestādes lēmumu, dalībvalstis 2. punktā aprakstītajās situācijās var:

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) nav ievērojis Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] [4. panta 1. punktā] paredzēto pienākumu un ir bez pienācīga pamatojuma devies uz citu dalībvalsti un paudis pieteikumu tur; vai	(g) nav ievērojis Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula] [4. panta 1. punktā] paredzēto pienākumu vai bez pienācīga pamatojuma ir apzināti devies uz citu dalībvalsti; vai

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) ir nopietni pārkāpis tās dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – h apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) pēc bēgšanas uz citu dalībvalsti ir pārsūtīts atpakaļ.	(h) pēc bēgšanas ir pārsūtīts atpakaļ.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad nepavadīts nepilngadīgais pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizbildnis pārstāv nepavadīto nepilngadīgo un palīdz viņam, lai viņš varētu baudīt šajā direktīvā paredzētās tiesības un izpildīt tajā noteiktos pienākumus. Šos uzdevumus var veikt aizbildnis, kas iecelts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula] [22]. pantu. Nepavadīto nepilngadīgo nekavējoties informē par attiecīgā aizbildņa iecelšanu. Ja kā aizbildnis ir norīkota organizācija, tā ieceļ personu, kas saskaņā ar šo direktīvu ir atbildīga par aizbildņa pienākumu veikšanu attiecībā uz nepavadīto nepilngadīgo. Aizbildnis veic savus pienākumus saskaņā ar bērna interešu principu, kā noteikts 22. panta 2. punktā, viņam ir šiem mērķiem nepieciešamās zināšanas un par viņu oficiālajos reģistros nav ierakstu saistībā ar tādu noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu izdarīšanu, kas vērsti pret bērniem . Lai nodrošinātu 22. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, personu, kura veic aizbildņa pienākumus, nomaina tikai vajadzības gadījumā. Organizācijas vai personas, kuru intereses ir konfliktā vai varētu būt konfliktā ar nepavadītā nepilngadīgā interesēm, neieceļ par aizbildņiem.	Dalībvalstis, tiklīdz nepavadīts nepilngadīgais pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizbildnis pārstāv nepavadīto nepilngadīgo un palīdz viņam, lai viņš varētu baudīt šajā direktīvā paredzētās tiesības un izpildīt tajā noteiktos pienākumus. Šos uzdevumus var veikt aizbildnis, kas iecelts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [procedūru regula] [22]. pantu. Nepavadīto nepilngadīgo nekavējoties informē par attiecīgā aizbildņa iecelšanu. Ja kā aizbildnis ir norīkota organizācija, tā ieceļ personu, kas saskaņā ar šo direktīvu ir atbildīga par aizbildņa pienākumu veikšanu attiecībā uz nepavadīto nepilngadīgo. Aizbildnis veic savus pienākumus saskaņā ar bērna interešu principu, kā noteikts 22. panta 2. punktā, viņam ir šiem mērķiem nepieciešamās zināšanas, viņš saņem pastāvīgu un atbilstošu apmācību un par viņu oficiālajos reģistros nav ierakstu par sodāmību, jo īpaši saistībā ar tādu noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu izdarīšanu, kas vērsti pret bērniem. Pēc aizbildņa iecelšanas kompetentās iestādes regulāri pārbauda ierakstus par sodāmību attiecībā uz aizbildni, lai atklātu viņa vai viņas iespējamu neatbilstību pienākumiem. Lai nodrošinātu 22. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, personu, kura veic aizbildņa pienākumus, nomaina tikai vajadzības gadījumā. Organizācijas vai personas, kuru intereses ir konfliktā vai varētu būt konfliktā ar nepavadītā nepilngadīgā interesēm, neieceļ par aizbildņiem.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai aizsargātu nepavadītus nepilngadīgos pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, dalībvalstis ierašanās brīdī nepavadītus nepilngadīgos identificē un reģistrē, veic provizorisku riska novērtējumu un nosūta viņus uz attiecīgiem bērnu aizsardzības dienestiem.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka aizbildnim vienlaikus netiek uzticēta atbildība par nesamērīgi daudziem nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā rezultātā viņš nespētu efektīvi pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis norīko struktūras vai personas, kas atbild par to, lai regulāri pārraudzītu, vai aizbildņi savus uzdevumus veic apmierinoši. Minētajām struktūrām vai personām turklāt piešķir pilnvaras izskatīt sūdzības, ko nepavadītie nepilngadīgie iesnieguši par aizbildņiem.	Dalībvalstis nodrošina, ka aizbildņiem vienlaikus tiek uzticēta atbildība par samērīgi un ierobežoti daudziem nepavadītiem nepilngadīgajiem, lai ļautu viņiem efektīvi pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis norīko struktūras vai personas, kas atbild par to, lai regulāri pārraudzītu, vai aizbildņi savus uzdevumus veic apmierinoši. Minētajām struktūrām vai personām turklāt piešķir pilnvaras izskatīt sūdzības, ko nepavadītie nepilngadīgie iesnieguši par aizbildņiem. Šajā saistībā nepavadītus nepilngadīgos bērniem saprotamā veidā un valodā informē par to, kas ir šīs struktūras vai personas un kā var nebaidoties un droši iesniegt sūdzību par savu aizbildni.

Pamatojums

When mentioning the necessary expertise the guardian should have, it is important to specify, as the Reception Directive does, that such expertise be aimed at enabling the guardian to perform his or her duties in the best interests of the child. Such expertise needs to be combined with appropriate and continuous training provided by the competent authorities. That the candidate to a position of guardianship hasn’t a verified record of child-related crimes or offences is not enough. Other crimes or offences should also lead to discard a candidate, as the guardian is responsible for the overall well-being of the unaccompanied minor and should thus be a person of unblemished integrity. Even after appointment, regular checks of his/her criminal record are made necessary by the sensitive nature of the role. The expression “a disproportionate number” leaves too much room for interpretation, which may lead to misuses. Need to be more prescriptive: the expression “adequate and limited number of unaccompanied minors” has this objective. The addition at the end of the subparagraph of paragraph 1 aims at encouraging and enabling children to participate in and contribute to the monitoring of guardianship systems.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina atbilstošu apmācību un atbalstu darbiniekiem, kuri varētu saskarties ar darba tirgū ienākošo pieteikuma iesniedzēju fiziskās un garīgās veselības vajadzībām.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0465 – C8-0323/2016 – 2016/0222(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 15.9.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 15.9.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Brando Benifei 9.9.2016
Izskatīšana komitejā	28.2.2017	22.3.2017
Pieņemšanas datums	11.4.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 9 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Jan Keller, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Georges Bach, Deirdre Clune, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Csaba Sógor, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis, Anders Primdahl Vistisen, Flavio Zanonato, Gabriele Zimmer
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pilar Ayuso, Sergio Gaetano Cofferati, Andrejs Mamikins

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

ALDE

GUE/NGL

PPE

S&D

VERTS/ALE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Yana Toom, Renate Weber

Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis, Gabriele Zimmer

Pilar Ayuso, Georges Bach, Deirdre Clune, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor

Maria Arena, Guillaume Balas, Brando Benifei, Sergio Gaetano Cofferati, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Andrejs Mamikins, Emilian Pavel, Maria João Rodrigues, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Flavio Zanonato

Jean Lambert, Tatjana Ždanoka

ECR

ENF

Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Helga Stevens, Ulrike Trebesius, Anders Primdahl Vistisen

Mara Bizzotto, Dominique Martin, Joëlle Mélin

Lampros Fountoulis

ALDE

EFDD

PPE

Martina Dlabajová

Laura Agea

David Casa, Romana Tomc

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas