Juridiskā komiteja

5.10.2017

ATZINUMS

Sniegusi Juridiskā komiteja

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

( COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD) )

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Svoboda

PA_Legam

ĪSS PAMATOJUMS

Referents priekšlikumu par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā (turpmāk — E-privātuma regula) nevērtē atzinīgi.

Visi digitālā vienotā tirgus izveides mērķi (izaugsme, inovāciju sekmēšana, uz IT balstītas Eiropas ekonomikas veicināšana, brīva datu plūsma, kā arī MVU stimulēšana) netiek sasniegti vai pat tiek kavēti. Ieviešot šādu priekšlikumu, vairs nebūtu iespējams realizēt daudzus pastāvošos uzņēmējdarbības modeļus.

Priekšlikums noved pie spēcīgas juridiskās nekonsekvences attiecībā uz Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk — VDAR) un attiecībā uz priekšlikumu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (turpmāk — EESK) un pie ļoti lielas juridiskās nenoteiktības rīcībā ar datiem un pie neloģiskām sekām personas datu gadījumā.

Uzdrīkstēšanās trūkums, nepietiekams radošums, turēšanās pie senām struktūrām un pārliecības nav labi priekšnoteikumi tam, lai veidotu sekmīgu digitālo nākotni.

Priekšlikumam vajadzētu:

1) galvenokārt skatīt sakaru konfidencialitātes jautājumus;

2) radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus a) sakaru nozares jomā un b) pielāgoties situācijai pasaulē;

3) priekšlikumam nevajadzētu būtu lex specialis attiecībā uz VDAR, bet gan to papildināt;

4) būtu jāizvairās no VDAR dublējošām struktūrām (piem., piekrišana, personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, sankcijas, EDAK utt.); personas datiem vajadzētu būt pakļautiem tikai tiesiskam regulējumam; sakaru datus kā personas datus nekādā gadījumā nevajadzētu apstrādāt kaut kā īpaši; uz vieniem un tiem pašiem datiem vajadzētu attiekties tām pašām tiesībām / tiem pašiem principiem; tāpat būtu jāformulē VDAR 6. pants;

5) priekšlikumam vajadzētu būt vērstam uz nākotni un jāsaskan ar EESK;

6) būtu jāatturas koncentrēties uz piekrišanu; piekrišana mūsdienās vairs nav īstais līdzeklis; vislabākā pieeja būtu pārredzamība, datu suverenitāte, risinājumi ar iespēju neizvēlēties, iebildumu risinājumi, jauna datu kategorija (piem., pseidonimizēti dati) vai vismaz labāka nodalīšana anonimizētos, pseidonimizētos un šifrētos datos. Turklāt pastāv iespēja, ka VDAR panāktais līdzsvars starp privātās dzīves aizsardzību un jaunajām tehnoloģijām atkal izjuktu tādējādi, ka plašā mērā tādas datu apstrādes, kas bija pieļaujamas saskaņā ar VDAR, vai nu tiks pakļautas vēl stingrākam piekrišanas veidam, vai arī būs pilnībā aizliegtas. Tas ir pavisam neproduktīvi.

Ir apsveicami tas, ka

 E-privātuma regula tiek pieskaņota tehniskajai realitātei un ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam;

 Komisija integrē piemērošanas jomā „Over-the-Top” („OTT”) sakaru pakalpojumus;

 Komisija izrāda gribu sinhronizēt spēkā stāšanās brīdi ar VDAR spēkā stāšanos; faktiski to nebūs iespējams uzņēmumos īstenot, jo īpaši, ja saglabāsies sarežģītās dublējošās struktūras.

Konkrētāk:

 jo paši 4. pants balstās uz EESK. Tādēļ E-privātuma regulu nevar piemērot pirms EESK pieņemšanas. Tā ir sistēmiska kļūda, kas jālabo;

 priekšlikumā netiek noteikts skaidrs nodalījums starp saturu, datiem un informāciju;

 neskaidra ir šķirtne starp E-privātuma regulu un VDAR. Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ ir nepieciešama skaidrība, kad piemēro vienu tiesību instrumentu un kad — otru, lai veidotu tiesisko regulējumu, ko atbildīgie var izprast. Tādēļ e-privātuma piemērošanas jomā vajadzētu ietilpt tikai personas datiem saziņas procesa laikā, kā tas tiek noteikts Direktīvā 2002/58/EK. Visos pārējos gadījumos tad tiktu piemērota VDAR. Turklāt būtu juridiski jānoskaidro, kad beidzas saziņas process;

 nepieciešams skaidrs nodalījums starp saziņas satura konfidencialitāti un datu apstrādi (datu aizsardzība), jo E-privātuma piemērošanas joma aptver internetam pievienotas ierīces un iekārtas jeb mašīnas. Priekšlikums satur neskaidrības definīcijās un piemērošanas jomā. Tas noved pie neparedzamām un neloģiskām sekām attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi (piem., autobūves nozare, loģistika, viedā mājokļa tehnoloģija). Nav skaidrs, kad sākas saziņas process saskaņā ar E-privātumu, un kad — datu nodošana saskaņā ar VDAR. Nav arī skaidrs, ko piekrišana nozīmētu mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei, vai arī otrādi;

 priekšlikums paredz piekrišanas prasību pat anonīmu datu apstrādei, kas ir absolūti neloģiski un tehniskā ziņā neiespējami. Šeit varētu tālāk iztirzāt pseidonimizācijas jēdzienu, uz kuru netieši norādīts VDAR;

 nav arī loģiski, kāpēc metadati (E-privātums) faktiski ir jāaizsargā labāk nekā veselības dati (VDAR);

 nav arī saprotams, kāpēc vienam un tam pašam datumam ieviest divas sankciju sistēmas;

 jāpārbauda, vai ir nepieciešams izņēmums attiecībā uz mājsaimniecībām;

 ierosinātie noteikumi attiecībā uz sīkdatnēm dod priekšrocības lielajiem uzņēmumiem un nostāda sliktākā situācijā (Eiropas) MVU. Pareizi būtu rīkoties gluži otrādi;

 priekšlikuma 5. panta formulējums varētu apdraudēt elektronisko vēstuļu pastāvēšanu.

Daudzviet ir nepieciešams veikt uzlabojumus. Tāpēc Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo komiteju ņemt vērā šādus grozījumus.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
	(1) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.		(1) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, attiecībā uz to, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien pusēm, kuras sazinās. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, platformas ziņojumiem starp sociālā tīkla lietotājiem, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.	(2) Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.Sakaru konfidencialitātes aizsardzība ir būtisks nosacījums citu saistīto pamattiesību un brīvību ievērošanai, piemēram, domas, apziņas un reliģijas brīvības, pulcēšanās brīvības, vārda un informācijas brīvības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā netiek vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu.	(5) Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā nevar tikt vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu un tikai uz šajā regulā īpaši paredzēta juridiskā pamata.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.	(6) Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā, izmantojot jaunos medijus, privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū (tostarp jaunus tīmekļa starppersonu sakaru pakalpojumus, ieskaitot tālruņa sakarus tiešsaistē, tūlītējo ziņapmaiņu un interneta e-pastu), kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.
__________________	__________________
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).	22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Tāpēc saistībā ar rīcības brīvību, kas šajā sakarā piešķirta dalībvalstīm, būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.	svītrots

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā.	(9) Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā. Šāda kārtība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai elektroniskie sakari ir saistīti ar samaksu vai nav.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.	(11) Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam, piemēram, attiecībā uz iekšējo ziņapmaiņu, ziņu plūsmām, laika skalām un līdzīgām funkcijām tiešsaistes pakalpojumos, kuros notiek ziņapmaiņa ar citiem lietotājiem attiecīgā pakalpojuma ietvaros vai neizmantojot attiecīgo pakalpojumu (t. i., publiskām un privāti pieejamām ziņu plūsmām un laika skalām); tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.
__________________	__________________
24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD) ).	24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD) ).

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.	(13) Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros, lidostās, viesnīcās, viesmītnēs, slimnīcās un citos līdzīgos interneta piekļuves punktos, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu atbilstoši jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.	(14) Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Tam būtu jāattiecas arī uz atrašanās vietas datiem, piemēram, tās galiekārtas faktisko vai iespējamo atrašanās vietu, no kuras vai uz kuru izdarīts zvans vai izveidots interneta savienojums, vai uz tā Wi-Fi tīklāja atrašanās vietu, kuram ir pieslēgta ierīce, kā arī datiem, kas vajadzīgi galalietotāju galiekārtu identificēšanai. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Aprīkojuma atrašanās vietas datos būtu jāietver galiekārtā pārraidīti vai saglabāti dati, ko rada akselerometri, barometri, kompasi, satelītnavigācijas sistēmas vai līdzīgi sensori vai ierīces.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.	(15) Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro arī tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu, un ja tos uzglabā. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, reklāmas vai cita satura ievadīšanu un klientu informācijas plūsmas datu analīzi, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.	(16) Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā. Ja šim mērķim paredzētās elektronisko sakaru datu apstrādes veids, ļoti iespējams, varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.	(17) Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Tas būtu jādara saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, var būt nepieciešams izmantot identifikatoru, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Veicot elektronisko sakaru metadatu apstrādi, pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami.	(20) Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības vai īstenot noteiktas tehniskas operācijas vai uzdevumus bieži vien bez lietotāja ziņas. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Nepieciešams nodrošināt augsta līmeņa un līdzvērtīgu lietotāju privātās sfēras aizsardzību attiecībā uz lietotāju galiekārtu satura, darbību un izmantošanas privātumu un konfidencialitāti. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti, ierobežoti un pārredzami.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nedrīkstētu rasties situācija, kad tiek nodrošināta piekļuve šādai ierīcei vai izmantotas šādas ierīces apstrādes iespējas.	(21) Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai persona vai juridiskā persona, kas atbild par tīmekļa vietni, novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni („pirmās puses analītika”).

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Dati par iekārtas atrašanās vietu var sniegt ļoti sīku un privātumu aizskarošu informāciju par personas privāto dzīvi vai organizācijas uzņēmējdarbību un darbībām. Atrašanās vietas datus no jebkura avota, neatkarīgi no tā, vai tie ir elektronisko sakaru metadati vai iekārtas atrašanās vietas dati, vajadzētu apstrādāt, pamatojoties uz precīziem noteikumiem.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

22. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.	(22) Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šai regulai būtu jānovērš tā saukto "sīkdatņu sienu" un "sīkdatņu karogu" izmantošana — šie līdzekļi nepalīdz lietotājiem saglabāt kontroli pār savu personisko informāciju un privātumu vai uzzināt savas tiesības. Šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu ar tehnisko konfigurāciju, piemēram, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Šajos iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai norādīt izvēli attiecībā uz informācijas glabāšanu lietotāja galiekārtā, kā arī signālam, ko pārlūkprogramma vai cita lietotne nosūta, lai citas personas informētu par lietotāja izvēlēm. Izvēlēm, ko lietotāji izdara, iestatot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ka ir panākams, lai minētās trešās personas tās izpildītu. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai lietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas, lietotnes vai mobilās operētājsistēmas var izmantot kā galalietotāja izvēļu izpildītājas, kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

23. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.	(23) Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, vajadzētu būt pienākumam programmatūru konfigurēt tā, lai pēc noklusējuma būtu iespējams liegt citām personām veikt starpdomēnu izsekošanu un saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas izsekotājus un sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt pēc noklusējuma piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt izsekotājus un sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt visus izsekotājus un sīkdatnes, kas nav stingri nepieciešami lietotāja nepārprotami pieprasītā pakalpojuma sniegšanai" vai "noraidīt jebkādu starpdomēnu izsekošanu") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt izsekotājus un sīkdatnes"). Šīs iespējas var būt arī izstrādātas sīkāk. Privātuma iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai atļaut lietotājam izlemt, vai, piemēram, var izmantot Flash, JavaScript vai līdzīgas programmas, vai tīmekļa vietne var vākt lietotāja ģeolokācijas datus un vai tā var piekļūt konkrētai aparatūrai, piemēram, tīmekļa kamerai vai mikrofonam. Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam, objektīvam un saprotamam.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.	svītrots

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

25. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.	(25) Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija. Papildus tam šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu vai nu jāsaņem galalietotāja piekrišana, vai arī nekavējoties dati jāanonimizē, turklāt nolūku ierobežojot vien uz statistisku uzskaiti ierobežotā laikposmā un telpā un piedāvājot efektīvas atteikšanās iespējas.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

26. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.	(26) Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp nacionālo drošību (t. i., valsts drošību), aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Šifrēšana un citi drošības pasākumi ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu elektronisko sakaru konfidencialitāti un integritāti un elektronisko sakaru infrastruktūras kopumā drošību un integritāti. Dalībvalstu veiktajiem pasākumiem nevajadzētu radīt elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam nekādus pienākumus, kuru rezultātā tiktu vājināta tā tīklu un pakalpojumu drošība un šifrēšana. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Paziņojumus ievēlētajiem pārstāvjiem vai publiskā sektora iestādēm par sabiedriskās politikas jautājumiem, likumdošanu vai citām demokrātisku institūciju darbībām nevajadzētu uzskatīt par tiešo tirgvedību šīs regulas nozīmē.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

33. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.	(33) Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, un tikai ierobežotā laikposmā.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

35. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Lai piekrišanu varētu ērti atsaukt, juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumus izsūta pa e-pastu, būtu jānorāda saite vai derīga e-pasta adrese, ko galalietotāji var viegli izmantot piekrišanas atsaukšanai. Juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumu nosūtīšanai izmanto balss izsaukumus un automatizētu izsaukšanas un saziņas sistēmu veiktus izsaukumus, būtu jāatklāj savs tiešais identifikācijas numurs, pa kuru uzņēmumu var sazvanīt, vai jānorāda īpašs kods, kas norāda, ka tas ir tirgvedības izsaukums.	(35) Lai piekrišanu varētu ērti atsaukt, juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumus izsūta pa e-pastu, būtu jānorāda saite vai derīga e-pasta adrese, ko galalietotāji var viegli izmantot piekrišanas atsaukšanai. Juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumu nosūtīšanai izmanto balss izsaukumus un automatizētu izsaukšanas un saziņas sistēmu veiktus izsaukumus, būtu jāatklāj savs tiešais identifikācijas numurs, pa kuru uzņēmumu var sazvanīt, un jānorāda īpašs kods, kas norāda, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

37. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.	(37) Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā tā, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu, jānodrošina, ka šādu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu ir iespējams konstatēt, kā arī jānodrošina, ka šādi elektronisko sakaru dati ir aizsargāti, izmantojot īpaša veida programmatūru un šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu. Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un ar to saistītajiem drošības pienākumiem visiem pakalpojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu jāpiemēro [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa] 40. pantā paredzētie pienākumi.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

40. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu.	(40) Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu. Nedrīkstētu ļaut uzlikt dubultu sodu, kas celtos no tā, ka ir pārkāpta gan šī regula, gan Regula (ES) 2016/679.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets	Priekšmets
1. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par fizisku un juridisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā, un īpaši par tiesībām uz privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.	1. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par fizisku un juridisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā, un īpaši par tiesībām uz privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.
2. Šī regula nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.	2. Šī regula saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.
3. Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus, konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679.	3. Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot nepieciešamus īpašus noteikumus, papildina Regulu (ES) 2016/679. Ja vien šī regula neparedz īpašus noteikumus, piemēro Regulas (ES) 2016/679 noteikumus.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

2. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Materiālā piemērošanas joma	Materiālā piemērošanas joma
1. Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.	1. Šo regulu piemēro:
	(a) elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās apstrādāta, neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja tiek prasīta samaksa;
	(b) uz galalietotāju galiekārtām nosūtītai, tajās glabātai, no tām ievāktai, to apstrādātai vai kādā citā veidā ar tām saistītai informācijai, ja tā nav aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679;
2. Šo regulu nepiemēro:	2. Šo regulu nepiemēro:
(a) darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā;	(a) darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā;
(b) dalībvalstu darbībām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas piemērošanas jomā;	(b) dalībvalstu darbībām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas piemērošanas jomā;
(c) elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav publiski pieejami;	(c) elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav publiski pieejami, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
(d) darbībām, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargāšanai no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.	(d) darbībām, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargāšanai no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.
3. Elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, reglamentē Regula (ES) 00/0000 [jaunā regula, ar ko aizstāj Regulu 45/2001].	3. Elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, reglamentē Regula (ES) 00/0000 [jaunā regula, ar ko aizstāj Regulu 45/2001].
4. Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK1 piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību.	4. Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK1 piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību.
5. Šī regula neskar Direktīvas 2014/53/ES noteikumus.	5. Šī regula neskar Direktīvas 2014/53/ES noteikumus.
________________	________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību") (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).	1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību") (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

3. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Teritoriālā piemērošanas joma un pārstāvis	Teritoriālā piemērošanas joma un pārstāvis
1. Šo regulu piemēro:	1. Šo regulu piemēro 2. pantā minētajām darbībām, ja galalietotājs atrodas Savienībā:
(a) elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem Savienībā, neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja prasa maksu;
(b) šādu pakalpojumu izmantošanai;
(c) tādas informācijas aizsardzībai, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām, kuras atrodas Savienībā.
2. Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.	2. Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojumu sniedzējs, tādas programmatūras nodrošinātājs, ar kuras palīdzību īsteno elektroniskos sakarus, vai persona, kura vāc informāciju, kas tiek nosūtīta uz galalietotāju galiekārtām, tajās saglabāta, no tām vākta, tajās apstrādāta vai kādā citā veidā ar tām saistīta, neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 27. pantu.
3. Pārstāvis ir tāds, kas veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurās atrodas šādu elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji.	3. Pārstāvis ir tāds, kas veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurās atrodas šādu elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji.
4. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru datu apstrādi.	4. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pakalpojumu sniedzējs, kuru tas pārstāv, to pilnvaro un nodrošina to ar attiecīgo informāciju, lai atbildētu uz jautājumiem un sniegtu informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm, tiesām un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar 2. pantā minētajām darbībām.
5. Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas apstrādā elektronisko sakaru datus saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no valstīm ārpus Savienības sniedz galalietotājiem Savienībā.	5. Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas no valstīm ārpus Savienības veic 2. pantā minētās darbības galalietotājiem Savienībā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids;	c) "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī (bet ne tikai) dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids; tie aptver datus, kurus ir pārraidījusi vai emitējusi galiekārta nolūkā identificēt galalietotāju saziņu un /vai galiekārtu tīklā un ar kuru palīdzību minēto iekārtu var pieslēgt šādam tīklam vai citai ierīcei.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska vai mutiska reklāma, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;	f) “tiešās tirgvedības paziņojumi" ir jebkāda veida rakstisks vai mutisks paziņojums, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS utt.;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS GLABĀTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA	FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS APSTRĀDĀTĀS UN AR TĀM SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

5. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	5. pants
Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte	Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte
Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte	Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte
Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.	1. Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu — neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārraidīti vai ir saglabāti, — noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai jebkāda apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.
	1.a Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 32. pantā. Turklāt, lai aizsargātu galiekārtu integritāti un lietotāju drošumu, drošību un privātumu, elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji veic attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz risku un tehnikas līmeni, kas būtu lietderīgi, lai novērstu, ka to tīklu vai pakalpojumu ceļā tiek izplatīta ļaunprogrammatūra, kas minēta Direktīvas 2013/40/ES 7. panta a) punktā.
	1.b Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte attiecas arī uz galiekārtām un mašīnas-mašīnas sakariem, ja tie skar lietotāju.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

6. pants

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

7. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	7. pants
Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana	Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana
1. Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.	1. Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai konkrēta cita trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
2. Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.	2. Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.
3. Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.	3. Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, datus, kuri ir noteikti nepieciešami, var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

8. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	8. pants
Galalietotāja galiekārtā glabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība	Galalietotāja galiekārtā glabātās, ar to saistītās un tajā apstrādātās informācijas aizsardzība
1. Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:	1. Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām vai informācijas pieejamības nodrošināšana ar galiekārtas starpniecību, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz to programmatūru un aparatūru vai ir tajās ģenerēta, un jebkādus citus elektronisko sakaru datus, kas identificē galalietotājus, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:
(a) tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai	(a) tas ir stingri nepieciešams tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, turklāt datus saglabā bināri, vai
(b) galalietotājs ir devis piekrišanu, vai	(b) visi galalietotāji ir devuši iepriekšēju un konkrētu piekrišanu, kas nav obligāta, lai varētu izmantot attiecīgo pakalpojumu, vai
(c) tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai	(c) tas ir stingri nepieciešams, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, uz laiku, kas ir nepieciešams minētā pakalpojuma sniegšanai, ar nosacījumu, ka šo konkrēto pakalpojumu nav iespējams sniegt, ja pakalpojuma sniedzējs neveic šāda satura apstrādi, vai
(d) tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.	(d) tas ir stingri nepieciešams, lai veiktu galalietotāja pieprasītā informācijas sabiedrības pakalpojuma tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs vai tos veic šā pakalpojuma sniedzēja vārdā, vai neatkarīga tīmekļa analīzes aģentūra, kas darbojas sabiedrības interesēs vai zinātniskā nolūkā; un turklāt ar nosacījumu, ka nekādi personas dati netiek darīti pieejami nevienai citai personai un ka šādi tīmekļa mērķauditorijas mērījumi nerada galalietotāja izsekošanu dažādos informācijas sabiedrības pakalpojumos un neierobežo galalietotāja pamattiesības;
	(da) datus bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz ir beidzis pastāvēt vākšanas mērķis;
	(daa) tas ir stingri nepieciešams no tehniska viedokļa, lai atjauninātu drošības programmatūru, ja:
	(i) šāda atjaunināšana nekādā ziņā nemaina aparatūras vai programmatūras darbības spēju vai lietotāja izvēlētos privātuma iestatījumus;
	(ii) lietotājs katru reizi ir iepriekš informēts par šāda atjauninājuma instalēšanu un
	(iii) lietotājam ir iespēja šādu automātisko atjauninājumu instalēšanu atlikt vai atslēgt;
	(db) tas ir stingri nepieciešams, lai personalizētu elektronisko sakaru pakalpojumus, ko sniedz galalietotājiem un ko tie nepārprotami pieprasījuši.
	Šā punkta a), c) un d) apakšpunktu piemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai citās pamattiesībās vai arī tā ir ļoti ierobežota.
	Nevienam lietotājam nedrīkst liegt piekļuvi nevienam informācijas sabiedrības pakalpojumam vai darbības spējai neatkarīgi no tā, vai to sniedz par maksu vai bez tās, pamatojoties tikai uz to, ka galalietotājs nav devis piekrišanu saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz jebkuru datu apstrādi, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešama tikai minētās galalietotāja pieprasītās darbības spējas īstenošanas nolūkā.
2. Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:	2. Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:
(a) tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai	(a) tas tiek darīts tikai un vienīgi galalietotāja pieprasītā savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku vai
	(aa) galalietotājs ir devis piekrišanu, vai
	(ab) dati ir anonimizēti un riska faktori ir pienācīgi mazināti.
(b) parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.	(b) visu attiecīgo informāciju par paredzēto apstrādi sniedz skaidrā un viegli saprotamā paziņojumā, kurš sniegts atsevišķi no pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un nosacījumiem un kurā ir sīki izklāstīts vismaz tas, kā informācijas vākšana notiks, vākšanas mērķis, par to atbildīgā persona un cita informācija, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu ir jāsniedz gadījumos, kad tiek vākti personas dati. Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no nosacījuma, ka ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.
Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.	Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.
	2.a Šā panta 2. punkta ab) apakšpunkta nolūkā, lai mazinātu riska faktorus, īsteno šādus kontroles pasākumus:
	(a) datu vākšanas galiekārtās mērķis ir tikai statistiska uzskaite,
	(b) izsekošanu ierobežo laikā un telpā, ciktāl tā ir stingri nepieciešama šim nolūkam,
	(c) datus dzēš vai anonimizē tūlīt pēc tam, kad minētais mērķis ir sasniegts, un
	(d) galalietotājiem tiek dotas reālas atteikšanās iespējas.
3. Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.	3. Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.
4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.	4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

9. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	9. pants
Piekrišana	Piekrišana
1. Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. pantā.	1. Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. panta 1., 2. un 3. punktā.
2. Neskarot 1. punktu – ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.	2. Neskarot 1. punktu — ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, jo īpaši 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu tehniskās specifikācijas. Gadījumos, kad galalietotājs izmanto šādas tehniskās specifikācijas, tās ir saistošas ikvienai citai personai un ikvienai citai personai var likt tās ievērot.
3. Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.	3. Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. punkta aa) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā. Tas ir tikpat vienkārši izdarāms kā sniegt piekrišanu, un turklāt galalietotājiem periodiski ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, būtu jāatgādina par šo iespēju.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

10. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. pants	10. pants
Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem	Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem — integrēta privātuma aizsardzība un privātuma aizsardzība pēc noklusējuma
1. Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.	1. Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā: 1.-a piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju;
	1.a pēc noklusējuma piedāvā privātuma iestatījumus, ar kuriem nepieļauj to, ka trešās personas informāciju saglabā lietotāja galiekārtā un apstrādā šajā iekārtā jau saglabāto informāciju;
	1.b pēc instalēšanas informē lietotāju par iespēju mainīt vai apstiprināt privātuma iestatījumu variantus, kas ir noteikti a) apakšpunktā, prasot lietotāja piekrišanu minētajiem iestatījumiem, un viņam šādu iespēju arī piedāvā;
	1.c šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos iestatījumus dara viegli pieejamus programmatūras izmantošanas laikā un
	1.d lietotājam piedāvā iespēju pēc programmatūras instalēšanas sniegt konkrētu piekrišanu ar iestatījumu starpniecību.
2. Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām un pirms instalēšanas turpināšanas pieprasa, lai galalietotājs piekristu iestatījumiem.	2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā iestatījumos iekļauj signālu, kuru nosūta citām personām, lai tās informētu par lietotāja privātuma iestatījumiem. Šie iestatījumi ir jāievēro trešai personai, un to ievērošanu var panākt piespiedu ceļā.
	Eiropas Datu aizsardzības kolēģija pieņem vadlīnijas, lai noteiktu, kuras tehniskās specifikācijas un signāla pārraides metodes atbilst nosacījumiem par piekrišanu un iebildumu izteikšanu saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu.
3. Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2018. gada 25. augustu.	3. Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2018. gada 25. augustu.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Šai programmatūrai ir jānodrošina, ka galalietotāja piekrišana, kas sniegta saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, prevalē pār programmatūras instalēšanā izvēlētajiem parametriem.
	Programmatūra nedrīkst bloķēt tādu datu apstrādi, kas ir ar likumu atļauta saskaņā ar 8. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktu vai 2. punkta a) apakšpunktu, neatkarīgi no pārlūkprogrammas iestatījumiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

11. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Ierobežojumi	Ierobežojumi
1. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.	1. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.
	1.a Jo īpaši ikviens 1. punktā minētais leģislatīvais pasākums attiecīgā gadījumā satur vismaz tādus konkrētus noteikumus, kas ir paredzēti Regulas (ES) 2016/679 23. panta 2. punktā.
2. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, izstrādā iekšējās procedūras, kas izmantojamas, lai atbildētu uz pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tai informāciju par minētajām procedūrām, saņemto pieprasījumu skaitu, attiecīgo juridisko pamatojumu un pakalpojumu sniedzēju atbildēm.	2. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, izstrādā iekšējās procedūras, kas izmantojamas, lai atbildētu uz pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem. Pakalpojumu sniedzēji uz piekļuves lūgumiem reaģē saskaņā ar juridiskajām prasībām, kuras ir spēkā pakalpojumu sniedzēja galvenā uzņēmuma atrašanās vietā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti no dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību, izmanto pārrobežu mehānismus, kas piemērojami lūgumiem, kuri izteikti saskaņā ar savstarpējās juridiskās palīdzības konvencijām vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās. Neskarot dalībvalstu tiesību aktos paredzētas prasības sniegt informāciju kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tai informāciju par minētajām procedūrām, saņemto pieprasījumu skaitu, attiecīgo juridisko pamatojumu un pakalpojumu sniedzēju atbildēm.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

15. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants	15. pants
Publiski pieejami abonentu saraksti	Publiski pieejami abonentu saraksti
1. Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem galalietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē atbilstīgi tam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.	1. Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji saņem iepriekšēju piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, viņu personas datu iekļaušanai abonentu sarakstā, lai sakārtotu personas datus pa kategorijām, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus vai jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu.
2. Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.	2. Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.
3. Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.	3. Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.
4. Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas.	4. Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Fiziskas vai juridiskas personas drīkst izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tam sniegušas piekrišanu.	(1) Fiziskas vai juridiskas personas elektronisko sakaru pakalpojumus, tostarp balss izsaukumus, automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tostarp pusautomatizētās sistēmas, kas izsaukuma personu savieno ar fizisko personu, faksu un e-pastu vai citus elektronisko sakaru pakalpojumus, var izmantot, lai galalietotājiem piedāvātu nepasūtītus tirgvedības paziņojumus vai tiešās tirgvedības paziņojumus, tikai attiecībā uz galalietotājiem, kuri ir snieguši iepriekšēju piekrišanu.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Tiesības izteikt iebildumus tiek dotas ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.	(2) Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā uz laikposmu līdz 12 mēnešiem tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Klientu informē par tiesībām izteikt iebildumus, un klientam nodrošina ērtu veidu, kā tās īstenot, ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, vai	a) uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, un

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

16. pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Nepasūtīti tirgvedības paziņojumi ir nepārprotami atpazīstami, un tajos norāda tās fizikās vai juridiskās personas identitāti, kura pārraida paziņojumu vai kuras vārdā paziņojums ir pārraidīts. Šādos paziņojumos sniedz informāciju, kas saņēmējiem vajadzīga, lai izmantotu tiesības atteikties no turpmāku rakstisku vai mutisku tirgvedības paziņojumu saņemšanas.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu.	svītrots

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības vienkāršā veidā atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu.	(6) Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības atsaukt savu piekrišanu vai iebilst attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu veidā, kas būtu tikpat vienkāršs kā sniegt piekrišanu un neradītu nekādas izmaksas.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

17. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	17. pants
Informācija par konstatētajiem drošības riskiem	Informācija par konstatētajiem drošības riskiem
Pastāvot īpašam riskam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē attiecīgos galalietotājus par šādu risku, un, ja šāds risks neietilpst pakalpojuma sniedzēja pieņemamo pasākumu tvērumā, informē galalietotājus par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām saistītajām izmaksām.	Pastāvot īpašam riskam vai nopietnam apdraudējumam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs pilda drošības pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 32. līdz 34. pantā un Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 40. pantā.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

21. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21. pants	21. pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi	Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1. Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir izmantojami tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti Regulas (ES) 2016/679 77., 78., un 79. pantā.	1. Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir izmantojami tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti Regulas (ES) 2016/679 77., 78., 79. un 80. pantā.
2. Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas nav galalietotājs, bet kuru negatīvi ietekmējuši šīs regulas pārkāpumi un kurai ir likumīgas intereses izbeigt vai aizliegt iespējamos pārkāpumus, ieskaitot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, kurš aizsargā savas likumīgās darījumdarbības intereses, ir tiesības vērsties tiesā pret tādiem pārkāpumiem.	2. Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas nav galalietotājs, bet kuru negatīvi ietekmējuši šīs regulas pārkāpumi un kurai ir likumīgas intereses izbeigt vai aizliegt iespējamos pārkāpumus, ieskaitot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, kurš aizsargā savas likumīgās darījumdarbības intereses, ir tiesības vērsties tiesā pret tādiem pārkāpumiem.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kuriem šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no regulas pārkāpēja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 82. pantu saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ja vien pārkāpējs nepierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.	Piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 82. pantu.

Pamatojums

Regulas (ES) Nr. 2016/679 82. pants jau reglamentē jautājumu par atbildību un tiesības uz zaudējuma atlīdzību. Regulas priekšlikuma 22. pantā ieviestais pants ir Regulas (ES) Nr. 2016/679 82. panta paplašinājums un precizējums un padara šo priekšlikumu par lex specialis.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

23. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23. pants	svītrots
Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu
(1) Piemērojot šo pantu, šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļu.
(2) Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 1. punktu piemēro par šādiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem:
(a) pienākumi, kas saskaņā ar 8. pantu noteikti jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kura apstrādā elektronisko sakaru datus;
(b) pienākumi, kas saskaņā ar 10. pantu noteikti programmatūras nodrošinātājam, kurš ļauj veikt elektronisko sakarus;
(c) pienākumi, kas saskaņā ar 15. pantu noteikti publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem;
(c) pienākumi, kas saskaņā ar 16. pantu noteikti jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kura izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus.
(3) Par 5., 6. un 7. pantā paredzētā sakaru konfidencialitātes principa, elektronisko sakaru datu atļautās apstrādes un datu dzēšanai paredzēto termiņu neievērošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.
(4) Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, ko piemēro par 12., 13., 14. un 17. panta pārkāpumiem.
(5) Par 18. pantā minētās uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.
(6) Neskarot 18. pantā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas ir iedibinātas minētajā dalībvalstī.
(7) Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.
(8) Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz [...] minētās dalībvalstis Komisijai dara zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par turpmākiem grozījumu aktiem vai šo noteikumu grozījumiem.

Pamatojums

Regulas (ES) 2016/679 83. pants reglamentē vispārējos nosacījumus naudas sodu piemērošanai. Šeit izklāstītais precizējums groza Regulas (ES) Nr. 2016/679 83. pantu un rada dubultu režīmu. Šī dubultā struktūra sarežģītu uzraudzības iestādēm un tiesām pareizu juridisko piemērošanu un novestu pie netaisnīgas attieksmes.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a pants
	Piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 83. pantu;

Pamatojums

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

24. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24. pants	svītrots
Sankcijas
(1) Dalībvalstis paredz noteikumus par citām sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši pārkāpumiem, par kuriem nav paredzēti administratīvi naudas sodi saskaņā ar 23. pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šos noteikumus īsteno. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
(2) Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc 29. panta 2. punktā noteiktās dienas katra dalībvalsts paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem, ievērojot 1. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

Pamatojums

Regulas (ES) Nr. 2016/679 84. pants reglamentē sankcijas. Šeit izklāstītais precizējums groza Regulas (ES) Nr. 2016/679 84. pantu un rada dubultu režīmu. Šī dubultā struktūra sarežģītu uzraudzības iestādēm un tiesām pareizu juridisko piemērošanu un novestu pie netaisnīgas attieksmes.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

24.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	24.a pants
	Piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 84. pantu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].	(2) Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.	Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šīs regulas stāšanās spēkā Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)
Atsauces	COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 16.2.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.2.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Pavel Svoboda 28.2.2017
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Axel Voss
Izskatīšana komitejā	29.5.2017	19.6.2017	7.9.2017
Pieņemšanas datums	2.10.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	11 10 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Angel Dzhambazki, Jens Rohde, Virginie Rozière, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Arne Lietz

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

ALDE

GUE/NGL

S&D

VERTS/ALE

Jean-Marie Cavada, Jens Rohde

Jiří Maštálka

Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Arne Lietz, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Tiemo Wölken

Max Andersson, Julia Reda

ECR

EFDD

ENF

PPE

Angel Dzhambazki

Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

Emil Radev, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

1	0
EFDD	Isabella Adinolfi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas