Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
8.5.2017
ATZINUMS
Sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji
( COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD) )
Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei
PA_Legam
ĪSS PAMATOJUMS
Ierosinātās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgāku, taisnīgāku un holistiskāku ES migrācijas politiku, balstoties uz dalībvalstu solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu.
Neraugoties uz pēdējos gados Eiropas un dalībvalstu līmenī īstenotiem likumdošanas un politikas centieniem, nolūkā efektīvi reaģēt uz bēgļu krīzi vēl ir jārisina vairāki ar patvēruma sistēmas labu darbību saistīti aspekti. Precīzāk, dalībvalstīm ir atšķirīgi noteikumi un kritēriji, kas attiecas uz bēgļa statusa piešķiršanu un alternatīvo aizsardzību, dalībvalstīs ir atšķirīgs patvēruma atzīšanas līmenis, kā arī atšķirīgas saņēmēju tiesības un pienākumi. Komisija ierosina ar regulu atcelt līdzšinējo pārstrādāto Kvalifikācijas direktīvu, tādējādi palielinot jaunu kopīgu Eiropas instrumentu saskaņošanas potenciālu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti svarīgi ar šīs jomas reformām sasniegt vispārējo mērķi, proti, uzlabot pašreizējo situāciju, kam vajadzētu būt iecerētam kā solim uz priekšu efektīvu tiesību nodrošināšanā cilvēkiem, kam vajadzīga aizsardzība, nevis vienkāršai funkcionālai administratīvajai reorganizācijai vai noteikumu, prakšu un procedūru racionalizācijai.
Ņemot to vērā, svarīga ir starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālā iekļaušana un integrācija darba tirgū.
Tāpēc atzinuma projektā tā sagatavotājs ierosina grozījumus, kuru mērķis nodrošināt, ka ES tiesību akti ļauj pilnīgi izmantot šādas integrācijas izredžu potenciālu. Pamatā tas nozīmē saskaņot bēgļiem piešķirtās tiesības, no vienas puses, un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem piešķirtās tiesības, no otras puses, kas dažās dalībvalstīs jau ir izdarīts; šādas atšķirības bieži ir balstītas uz apšaubāmo pieņēmumu, ka vajadzīga aizsardzība ar izteiktāku pagaidu raksturu. Praksē tas ne tikai rada lieku administratīvo sarežģītību, bet var arī tieši apdraudēt integrācijas izredzes, piemēram, pārāk īsa uzturēšanās vai darba atļaujas termiņa dēļ — kas bieži ir cieši saistītas — vai uzturēšanās atļaujas atjaunošanu sasaistot ar aizsardzības statusa pārskatīšanu, kas turklāt šķiet dārgi un lieki. Līdzīga iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot tekstu, kas dalībvalstīm dod iespēju ierobežot sociālo palīdzību alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, paredzot vien pamatpabalstus.
Komisija dalībvalstīm ļauj paredzēt, ka dalība integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, arodmācībās un citus ar darbu saistītos pasākumos, aizsardzības saņēmējiem ir obligāta, lai tādējādi atvieglotu viņu integrāciju sabiedrībā. Lai gan tas var būt vērtīgs instruments, ar ko īstermiņa integrācijas sarežģījumus pārveidot par iespēju sabiedrībai kopumā, ir jāprecizē, ka šādiem pasākumiem jābūt bez maksas, pieejamiem, viegli piekļūstamiem un vienmēr jāņem vērā aizsardzības saņēmēja tiesības un vērtības. Nepieciešams arī nodrošināt, ka nepiedalīšanās vai daļēja dalība šādos pasākumos neapdraud attiecīgās personas aizsardzības statusu, jo tas būtu tiešs starptautisko bēgļu tiesību pārkāpums.
Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs neatbalsta Komisijas izraudzīto represīvo pieeju sekundārās kustības regulēšanai, par piemērotāku uzskatīdams sistēmu, kas radītu stimulus palikt valstī, kura piešķīrusi aizsardzību.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. | (1) ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kura viņiem piešķīrusi aizsardzību, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu. |
__________________ | __________________ |
31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. | 31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā. | (3) KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības kopā ar ļoti atšķirīgo makroekonomisko un darba tirgus situāciju dalībvalstīs apdraud mērķi nodrošināt standartizētus uzņemšanas apstākļus visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas vietas Savienībā. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. | (5) Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, sevišķi ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. | (6) Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu straujāku un konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula. | (8) Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs un sasniegt augstus aizsardzības standartus visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos. | (10) Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. | (11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1961. gada Eiropas Sociālajā hartā, 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolā. Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo tiesību izmantošanu, tostarp sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. | (13) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest šajā regulā noteiktos standartus, jo īpaši saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju ilgtspējīgu integrāciju un atbalsta sniegšanu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu problēmām, kam par iemeslu ir to sociālā, ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir pietiekams finansējums vietējām un reģionālām iestādēm, starptautiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp izmantojot iespēju vietējām un reģionālām iestādēm tiešāk un efektīvāk piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem fondiem saistībā ar darbībām, kas tieši ietilpst to pienākumos. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. | (15) Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, nepilngadīgās personas kultūras izcelsme un valodas prasmes, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. | (29) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo dzīvi vai veikt tās pārbaudes. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs, pirmo reizi aprakstot pret viņu vērsto vajāšanu, neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimtes identitāti, dzimtes izpausmi vai dzimuma īpašībām. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. | (34) Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. Nosakot to, vai pastāv tieša vardarbība, varētu ņemt vērā tādus faktorus kā ārēja agresija, okupācija, ārvalsts dominēšana, iekšēji konflikti, smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai notikumi, kas nopietni traucē sabiedrisko kārtību izcelsmes valstī vai tās daļā. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. | (37) Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju — pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi — alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. | (39) Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgās iestādes var pārskatīt piešķirto statusu, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37. |
_________________ | _________________ |
37 COM(2016) 271 final. | 37 COM(2016) 271 final. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. | (41) Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes vai medicīniskiem iemesliem, vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. | (43) Lai atturētu no sekundāras pārvietošanās Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. |
_________________ | _________________ |
41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. | 41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ]. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. | svītrots |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja. | (47) Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai varētu izsniegt uzturēšanās atļauju. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā , starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības. | (48) Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. | (49) Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām un pasākumiem, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar izglītību un nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(50) Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. | (50) Attiecībā uz sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāpiemēro vienlīdzīga attieksme un nediskriminācijas princips kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos. | (51) Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām un sekmētu starptautiskās un alternatīvās aizsardzības saņēmēju integrāciju, ir būtiski tiem sniegt sociālo un juridisko palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei. | (52) Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
52.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (52a) Turklāt starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt pieejamām precēm un pakalpojumiem, kā arī tādu preču un pakalpojumu piedāvājumam, kāds ir pieejams sabiedrībai, tostarp informācijas un konsultatīvajiem pakalpojumiem, ko piedāvā nodarbinātības aģentūras. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta. | (53) Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt bezmaksas un efektīvai piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta, bet ar nosacījumu, ka šie integrācijas pasākumi ir viegli pieejami un bez maksas. Dalībai minētajos pasākumos nekad nevajadzētu skart šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to nekad nevajadzētu izmantot par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai. Jebkādām dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām sankcijām par obligāto integrācijas pasākumu neapmeklēšanu vienmēr vajadzētu būt samērīgām. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) pirmo reizi atjaunojot bēglim izsniegto uzturēšanās atļauju. | svītrots |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) pirmo un otro reizi atjaunojot alternatīvās aizsardzības saņēmējam izsniegto uzturēšanās atļauju. | svītrots |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai ir jāizsniedz uzturēšanās atļauja. | 3. Starptautisko saistību noteiktajās robežās priekšnosacījums pabalstu piešķiršanai saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam var būt iepriekš izsniegta uzturēšanās atļauja. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vienīgais no vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības. | 4. Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vienīgais no vecākiem ar bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot vai kāda tam pamatoti būtu jāsaprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievērotas 28. pantā noteiktās saistības par pārvietošanos Savienības teritorijā. | Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju rakstiski sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievērotas 29. pantā noteiktās saistības par pārvietošanos Savienības teritorijā. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz trim gadiem. | (a) Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem. |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir viens gads, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz diviem gadiem. | (b) Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas teritorijās un ir līdzīgā situācijā. | 1. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas teritorijās. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā; | (a) darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā; |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām priekšrocībām; | (b) biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām tiesībām un priekšrocībām; |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) ar nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā; | (c) ar izglītību un nodarbinātību saistītām izglītības iespējām, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā; |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti. | (d) konsultāciju un pēcpasākumu pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti. |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. | 3. Kompetentās iestādes veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas šajā dalībvalstī un atrodas līdzīgā situācijā. | 2. Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā valstspiederīgajiem. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos. | Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos, kas ir bez maksas, pieejami un viegli piekļūstami. |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem dalībvalstis sociālo palīdzību var ierobežot līdz pamatpabalstiem. | svītrots |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, grūtniecēm, personām ar invaliditāti, personām, kuras ir bijušas pakļautas spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, vai nepilngadīgajām personām, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas, cietsirdības, necilvēcīgas un degradējošas izturēšanās vai no bruņota konflikta, nodrošina atbilstošu veselības aprūpi, tostarp vajadzības gadījumā garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, saskaņā ar tādiem pašiem atbilstības noteikumiem kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura šādu aizsardzību piešķīrusi. | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
36. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kompetentās iestādes iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas un, vēlākais, piecu darba dienu laikā veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regulas] 22. panta 1. punktā, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkāds cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu. | Kompetentās iestādes iespējami īsā laikā un, vēlākais, piecu dienu laikā veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regulas] 22. panta 1. punktā, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkāds cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu. |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) citās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem. | svītrots |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
36. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Brāļus un māsas pēc iespējas atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgās nepilngadīgās personas intereses un sevišķi viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam. | 4. Brāļus un māsas pēc iespējas atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgās nepilngadīgās personas intereses un sevišķi viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam un nepieļauj viņu ievietošanu administratīvās aizturēšanas vietās. |
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā un ir līdzīgā situācijā. | 1. Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz valstspiederīgajiem. |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, iespēju robežās nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību. | 2. Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību. |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
38. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības. | 1. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, kas ir bez maksas un viegli pieejami, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības. |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu. | 2. Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu, bet ar nosacījumu, ka attiecīgie integrācijas pasākumi ir bez maksas un viegli piekļūstami, ņemot vērā starptautiskās aizsardzības saņēmēja īpašās vajadzības. Dalība integrācijas pasākumos neskar šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to neizmanto par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa un no tā izrietošo tiesību un pienākumu pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai. |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts | Standarti, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji | |||
Atsauces | COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | LIBE 12.9.2016 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | EMPL 12.9.2016 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Brando Benifei 9.9.2016 | |||
Izskatīšana komitejā | 22.3.2017 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 3.5.2017 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 41 7 4 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Flavio Zanonato | |||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Petra Kammerevert | |||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
41 | + |
ALDE EPP Green/EFA GUE/NGL S&D | Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Yana Toom, Renate Weber Georges Bach, Heinz K. Becker, Danuta Jazłowiecka, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc Jean Lambert, Tamás Meszerics, Tatjana Ždanoka Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Kostadinka Kuneva, Paloma López Bermejo Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Petra Kammerevert, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Emilian Pavel, Maria João Rodrigues, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato |
7 | - |
ECR ENF NI | Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská Mara Bizzotto Lampros Fountoulis |
4 | 0 |
EFDD ENF EPP | Laura Agea Mireille D'Ornano, Dominique Martin Ádám Kósa |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas