Juridiskā komiteja
2011/0284(COD)
6.3.2013
***I
ZIŅOJUMA PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
( COM(2011)0635 – C7‑0329/2011 – 2011/0284(COD) )
Juridiskā komiteja
Referenti: Klaus-Heiner Lehne, Luigi Berlinguer
Atzinumu sagatavoja (*):
Evelyne Gebhardt, Hans-Peter Mayer, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS..........................5
PASKAIDROJUMS..............................................................................................................113
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
( COM(2011)0635 – C7‑0329/2011 – 2011/0284(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0635 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0329/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus ( A7‑0000/2013 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Lai pārvarētu šos ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus, pusēm būtu jābūt iespējai vienoties, ka viņu līgumus regulē viens vienots līgumtiesību noteikumu kopums, kam ir vienāda nozīme un ko vienādi interpretē visās dalībvalstīs, proti, Vienotie tirdzniecības noteikumi. Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu jāsniedz papildu iespēja, kas palielina pusēm pieejamo izvēli, un tiem būtu jābūt pieejamiem visos gadījumos, kad puses kopīgi nolemj, ka to izmantošana varētu palīdzēt atvieglot pārrobežu tirdzniecību un mazināt darījumu izmaksas un alternatīvās izmaksas, kā arī citus ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai. Tiem būtu jākļūst par līgumtiesisku attiecību pamatu tikai, ja abas puses kopīgi izlemj tos izmantot. | (8) Ar līgumtiesībām saistītie šķēršļi liedz patērētājiem un tirgotājiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, un īpaši liela ietekme tiem ir tālpārdošanas jomā, kurai būtu jānodrošina vērā ņemami iekšējā tirgus izveidošanas rezultāti. Iekšējā tirgus digitālā dimensija kļūst īpaši būtiska gan patērētājiem, gan tirgotájiem, jo patērētāji arvien vairāk iepērkas ar interneta starpniecību un arvien lielāks skaits tirgotāju īsteno pārdošanu tiešsaistē. Ņemot vērā to, ka saziņas un informācijas tehnoloģijas līdzekļi konstanti attīstās un kļūst arvien vairāk pieejami, interneta tirdzniecības izaugsmes potenciāls ir ļoti liels. Ņemot vērā šo situācijas raksturojumu un lai pārvarētu šādus ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus, pusēm būtu jābūt iespējai vienoties, ka viņu ar tālpārdošanas starpniecību un īpaši tiešsaistē noslēgtos līgumus regulē viens vienots līgumtiesību noteikumu kopums, kam ir vienāda nozīme un ko vienādi interpretē visās dalībvalstīs, protiVienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. Tādiem Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu jāsniedz papildu iespēja attiecībā uz tālpārdošanu un īpaši tirdzniecību internetā, kas palielina pusēm pieejamo izvēli, un tiem būtu jābūt pieejamiem visos gadījumos, kad puses kopīgi nolemj, ka to izmantošana varētu palīdzēt atvieglot pārrobežu tirdzniecību un mazināt darījumu izmaksas un alternatīvās izmaksas, kā arī citus ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai. Tiem būtu jākļūst par līgumtiesisku attiecību pamatu tikai, ja abas puses kopīgi izlemj tos izmantot. |
Or. en
Pamatojums
Izmaiņas šajā apsvērumā atspoguļo ierosinātās izmaiņas attiecībā uz Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu materiālo piemērošanas jomu. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā viens no ES noteikumu kopumiem ir ideāls rīks īpaši tiešsaistes tirdzniecībā, kas ir joma, kura iekšējā tirgū strauji attīstās.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Ar šo regulu izveido Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus. Ar tiem tiek saskaņotas dalībvalstu līgumtiesības, nevis grozot esošās valstu līgumtiesības, bet gan izveidojot katras dalībvalsts tiesību ietvaros otru līgumtiesību regulējumu tiem līgumiem, kas ietilpst to piemērošanas jomā. Šim otrajam regulējumam būtu jābūt identiskam visā Savienībā un būtu jāpastāv līdzās jau esošajām valstu līgumtiesībām. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi pārrobežu līgumam būtu jāpiemēro uz brīvprātības pamata, pusēm skaidri paužot piekrišanu. | (9) Ar šo regulu izveido Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, kas paredzēti tālpārdošanas un jo īpaši tiešsaistes līgumiem. Ar tiem tiek tuvinātas dalībvalstu līgumtiesības, nevis grozot esošo pirmo valstu līgumtiesību regulējumu, bet gan izveidojot otru līgumtiesību regulējumu tiem līgumiem, kas ietilpst to piemērošanas jomā. Šim tieši piemērojamajam otrajam regulējumam būtu jākļūst par tā tiesiskā regulējuma neatņemamu daļu, ko piemēro dalībvalstu teritorijā. Ciktāl to ļauj šo noteikumu piemērošanas joma un ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumiem ir spēkā, šos noteikumus būtu jāpiemēro pirmā valstu līgumtiesību regulējuma vietā tiesību sistēmas ietvaros. Tam vajadzētu būt identiskam visā Savienībā un vajadzētu būt spēkā līdzās jau esošajām valstu līgumtiesībām. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi pārrobežu līgumam būtu jāpiemēro uz brīvprātības pamata, pusēm skaidri paužot piekrišanu. |
Or. en
Pamatojums
Šie grozījumi apsvērumā ir izdarīti nolūkā precizēt saistību starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Vienošanās izmantot Vienotos tirdzniecības noteikumus būtu izvēle, ko izdara attiecīgo valsts tiesību ietvaros, kas piemērojamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008, vai attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Regula (EK) Nr. 864/2007), vai saskaņā ar jebkurām citām attiecīgām kolīziju normām. Šāda vienošanās nedrīkstētu būt, un to nedrīkst jaukt ar piemērojamo tiesību izvēli starptautisko privāttiesību noteikumu izpratnē un tai nebūtu jāskar šie starptautisko privāttiesību noteikumi. Ar šo regulu tādējādi netiks skartas spēkā esošās kolīziju normas. | (10) Vienošanās izmantot Vienotos tirdzniecības noteikumus būtu izvēle, ko izdara attiecīgo valsts tiesību sistēmas ietvaros, kuru piemērošana noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008, vai attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Regula (EK) Nr. 864/2007), vai saskaņā ar jebkurām citām attiecīgām kolīziju normām. Šāda vienošanās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus izriet no izvēles starp diviem atšķirīgiem regulējumiem vienas valsts tiesību sistēmas ietvaros. Šī izvēle tādējādi nav pielīdzināma piemērojamo tiesību izvēlei un to nedrīkst jaukt ar piemērojamo tiesību izvēli starp diviem valstu tiesību regulējumiem starptautisko privāttiesību noteikumu izpratnē un tai nebūtu jāskar šie starptautisko privāttiesību noteikumi. Ar šo regulu tādējādi netiks skartas spēkā esošās kolīziju normas, piemēram, tās, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 593/2008. |
Or. en
Pamatojums
Šie grozījumi apsvērumā ir izdarīti nolūkā precizēt saikni starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu jāietver pilnīgi saskaņotu patērētāju tiesību aizsardzības imperatīvo noteikumu kopums. Saskaņā ar Līguma 114. panta 3. punktu šiem noteikumiem būtu jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, tādējādi sniedzot viņiem stimulu slēgt pārrobežu līgumus uz šo noteikumu pamata. Noteikumiem jāsaglabā vai jāuzlabo tiesību aizsardzības līmenis, kas patērētājiem ir nodrošināts Savienības patērētāju aizsardzības tiesībās. | (11) Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu jāietver vienveidīgi saskaņotu patērētāju tiesību aizsardzības imperatīvo noteikumu vispusīgs kopums. Saskaņā ar Līguma 114. panta 3. punktu šiem noteikumiem būtu jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, tādējādi sniedzot viņiem stimulu slēgt pārrobežu līgumus uz šo noteikumu pamata. Noteikumiem jāsaglabā vai jāuzlabo tiesību aizsardzības līmenis, kas patērētājiem ir nodrošināts Savienības patērētāju aizsardzības tiesībās. |
Or. en
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11a) Patērētāja definīcijai būtu jāattiecas uz fiziskām personām, kuras rīkojas nesaistīti ar komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju. Tomēr divējāda lietojuma līgumu gadījumā, ja līgums ir noslēgts ar mērķi, kas daļēji ir saistīts un daļēji nav saistīts ar personas komercdarbību un ar komercdarbību saistītais mērķis ir tik ierobežots, ka nav dominējošs līguma kopējā kontekstā, arī šāda persona būtu jāuzskata par patērētāju. |
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 17. apsvēruma tekstu)
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Tā kā Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi ietver visu pilnībā saskaņotu patērētāju aizsardzības imperatīvo noteikumu kopumu, gadījumos, kad puses būs izvēlējušās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, šajā jomā nebūs nekādu atšķirību dalībvalstu tiesību starpā. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 593/2008 6. panta 2. punktam, kas balstīts uz pieņēmumu, ka patērētāju aizsardzības līmenis dalībvalstīs ir dažāds, nav praktiskas nozīmes attiecībā uz jautājumiem, ko regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. | (12) Tiklīdz pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, visiem to piemērošanas jomā ietilpstošajiem jautājumiem būtu jāpiemēro tikai Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. Tā kā Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi ietver vienveidīgi saskaņotu patērētāju aizsardzības imperatīvo noteikumu vispusīgu kopumu, gadījumos, kad puses būs izvēlējušās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, šajā jomā nebūs nekādu atšķirību dalībvalstu tiesību starpā. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 593/2008 6. panta 2. punktam, kas balstīts uz pieņēmumu, ka patērētāju aizsardzības līmenis dalībvalstīs ir dažāds, nav praktiskas nozīmes attiecībā uz jautājumiem, ko regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, jo tas būtu līdzvērtīgi divu identisku otro līgumtiesību regulējuma imperatīvo noteikumu salīdzināšanai. |
Or. en
Pamatojums
Šie grozījumi apsvērumā ir izdarīti nolūkā precizēt saistību starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu jādara pieejami izmantošanai pārrobežu līgumos, jo šajā kontekstā atšķirības starp valstu tiesību aktiem rada sarežģītību un papildu izmaksas, kā arī attur puses no līgumtiesisku attiecību nodibināšanas. Līguma pārrobežu raksturs attiecībā uz līgumiem, kas tiek slēgti starp uzņēmumiem, būtu jānosaka, balstoties uz pušu pastāvīgo mītnesvietu. Līgumā starp uzņēmumu un patērētāju prasībai par pārrobežu elementu būtu jābūt izpildītai, ja patērētāja norādītā vispārīgā adrese, preču piegādes adrese vai patērētāja norādītā rēķina adrese ir kādā dalībvalstī, bet ārpus valsts, kurā ir tirgotāja pastāvīgā mītnesvieta. | (13) Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu jādara pieejami izmantošanai pārrobežu līgumos, jo šajā kontekstā atšķirības starp valstu tiesību aktiem rada sarežģītību un papildu izmaksas, kā arī attur puses no līgumtiesisku attiecību nodibināšanas un iesaistīšanās tālpārdošanā, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībā, kurai ir liels potenciāls. Līguma pārrobežu raksturs attiecībā uz līgumiem, kas tiek slēgti starp uzņēmumiem, būtu jānosaka, balstoties uz pušu pastāvīgo mītnesvietu. Līgumā starp uzņēmumu un patērētāju prasībai par pārrobežu elementu būtu jābūt izpildītai, ja patērētāja norādītā vispārīgā adrese, preču piegādes adrese vai patērētāja norādītā rēķina adrese ir kādā dalībvalstī, bet ārpus valsts, kurā ir tirgotāja pastāvīgā mītnesvieta. |
Or. en
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (17a) Strauji attīstās mākoņdatošana, un tai ir liels potenciāls saistībā ar izaugsmi. Kopējie Eiropas tirdzniecības noteikumi paredz saskaņotu noteikumu kopumu, kas ir pielāgots tālpārdošanas piedāvājumiem un jo īpaši digitālā satura piedāvājumam tiešsaistē un ar to saistītiem pakalpojumiem. Vajadzētu būt iespējamai šādu noteikumu piemērošanai arī tad, ja digitālais saturs vai saistīts pakalpojums tiek piedāvāts ar mākoņdatnes starpniecību, īpaši tad, ja digitālo saturu ir iespējams lejupielādēt no pārdevēja mākoņdatnes vai ja tas uz laiku tiek izvietots pakalpojuma sniedzēja mākoņdatnē. |
Or. en
Pamatojums
Jaunais apsvērums ir ierosināts, lai precizētu, uz kādiem mākoņdatošanas līgumiem attiecas Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi attiecas uz tāda veida pārdošanu kā mākoņdatošanas līgumiem, kā arī uz dažiem ar tiem saistītiem pakalpojumu līgumiem, jo īpaši gadījumos, kad digitālo saturu ir iespējams lejupielādēt no pārdevēja mākoņdatnes vai kad tas uz laiku tiek izvietots pakalpojuma sniedzēja mākoņdatnē.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Digitālo saturu bieži piegādā nevis apmaiņā pret cenas samaksu, bet gan kombinācijā ar atsevišķi apmaksātām precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar nemonetāru atlīdzību, piemēram, piekļuves piešķiršanu personiskajiem datiem, vai par velti mārketinga stratēģijas kontekstā, balstoties uz cerībām, ka patērētājs iegādāsies papildu digitālo saturu vai sarežģītāku digitālo saturu vēlākā posmā. Ņemot vērā šo īpašo tirgus struktūru un faktu, ka sniegtā digitālā satura trūkumi var aizskart patērētāju intereses neatkarīgi no nosacījumiem, kuros tas ir sniegts, Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai par attiecīgo digitālo saturu ir samaksāta noteikta cena. | (18) Digitālo saturu bieži piegādā nevis apmaiņā pret cenas samaksu, bet gan kombinācijā ar atsevišķi apmaksātām precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar nemonetāru atlīdzību, piemēram, piekļuves piešķiršanu personiskajiem datiem, vai par velti mārketinga stratēģijas kontekstā, balstoties uz cerībām, ka patērētājs iegādāsies papildu digitālo saturu vai sarežģītāku digitālo saturu vēlākā posmā. Ņemot vērā šo īpašo tirgus struktūru un faktu, ka sniegtā digitālā satura trūkumi var aizskart patērētāju intereses neatkarīgi no nosacījumiem, kuros tas ir sniegts, Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai par attiecīgo digitālo saturu ir samaksāta noteikta cena. Tomēr šādos gadījumos pircēja tiesību aizsardzības vajadzētu aprobežoties ar kaitējuma atlīdzību. No otras puses, pircējam būtu jāspēj izmantot visu kompensāciju diapazonu, izņemot cenu samazinājumu, pat ja viņam nav pienākuma samaksāt par digitālā satura piegādi ar nosacījumu, ka viņa līguma pienākumu izpilde, piemēram, personas datu vai citu labumu sniegšanu, kuriem no piegādātāja viedokļa ir komerciāla vērtība, līdzinās cenas nomaksāšanai, ņemot vērā, ka šādos gadījumos digitālais saturs faktiski netiek piegādāts par brīvu. |
Or. en
Pamatojums
Šā apsvēruma grozīšana atspoguļo ierosinātos grozījumus attiecībā uz noteikumiem par digitālā satura piegādi, kas nenotiek apmaiņā pret cenas nomaksāšanu. Šķiet, ka būtu atbilstoši ļaut pircējam, kurš nemaksā naudu, bet izpilda savus līgumā paredzētos pienākumus citādā veidā, piemēram, sniedz personas datus vai citus labumus, izmantot visu tiesību aizsardzības līdzekļu diapazonu, izņemot cenas samazinājumu (šāda kompensācija nav piemērojama, jo nekāda cena nav nomaksāta).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Lai maksimāli palielinātu Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pievienoto vērtību to materiālās piemērošanas jomai būtu jāietver arī atsevišķi pakalpojumi, ko sniedz pārdevējs un kuri ir tieši un cieši saistīti ar konkrētām precēm vai digitālo saturu, kas ir piegādāti, balstoties uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, un praksē bieži tiek ietverti tajā pašā vai vienlaicīgi ietverti saistītā līgumā, jo īpaši preču vai digitālā satura remonts, apkope vai uzstādīšana. | (19) Lai maksimāli palielinātu Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pievienoto vērtību to materiālās piemērošanas jomai būtu jāietver arī atsevišķi pakalpojumi, ko sniedz pārdevējs un kuri ir tieši un cieši saistīti ar konkrētām precēm vai digitālo saturu, kas ir piegādāti, balstoties uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, un praksē bieži tiek ietverti tajā pašā vai vienlaicīgi ietverti saistītā līgumā, jo īpaši preču vai digitālā satura remonts, apkope vai uzstādīšana vai digitāla satura glabāšana uz laiku pakalpojuma sniedzēja mākoņdatnē. |
Or. en
Pamatojums
Papildinājums apsvērumā precizē Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu nozīmīgumu attiecībā uz mākoņdatošanu, jo īpaši ar to saistītajiem mākoņpakalpojumiem, tostarp glabāšanas pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanai ir nepieciešama līguma pušu vienošanās par to. Darījumos starp uzņēmumu un patērētāju uz šo vienošanos būtu jāattiecina stingras prasības. Tā kā praksē Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu parasti ierosinās tirgotājs, patērētājiem ir pilnībā jāapzinās, ka tie piekrīt piemērot noteikumus, kas atšķiras no spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Tādēļ patērētāja piekrišana izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu pieļaujama tikai skaidra gribas izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma, ar kuru patērētājs piekrīt līguma noslēgšanai. Šā iemesla dēļ nebūtu jāļauj piedāvāt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu kā noslēdzamā līguma nosacījumu, jo īpaši kā daļu no tirgotāja tipveida noteikumiem un nosacījumiem. Tirgotājam būtu jāsniedz patērētājam apstiprinājums par vienošanos izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. | (22) Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanai ir nepieciešama līguma pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu. Darījumos starp uzņēmumu un patērētāju uz šo vienošanos būtu jāattiecina stingras prasības. Tā kā praksē Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu parasti ierosinās tirgotājs, patērētājiem ir pilnībā jāapzinās, ka tie piekrīt piemērot noteikumus, kas atšķiras no spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Tādēļ patērētāja piekrišana izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu pieļaujama tikai skaidra gribas izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma, ar kuru patērētājs piekrīt līguma noslēgšanai. Šā iemesla dēļ nebūtu jāļauj piedāvāt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu kā noslēdzamā līguma nosacījumu, jo īpaši kā daļu no tirgotāja tipveida noteikumiem un nosacījumiem. Tirgotājam būtu jāsniedz patērētājam apstiprinājums par vienošanos izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. |
Or. en
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23a) Ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu nav spēkā vai ja nav izpildītas prasības par standarta informācijas paziņojuma sniegšanu, jautājumi par to, vai līgums ir noslēgts un ar kādiem noteikumiem, būtu jānosaka, izmantojot attiecīgos valsts tiesību aktus, kuri ir piemērojami saskaņā ar attiecīgajām tiesību kolīziju normām. |
Or. en
Pamatojums
Ar jauno apsvērumu precizē jautājumu par to, kas notiek gadījumā, ja pušu vienošanās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nav spēkā vai ja adekvāti nav sniegts standarta informācijas paziņojums.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Visus līgumiskos un ārpuslīgumiskos jautājumus, kas nav regulēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, regulē spēkā esošie valsts tiesību akti ārpus Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 un Regulu (EK) Nr. 864/2007 vai saskaņā ar jebkurām citām piemērojamām kolīziju normām. Šie jautājumi ietver tiesiskā statusa jautājumus, līguma spēkā neesamību rīcībspējas trūkuma dēļ, prettiesiskuma dēļ vai tādēļ, ka līgums ir pretrunā ar labiem tikumiem, līguma valodas noteikšanu, diskriminācijas aizlieguma jautājumus, pārstāvību, līgumus ar vairākiem parādniekiem un kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju, ieskaitu un apvienošanu, īpašuma tiesības, tai skaitā īpašuma tiesību nodošanu, intelektuālā īpašuma tiesības un saistības no neatļautas darbības. Turklāt Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi neregulē arī jautājumu, vai konkurējošas prasības par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību var celt kopā. | (27) Visus līgumiskos un ārpuslīgumiskos jautājumus, kas nav regulēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, regulē spēkā esošie valsts tiesību akti ārpus Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 un Regulu (EK) Nr. 864/2007 vai saskaņā ar jebkurām citām piemērojamām kolīziju normām. Šie jautājumi ietver tiesiskā statusa jautājumus, līguma spēkā neesamību rīcībspējas trūkuma dēļ, prettiesiskuma dēļ vai tādēļ, ka līgums ir pretrunā ar labiem tikumiem, ja vien minētās spēkā neesamības iemesli nav reglamentēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, līguma valodas noteikšanu, diskriminācijas aizlieguma jautājumus, pārstāvību, līgumus ar vairākiem parādniekiem un kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju, ieskaitu un apvienošanu, īpašuma tiesības, tai skaitā īpašuma tiesību nodošanu, intelektuālā īpašuma tiesības un saistības no neatļautas darbības un jautājumu, vai konkurējošas prasības par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību var celt kopā, Skaidrības un juridiskās noteiktības nolūkos Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos būtu skaidri jānorāda, kādi jautājumi tajos ir un kādi nav reglamentēti. |
Or. en
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (27a) Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi attiektos arī uz negodīga komercpraksi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvā, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem („Negodīgas komercprakses direktīva”)1, ciktāl tie pārklājas ar līgumtiesību noteikumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar negodīgu komercpraksi, kura var izraisīt atkāpšanos no līguma maldības, viltus, spaidu vai negodīgas izmantošanas dēļ vai būt par pamatu kompensācijai, ja pārkāpts informēšanas pienākums. Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas joma neattiecas uz negodīgu komercpraksi, kuras regulēšana nepārklājas ar līgumtiesību noteikumiem. |
| __________________ |
| 1 OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp. |
Or. en
Pamatojums
The new recital clarifies the relationship between the Directive 2005/29/EC and CESL: For instance, unfair commercial practices can lead to a mistake of the consumer or constitute even fraud, threat or unfair exploitation, in other cases unfair commercial practices result in the breach of information requirements, for instance concerning the final price. These cases should be covered by CESL. Other unfair commercial practices fall outside the scope, especially if no contract is concluded. The national law to be determined according to general international private law rules applies.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Tiklīdz pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, tikai Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu jāpiemēro visiem to piemērošanas jomā ietilpstošajiem jautājumiem. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu jāinterpretē autonomi saskaņā ar labi iedibinātiem Savienības tiesību aktu interpretācijas principiem. Jautājumi saistībā ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomu, kas tajā nav skaidri regulēti, būtu jārisina šo noteikumu interpretācijas ceļā, neizmantojot citus tiesību aktus. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu jāinterpretē, pamatojoties uz to pamatprincipiem un mērķiem un visiem tajos ietvertajiem noteikumiem. | (29) Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu jāinterpretē autonomi saskaņā ar labi iedibinātiem Savienības tiesību aktu interpretācijas principiem. Jautājumi saistībā ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomu, kas tajā nav skaidri regulēti, būtu jārisina šo noteikumu interpretācijas ceļā, neizmantojot citus tiesību aktus. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu jāinterpretē, pamatojoties uz to pamatprincipiem un mērķiem un visiem tajos ietvertajiem noteikumiem. |
Or. en
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījumiem 12. apsvērumā. Teikums iekļauts šajā vietā.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Labas ticības un godprātības darījumos principam būtu jākalpo par vadlīnijām pušu sadarbībai. Tā kā daži noteikumi ir konkrētas vispārīgā labas ticības un godprātības darījumos principa izpausmes, tiem būtu jābūt prioritāriem pār vispārīgo principu. Tādēļ vispārīgo principu nevajadzētu izmantot, lai grozītu konkrētās pušu tiesības un pienākumus, kas ir ietvertas konkrētajos noteikumos. Konkrētajiem noteikumiem, kas izriet no labas ticības un godprātības darījumos principa, būtu jābūt atkarīgiem cita starpā no relatīvā pušu zināšanu līmeņa, un tāpēc jābūt atšķirīgiem darījumos starp uzņēmējiem un patērētājiem un darījumos, kuros visas puses ir uzņēmēji. Darījumos starp tirgotājiem attiecīgajā situācijā pastāvošai labai komercpraksei būtu jābūt būtiskam faktoram šajā kontekstā. | (31) Vispārējam labas ticības un godprātības principam darījumos būtu jākalpo par vadlīnijām pušu sadarbībai. Tā kā daži noteikumi ir konkrētas vispārīgā labas ticības un godprātības darījumos principa izpausmes, tiem būtu jābūt prioritāriem pār vispārīgo principu. Tādēļ vispārīgo principu nevajadzētu izmantot, lai grozītu konkrētās pušu tiesības un pienākumus, kas ir ietvertas konkrētajos noteikumos. Konkrētajiem noteikumiem, kas izriet no vispārējā labas ticības un godprātības darījumos principa, būtu jābūt atkarīgiem cita starpā no relatīvā pušu zināšanu līmeņa, un tāpēc jābūt atšķirīgiem darījumos starp uzņēmējiem un patērētājiem un darījumos, kuros visas puses ir uzņēmēji. Darījumos starp tirgotājiem attiecīgajā situācijā pastāvošai labai komercpraksei būtu jābūt būtiskam faktoram šajā kontekstā. Neliedzot pusēm rīkoties pašām savās interesēs, vispārējam labas ticības un godprātības darījumos principam būtu jānosaka rīcības standarts, kas nodrošina atklātas , pārredzamas un godīgas darījumu attiecības. Kaut arī tas liedz pusei paļauties uz tiesībām vai izmantot tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli, vai ierunu, kas šai pusei būtu pretējā gadījumā, šis princips pats par sevi nedod pusei tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kuru pamatā ir īpaša vispārējā labas ticības un godprātības darījumos principa deklarēšana, piemēram, atkāpšanās no līguma viltus vai tādu saistību nepildīšanas dēļ, kuras netieši izriet no līguma noteikumiem, var radīt tiesības uz kaitējuma atlīdzību, bet tikai ļoti īpašos gadījumos. |
Or. en
Pamatojums
Ar papildinājumiem precizē labas ticības un godprātības darījumos principa piemērošanas jomu un atspoguļo ierosinātos grozījumus attiecībā uz šī principa definīciju un 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Lai uzlabotu tiesisko noteiktību, padarot sabiedrībai pieejamu Eiropas Savienības Tiesas un valstu tiesu judikatūru, ar kuru interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi vai citi šīs regulas noteikumi, Komisijai būtu jāizveido datubāze, kurā ir ietverti visi attiecīgie nolēmumi. Lai padarītu šo uzdevumu iespējamu, dalībvalstīm būtu jānodrošina šādu valstu tiesu nolēmumu raita paziņošana Komisijai. | (34) Lai uzlabotu tiesisko noteiktību, padarot sabiedrībai pieejamu Eiropas Savienības Tiesas un valstu tiesu judikatūru, ar kuru interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi vai citi šīs regulas noteikumi, Komisijai būtu jāizveido datubāze, kurā ir ietverti visi attiecīgie nolēmumi. Lai padarītu šo uzdevumu iespējamu, dalībvalstīm būtu jānodrošina šādu valstu tiesu nolēmumu raita paziņošana Komisijai. Būtu jāizveido datubāze, kas ir viegli pieejama, pilnībā sistematizēta un meklēšana kurā ir vienkārša. Lai atrisinātu ar dažādam pieejām tiesu nolēmumiem Savienībā saistītās problēmas un lai nodrošinātu datubāzes efektīvu un ekonomisku ekspluatāciju, par nolēmumiem būtu jāinformē, izmantojot nolēmuma standarta kopsavilkumu, ko pievieno nolēmumam. Tam vajadzētu būt kodolīgam, lai tas būtu viegli saprotams. To vajadzētu sadalīt piecās nodaļās, kurām būtu jāatspoguļo nolēmuma svarīgākie elementi, tas ir, tā priekšmets un attiecīgais Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pants, lietas apstākļu konspektīvs pārskats, galveno argumentu īss apkopojums un pieņemtais lēmums, kā arī lēmuma pamatojums, skaidri norādot izšķirošo principu. |
Or. en
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34a) Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu komentāri varētu būt derīgs līdzeklis, jo ar to varētu izskaidrot un sniegt norādījumus attiecībā uz šo tiesību aktu. Šāda veida komentāriem būtu jāsniedz Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pantu skaidra un vispusīga interpretācija un tiem vajadzības gadījumā būtu jānodrošina paskaidrojums par politiskajiem lēmumiem, kuri ir konkrētu pantu pamatā. Konkrēti paskaidrojumi par šādiem politiskiem lēmumiem atvieglotu tiesām visās ES dalībvalstīs Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu interpretēšanu un pareizu piemērošanu, kā arī tiesām padarītu iespējamu jebkādu trūkumu novēršanu. Paši par sevi tie veicinātu Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu konsekventas un vienādas piemērošanas attīstību. Komisijai būtu jāizpēta iespējas paredzēt šādus komentārus. |
Or. en
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
34.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34b) Papildu šķērslis pārrobežu tirdzniecībai ir piekļuves trūkums efektīvam un lētam kompensācijas mehānismam. Tālab patērētājam un tirgotājam, kuri noslēdz līgumu, pamatojoties uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, būtu jāapsver no līguma izrietošo strīdu pakļaušana izskatīšanai pastāvošā strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrā, kā noteikts Direktīvas [Direktīvas par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu] 4. panta e) punktā. Tam nekādi nebūtu jāietekmē pušu iespēja griezties kompetentā tiesā ar prasību, iepriekš izmantojot strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūru. |
Or. en
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
34.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34c) Lai palīdzētu veicināt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu, Komisijai būtu jāstrādā nolūkā izveidot Eiropas līgumu paraugnoteikumus. Šādi līguma paraugnoteikumi varētu būt lietderīgi Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu papildināšanai, aprakstot kāda konkrēta līguma pazīmes un ņemot vērā attiecīgās tirdzniecības nozares īpatnības. Tiem būtu jāatbilst ieinteresēto personu vajadzībām un jāņem vērā Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu sākotnējā praktiskā pieredze. Līguma paraugnoteikumi būtu jāpadara publiski pieejami, jo tie nodrošinātu pievienoto vērtību tirgotājiem, kuri izvēlējušies noslēgt pārrobežu līgumus, izmantojot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus. Lai šie līguma paraugnoteikumi efektīvi papildinātu Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, Komisijas darbs būtu jāuzsāk pēc iespējas drīz. |
Or. en
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Ir atbilstoši pārskatīt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vai citu šīs regulas noteikumu darbību pēc pieciem darbības gadiem. Pārskatīšanas gaitā cita starpā būtu jāņem vērā jautājums par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstība digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmākā attīstība. | (35) Ir atbilstoši pārskatīt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vai citu šīs regulas noteikumu darbību pēc pieciem darbības gadiem. Pārskatīšanas gaitā cita starpā būtu jāņem vērā tādu papildu noteikumu iekļaušanas nepieciešamību, kuri ir saistīti ar īpaša saglabāšanas klauzulas jautājumu, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. Īpaši būtu jāapsver arī tas, vai vēl joprojām būtu atbilstoši saglabāt ierobežojumus attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem un jo īpaši tiešsaistes līgumiem vai arī varētu būt iespējama plašāka piemērošanas joma, iekļaujot arī uzņēmuma telpās noslēgtus līgumus. |
Or. en
Pamatojums
Lietu tiesības pašreiz neietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā. Attiecībā uz īpašuma tiesību saglabāšanas klauzulām, ņemot vērā praktisko nozīmi, tiek ierosināts noteikums pušu saistību precizēšanai. Ierosinātajā grozījumā ņemtas vērā prasības, turpmāk veicot regulas pārskatīšanu, novērtēt jautājumu, vai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu materiālo tiesību piemērošanas jomas paplašināšana attiecas uz noteikumiem, kas saistīti ar klauzulām par īpašuma tiesību saglabāšanu. Nākotnē veicamajā pārskatīšanā būtu jāiekļauj arī apsvērumi par to, vai piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot to ne tikai uz tālpārdošanas un jo īpaši tiešsaistes līgumiem, varētu būt iespējama.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
Satura rādītājs
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Satura rādītājs tiek iekļauts rezolutīvās daļas sākumā. Tas tiks pielāgots, lai atspoguļotu tiesību akta saturu. |
Or. en
(Sk. grozījumu, ar kuru satura rādītājs svītrots no pielikuma sākuma.)
Pamatojums
Virkne grozījumu ir paredzēti, lai savienotu regulas ievaddaļu un pielikumu. Regulas un pielikuma sadalīšana, šķiet, ir radījusi neskaidrību un nav vajadzīga.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
I sadaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| I sadaļa |
| Vispārīgi noteikumi |
Or. en
Pamatojums
Virkne grozījumu ir paredzēti, lai savienotu regulas ievaddaļu un pielikumu. Regulas un pielikuma sadalīšana, šķiet, ir radījusi neskaidrību un liekas nevajadzīga.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
-1. daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -1. daļa: Tiesību akta piemērošana |
Or. en
Pamatojums
Virkne grozījumu ir paredzēti, lai savienotu regulas ievaddaļu un pielikumu. Regulas un pielikuma sadalīšana, šķiet, ir radījusi neskaidrību un liekas nevajadzīga.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības nosacījumus, darot pieejamu vienotu līgumtiesību noteikumu kopumu, kas ietverts I pielikumā („Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi”). Šos noteikumus var izmantot pārrobežu darījumos par preču pirkumu, digitālā satura piegādi un saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja līguma puses par to vienojas. | 1. Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības nosacījumus, ikvienas dalībvalsts tiesību sistēmas ietvaros darot pieejamu vienotu līgumtiesību noteikumu kopumu, kas ietverts I pielikumā („Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi”). Šos noteikumus var izmantot pārrobežu darījumos par preču pirkumu, digitālā satura piegādi un saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja līguma puses par to vienojas. |
Or. en
Pamatojums
Ar grozījumu skaidri paredz, ka Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi uzskatāmi par otru mehānismu ikvienas dalībvalsts tiesību sistēmas ietvaros. Tas ir daļa no grozījumu kopuma, kuri precizē saistību starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šī regula ļauj tirgotājiem paļauties uz vienotu noteikumu kopumu un izmantot vienus un tos pašus līguma noteikumus visos pārrobežu darījumos, tādējādi samazinot nevajadzīgas izmaksas un vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa tiesisko noteiktību. | 2. Šī regula ļauj tirgotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), paļauties uz vienotu noteikumu kopumu un izmantot vienus un tos pašus līguma noteikumus visos pārrobežu darījumos, tādējādi samazinot nevajadzīgas izmaksas un vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa tiesisko noteiktību. |
Or. en
Pamatojums
Šķiet, ka 1. pantā ir atbilstoši skaidri uzsvērt nepieciešamību aizsargāt MVU.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) „laba ticība un godprātība darījumos” ir uzvedības standarts, ko raksturo godīgums, atklātums un otras puses interešu ievērošana konkrētajā darījumā vai attiecībās; | svītrots |
Or. en
(Sk. grozījumu attiecībā uz jauno fe) punktu; teksts ir grozīts)
Pamatojums
Grozījumu kopums pārkārto definīcijas, lai sagrupētu tās pēc kategorijām: iesaistītās personas, vispārīgi līguma noteikumi, līgumu veidi, notikumi, kas attiecas uz īpašiem līgumu veidiem.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) „zaudējumi” ir gan mantisks zaudējums, gan nemantisks zaudējums sāpju vai ciešanu veidā, izņemot citus nemantiska zaudējuma veidus, piemēram dzīves kvalitātes pasliktināšanos un baudas atrāvumu; | svītrots |
Or. en
(Sk. grozījumu attiecībā uz jauno fg) punktu
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) „līguma tipveida noteikumi” ir iepriekš formulēti noteikumi vairākiem darījumiem, kuros iesaistītas dažādas puses, un kurus puses nav atsevišķi apspriedušas Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu 7. panta izpratnē; | svītrots |
Or. en
(Sk. grozījumu attiecībā uz jauno ff) punktu.).
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – f punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) „patērētājs” ir fiziska persona, kas darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; | f) „patērētājs” ir fiziska persona, kas darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; divējāda lietojuma līgumu gadījumā, ja līgums ir noslēgts ar mērķi, kas daļēji ir saistīts un daļēji nav saistīts ar personas komercdarbību un ar komercdarbību saistītais mērķis ir tik ierobežots, ka nav dominējošs līguma kopējā kontekstā, arī šāda persona tiek uzskatīta par patērētāju. |
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 17. apsvēruma tekstu)
Pamatojums
Ar grozījumu reglamentēts jautājums, kā rīkoties divējāda lietojuma līgumu gadījumos, kurš Patērētāju tiesību direktīvas apsvērumos ir atrisināts, koncentrējoties uz to, kāds bijis līguma slēgšanas primārais mērķis.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
2. pants – fa punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fa) „pakalpojuma sniedzējs” ir preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs, kas apņemas sniegt klientam pakalpojumu, kas ir saistīts ar šīm precēm vai digitālo saturu; |
Or. en
(Sk. n) punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – fb punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fb) „klients” ir persona, kas iegādājas saistīto pakalpojumu; |
Or. en
(Sk. o) punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – fc punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fc) „kreditors” ir persona, kurai ir tiesības uz citas personas, proti, parādnieka, saistības izpildi, neatkarīgi no tā, vai saistība ir izsakāma naudā; |
Or. en
(Sk. w) punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – fd punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fd) „parādnieks” ir persona, kura ir uzņēmusies saistību pret citu personu, proti, kreditoru, neatkarīgi no tā, vai saistība ir izsakāma naudā; |
Or. en
(Sk. x) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – fe punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fe) „laba ticība un godprātība darījumos" ir izturēšanās standarts, ko raksturo godīgums un atklātums attiecībā pret darījuma vai attiecību otru pusi un izslēdz nodomus, kuru vienīgais mērķis ir kaitējuma nodarīšana; |
Or. en
(Sk. b) punkta grozījumu)
Pamatojums
Iepriekšējais teksts („interešu ievērošana”) bija saprotams kā pušu atturēšana no smagām sarunām, kas jo īpaši radīja šaubas attiecībā uz B2B līgumiem. Lai precizētu, ka tāds nodoms nav bijis, ar jauno tekstu tiek noteikts, ka nevienai no pusēm savas tiesības nebūtu jāizmanto ļaunprātīgi. Izmaiņas attiecas arī uz 86. pantu par B2B par negodīguma novērtēšanu, un tām būtu jāmazina bažas par to, ka līguma pusēm vienošanas procesā varētu neļaut vadīties no savām interesēm.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – ff punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ff) „līguma tipveida noteikumi” ir iepriekš formulēti noteikumi vairākiem darījumiem, kuros iesaistītas dažādas puses, un kurus puses nav atsevišķi apspriedušas Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu 7. panta izpratnē; |
Or. en
(Sk. d) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – fg punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| fg) „zaudējumi” ir gan mantisks zaudējums, gan nemantisks zaudējums sāpju vai ciešanu veidā, izņemot citus nemantiska kaitējuma veidus, piemēram dzīves kvalitātes pasliktināšanos un dzīvesveida pasliktināšanos; |
Or. en
(Sk. c) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
2. pants – ga punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ga) „imperatīvs noteikums” ir noteikums, no kura piemērošanas puses nevar ne atteikties, ne paredzēt no tā izņēmumus, ne grozīt tā sekas; |
Or. en
(Sk. v) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
2. pants – gb punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| gb) „saistība” ir izpildes pienākums, kas vienai tiesisko attiecību pusei ir pret otru pusi un kuras izpildi kā tādu šī otra puse ir tiesīga pieprasīt; |
Or. en
(Sk. y) punkta grozījumu)
Pamatojums
Papildinājumu „un kuras izpildi ka tādu šī otra puse ir tiesīga pieprasīt” palīdz nošķirt saistības no (citiem) pienākumiem.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
2. pants – gc punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| gc) „nepārprotami” attiecībā uz paziņojumu, kas izdarīts, vai vienošanos, kas panākta, atsevišķi no citiem paziņojumiem vai vienošanos teksta ir aktīva un viennozīmīga rīcība, tostarp marķējot aili vai aktivizējot pogu, vai ar līdzīgas funkcijas starpniecību; |
Or. en
Pamatojums
Atbilstoši šķiet pievienot apzīmējuma „nepārprotami” jēdzienu, jo šis termins ir lietots daudzas reizes visā priekšlikuma tekstā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
2. pants – m punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
m) „saistīts pakalpojums” ir pakalpojums, kas saistīts ar precēm vai digitālo saturu, piemēram, uzstādīšana, apkope, remonts vai cita veida apstrāde, ko nodrošina preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs saskaņā ar pirkuma līgumu, digitālā satura piegādes līgumu vai atsevišķu saistīto pakalpojumu līgumu, ko noslēdz vienlaicīgi ar pirkuma līgumu vai digitālā satura piegādes līgumu; tas neietver: | m) „saistīts pakalpojums” ir pakalpojums, kas saistīts ar precēm vai digitālo saturu, piemēram, uzstādīšana, apkope, remonts, glabāšana vai cita veida apstrāde, ko nodrošina preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs saskaņā ar pirkuma līgumu, digitālā satura piegādes līgumu vai atsevišķu saistīto pakalpojumu līgumu, ko noslēdz vienlaicīgi ar pirkuma līgumu vai digitālā satura piegādes līgumu; tas neietver: |
Or. en
Pamatojums
Papildinājums definīcijā precizē Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu nozīmīgumu attiecībā uz mākoņdatošanu, jo īpaši ar to saistītajiem mākoņpakalpojumiem, tostarp glabāšanas pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
2. pants – n punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(n) „pakalpojuma sniedzējs” ir preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs, kas apņemas sniegt klientam pakalpojumu, kas ir saistīts ar šīm precēm vai digitālo saturu; | svītrots |
Or. en
(Sk. fa) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
2. pants – o punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(o) „klients” ir persona, kas iegādājas saistīto pakalpojumu; | svītrots |
Or. en
(Sk. fb) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
2. pants – p punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
p) „distances līgums” ir jebkurš līgums starp tirgotāju un patērētāju, kas noslēgts saskaņā ar organizētu distances pārdošanas shēmu, tirgotājam vai – gadījumā, ja tirgotājs ir juridiska persona, – fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, un patērētājam vienlaikus fiziski neatrodoties vienā vietā, un šā līguma noslēgšanai tiek ekskluzīvi izmantots viens vai vairāki distances saziņas līdzekļi līdz līguma noslēgšanas brīdim un pašā līguma noslēgšanas brīdī; | p) „distances līgums” ir jebkurš līgums starp tirgotāju un patērētāju vai ar citu tirgotāju, kas noslēgts saskaņā ar organizētu distances pārdošanas shēmu, tirgotājam vai – gadījumā, ja tirgotājs ir juridiska persona, – fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, un patērētājam vai citam tirgotājam vienlaikus fiziski neatrodoties vienā vietā, un šā līguma noslēgšanai tiek ekskluzīvi izmantots viens vai vairāki distances saziņas līdzekļi līdz līguma noslēgšanas brīdim un pašā līguma noslēgšanas brīdī; |
Or. en
Pamatojums
Konsekventas izmaiņas ierobežojumā izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem (sk. 5. Panta 1. punkta grozījumu). „Tālpārdošanas līguma” definīcija, kura atbilst acquis izmantotajai definīcijai, būtu jāpielāgo attiecībā uz aptveramo personu loku, jo Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem vajadzētu būt pieejamiem visām 7. panta minētajām pusēm. Pēc būtības „tālpārdošanas līguma” raksturojums saglabājas nemainīgs. Ja šīs izmaiņas tiek pieņemtas, būtu ieteicams 2. nodaļā un 4. nodaļā, kas atbilst Patērētāju tiesību direktīvai, precizēt, ka „tālpārdošanas līgumi” ir tikai B2C līgumi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
2. pants – q punkts – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) tirgotājam vai, ja tirgotājs ir juridiska persona, fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, un patērētājam vienlaikus fiziski klātesot vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas, vai noslēgts uz patērētāja piedāvājuma pamata, kas izteikts tādos pašos apstākļos, vai | i) noslēgts, fiziski klātesot tirgotājam un patērētājam, vietā, kas nav tirgotāja uzņēmējdarbības telpās, |
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8. punkta a) apakšpunkta tekstu)
Pamatojums
Pielāgojums Patērētāju tiesību direktīvas projektam.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
2. pants – q punkts – ia apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ia) kura piedāvājumu patērētājs izteicis tādos pašos apstākļos kā minēts i) apakšpunktā, |
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8. punkta b) apakšpunkta tekstu)
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – q punkts – ii apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ii) tirgotāja uzņēmuma telpās vai izmantojot jebkurus distances saziņas līdzekļus tūlīt pēc tam, kad patērētājs ticis personīgi un individuāli uzrunāts vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas, vienlaikus fiziski klātesot patērētājam un tirgotājam vai, ja tirgotājs ir juridiska persona, fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, vai | ii) kas noslēgts tirgotāja uzņēmuma telpās vai izmantojot jebkurus distances saziņas līdzekļus tūlīt pēc tam, kad patērētājs ticis personīgi un individuāli uzrunāts vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas, vienlaikus fiziski klātesot tirgotājam un patērētājam, vai
|
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8. punkta c) apakšpunkta tekstu)
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – q punkts – iii apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
iii) ekskursijas laikā, ko tirgotājs vai, ja tirgotājs ir juridiska persona, fiziska persona, kas pārstāv tirgotāju, organizē ar mērķi reklamēt un pārdot preces vai piegādāt digitālo saturu vai saistītu pakalpojumu patērētājam; | iii) ekskursijas laikā, ko tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt un pārdot preces vai piegādāt digitālo saturu vai saistītu pakalpojumu patērētājam; |
Or. en
(Sk. Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8. punkta d) apakšpunkta tekstu)
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – v punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
v) „imperatīvs noteikums” ir noteikums, no kura piemērošanas puses nevar ne atteikties, ne paredzēt no tā izņēmumus, ne grozīt tā sekas; | svītrots |
Or. en
(Sk. ga) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – w punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
w) „kreditors” ir persona, kurai ir tiesības uz citas personas, proti, parādnieka, saistības izpildi, neatkarīgi no tā, vai saistība ir izsakāma naudā; | svītrots |
Or. en
(Sk. fc) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – x punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
x) „parādnieks” ir persona, kura ir uzņēmusies saistību pret citu personu, proti, kreditoru, neatkarīgi no tā, vai saistība ir izsakāma naudā; | svītrots |
Or. en
(Sk. fd) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – y punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
y) „saistība” ir izpildes pienākums, kas vienai tiesisko attiecību pusei ir pret otru pusi. | svītrots |
Or. en
(Sk. gb) punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Puses var vienoties, ka to pārrobežu preču pirkuma, digitālā satura piegādes un saistīto pakalpojumu sniegšanas līgumus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi 4. līdz 7. pantā noteiktās teritoriālās un materiālās piemērošanas jomas, kā arī piemērojamības personām ietvaros. | Puses, ievērojot 8. un 9. panta noteiktās prasības, var vienoties, ka to pārrobežu preču pirkuma, digitālā satura piegādes un saistīto pakalpojumu sniegšanas līgumus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi 4. līdz 7. pantā noteiktās teritoriālās un materiālās piemērošanas jomas, kā arī piemērojamības personām ietvaros. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Līgumi, kuriem var izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Or. en
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – ievadfrāze
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot: | 1. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem, tostarp tiešsaistē noslēgtajiem līgumiem, kuri ir: |
Or. en
Pamatojums
The amendment proposes to offer CESL for distance contracts only. The term "distance contracts" has been proposed as it is already used in the acquis. The main area targeted is the rapidly growing internet sales sector, where the idea of an optional instrument met robust support, even from circles more reluctant towards a broader use of such instrument. The draft report seeks to open up debate on this. It deliberately does not provide for a full adaptation of CESL to distance trade. This would require further work and analysis, the results of which could be fed into the ongoing legislative process.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
5. pants – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot attiecībā uz 1. daļas a), b) un c) punktā minētajiem līgumiem, ja puses veikušas pārrunas vai citus sagatavošanās pasākumus līguma noslēgšanas nolūkos, attiecībā uz šiem sagatavošanās pasākumiem pielietojot vienīgi distances saziņas līdzekļus, bet, ja pats līgums netika noslēgts, pielietojot distances saziņas līdzekļus. |
Or. en
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir atļaut Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu, ja distances saziņas līdzekļi izmantoti līdz līguma noslēgšanai, bet nevis pašai līguma noslēgšanai. Šķiet, ka būtu patvaļīgi izslēgt šos gadījumus no Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomas.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
6. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Jauktu līgumu un ar patēriņa kredītu saistītu līgumu izslēgšana | Saistītie līgumi un jauktie līgumi |
Or. en
Pamatojums
Grozījumi 6. pantā izdarīti nolūkā ņemt vērā bažas par to, ka Komisijas priekšlikums pārāk ierobežo Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu attiecībā uz saistītu līgumu un jauktu līgumu gadījumiem, piemēram, pirkuma līgumus apvienojot ar kredītlīgumu vai piesaistot tos kredītlīgumiem, un atļaut piemērot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus arī šādos gadījumos. Šķiet, ka ir nepieciešams precizēt saikni starp līgumiem, kurus reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, un saistītiem līgumiem, kā arī Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanu attiecībā uz jautiem līgumiem, kuri satur elementus, kas ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem netiek reglamentēti.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izmantot jauktiem līgumiem, kuri ietver cita darījuma sastāvdaļas, kas nav preču pirkums, digitālā satura piegāde un saistīto pakalpojumu sniegšana 5. panta izpratnē. | 1. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot arī attiecībā uz: |
| a) gadījumiem, kad ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem reglamentētie līgumi ir saistīti ar citiem līgumiem, kas nav pirkuma līgumi, digitālā satura piegādes līgumi vai saistīti pakalpojumu līgumi, vai |
| b) gadījumiem, kad līgumi ietver citas sastāvdaļas, kas nav preču pārdošana, digitālā satura piegāde vai saistīto pakalpojumu sniegšana 5. panta izpratnē ar nosacījumu, ka šādas sastāvdaļas ir dalāmas un to cenu arī var sadalīt. |
Or. en
Pamatojums
Ar 1. punkta jauno tekstu precizē to, ka Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot gan attiecībā uz saistītajiem līgumiem, gan jauktajiem līgumiem, un apraksta situācijas, kādas šeit ir domātas. Tā kā attiecībā uz jauktajiem līgumiem ir svarīga kritēriju izmantošana par to, vai sastāvdaļas, uz kurām neattiecas Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, ir nodalāmas un vai var sadalīt cenu, pretējā gadījumā ir sarežģīti nošķirt divas daļas attiecībā uz juridiskajām sekām (sk. grozījumus attiecībā uz 1b) un 1c) punktu. Jēdzieni „nodalīšana” un „cena, ko var sadalīt” tiek izmantoti arī pielikuma 9. pantā.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, saistīto līgumu reglamentē citādi piemērojamie tiesību akti. |
Or. en
Pamatojums
Ar ierosināto tekstu precizē, ka līgumam piemērojamie tiesību akti, kas saistīts ar līgumu, kam piemēro Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, kā noteikts 1.a punktā, tiek noteikti saskaņā ar tiesību kolīziju normu noteikumiem. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi nebūtu jāpiemēro saistītajam līgumam.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.b punkts – ievadfrāze un a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā un |
| a) kad tā līguma kontekstā, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, viena vai otra puse izmanto savas tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu vai kad līgums nav spēkā vai nav saistošs, saistītajam līgumam piemērojamās valsts tiesību normas nosaka sekas attiecībā uz saistīto līgumu; |
Or. en
Pamatojums
Ja tā līguma kontekstā, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, viena vai otra puse izmanto savas tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu vai kad līgums nav spēkā vai nav saistošs, pušu saistības atbilstoši saistītajam līgumam būtu jāreglamentē ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.b punkts – b apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| b) kad tā līguma kontekstā, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, viena vai otra puse izmanto savas tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu vai kad līgums nav spēkā vai nav saistošs, pušu saistības atbilstoši saistītajam līgumam būtu jāreglamentē ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, tās pušu saistības atbilstoši līgumam, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, paliek neskartas, ja vien šī puse būtu noslēgusi līgumu, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, tikai saistītā līguma dēļ, vai būtu to darījusi tikai uz būtiski atšķirīgiem līguma noteikumiem, tāda gadījumā šai pusei ir tiesības izbeigt līgumu, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. |
Or. en
Pamatojums
Ja tā saistītā līguma kontekstā, kuru reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, viena vai otra puse izmanto savas tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu vai kad līgums nav spēkā vai nav saistošs, tas principa neietekmē pušu saistības atbilstoši līgumam, ko reglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, ja vien to nevar no pusēm sagaidīt. Šādā gadījumā patērētājam vajadzētu būt iespējai izbeigt arī pirkuma līgumu. Teksts minētās situācijas aprakstīšanai atbilst 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta tekstam par atkāpšanos no līguma.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.c Šā punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos par citām līgumā iekļautajām sastāvdaļām tiek uzskatīts, ka ir panākta vienošanās atbilstoši saistītam līgumam. |
Or. en
Pamatojums
Ar ierosināto tekstu precizē, ka tad, kad jaukta līguma gadījumos līgumā ir sastāvdaļa, kas neietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, piemēram, pārvadāšanas pakalpojumi, pakalpojumu operatīvā atbalsta līnijas, šī sastāvdaļa tiek uzskatīta par saistītu līgumu.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.d Ja līgums ietver citas sastāvdaļas, kas nav preču pārdošana, digitālā satura piegāde vai saistīto pakalpojumu sniegšana 5. panta izpratnē un šādas sastāvdaļas nav dalāmas un to cenu arī nevar sadalīt, Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izmantot attiecībā uz šādu līgumu. |
Or. en
Pamatojums
Šķiet, ka ir nepieciešams precizēt, ka gadījumos, kad jaukts līgums ietver sastāvdaļu, kas neietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, un kura nav nodalāma un tās cenu arī nevar sadalīt, Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izvēlēties.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izmantot līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, ja tirgotājs patērētājam piešķir vai apsola piešķirt patēriņa kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izmantot līgumiem starp tirgotāju un patērētāju, ja tāda paša veida preces, digitālo saturu vai saistītos pakalpojumus piegādā ilglaicīgi un patērētājs par šīm precēm, digitālo saturu vai saistītiem pakalpojumiem visu to piegādes laiku maksā pa daļām. | svītrots |
Or. en
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu ir spēkā tikai tad, ja patērētāja piekrišana ir sniegta skaidra izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma par piekrišanu noslēgt līgumu. Tirgotājs sniedz patērētājam šīs piekrišanas apstiprinājumu uz pastāvīga informācijas nesēja. | 2. Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu ir spēkā tikai tad, ja patērētāja piekrišana ir sniegta skaidra izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma par piekrišanu noslēgt līgumu, un ja ir izpildītas 9. panta paredzētās prasības. Tirgotājs sniedz patērētājam šīs piekrišanas apstiprinājumu uz pastāvīga informācijas nesēja. |
Or. en
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izvēlēties pa daļām, tos var izvēlēties tikai visā to kopumā. | 3. Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izvēlēties pa daļām, tos var izvēlēties tikai visā to kopumā. Attiecībās starp tirgotājiem var izvēlēties Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu ar nosacījumu, ka ar tiem nav aizliegta attiecīgo noteikumu izslēgšana. |
Or. en
Pamatojums
Šķiet, ka ir nepieciešams precizēt, ka Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus daļēji var izmantot attiecībā uz B2B līgumiem, bet puses nevar atteikties no tajos iekļautajām obligātajām prasībām.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, tikai Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus piemēro visiem jautājumiem, kas tajos regulēti. Ar nosacījumu, ka līgums ir noslēgts, Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi attiecas arī uz pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šā pienākuma neizpildes gadījumā. | 1. Ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, tikai Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus piemēro visiem jautājumiem, kas tajos regulēti, līgumtiesību režīma vietā, kas šādas vienošanās neesamības gadījumā regulētu līgumu tās tiesību sistēmas ietvaros, kas noteikta kā piemērojamās tiesības. |
Or. en
Pamatojums
Ar grozījumu skaidri paredz, ka Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi uzskatāmi par otru mehānismu ikvienas dalībvalsts tiesību sistēmas ietvaros. Tas ir daļa no grozījumu kopuma, kuri precizē saistību starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
11. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Kad puses, atsaucoties uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, uzsāk pārrunas vai citādā veidā veic sagatavošanās pasākumus līguma noslēgšanai, Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi attiecas arī uz pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šā pienākuma neizpildes gadījumā, kā arī citiem jautājumiem, kas ir svarīgi pirms līguma noslēgšanas. |
| Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošana, kā minēts pirmajā daļā, neskar tiesību aktus, kurus piemēro atbilstoši attiecīgajiem kolīziju normu noteikumiem, ja tirgotājs ir atsaucies arī uz citiem juridiskiem režīmiem. |
Or. en
Pamatojums
Ar ierosināto tekstu paredz, ka Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu jāattiecina arī uz stadiju pirms līguma noslēgšanas no brīža, kad puses atsaucas uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem sarunu gaitā, pretēji Komisijas priekšlikumā izvēlētajam risinājumam, saskaņā ar kuru Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos iekļautais pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas piemēro tikai pēc tam, kad līgums jau noslēgts, tas ir, ar atpakaļejošu spēku. Otrajā daļā ir precizēts, ka vienīgi tad, kad tirgotājs atstāj izvēles iespēju, vai viņš ir gatavs slēgt līguma atbilstoši Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem vai citādi piemērojamiem tiesību aktiem, līgumam jāatbilst abiem regulējumiem.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns) – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 11.a pants |
| Jautājumi, kurus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi |
| 1. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi regulē šādus jautājumus: |
| a) pienākumus sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas; |
| b) līguma noslēgšanu, tostarp formālās prasības; |
| c) tiesības atkāpties no līguma un šo tiesību īstenošanas sekas; |
| d) līguma apstrīdēšanu maldības, viltus un spaidu, kā arī negodīgas izmantošanas dēļ un šādas apstrīdēšanas sekas; |
| e) interpretāciju; |
| f) saturu un ietekmi, tostarp arī attiecīgā līguma saturu un ietekmi; |
| g) līguma noteikumu negodīguma izvērtējumu un tā sekas; |
| h) pušu tiesības un pienākumus; |
| i) kompensāciju līguma neizpildes gadījumā; |
| j) atlīdzināšanu atkāpšanās no līguma, tā izbeigšanas vai nesaistoša līguma gadījumā; |
| k) noilgumu un tiesību izmantošanas izslēgšanu; |
| l) pieejamās sankcijas gadījumā, ja nav ievērotas saistības un pienākumi, kas rodas to piemērošanas rezultātā. |
Or. en
Pamatojums
No jauna ierosinātais 11.a pants apvieno pozitīvu to jautājumu uzskaitījumu, kurus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi (1. punkts) kopā ar neizsmeļošu negatīvo uzskaitījumu par jautājumiem, kuri nav iekļauti, bet ir tikai pieminēti Komisijas priekšlikuma 27. apsvērumā (2. punkts). Mērķis ir paredzēt maksimālu skaidrību par to, kādus jautājumus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi un kurus regulē valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns) – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. Jautājumus, kas nav regulēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, regulē attiecīgie valsts tiesību aktu noteikumi, kurus piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 un Regulu (EK) Nr. 864/2007 vai saskaņā ar jebkurām citām piemērojamām kolīziju normām. Šādi jautājumi ietver: |
| a) juridiskas personas statusu; |
| b) līguma spēkā neesamību, kas izriet no rīcībspējas trūkuma, prettiesiskuma vai tādēļ, ka līgums ir pretrunā ar labiem tikumiem, izņemot gadījumus, kad minētie iemesli, kas ir prettiesiskuma vai netikumības pamatā, regulēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos; |
| c) līguma valodas noteikšanu; |
| d) diskriminācijas aizlieguma jautājumus; |
| e) pārstāvību; |
| f) līgumus ar vairākiem parādniekiem un kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju; |
| g) ieskaitu un apvienošanu; |
| h) īpašuma tiesības, tostarp īpašuma tiesību nodošanu; |
| i) intelektuālo īpašumu un |
| j) saistības, kas izriet no neatļautas darbības un jautājumu, vai konkurējošas prasības par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību var celt kopā. |
Or. en
Pamatojums
No jauna ierosinātais 11.a pants apvieno pozitīvu to jautājumu uzskaitījumu, kurus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi (1. punkts) kopā ar neizsmeļošu negatīvo uzskaitījumu par jautājumiem, kuri nav iekļauti, bet ir tikai pieminēti Komisijas priekšlikuma 27. apsvērumā (2. punkts). Mērķis ir paredzēt maksimālu skaidrību par to, kādus jautājumus regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi un kurus regulē valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns) – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3. Šis pants neskar nekādus trešā valstī spēkā esošus obligātus noteikumus, kuri var kļūt piemērojami saskaņā ar attiecīgajiem kolīziju normu noteikumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
14. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
14. pants | svītrots |
Paziņošana par spriedumiem, kuros piemērota šī regula |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai nekavējoties paziņo valstu tiesu galīgos spriedumus, kuros piemēroti šīs regulas noteikumi. |
|
2. Komisija izveido sistēmu, kas ļauj iepazīties ar informāciju par 1. punktā minētajiem spriedumiem un attiecīgiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Šī sistēma ir publiski pieejama. |
|
Or. en
(Sk. 186.a panta grozījumu; teksts ir grozīts)
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
15. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
15. pants | svītrots |
Pārskatīšana |
|
1. Līdz … [4 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par to, cik atzīti ir Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kādā mērā šie noteikumi ir pamats tiesvedībai un kāda ir situācija attiecībā uz patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un valsts tiesībām. Šajā informācijā iekļauj vispusīgu pārskatu par valsts tiesu praksi, ar ko interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. |
|
2. Līdz … [5 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīku ziņojumu, kurā pārskatīta šīs regulas darbība, cita starpā ņemot vērā jautājumu par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. |
|
Or. en
(Sk. 186.b panta grozījumu)
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
16. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
16. pants | svītrots |
Stāšanās spēkā un piemērošana |
|
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
2. To piemēro sākot ar [6 mēneši no spēkā stāšanās dienas]. |
|
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs. |
|
Or. en
(Sk. 186.f panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
Satura rādītājs
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Satura rādītājs ir svītrots |
Or. en
(Sk. grozījumu, ar kuru satura rādītājs iekļauts rezolutīvās daļas sākumā.)
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
II sadaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| II sadaļa |
| Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu regulējums |
Or. en
Pamatojums
Virkne grozījumu ir paredzēti, lai savienotu regulas ievaddaļu un pielikumu. Regulas un pielikuma sadalīšana, šķiet, ir radījusi neskaidrību un liekas nevajadzīga.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šā pienākuma neizpilde var liegt pārkāpējai pusei paļauties uz vai izmantot tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu, kas šai pusei būtu pretējā gadījumā, vai arī var padarīt šo pusi atbildīgu par zaudējumiem, kas tādējādi radīti otrai pusei. | 2. Šā pienākuma neizpilde var liegt pārkāpējai pusei paļauties uz vai izmantot tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu, kas šai pusei būtu pretējā gadījumā, bet tieši nedod tiesības uz kompensāciju par saistību neizpildi. |
Or. en
Pamatojums
Ar grozījumu skaidri paredz, ka Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi uzskatāmi par otru mehānismu ikvienas dalībvalsts tiesību sistēmas ietvaros. Tas ir daļa no grozījumu kopuma, kuri precizē saistību starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un Regulu Roma I.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
I pielikums – 9. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Jauktie līgumi | Līgumi, kuros iekļauti noteikumi par saistītiem pakalpojumiem |
Or. en
Pamatojums
Lai labāk nošķirtu gadījumus, uz kuriem attiecas šis noteikums, no tiem, kurus regulē ierosinātās Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu regulas 6. pants, ir grozīts nosaukums.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
I pielikums – 10. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šo pantu piemēro visiem paziņojumiem, ko sniedz saskaņā ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un līgumu. „Paziņošana” ietver informēšanu par jebkādu izteikumu, kura mērķis ir radīt tiesiskas sekas vai nodot informāciju tiesiskā nolūkā. | 1. „Paziņošana” ietver informēšanu par jebkādu izteikumu, kura mērķis ir radīt tiesiskas sekas vai nodot informāciju tiesiskā nolūkā. |
Or. en
Pamatojums
Formulējuma vienkāršošana. Pirmais teikums nešķiet nepieciešams, jo noteikuma vispārēja piemērošanu var secināt no tā, ka šis noteikums ir atrodams vispārējo noteikumu nodaļā.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
I pielikums – 11. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šā panta noteikumus piemēro laika aprēķināšanai jebkuram Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos paredzētam mērķim. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Vienkāršošana. Pirmais punkts nešķiet nepieciešams, jo noteikuma vispārēja piemērošanu var secināt no tā, ka šis noteikums ir atrodams vispārējo noteikumu nodaļā.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
I pielikums – 11. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš jāaprēķina no kāda noteikta notikuma, darbības vai laika, tad diena, kurā notiek šāds notikums vai darbība vai iestājas noteiktais laiks, netiek uzskatīta par ieskaitāmu attiecīgajā termiņā. |
Or. en
(Sk. 3. punkta grozījumu.)
Pamatojums
Tiek ierosināts mainīt punktu secību saskaņā ar Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus un kura ir iekļauti vispārējie noteikumi par laikposmu aprēķināšanu ES tiesību aktos.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
I pielikums – 11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš jāaprēķina no kāda noteikta notikuma, darbības vai laika, tad diena, kurā notiek šāds notikums vai darbība vai iestājas noteiktais laiks, netiek ieskaitīta attiecīgajā termiņā. | svītrots |
Or. en
(Sk. 1.a. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
I pielikums – 11. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Ja persona citai personai nosūta dokumentu, kurā noteikts termiņš, kādā adresātam jāsniedz atbilde vai jārīkojas kā citādi, bet nav norādīts, kad šis termiņš sākas, tad – ja nekas neliecina par pretējo – attiecīgo termiņu aprēķina no brīža, kad dokuments ir sasniedzis adresātu. | svītrots |
Or. en
(Sk. 7.a punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
I pielikums – 11. pants – 7.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 7.a Ja persona citai personai nosūta dokumentu, kurā noteikts termiņš, kādā adresātam jāsniedz atbilde vai jārīkojas kā citādi, bet nav norādīts, kad šis termiņš sākas, tad – ja nekas neliecina par pretējo – attiecīgo termiņu aprēķina no brīža, kad dokuments ir sasniedzis adresātu. |
Or. en
(Sk. 6. punkta grozījumu; teksts ir grozīts.)
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
I pielikums – 12. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Interpretējot vienpusējus izteikumus, kas pauž apņemšanos, piemēro 59. – 65. pantu, tos atbilstoši pielāgojot. | svītrots |
Or. en
(Sk. 58. panta 3.a punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
I pielikums – 12. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Vienpusējiem izteikumiem, kas pauž apņemšanos, piemēro atbilstoši pielāgotus 5. nodaļas noteikumus par gribas trūkumiem. | svītrots |
Or. en
(Sk. 48. panta 2. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
I pielikums – 24. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) līguma noteikumiem. | e) noteikumiem, pamatojoties uz kuriem tirgotājs ir gatavs noslēgt līgumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
I pielikums – 24. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Tirgotājam jānodrošina, lai 3. punkta e) apakšpunktā minētie līguma noteikumi būtu pieejami kā alfabēta burti vai citi skaidri saprotami simboli uz pastāvīga informācijas nesēja kopā ar atbalsta līdzekļiem, kas ļauj izlasīt tekstā ietverto informāciju un to reproducēt materiālā formā. | 4. Neskarot jebkādas stingrākas tādam tirgotājam izvirzītas prasības, kurš tirgojas ar patērētāju, viņam jānodrošina, lai 3. punkta e) apakšpunktā minētie līguma noteikumi būtu pieejami kā alfabēta burti vai citi skaidri saprotami simboli uz pastāvīga informācijas nesēja kopā ar atbalsta līdzekļiem, kas ļauj izlasīt tekstā ietverto informāciju un to reproducēt materiālā formā. |
Or. en
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
I pielikums – 24. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Tirgotājam, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez nepamatotas kavēšanās jāapliecina otras puses nosūtīta piedāvājuma vai piekrišanas saņemšana. | 5. Tirgotājam, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez nepamatotas kavēšanās jāapliecina otras puses nosūtīta piedāvājuma vai piekrišanas saņemšana. Šādā apliecinājumā atspoguļo piedāvājuma vai piekrišanas saturu. |
Or. en
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
I pielikums – 29. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Puse, kas nav ievērojusi kādu šajā nodaļā paredzētu pienākumu, ir atbildīga par pienākuma neievērošanas dēļ otrai pusei radītajiem zaudējumiem. | 1. Puse, kas nav ievērojusi kādu šajā nodaļā paredzētu pienākumu, saskaņā ar 16. nodaļu ir atbildīga par pienākuma neievērošanas dēļ otrai pusei radītajiem zaudējumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
I pielikums – 30. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Vienošanās var notikt, pieņemot piedāvājumu. Pieņemšanu var izteikt tieši vai ar cita veida izteikumiem vai rīcību. | 2. Vienošanās var notikt, pieņemot piedāvājumu. |
Or. en
Pamatojums
Formulējuma vienkāršošana. Priekšlikuma 34. panta 1. punktā jau ir norādīts, ka piekrišanu var sniegt gan izteikuma, gan rīcības veidā.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
I pielikums – 31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) tā saturs un noteiktība ir pietiekami, lai rastos līgums. | b) tā saturs un noteiktība ir pietiekami, lai rastos līgums. Darījumu attiecībās starp tirgotāju un patērētāju tiek uzskatīts, ka piedāvājuma saturs ir izklāstīts pietiekami un tas ir pietiekami konkrēts tikai tad, ja tas satur līguma priekšmetu, apjomu vai ilgumu un cenu. |
Or. en
Pamatojums
Attiecībā uz B2C līgumiem šķiet ir lietderīgi precizēt, kas tiek uzskatīts par piedāvājuma minimālo saturu.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
I pielikums – -48. pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -48. pants |
| Darbības joma |
| 1. Šo nodaļu piemēro attiecībā uz līguma apstrīdēšanu, ja puses nevar panākt vienošanos vai citu līdzīgu trūkumu dēļ. |
| 2. Šīs nodaļas noteikumus ar atbilstošiem pielāgojumiem piemēro piedāvājuma, akcepta, cita vienpusēja gribas izteikuma vai citas līdzīgas rīcības, kas apliecina nodomu, apstrīdēšanai. |
Or. en
(Attiecībā uz 2. punktu sk. 12. panta 4. punkta grozījumu.)
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
I pielikums – 48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) puse, ja nebūtu šīs maldības, nebūtu noslēgusi šo līgumu vai būtu to darījusi tikai uz būtiski atšķirīgiem līguma noteikumiem, un otra puse to zināja vai bija sagaidāms, ka tā zina; un | a) puse, ja nebūtu šīs maldības, nebūtu noslēgusi šo līgumu vai būtu to darījusi tikai uz būtiski atšķirīgiem līguma noteikumiem; |
Or. en
Pamatojums
Nav atbilstoši piesaistīt pusi pašas kļūdām, piemēram, pareizrakstības kļūdām, pieprasot otras puses līdzatbildību.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
I pielikums – 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) izraisīja šo maldību; | i) izraisīja šo maldību vai |
Or. en
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
I pielikums – 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ii) izraisīja līguma noslēgšanu maldības dēļ, neievērojot pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar 2. nodaļas 1. līdz 4. iedaļu; | ii) izraisīja līguma noslēgšanu maldības dēļ, neievērojot pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar 2. nodaļas 1. līdz 4. iedaļu, vai |
Or. en
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
I pielikums – 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
iv) pieļāva tādu pašu maldību. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Apstrīdēšanas tiesības kopīgas maldības dēļ šaja nodaļa neiederas. Šādu gadījumu risinājumu var rast, veicot interpretāciju vai mainot apstākļus.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
I pielikums – 49. pants – 3 punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Nosakot to, vai laba ticība un godprātība darījumos paredz, ka pusei jāatklāj konkrēta informācija, vērā jāņem visi apstākļi, tostarp šādi: | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Or. en
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
I pielikums – 49. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) informācijas acīmredzamā nozīme otrai pusei; un | e) informācijas iespējamā nozīme otrai pusei; un |
Or. en
Pamatojums
Teksts ir saskaņots ar 23. panta 2. punktu (par informācijas atklāšanu attiecībā uz precēm un saistītiem pakalpojumiem), kurā iekļauts līdzīgs katalogs. Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka informācijas svarīguma slieksnim otrajai pusei vajadzētu būt augstākam.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
I pielikums – 50.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 50.a pants |
| Trešās puses |
| 1. Ja kāda trešā puse, kuras vārdā persona rīkojas, ir atbildīga par, vai kura, ar šīs personas piekrišanu ir iesaistīta līguma sagatavošanā: |
| a) izraisa maldību vai zina par maldību, vai arī bija sagaidāms, ka tā zina par šo maldību, vai |
| b) apzināti rīkojusies ar viltu vai draudiem vai negodīgi izmanto situāciju, |
| saskaņā ar šo nodaļu paredzētās kompensācijas ir pieejamas tāpat kā tad, ja rīkojusies būtu atbildīgā persona vai tai būtu bijusi attiecīgā informācija, vai arī persona, kas dod piekrišanu. |
| 2. Ja trešā puse, kuras vārdā rīkojas persona un kura nav saņēmusi iesaistītās personas piekrišanu līguma sagatavošanai, ir apzināti rīkojusies ar viltu vai draudiem, šajā nodaļa paredzētās kompensācijas ir pieejamas, ja šāda persona zināja vai ja pamatoti varēja sagaidīt, ka tai jāzina attiecīgie fakti, vai apstrīdēšanas brīdī tā nav rīkojusies uz līguma pamata. |
Or. en
Pamatojums
Noteikums par trešo pušu maldību, viltu vai draudiem, kā arī negodīgu izmantošanu nebija iekļauts.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
I pielikums – 55. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pusei, kurai saskaņā ar šo nodaļu ir tiesības atkāpties no līguma vai kurai bija šādas tiesības, pirms tās zuda termiņa ierobežojuma vai apstiprinājuma dēļ, ir tiesības, neraugoties uz to, vai līgums ir vai nav spēkā, saņemt zaudējumu atlīdzību no otras puses par maldības, krāpšanas, draudu vai negodīgas izmantošanas rezultātā radītajiem zaudējumiem ar nosacījumu, ka otra puse zināja par attiecīgajiem apstākļiem vai bija sagaidāms, ka tā zina. | Pusei, kurai saskaņā ar šo nodaļu ir tiesības atkāpties no līguma vai kurai bija šādas tiesības, pirms tās zuda termiņa ierobežojuma vai apstiprinājuma dēļ, ir tiesības, neraugoties uz to, vai līgums ir vai nav spēkā, saskaņā ar 16. nodaļu saņemt zaudējumu atlīdzību no otras puses par maldības, krāpšanas, draudu vai negodīgas izmantošanas rezultātā radītajiem zaudējumiem ar nosacījumu, ka otra puse zināja par attiecīgajiem apstākļiem vai bija sagaidāms, ka tā zina. |
Or. en
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
I pielikums – 58. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Ja vienas puses nolūks bija piešķirt kādam līgumā lietotam izteicienam īpašu nozīmi, un līguma noslēgšanas laikā otrai pusei šis nolūks bija zināms vai bija sagaidāms, ka tā zina par šo nolūku, izteicienu interpretē saskaņā ar pirmās puses nolūku. | 2. Ja vienas puses nolūks bija piešķirt kādam līgumā lietotam izteicienam vai ekvivalentai rīcībai īpašu nozīmi, un līguma noslēgšanas laikā otrai pusei šis nolūks bija zināms vai bija sagaidāms, ka tā zina par šo nolūku, izteicienu vai ekvivalentu rīcību interpretē saskaņā ar pirmās puses nolūku. |
Or. en
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
I pielikums – 58. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Līgumā lietotos izteicienus interpretē, ņemot vērā visu līgumu kopumā. |
Or. en
(Sk. 60. panta grozījumu; teksts ir grozīts.)
Pamatojums
Virkne grozījumu izdarīti, lai no jauna sakārtotu noteikumus attiecībā uz interpretāciju, lai šī nodaļa būtu vieglāk saprotama un izmantojama.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
I pielikums – 58. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Šīs nodaļas noteikumus ar atbilstošiem pielāgojumiem piemēro piedāvājuma, akcepta, cita vienpusēja gribas izteikuma vai citas līdzīgas rīcības, kas apliecina nodomu, interpretēšanai. |
Or. en
(Sk. 12. panta 3. punkta grozījumu; teksts ir grozīts)
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums – 59. pants – a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) apstākļiem, kādos tas noslēgts, ietverot sarunas pirms līguma slēgšanas, | a) apstākļus, kādos līgums noslēgts; |
Or. en
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
I pielikums – 59. pants – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) pušu rīcībai, arī tai, kas seko pēc līguma noslēgšanas, | b) pušu rīcībai pirms un pēc līguma noslēgšanas, kā arī šīs noslēgšanas gaitā, |
Or. en
Pamatojums
Teksta precizējums.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
I pielikums – 59. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) interpretācijai, ko puses jau sniegušas par izteicieniem, kas ir tādi paši vai līdzīgi līgumā izmantotajiem, | c) interpretācijai, ko puses iepriekš sniegušas par izteicieniem, kas ir tādi paši vai līdzīgi līgumā izmantotajiem, |
Or. en
Pamatojums
Teksta precizējums.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
I pielikums – 60. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
60. pants | svītrots |
Atsauce uz līgumu kopumā |
|
Līgumā lietotie izteicieni jāinterpretē, ņemot vērā visu līgumu kopumā. |
|
Or. en
(Sk. 58. panta 3.a punkta grozījumu)
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
I pielikums – 61.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 61.a pants |
| Priekšroka interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma noteikumi paliek spēkā |
| Interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma noteikumi paliek spēkā, dodama priekšroka pretstatā interpretācijai, kurai ir pretējas sekas. |
Or. en
(Sk. 63. panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
I pielikums – 61.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 61.b pants |
| Interpretācija par labu patērētājiem |
| 1. Ja līgumā starp tirgotāju un patērētāju ir šaubas par kāda līguma noteikuma nozīmi, priekšroka ir patērētājam vislabvēlīgākai interpretācijai, ja vien noteikumu līgumā nav iekļāvis pats patērētājs. |
| 2. Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas, tādējādi pasliktinot patērētāja stāvokli. |
Or. en
(Sk. 64. panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
I pielikums – 62. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Atsevišķi apspriestu līguma noteikumu pārākums | Līguma noteikumi, kurus puses nav atsevišķi apspriedušas |
Or. en
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
I pielikums – 62. pants – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Ja situācijā, kuru nevar atrisināt saskaņā ar 61.b pantu, rodas šaubas par kāda līguma noteikuma nozīmi, kas nav atsevišķi apspriests 7. panta izpratnē, priekšroka ir interpretācijai par ļaunu tai pusei, kas ierosinājusi šo noteikumu. |
Or. en
(Sk. 65. panta grozījumu.)
Pamatojums
65. pants ir iekļauts 62. pantā, jo tekstu var saprast skaidrāk un ir vieglāk lasīt, ja visi noteikumi par tādu līguma noteikumu interpretāciju, kuri nav atsevišķi apspriesti, ir ietverti vienā pantā. Formulējums ir precizēts.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
I pielikums – 63. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
63. pants | svītrots |
Priekšroka interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma noteikumi paliek spēkā |
|
Interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma noteikumi paliek spēkā, dodama priekšroka pretstatā interpretācijai, kurai ir pretējas sekas. |
|
Or. en
(Sk. 61.a panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
I pielikums – 64. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
64. pants | svītrots |
Interpretācija par labu patērētājiem |
|
1. Ja līgumā starp tirgotāju un patērētāju ir šaubas par kāda līguma noteikuma nozīmi, priekšroka ir patērētājam vislabvēlīgākai interpretācijai, ja vien noteikumu līgumā nav iekļāvis pats patērētājs. |
|
2. Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
|
Or. en
(Sk. 65.b panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
I pielikums – 65. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
65. pants | svītrots |
Interpretācija par ļaunu tam, kas ierosinājis līguma noteikumu |
|
Ja līgumā, kam nav piemērojams 64. pants, ir šaubas par tāda līguma noteikuma nozīmi, kas pušu starpā nav atsevišķi apspriests 7. panta izpratnē, priekšroka ir interpretācijai par ļaunu tam, kas ierosinājis šo noteikumu. |
|
Or. en
(Sk. 62. panta 1.a punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
I pielikums – II sadaļa – III daļa – 7. nodaļa – 1. iedaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi |
Or. en
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
I pielikums – 67. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Paražas un prakse pusēm nav saistošas, ciktāl tās ir pretrunā līguma noteikumiem, ko puses ir atsevišķi apspriedušas, vai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu imperatīvajiem noteikumiem. | 3. Paražas un prakse pusēm nav saistošas, ciktāl tās ir pretrunā ar pušu vienošanos vai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu imperatīvajiem noteikumiem. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
I pielikums – 68. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Noteikumam, kas atvasināts saskaņā ar 1. punktu, cik vien iespējams jābūt tādam, lai īstenotu to, par ko visticamāk attiecīgā gadījumā būtu vienojušās puses, ja tās būtu izskatījušas šo jautājumu. | 2. Noteikumam, kas atvasināts saskaņā ar 1. punktu, cik vien iespējams jābūt tādam, lai īstenotu to, par ko visticamāk attiecīgā gadījumā būtu vienojušās puses. |
Or. en
Pamatojums
Formulējuma vienkāršošana.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
I pielikums – 69. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja tirgotājs pirms līguma noslēgšanas otrai pusei vai publiski izsakās par to, kas tam saskaņā ar līgumu jāpiegādā, šis izteikums kļūst par līguma noteikumu, izņemot gadījumus, kad: | 1. Ja tirgotājs vai persona, kas iesaistīta tirgotāja reklāmas vai tirgvedības pasākumos, pirms līguma noslēgšanas otrai pusei vai publiski izsakās par to, kas tam saskaņā ar līgumu jāpiegādā, šis izteikums kļūst par līguma noteikumu, izņemot gadījumus, kad: |
Or. en
(Sk. 2. punkta grozījumu.)
Pamatojums
Lai vienkāršotu šā panta struktūru, 2. punkts ir iekļauts 1. punktā.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
I pielikums – 69. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šā panta 1. punktā tādas personas izteikumu, kas iesaistīta tirgotāja reklāmas vai tirgvedības pasākumos, uzskata par tirgotāja izteikumu. | svītrots |
Or. en
(Sk. 1. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
I pielikums – 70. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
70. pants | svītrots |
Pienākums pievērst uzmanību līguma noteikumiem, kas nav atsevišķi apspriesti |
|
1. Ja līguma noteikumus līgumā iekļauj tikai viena puse un tos atsevišķi neapspriež 7. panta izpratnē, tā var atsaukties uz šiem noteikumiem pret otru pusi tikai tad, ja otra puse par tiem zināja vai ja puse, kas tos ierosināja, saprātīgā veidā centās pievērst otras puses uzmanību šiem noteikumiem pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas laikā. |
|
2. Šā panta izpratnē tirgotāja un patērētāja attiecībās līguma noteikumiem nav pievērsta pietiekama patērētāja uzmanība, ja līguma dokumentā tikai ietverta atsauce uz tiem, pat tad, ja patērētājs dokumentu paraksta. |
|
3. Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
|
Or. en
(Sk. 76.a panta grozījumu. Teksts ir grozīts.)
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
I pielikums – 71. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
71. pants | svītrots |
Papildu maksājumi līgumos starp tirgotāju un patērētāju |
|
1. Līgumā starp tirgotāju un patērētāju patērētājam nav saistošs līguma noteikums, kas liek patērētājam veikt maksājumu papildus noteiktajai atlīdzībai par tirgotāja galveno līgumsaistību, jo īpaši, ja noteikums ir iekļauts līgumā, izmantojot iepriekš formulētas iespējas, kuras patērētājam jānoraida, lai izvairītos no papildu maksājuma, izņemot gadījumu, kad patērētājs ir īpaši piekritis šādam papildu maksājumam pirms līgums ir kļuvis tam saistošs. Ja patērētājs ir veicis papildu maksājumu, patērētājs var to atgūt. |
|
2. Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
|
Or. en
(Sk. 76.b panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
I pielikums – 74. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. | 2. Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
Or. en
Pamatojums
Lai pārmērīgi neierobežotu līgumu brīvību darījumos starp uzņēmumiem, 74. pants būtu obligāti jāpiemēro tikai uzņēmumu līgumos ar patērētājiem.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
I pielikums – II sadaļa – III daļa – 7. nodaļa – 2. iedaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. iedaļa Īpaši noteikumi līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem |
Or. en
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.a pants (jauns) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 76.a pants |
| Pienākums pievērst uzmanību līguma noteikumiem, kas nav atsevišķi apspriesti |
Or. en
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.a pants – 1. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1. Vērsties pret patērētāju, atsaucoties uz līguma noteikumiem, kurus līgumā iekļāvis tirgotājs un kuri nav atsevišķi apspriesti 7. panta izpratnē, var tikai tad, ja patērētājs par tiem zināja vai ja tirgotājs atbilstošā veidā centās pievērst tiem patērētāja uzmanību pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas laikā. |
Or. en
(Sk. 70. panta 1. punkta grozījumu.)
Pamatojums
Šķiet, ka, noslēdzot uzņēmumu un patērētāju līgumus, ir pietiekami paredzēt tikai pienākumu vērst uzmanību uz līguma noteikumiem, kuri nav atsevišķi apspriesti. Ir ņemtas vērā arī bažas, kas paustas attiecībā uz šā noteikumu piemērošanu, noslēdzot līgumus starp uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.a pants – 2. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. Saskaņā ar šo pantu patērētāja uzmanība līguma noteikumiem nav tikusi pievērsta pietiekami, ja vien tie: |
| a) nav tikuši izklāstīti veidā, kas ir piemērots, lai pievērstu patērētāja uzmanību to esamībai; un |
| b) tirgotājs pirms līguma noslēgšanas tos nav sniedzis vai darījis pieejamus patērētājam veidā, kas nodrošina patērētājam iespēju tos saprast. |
Or. en
(Sk. 70. panta 2. punkta grozījumu. Teksts ir grozīts.)
Pamatojums
Ir pausta kritika par to, ka 70. panta 2. punkts paredz tikai tādu rīcību, kas nav pietiekama, lai vērstu patērētāja uzmanību uz līguma noteikumiem. Jaunā ierosinātā teksta mērķis ir norādīt, kas jādara, lai šo pienākumu izpildītu, t. i., tirgotājs, kas līgumā iekļāvis atsevišķi neapspriestus līguma noteikumus, var vērsties pret patērētāju, atsaucoties uz šiem noteikumiem, tikai tad, ja tirgotājs tos ir izklāstījis veidā, kas ir piemērots, lai patērētājs pievērstu uzmanību to esamībai, un kas ļauj patērētājam tos saprast pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas laikā.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.a pants – 3. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3. Ja līguma dokumentā ietverta tikai atsauce uz līguma noteikumiem, uzskata, ka patērētāja uzmanība tiem nav tikusi pietiekami pievērsta, pat ja patērētājs paraksta līguma dokumentu. |
Or. en
(Sk. 70. panta 2. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.a pants – 4. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4. Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
Or. en
Pamatojums
Sk. 70. panta 3. punkta grozījumu.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
I pielikums – 76.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 76.b pants |
| Papildu maksājumi līgumos starp tirgotāju un patērētāju |
| 1. Līgumā starp tirgotāju un patērētāju patērētājam nav saistošs līguma noteikums, kas liek patērētājam veikt maksājumu papildus noteiktajai atlīdzībai par tirgotāja galveno līgumsaistību, jo īpaši, ja noteikums ir iekļauts līgumā, izmantojot iepriekš formulētas iespējas, kuras patērētājam jānoraida, lai izvairītos no papildu maksājuma, izņemot gadījumu, kad patērētājs ir nepārprotami piekritis šādam papildu maksājumam, pirms līgums ir kļuvis tam saistošs. Ja patērētājs ir veicis papildu maksājumu, patērētājs var to atgūt. |
| 2. Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. |
Or. en
(Sk. 71. panta grozījumu.)
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
I pielikums – 86. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses, pretēji labai ticībai un godprātībai darījumos. | b) tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no ierastās komercprakses, pretēji labai ticībai un godprātībai darījumos. |
Or. en
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
I pielikums – 88. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pusei, kura nevar izpildīt savas saistības, ir pienākums nodrošināt, ka paziņojums par šķērsli un tā ietekmi uz spēju izpildīt saistības sasniedz otru pusi bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad pirmā puse ir uzzinājusi par šiem apstākļiem vai bija sagaidāms, ka tā ir uzzinājusi. Otrai pusei ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies šā pienākuma pārkāpšanas rezultātā. | 3. Pusei, kura nevar izpildīt savas saistības, ir pienākums nodrošināt, ka paziņojums par šķērsli un tā ietekmi uz spēju izpildīt saistības sasniedz otru pusi bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad pirmā puse ir uzzinājusi par šiem apstākļiem vai bija sagaidāms, ka tā ir uzzinājusi. Saskaņā ar 16. nodaļu otrai pusei ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies šā pienākuma pārkāpšanas rezultātā. |
Or. en
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
I pielikums – 89. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) cietusī puse nav uzņēmusies un nevar saprātīgi uzskatīt, ka tā būtu uzņēmusies, šo apstākļu izmaiņu risku. | c) cietusī puse, kas paļāvusies uz apstākļu maiņu, nav uzņēmusies un nevar saprātīgi uzskatīt, ka tā būtu uzņēmusies šo apstākļu izmaiņu risku. |
Or. en
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
I pielikums – 91. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) nodot preču īpašumtiesības, ietverot arī materiālo datu nesēju, uz kura piegādā digitālo saturu; | b) nodot vai apņemties nodot preču īpašumtiesības, ietverot arī materiālo datu nesēju, uz kura piegādā digitālo saturu; |
Or. en
Pamatojums
Ņemot vērā jauno iekļauto 91.a pantu par īpašumtiesību saglabāšanu, ar šo papildinājumu tiek precizēts, ka īpašumtiesības nav jānodod tūlīt (kas izslēgtu īpašumtiesību saglabāšanu).
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
I pielikums – 91.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 91.a pants |
| Īpašumtiesību saglabāšana |
| Ja ir panākta vienošanās par īpašumtiesību saglabāšanas klauzulu, pārdevējam nav pienākuma nodot preču īpašumtiesības, līdz pircējs ir izpildījis pienākumu maksāt cenu, kā noteikts šajā klauzulā. |
Or. en
Pamatojums
Teksta papildināšana ar īpašumtiesību saglabāšanas klauzulu izriet no praktiskas nepieciešamības. Jaunais ierosinātais formulējums precizē, ka puses, vienojoties par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanu līgumam, var vienoties par īpašumtiesību saglabāšanas klauzulu. Ierosinātais formulējums, līdzīgi kā Maksājumu kavējumu direktīvas 9. pants, uzsver īpašumtiesību saglabāšanas klauzulā ietverto pienākuma aspektu, jo ar īpašumtiesībām saistītās materiālo tiesību normas uz tās darbības jomu neattiecas.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
I pielikums – 95. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja piegādes laiku nevar noteikt citādi, preces vai digitālo saturu jāpiegādā bez nepamatotas kavēšanās pēc līguma noslēgšanas. | 1. Ja piegādes laiku nevar noteikt citādi, preces vai digitālais saturs jāpiegādā pieņemamā laika posmā pēc tam, kad ir noslēgts līgums. |
Or. en
Pamatojums
Izmaiņas ierosinātas, lai pielāgotu šo noteikumu Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 33. panta c) punktam. Šā panta 2. punkts, kurā iekļauts noteikums par līgumiem starp tirgotāju un patērētāju un kurā noteikts 30 dienu piegādes termiņš, paliek nemainīgs.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
I pielikums – 98. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
98. pants | svītrots |
Ietekme uz riska nodošanu |
|
Piegādes ietekmi uz riska nodošanu regulē 14. nodaļa. |
|
Or. en
Pamatojums
Šis noteikums nosaka acīmredzamo, un tāpēc nav nepieciešams.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
I pielikums – 100. pants – g punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) jābūt ar tādām īpašībām un tehniskajām spējām, kādas pircējs var sagaidīt. Nosakot, ko pircējs var sagaidīt no digitālā satura, jāņem vērā, vai digitālais saturs ir piegādāts par maksu. | g) jābūt ar tādām īpašībām un tehniskajām spējām, kādas pircējs var sagaidīt saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Nosakot, ko pircējs var sagaidīt no digitālā satura, jāņem vērā, vai digitālais saturs piegādāts pret cenas samaksu vai kāda līgumā paredzēta pienākuma izpildi. |
Or. en
Pamatojums
Atsauce uz 5. pantu ļauj precizēt, ka saskaņā tieši ar šo pantu ir jānosaka, ko pircējs var sagaidīt. Atsauce uz „līgumā paredzēta pienākuma izpildi” iekļauta ierosināto 107. panta grozījumu dēļ.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
I pielikums – 102. pants – 3. un 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Līgumos starp uzņēmējiem 2. punktu nepiemēro, ja pircējs līguma noslēgšanas brīdī zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina, par tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām. | 3. Šā panta 2. punktu nepiemēro, ja |
| a) līgumos starp uzņēmējiem pircējs līguma noslēgšanas brīdī zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina par tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām; |
4. Līgumos starp tirgotāju un patērētāju 2. punktu nepiemēro, ja patērētājs līguma noslēgšanas brīdī zināja par tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām. | b) līgumos starp tirgotāju un patērētāju patērētājs līguma noslēgšanas brīdī zināja par tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām. |
Or. en
Pamatojums
Panta struktūras vienkāršošana.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
I pielikums – 103. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
103. pants | svītrots |
Digitālā satura atbilstības ierobežojumi |
|
Digitālo saturu neuzskata par neatbilstīgu līgumam tikai tāpēc vien, ka pēc līguma noslēgšanas ir kļuvis pieejams atjaunots digitālais saturs. |
|
Or. en
Pamatojums
Šis noteikums drīzāk izraisa pārpratumus, nevis precizē jautājumu. 100. pantā ir ietverti vispārēji noteikumi, kas jāpiemēro, lai noteiktu atbilstību vai neatbilstību.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
I pielikums – 106. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja pārdevējs nepilda savas saistības, pircējs var izmantot jebkuru no šīm iespējām: | 1. Ja pārdevējs nepilda savas saistības, pircējs gadījumos, kad tiek izpildītas īpašas prasības attiecībā uz konkrētiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, var izmantot jebkuru no šīm iespējām: |
Or. en
Pamatojums
Precizējums tam, ka 1. punkts ir tikai vispārīgs noteikums, kurā uzskaitīti iespējamie tiesību aizsardzības līdzekļi saistību neizpildes gadījumā. Attiecībā uz konkrētiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tiek piemērotas īpašas prasības.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
I pielikums – 106. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – ievadfrāze un i punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) pārdevēja tiesības novērst trūkumus neierobežo pircēja tiesības; un | a) pārdevēja tiesības novērst trūkumus neierobežo pircēja tiesības, izņemot gadījumus, kad |
| i) tie attiecas uz tādām precēm vai digitālo saturu, ko ražo, izgatavo vai pārveido atbilstoši patērētāja specifikācijām vai kas ir nepārprotami personalizētas, vai |
Or. en
Pamatojums
Kā paredzēts Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, patērētājam ir tiesības visos preču pārdošanas vai digitālā satura piegādes gadījumos nekavējoties izbeigt līgumu nenozīmīgas neatbilstības dēļ (114. panta 2. punkts), bet saistītā pakalpojuma līguma gadījumā viņam ir jāļauj novērst trūkumus (155. panta 2. punkts). Tādējādi tiesības novērst trūkumus neierobežo pircēja tiesības tādu pirkuma līgumu gadījumos, kuri faktiski satur pakalpojuma elementu, piemēram, pēc individuāla pasūtījuma izgatavotu vai personalizētu preču (piem., pēc pasūtījuma izgatavots apģērba) vai digitālā satura pārdošana. Ierosinātais grozījums vajadzīgs, lai veiktu nepieciešamo pielāgojumu.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
I pielikums – 106. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – ii punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1. alternatīva [119. panta un 174. panta 1.–1.b punkta grozījumiem alternatīvs grozījums] |
| ii) pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem, kad risks ir pārgājis uz patērētāju, patērētājs informē tirgotāju par neatbilstību. |
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums ir viens no grozījumiem, kas saistīti ar vairākām alternatīvām, kuras referenti vēlas apspriest saistībā ar pielāgojumiem attiecībā uz līdzsvaru starp pircēja tiesībām izbeigt līgumu un pārdevēja tiesībām novērst trūkumus. Referenti vēlas uzsvērt, ka šie varianti ir ierosināti kā alternatīvas un nekādā gadījumā nav jāizskata kumulatīvi. Šis grozījums paredz noteikt sešu mēnešu termiņu pēc tam, kad risks ir pārgājis uz pircēju; izbeidzoties šim termiņam, pircējam būtu jāpiekrīt trūkumu novēršanai.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
I pielikums – 106. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Ja pārdevēja neizpilde ir attaisnota, pircējs var izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, izņemot izpildes pieprasīšanu un zaudējumu atlīdzību. | 4. Ja pārdevēja neizpilde ir attaisnota, pircējs var izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, izņemot zaudējumu atlīdzību. |
Or. en
Pamatojums
Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos paredzētajam patērētāju aizsardzības līmenim nevajadzētu būt zemākam par minimālo standartu, kas noteikts Patēriņa preču pārdošanas direktīvā (3. panta 5. punktā); tas būtu zemāks, ja pārdevējs varētu atteikties novērst preču bojājumus vai aizstāt preces gadījumā, kad neatbilstošu preču piegāde tiek attaisnota.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
I pielikums – 107. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Tiesību aizsardzības līdzekļu ierobežojumi attiecībā uz digitālo saturu, ko nepiegādā pret samaksu | Tiesību aizsardzības līdzekļu ierobežojumi attiecībā uz digitālo saturu, ko nepiegādā pret cenas samaksu vai jebkāda cita līgumā paredzēta pienākuma izpildi |
| - 1. Ja digitālo saturu piegādā nevis pret cenas samaksu, bet pret kāda līgumā paredzēta cita pienākuma izpildi, pircējs var izmantot jebkuru 106. panta 1. punktā norādīto tiesību aizsardzības līdzekli, izņemot d) apakšpunktā minēto cenas samazināšanu. |
Ja digitālo saturu nepiegādā pret samaksu, pircējs nevar izmantot 106. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos tiesību aizsardzības līdzekļus. Pircējs var tikai prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 106. panta 1. punkta e) apakšpunktu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts pircēja īpašumam, ietverot aparatūru, programmatūru un datus, piegādātā digitālā satura neatbilstības dēļ, izņemot peļņas zudumu minētā kaitējuma rezultātā. | 1. Ja digitālo saturu nepiegādā pret kāda līgumā paredzēta pienākuma izpildi, pircējs nevar izmantot 106. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos tiesību aizsardzības līdzekļus. Pircējs var tikai prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 106. panta 1. punkta e) apakšpunktu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts pircēja īpašumam, ietverot aparatūru, programmatūru un datus, piegādātā digitālā satura neatbilstības dēļ, izņemot peļņas zudumu minētā kaitējuma rezultātā. |
Or. en
Pamatojums
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus piemēro arī gadījumos, kad digitālais saturs netiek piegādāts pret cenas samaksu (5. panta b) punkts). Tomēr ierosinātais 107. pants pārāk daudz ierobežo pircējam paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, un netiek ņemti vērā gadījumi, kad pircējs nevis veic samaksu naudā, bet izpilda kādu līgumā paredzētu pienākumu, piemēram, sniedz personas datus. Šādos gadījumos 1. punkts ļauj izmantot visus Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, izņemot cenas samazināšanu (jo nekāda nauda nav maksāta). Panta 2. punktā ir saglabāts tiesību aizsardzības līdzekļu ierobežojums attiecībā uz zaudējumu atlīdzību, taču tikai gadījumos, ja digitālais saturs tiešām tika piegādāts bez maksas.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
I pielikums – 109. pants – 4. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -a) pircējs ir patērētājs un saskaņā ar 106. panta 3. punkta a) apakšpunktu pārdevēja tiesības novērst trūkumus neirobežo pircēja tiesību aizsardzības līdzekļus; |
Or. en
(Izmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar 106. panta 3. punkta a) apakšpunkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
I pielikums – 109. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Pārdevējam ir saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai. | 5. Pārdevējam ir saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai. Līgumos starp tirgotāju un patērētāju noteiktais termiņš nepārsniedz 30 dienas. |
Or. en
Pamatojums
Ir lietderīgi līgumos starp tirgotāju un patērētāju noteikt termiņu trūkumu novēršanai. Šis 30 dienu termiņš atbilst piegādes periodam, kas paredzēts līgumos starp tirgotāju un patērētāju (95. panta 2. punkts).
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
I pielikums – 109. pants – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. Neraugoties uz trūkumu novēršanu, pircējs saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par kavējumu, kā arī par jebkādu trūkumu novēršanas izraisītu vai nenovērstu kaitējumu. | 7. Neraugoties uz trūkumu novēršanu, pircējs saskaņā ar 16. nodaļu saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par kavējumu, kā arī par jebkādu trūkumu novēršanas izraisītu vai nenovērstu kaitējumu. |
Or. en
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
I pielikums – 110. pants – 1. un 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pircējam ir tiesības pieprasīt no pārdevēja saistību izpildi. | 1. Pircējam ir tiesības pieprasīt no pārdevēja saistību izpildi, ietverot līgumam neatbilstošas izpildes novēršanu bez maksas. |
2. Pieprasāmā izpilde ietver līgumam neatbilstošas izpildes novēršanu bez maksas. |
|
Or. en
Pamatojums
Noteikuma struktūras vienkāršošana.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
I pielikums – 119. pants – 1. un 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. alternatīva [106. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļai un 174. panta 1.–1.b punkta grozījumiem alternatīvs grozījums] |
1. Pircējs zaudē tiesības izbeigt līgumu saskaņā ar šo iedaļu, ja paziņojums par līguma izbeigšanu nav nosūtīts saprātīgā termiņā kopš šo tiesību rašanās vai no brīža, kad pircējs uzzināja par saistību neizpildi vai bija sagaidāms, ka tas ir uzzinājis, atkarībā no tā, kurš no minētajiem apstākļiem ir vēlāk. | 1. Pircējs zaudē tiesības izbeigt līgumu saskaņā ar šo iedaļu, ja paziņojums par līguma izbeigšanu nav nosūtīts saprātīgā termiņā kopš šo tiesību rašanās vai no brīža, kad pircējs uzzināja par saistību neizpildi vai — ja pircējs ir tirgotājs — bija sagaidāms, ka pircējs ir uzzinājis, atkarībā no tā, kurš no minētajiem apstākļiem ir vēlāk. |
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro: | 2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja izpilde vispār nav piedāvāta. |
a) ja pircējs ir patērētājs; vai |
|
b)izpilde vispār nav piedāvāta. |
|
Or. en
Pamatojums
This amendment belongs to a set of amendments concerning several alternatives the rapporteurs wish to put to discussion regarding adjustments as regards the balance between the buyer's right to termination and the seller's right to cure. The rapporteurs wish to underline that these options are proposed alternatively and by no means cumulatively. The present amendment extends the requirement that notice of termination must be given within reasonable time after the buyer became aware of non-performance to B2C contracts (whereas expected knowledge remains relevant for B2B contracts only).
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
I pielikums – 120. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pircējs, kurš samazina cenu, nevar pieprasīt arī atlīdzību par zaudējumiem, kas ir kompensēti ar cenas samazinājumu, bet saglabā tiesības uz zaudējumu atlīdzību par jebkādiem turpmāk ciestiem zaudējumiem. | 3. Pircējs, kurš samazina cenu, saskaņā ar 16. nodaļu nevar pieprasīt arī atlīdzību par zaudējumiem, kas ir kompensēti ar cenas samazinājumu, bet saglabā tiesības uz zaudējumu atlīdzību par jebkādiem turpmāk ciestiem zaudējumiem. |
Or. en
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
I pielikums – 121. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Līgumā starp tirgotājiem ir sagaidāms, ka pircējs pārbauda preces vai liek tās pārbaudīt tik īsā termiņā, cik vien var uzskatīt par saprātīgu un kas nepārsniedz 14 dienas no preču vai digitālā satura piegādes vai saistītā pakalpojuma sniegšanas. | 1. Līgumā starp tirgotājiem ir sagaidāms, ka pircējs pārbauda preces vai digitālo saturu vai liek tos pārbaudīt tik īsā termiņā, cik vien var uzskatīt par saprātīgu un kas nepārsniedz 14 dienas no preču vai digitālā satura piegādes vai saistītā pakalpojuma sniegšanas. |
Or. en
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
I pielikums – 122. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Līgumā starp tirgotājiem pircējs nevar atsaukties uz neatbilstību, ja pircējs saprātīgā termiņā nenosūta pārdevējam paziņojumu, precizējot neatbilstības raksturu. | 1. Līgumā starp tirgotājiem pircējs nevar atsaukties uz neatbilstību, ja pircējs saprātīgā termiņā nenosūta pārdevējam paziņojumu, precizējot neatbilstības raksturu. Tomēr pircējs var samazināt cenu vai pieprasīt zaudējumu atlīdzību, izņemot par neiegūto peļņu, ja tam ir pamatots attaisnojums par nespēju nosūtīt pieprasīto paziņojumu. |
Or. en
Pamatojums
Papildinājums atbilst Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 44. pantam.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
I pielikums – 123. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Līgumiem par digitālā satura piegādi nepiemēro 1. punkta a) apakšpunktu, ja digitālo saturu nepiegādā pret cenas samaksu. | 2. Līgumiem par digitālā satura piegādi |
| a) nepiemēro 1. punkta a) apakšpunktu, ja digitālo saturu nepiegādā pret cenas samaksu; |
| b) nepiemēro 1. punkta b) apakšpunktu, ja digitālais saturs netiek piegādāts, izmantojot materiālu datu nesēju. |
Or. en
Pamatojums
Ir lietderīgi paredzēt izņēmumu no pircēja pienākuma pieņemt piegādi gadījumos, kad digitālsi saturs nav piegādāts, izmantojot materiālu datu nesēju. Tāds digitālais saturs var kaitēt pircējam; un pārdevējam netiek radītas nekādas glabāšanas izmaksas. Tādējādi pircējam nevajadzētu būt pienākumam pieņemt piegādi.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
I pielikums – 127. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Ja pārdevējs pieņem trešās puses maksājumu apstākļos, kuri nav paredzēti 1. vai 2. punktā, pircējs ir atbrīvots no atbildības pret pārdevēju, bet pārdevējs ir atbildīgs par visiem zaudējumiem, ko pircējam radījusi šāda pieņemšana. | 4. Ja pārdevējs pieņem trešās puses maksājumu apstākļos, kuri nav paredzēti 1. vai 2. punktā, pircējs ir atbrīvots no atbildības pret pārdevēju, bet pārdevējs saskaņā ar 16. nodaļu ir atbildīgs par visiem zaudējumiem, ko pircējam radījusi šāda pieņemšana. |
Or. en
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
I pielikums – 131. pants – 1 punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja pircējs nepilda savas saistības, pārdevējs var izmantot jebkuru no šīm iespējām: | 1. Ja pircējs nepilda savas saistības, pārdevējs gadījumos, kad tiek izpildītas īpašas prasības attiecībā uz konkrētiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, var izmantot jebkuru no šīm iespējām: |
Or. en
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
I pielikums – 131. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Ja pircēja neizpilde ir attaisnota, pārdevējs var izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, izņemot izpildes pieprasīšanu un zaudējumu atlīdzību. | 2. Ja pircēja neizpilde ir attaisnota, pārdevējs var izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, izņemot zaudējumu atlīdzību. |
Or. en
Pamatojums
Izmaiņas izdarītas, ņemot vērā 106 panta 4. punktā izdarītos pielāgojumus.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
I pielikums – 143. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Riska nodošanas laiks | Riska pārnešana līgumos starp tirgotājiem |
Or. en
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
I pielikums – 143. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Uz 1. punktu attiecas 144., 145. un 146. pants. | 2. Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā un pircējs par to ir informēts, risks tiek pārnests uz pircēju brīdī, kad precēm vai digitālajam saturam bija jābūt pieņemtām, ja vien pircējam nav bijušas tiesības apturēt piegādes pieņemšanu saskaņā ar 113. pantu. |
| Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā vietā, kas nav pārdevēja uzņēmējdarbības vieta, risks tiek pārnests brīdī, kad ir pienācis piegādes termiņš un pircējs ir informēts par faktu, ka preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā šajā vietā. |
Or. en
(Sk. 144. panta grozījumu.)
Pamatojums
Lai vienkāršotu 3.sadaļas noteikumus, tie ir apvienoti vienā pantā.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
I pielikums – 143. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Pirkuma līgumā, kurā paredzēta preču pārvadāšana, neatkarīgi no tā, vai pārdevējs ir pilnvarots paturēt dokumentus, ar kuriem uzrauga iespēju rīkoties ar precēm, |
| a) risks tiek pārnests uz pircēju brīdī, kad preces ir nodotas pirmajam pārvadātājam nodošanai pircējam saskaņā ar līgumu — ja pārdevējam nav obligāti jānodod preces kādā noteiktā vietā; |
| b) risks netiek pārnests uz pircēju, kamēr preces nav nodotas pārvadātājam attiecīgajā vietā — ja pārdevējs ir apņēmies nodot preces pārvadātājam kādā noteiktā vietā. |
Or. en
(Sk. 145. panta grozījumu.) Struktūra ir mainīta.)
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
I pielikums – 143. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Ja preces pārdod tranzītā, risks atkarībā no apstākļiem tiek pārnests uz pircēju no brīža, kad preces ir nodotas pirmajam pārvadātājam vai kad ir noslēgts līgums. Risks netiek pārnests uz pircēju, ja līguma noslēgšanas laikā pārdevējs zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina, ka preces ir nozaudētas vai bojātas, un to neatklāja pircējam. |
Or. en
(Sk. 146. panta grozījumu; teksts ir grozīts.)
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
I pielikums – 144. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
144. pants | svītrots |
Pircēja rīcībā nodotas preces |
|
1. Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā un pircējs par to ir informēts, tad risks tiek nodots pircējam brīdī, kad precēm vai digitālajam saturam bija jābūt pieņemtām, ja vien pircējam nav bijušas tiesības apturēt piegādes pieņemšanu saskaņā ar 113. pantu. |
|
2. Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā vietā, kas nav pārdevēja uzņēmējdarbības vieta, risks tiek nodots brīdī, kad ir pienācis piegādes termiņš un pircējs ir informēts par faktu, ka preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā šajā vietā. |
|
Or. en
(Sk. 143. panta 2. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
I pielikums – 145. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
145. pants | svītrots |
Preču pārvadāšana |
|
1. Šo pantu piemēro pirkuma līgumam, kurā paredzēta preču pārvadāšana. |
|
2. Ja pārdevējam nav obligāti jānodod preces kādā noteiktā vietā, tad risks tiek nodots pircējam brīdī, kad preces ir nodotas pirmajam pārvadātājam nodošanai pircējam saskaņā ar līgumu. |
|
3. Ja pārdevējs ir apņēmies nodot preces pārvadātājam kādā noteiktā vietā, tad risks netiek nodots pircējam, kamēr preces nav nodotas pārvadātājam attiecīgajā vietā. |
|
4. Fakts, ka pārdevējs ir pilnvarots paturēt dokumentus, kas kontrolē iespēju rīkoties ar precēm, neietekmē riska nodošanu. |
|
Or. en
(Sk. 143. panta 3. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
I pielikums – 146. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
146. pants | svītrots |
Tranzītā pārdotas preces |
|
1. Šo pantu piemēro pirkuma līgumam saistībā ar tranzītā pārdotām precēm. |
|
2. Risks tiek nodots pircējam no brīža, kad preces ir nodotas pirmajam pārvadātājam. Tomēr, ja par to liecina apstākļi, risks tiek nodots pircējam ar līguma noslēgšanu. |
|
3. Ja līguma noslēgšanas laikā pārdevējs zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina, ka preces ir nozaudētas vai bojātas, un to neatklāja pircējam, tad pārdevējs atbild par nozaudēšanu vai bojāšanu. |
|
Or. en
(Sk. 143. panta 4. punkta grozījumu.)
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
I pielikums – 155. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) prasīt zaudējumu atlīdzību. | e) prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 16. nodaļu. |
Or. en
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
I pielikums – 155. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja tiesībām novērst trūkumus līgumos starp tirgotāju un patērētāju 109. panta 5. punktā minētais saprātīgais termiņš nepārsniedz 30 dienas; | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Līgumos starp uzņēmumiem un patērētājiem trūkumu novēršanai paredzētu termiņu var neiekļaut, ja tas ir noteikts pirkuma līgumu vispārējos noteikumos par trūkumu novēršanu (109. panta 5. punkts).
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
I pielikums – 157. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) prasīt procentus no cenas vai zaudējumu atlīdzību. | d) prasīt procentus no cenas vai zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 16. nodaļu. |
Or. en
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Atlīdzināšana par atkāpšanos no līguma vai līguma izbeigšanu | Atlīdzināšana atkāpšanās no līguma, tā izbeigšanas vai spēkā neesamības gadījumā |
Or. en
Pamatojums
Tā kā nodaļā par atlīdzināšanu ir konstatētas vairākas nepilnības, ir sagatavots grozījumu kopums, lai šo sadaļu pārstrādātu. Ierosināto grozījumu mērķis ir panākt saskaņotākus un līdzsvarotākus rezultātus un papildināt un precizēt noteikumus, kā arī paredzēt praktiskus risinājumus attiecībā uz digitālā satura piegādi, jo īpaši, ja to piegādā nevis pret cenas samaksu, bet pret līgumā paredzēta pienākuma izpildi.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja kāda puse atkāpjas no līguma vai izbeidz līgumu, katrai pusei ir pienākums atdot to, ko šī puse („saņēmējs”) ir saņēmusi no otras puses. | 1. Ja kāda puse atkāpjas no līguma vai tā daļas vai izbeidz līgumu, vai ja līgums zaudē spēku vai nav saistošs nevis tādēļ, ka kāda puse no tā atkāpjas vai to izbeidz, bet citu iemeslu dēļ, katrai pusei ir pienākums atdot to, ko šī puse („saņēmējs”) ir saņēmusi no otras puses saskaņā ar attiecīgo līgumu vai tā daļu. |
Or. en
Pamatojums
Precizējumi par daļēju atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu (sal. 117. pants) un par gadījumiem, kad līgums zaudē spēku vai nav saistošs, jo pārdevējs nav izpildījis noteiktu pienākumu vai īpašu prasību (piem., 19. panta 4. punkts, 25. panta 2. punkts, 71. panta 1. punkts, 72. panta 3. punkts 79. panta 2. punkts, 167. panta 3. punkts un 170. panta 1. punkts).
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Atlīdzināšanu veic nekavējoties un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no paziņojuma par atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu. Ja saņēmējs ir patērētājs, šo termiņu uzskata par atbilstošu, ja patērētājs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus pirms 14 dienu termiņa beigām. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums par atlīdzināšanas laiku. Ierosinātais risinājums atbilst noteikumiem par atteikuma tiesību īstenošanu (44. panta 1. punkts un 45. panta 1. punkts atbilstoši Patērētāju tiesību direktīvai).
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Saņēmējs sedz saņemtā līguma priekšmeta atdošanas izmaksas. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums par atlīdzināšanas izmaksām. Ierosinātais risinājums atbilst noteikumiem par atteikuma tiesību īstenošanu (44. panta 2. punkts atbilstoši Patērētāju tiesību direktīvai).
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – 2.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c Viena no pusēm var apturēt atlīdzināšanas pienākuma izpildi, ja šai pusei ir likumīgas intereses tā darīt, piemēram, gadījumos, kad ir jāpārliecinās par neatbilstības esamību. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172. pants – 2.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.d Ja viena no pusēm neizpilda šajā nodaļā noteikto atdošanas vai samaksas pienākumu, otra puse var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar 158.–163. pantu. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172.a pants (jauns) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 172.a pants |
| Digitālā satura atdošana un pienākumu izpildes atlīdzināšana digitālā satura piegādes gadījumā |
Or. en
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172.a pants (jauns) – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1. Digitālais saturs jāatdod tikai tad, ja: |
| a) digitālais saturs tika piegādāts, izmantojot materiālu datu nesēju, un šis datu nesējs joprojām ir aizzīmogots vai pārdevējs pirms piegādes to nebija aizzīmogojis; |
| b) ir skaidrs, ka saņēmējs, kas sūta atpakaļ materiālo datu nesēju, nav varējis saglabāt izmantojamu digitālā satura kopiju, vai |
| c) pārdevējs bez lielām pūlēm vai izdevumiem var novērst, ka saņēmējs turpina izmantot digitālo saturu, piemēram, dzēšot saņēmēja lietotāja kontu. |
Or. en
Pamatojums
Digitālais saturs būtu jāuzskata par tādu, kas jāatdod atpakaļ, ja pircējs to vairs nevar izmantot, kā arī tad, ja materiālais datu nesējs joprojām ir aizzīmogots un pircējs nav varējis saglabāt izmantojamu kopiju (piem., saturs joprojām ir bloķēts ar tehnisku aizsardzības pasākumu palīdzību vai ir piegādāts ar bojājumu, kura dēļ to nav iespējams izmantot), vai ja pārdevējs bez lielām pūlēm vai izdevumiem var novērst, ka pircējs turpina izmantot digitālo saturu (piem., dzēšot saņēmēja lietotāja kontu). Visos šajos gadījumos pircējam nebūtu jāmaksā vērtība naudas izteiksmē.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172.a pants (jauns) – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. Saņēmējs, kurš saņēmis materiālā datu nesējā piegādātu digitālo saturu, kas saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir jāatdod atpakaļ, ir izpildījis atdošanas pienākumu, nosūtot atpakaļ materiālo datu nesēju. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums par to, kas saņēmējam, kurš saņēmis materiālā datu nesējā piegādātu atdodamu digitālo saturu, jādara, lai izpildītu atlīdzināšanas pienākumu (piem., jānosūta atpakaļ CD).
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
I pielikums – 172.a pants (jauns) – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3. Ja digitālais saturs tiek piegādāts nevis pret cenas samaksu, bet pret līgumā paredzēta cita pienākuma, piem., personas datu sniegšanas, izpildi un ja šo izpildi nevar atlīdzināt, izpildes saņēmējs atturas turpmāk izmantot to, ko tas saņēmis, piem., dzēš saņemtos personas datus. |
Or. en
Pamatojums
Ja digitālais saturs tiek piegādāts nevis pret cenas samasku, bet pret līgumā paredzēta cita pienākuma izpildi, ir svarīgi precizēt, kas pārdevējam jādara atlīdzināšanas gadījumā: parasti viņš iegūst personas datus, citu informāciju, kas saistīta ar pircēju, vai priekšrocības no tā, ka pircējs izmanto digitālo produktu, proti, tas, ko viņš ir ieguvis, nav atdodams. Tomēr būtu jānosaka, ka viņam ir pienākums atturēties no iegūtās informācijas (piem., personas datu) turpmākas izmantošanas gadījumā, ja notiek atkāpšanās no līguma vai ja līgums tiek izbeigts.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
I pielikums – 173. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja saņemto, attiecīgā gadījumā ietverot augļus, nevar atdot, vai digitālā satura gadījumā, neatkarīgi no tā, vai tas piegādāts uz materiāla datu nesēja, saņēmējam jāmaksā tā vērtība naudas izteiksmē. Ja atdošana ir iespējama, bet radītu nesaprātīgas pūles vai izmaksas, saņēmējs var izvēlēties maksāt vērtību naudas izteiksmē ar nosacījumu, ka tas nekaitē otras puses mantiskajām interesēm. | 1. Ja saņemto, attiecīgā gadījumā ietverot augļus, nevar atdot, saņēmējam jāmaksā tā vērtība naudas izteiksmē. Ja atdošana ir iespējama, bet radītu nesaprātīgas pūles vai izmaksas, saņēmējs var izvēlēties maksāt vērtību naudas izteiksmē ar nosacījumu, ka tas nekaitē otras puses mantiskajām interesēm. |
Or. en
Pamatojums
Tā kā ir iekļauts jaunais 172.a pants, noteikuma daļa, kas ir svītrota, nav nepieciešama.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
I pielikums – 173. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Ja saņēmējs ir iegādājies preču aizstājēju par naudu vai natūrā apmaiņā pret precēm vai digitālo saturu, kad saņēmējs zināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai bija sagaidāms, ka tas zina, tad otra puse var izvēlēties pieprasīt preču aizstājēju vai šī aizstājēja vērtību naudas izteiksmē. Ja saņēmējs ir iegādājies preču aizstājēju par naudu vai natūrā apmaiņā pret precēm vai digitālo saturu, kad saņēmējs nezināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai nebija sagaidāms, ka tas zina, tad saņēmējs var izvēlēties vai nu atdot aizstājēja vērtību naudas izteiksmē vai aizstājēju. | svītrots |
Or. en
Pamatojums
Tiek svītrots 5. punkts, jo tas rada nekonkrētas sekas tad, ja pircējam, kas nevar atdot atpakaļ preces (piem., tās ir nozagtas, atdāvinātas vai pilnībā bojātas), ir jāmaksā pilna preču vērtība naudas izteiksmē (1. punkts), savukārt pircējam, kas preces ir pārdevis zem tirgus vērtības, ir jāatdod atpakaļ tikai ieņēmumi, ko viņš guvis no preču pārdošanas. Abos gadījumos pircējam būtu jāmaksā vērtība naudas izteiksmē.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
I pielikums – 173. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Digitālā satura gadījumā, ko nepiegādāja pret cenas samaksu, atlīdzināšanu neveic. | 6. Ja digitālais saturs netiek piegādāts pret cenas samaksu, bet pret līgumā paredzēta pienākuma izpildi, kas nav cenas samaksa, vai ja tas tiek piegādāts bez līgumā paredzētā pienākuma izpildes, un ja digitālais saturs nav jāatdod atpakaļ saskaņā ar 172.a panta 1. punktu, digitālā satura saņēmējam nav jāmaksā tā vērtība naudas izteiksmē. |
Or. en
Pamatojums
Nepieciešams precizējums. Ja pircējs ir ieguvis digitālu saturu, nemaksājot naudu, viņam atlīdzināšanas gadījumā nav pienākuma maksāt tā vērtību naudas izteiksmē.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
I pielikums – 173. pants – 6.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.a Ja digitālais saturs tiek piegādāts nevis pret cenas samaksu, bet pret līgumā paredzēta pienākuma izpildi, un ja šādu izpildi nevar atlīdzināt, saņēmējam nav jāmaksā tā vērtība naudas izteiksmē. Tas neskar 172.a panta 3. punktu. |
Or. en
Pamatojums
Nepieciešams precizējums. Ļoti bieži nav iespējams atdot to, kas saņemts apmaiņā pret digitālo saturu, turklāt ir sarežģīti, dažkārt pat neiespējami, noteikt līgumā paredzēta pienākuma izpildes vērtību naudas izteiksmē. Tādā gadījumā vispiemērotākais risinājums, lai līdzsvarotu pušu tiesības, ir tāds, ka nevienai no līgumslēdzējām pusēm nav jāmaksā vērtība naudas izteiskmē par to, ko tā saņēmusi. Šim noteikumam noteikti nebūtu jāskar 172.a panta 3. punktā noteiktais līgumā paredzēta pienākuma izpildes saņēmēja pienākums atturēties no iegūtās informācijas (piem., personas datu) turpmākās izmantošanas.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Samaksa par izmantošanu un procenti par saņemto naudu | Samaksa par izmantošanu, procenti par saņemto naudu un samazināta vērtība |
Or. en
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 1. līdz 1.b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3. alternatīva [106. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļai un 119. panta grozījumiem alternatīvs grozījums] |
1. Saņēmējam, kurš izmantojis saņemtās preces, otrajai pusei jāmaksā vērtība naudas izteiksmē par šādu izmantošanu jebkurā termiņā, ja: | 1. Atkāpšanās no līguma gadījumā saņēmējam, kurš izmantojis saņemtās preces, digitālo saturu vai augļus, otrajai pusei jāmaksā vērtība naudas izteiksmē par šādu izmantošanu jebkurā termiņā, ja: |
a) saņēmējs izraisījis atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu; | a) saņēmējs izraisījis atkāpšanās no līguma pamatu; vai |
b) pirms šā termiņa sākuma saņēmējs zināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu; vai | b) pirms šā termiņa sākuma saņēmējs zināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu. |
(c) ņemot vērā preču raksturu, to izmantošanas raksturu un apjomu, un tiesību aizsardzības līdzekļu, izņemot līguma izbeigšanu, pieejamību, būtu netaisnīgi ļaut saņēmējam bez maksas izmantot preces šajā termiņā. |
|
| 1.a Līguma izbeigšanas gadījumā saņēmējs, kurš izmantojis saņemtās preces, digitālo saturu vai augļus, otrajai pusei maksā vērtību naudas izteiksmē par šādu izmantošanu jebkurā termiņā. No samaksas par izmantošanu saņēmējs var atskaitīt izmaksas par preču, digitālā satura vai augļu atdošanu. |
| 1.b Izmantošanas vērtība naudas izteiksmē ir summa, ko saņēmējs ietaupa, izmantojot preces, digitālo saturu un augļus. |
Or. en
Pamatojums
This amendment belongs to a set of amendments concerning several alternatives the rapporteurs wish to put to discussion regarding adjustments as regards the balance between the buyer's right to termination and the seller's right to cure. The rapporteurs wish to underline that these options are proposed alternatively and by no means cumulatively. The present amendment allows the seller to claim payment for the use of the goods if the buyer decides to terminate the contract instead of invoking his less extensive rights, i.e. replacement or repair. Paragraphs 1a and 1b add necessary clarifications.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šajā nodaļā saņēmējam nav pienākuma maksāt par saņemto preču izmantošanu vai procentus par saņemto naudu citos apstākļos, kas nav noteikti 1. un 2. punktā. | 3. Saskaņā ar šo nodaļu saņēmējam nav pienākuma maksāt par preču, digitālā satura vai augļu izmantošanu vai procentus par saņemto naudu citos apstākļos, kas nav noteikti 1., 1.a un 2. punktā. |
Or. en
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Saskaņā ar 159.–163. pantu saņēmējs ir atbildīgs par preču, digitālā satura vai augļu vērtības samazināšanos, ciktāl vērtības samazinājums pārsniedz nolietojumu, regulāri tos izmantojot. |
Or. en
Pamatojums
Šis noteikums ir ierosināts, lai novērstu atšķirīgas sekas šādā gadījumā — pircējam, kas nevar atdot atpakaļ preces (piem., tās ir nozagtas, atdāvinātas vai pilnībā bojātas), ir jāmaksā pilna preču vērtība naudas izteiksmē (173. panta 1. punkts), savukārt, ja preces ir nopietni bojātas un tādēļ to vērtība ir būtiski samazinājusies, bet tās tomēr ir atdodamas, pircējam ir jāatdod atpakaļ tikai bojātās preces (172. panta 1. un 2. punkts). Pircējam būtu jāmaksā zaudējumu atlīdzība arī otrajā minētajā gadījumā.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Samaksa par izmantošanu vai samazinātā vērtība nepārsniedz cenu, kas noteikta par precēm vai digitālo saturu. |
Or. en
Pamatojums
Tā kā nevienai no pusēm nevajadzētu gūt labumu no atlīdzināšanas, izmantošanas samaksa vai samazinātā vērtība nedrīkst pārsniegt cenu, kas noteikta par precēm vai digitālo saturu.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 3.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.c Ja digitālais saturs netiek piegādāts pret cenas samaksu, bet pret līgumā paredzēta pienākuma izpildi, kas nav cenas samaksa, vai ja tas tiek piegādāts bez līgumā paredzētā pienākuma izpildes, digitālā satura saņēmējam nav jāmaksā par tā izmantošanu vai vērtības samazināšanos. |
Or. en
Pamatojums
Nepieciešams precizējums. Ja digitālais saturs netiek piegādāts pret cenas samaksu, nevar sagaidīt, lai saņēmējs maksātu par izmantošanu vai vērtības samazināšanos.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
I pielikums – 174. pants – 3.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.d Ja digitālais saturs tiek piegādāts pret līgumā paredzēta pienākuma izpildi, kas nav cenas samaksa, šī pienākuma izpildes rezultāta saņēmējam nav jāmaksā par saņemtā rezultāta izmantošanu vai vērtības samazināšanos. Tas neskar 172.a panta 3. punktu. |
Or. en
Pamatojums
Nepieciešams precizējums. Ierosinātais noteikums nodrošina līdzsvaru starp pārdevēja un pircēja interesēm. Ja pircējam nav pienākuma maksāt par izmantošanu vai vērtības samazināšanos, arī pārdevējam nevajadzētu noteikt tādu pienākumu. Šim noteikumam noteikti nebūtu jāskar 172.a panta 3. punktā noteiktais līgumā paredzēta pienākuma izpildes rezultāta saņēmēja pienākums atturēties no iegūtās informācijas (piem., personas datu) turpmākās izmantošanas.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
I pielikums – 175. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja saņēmējam radušies izdevumi par precēm vai digitālo saturu, tad saņēmējam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja otra puse no šiem izdevumiem guvusi labumu, ar nosacījumu, ka izdevumi radušies tad, kad saņēmējs nezināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu, un nebija sagaidāms, ka tas zina. | 1. Ja saņēmējam radušies izdevumi par precēm, digitālo saturu vai augļiem, tad saņēmējam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja otra puse no šiem izdevumiem guvusi labumu, ar nosacījumu, ka izdevumi radušies tad, kad saņēmējs nezināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu, un nebija sagaidāms, ka tas zina. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
I pielikums – 175. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saņēmējam, kurš zināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai bija sagaidāms, ka viņš to zina, ir tiesības saņemt kompensāciju tikai par tiem izdevumiem, kas bijuši nepieciešami preču aizsardzībai pret nozaudēšanu vai to vērtības samazināšanos, ar nosacījumu, ka saņēmējam nebija iespēja lūgt otras puses padomu. | 2. Saņēmējam, kurš zināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai bija sagaidāms, ka viņš to zina, ir tiesības saņemt kompensāciju tikai par tiem izdevumiem, kas bijuši nepieciešami preču, digitālā satura vai augļu aizsardzībai pret nozaudēšanu vai to vērtības samazināšanos, ar nosacījumu, ka saņēmējam nebija iespēja lūgt otras puses padomu. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
I pielikums – 177. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šās nodaļas piemērošanas, paredzēt no tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. | Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses, pirms tiek paziņots par atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu, nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šīs nodaļas piemērošanas, paredzēt no tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. |
Or. en
Pamatojums
Būtu jāļauj pusēm atkāpties no atlīdzināšanas noteikumiem pēc tam, kad ir paziņots par atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu. Tas pusēm varētu būt svarīgi, lai panāktu izlīgumu.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
I pielikums – 178. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Tiesības piespiedu kārtā prasīt saistības izpildi un visas šo tiesību palīgtiesības noilgst šajā nodaļā noteiktajā termiņā. | Tiesības piespiedu kārtā prasīt saistības izpildi un visas šo tiesību palīgtiesības, tostarp tiesības īstenot tiesību aizsardzības līdzekli neizpildes gadījumā, izņemot, ja izpilde ir apturēta, noilgst šajā nodaļā noteiktajā termiņā. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums par to, ka tiesību aizsardzības līdzekļu īstenošanai saistību neizpildes gadījumā ir piemērojams noilgums. Formulējums atbilst 185. pantam, lai gan šis pants nosaka tikai to, kādas ir noilguma sekas. Noteikumi par noilgumu neattiecas uz 2. panta s) punktā definētajām komercgarantijām.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
I pielikums – 179. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Garais noilguma termiņš ir desmit gadi, vai tiesību uz zaudējumu atlīdzību par miesas bojājumiem gadījumā — trīsdesmit gadi. | 2. Garais noilguma termiņš ir seši gadi, vai tiesību uz zaudējumu atlīdzību par miesas bojājumiem gadījumā — trīsdesmit gadi. |
Or. en
Pamatojums
10 gadu noilguma termiņš ir izraisījis kritisku reakciju, turpretim citi, tostarp Komisija, skaidro, ka tā praktiskais nozīmīgums ir nosacīts. Lai mazinātu bažas un piekristu tam, ka garā termiņa praktiskais nozīmīgums ir nosacīts, referenti ierosina 6 gadu termiņu, kas, viņuprāt, būtu adekvāts risinājums, ņemot vērā pašreizējos garos noilguma termiņus dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
I pielikums – 179. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Noilgums stājas spēkā tad, kad beidzas jebkurš no abiem termiņi, atkarībā no tā, kurš beidzas ātrāk. |
Or. en
Pamatojums
Precizējums par saistību starp abiem noilguma termiņiem.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
I pielikums – 183.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 183.a pants |
| Apturēšana force majeure gadījumos |
| 1. Īso noilguma termiņu aptur uz periodu, kad kreditors tādu šķēršļu dēļ, kurus viņš nevar ietekmēt un no kuriem viņš pamatoti nebūtu varējis izvairīties vai kurus nebūtu varējis novērst, nevar turpināt tiesvedību, lai aizstāvētu savas tiesības. |
| 2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja tāds šķērslis rodas vai pastāv noilguma termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā. |
| 3. Ja šķēršļa pastāvēšanas ilgums vai būtība ir tāda, ka nebūtu pamatoti sagaidīt, ka kreditors turpinās tiesvedību savu tiesību aizstāvībai tajā noilguma termiņa posmā, kas joprojām būs spēkā pēc apturēšanas beigām, noilguma termiņš nebeidzas, pirms nav pagājuši seši mēneši pēc šķēršļa novēršanas. |
Or. en
Pamatojums
Vispārēja force majeure noteikuma iekļaušana atbilstoši vienotā modeļa projekta (DCFR) III.-7.303 pantam. Ar 183. panta noteikumiem (par kreditora rīcībnespēju) un vispārējo principu par labu ticību un godprātību darījumos nepietiek, lai novērstu šķēršļu radītās nepamatoti bargās sekas, kas liedz savlaicīgi sākt tiesas procesu saskaņā ar 181. pantu. Tā kā šis noteikums attiecas tikai uz īso noilguma termiņu, ietekme uz juridisko noteiktību ir ierobežota.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
III sadaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| III sadaļa |
| Papildu pasākumi |
Or. en
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.a pants (jauns) – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.a pants |
| Paziņošana par spriedumiem, kuros piemērota šī regula |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai nekavējoties paziņo valstu tiesu galīgos spriedumus, kuros piemēroti šīs regulas noteikumi. |
Or. en
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.a pants (jauns) – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2. Komisija izveido sistēmu, kas ļauj iepazīties ar informāciju par 1. punktā minētajiem spriedumiem un attiecīgiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Šī sistēma ir publiski pieejama. Tā ir pilnībā sistematizēta, un meklēšana tajā ir vienkārša. |
Or. en
Pamatojums
Datubāzei ir svarīga nozīme, lai veicinātu kopējo izpratni par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanu. Tādēļ tās izmantošanai vajadzētu būt vienkāršai un lietotājdraudzīgai.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.a pants (jauns) – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3. Spriedumus, par kuriem paziņo saskaņā ar 1. punktu, papildina ar sprieduma standarta kopsavilkumu, kurā ir šādas nodaļas: |
| a) priekšmets un attiecīgais(-ie) Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pants(-i); |
| b) lietas apstākļu konspektīvs pārskats; |
| c) galveno argumentu īss apkopojums; |
| d) lēmums un |
| e) lēmuma pamatojums, skaidri norādot izšķirošo principu. |
Or. en
Pamatojums
Lai novērstu, ka Eiropas Savienībā ir dažādas pieejas spriedumiem, un lai nodrošinātu datubāzes efektīvu un ekonomisku ekspluatāciju, būtu jāievieš sprieduma standarta kopsavilkums, kuru pēc minimālas rediģēšanas varētu iekļaut datubāzē. Šis kopsavilkums būtu jāpievieno spriedumam. Tam vajadzētu būt kodolīgam, lai tas būtu viegli saprotams un varētu samazināt tulkošanas izmaksas, un tajā būtu jāietver saturs, kā ierosināts.
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.b pants |
| Alternatīva strīdu izšķiršana |
| 1. Līgumos starp patērētāju un tirgotāju puses tiek aicinātas apsvērt iespēju risināt strīdus, kas izriet no līguma, attiecībā uz kuru tās ir vienojušās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrā, kā noteikts Direktīvas [Direktīvas par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu] 4. panta e) punktā. |
| 2. Šis pants neizslēdz vai neierobežo pušu tiesības jebkurā brīdī vērsties tiesā, nevis uzticēt strīda izšķiršanu strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrai. |
Or. en
Pamatojums
Papildu šķērslis pārrobežu tirdzniecībai ir piekļuves trūkums efektīvam un lētam kompensācijas mehānismam. Jaunā direktīva par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu ir jāvērtē atzinīgi, jo tā nodrošina strīdu alternatīvu izšķiršanu visā ES. Izmantojot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, jo īpaši tirgotājiem būtu jāapsver iespēja no līguma izrietošu strīdu risināšanu uzticēt strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrai, kā noteikts direktīvas par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu 4. panta e) punktā. Tas nedrīkstētu ietekmēt pušu tiesības vērsties tiesā.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.c pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.c pants |
| Eiropas līgumu paraugnoteikumu izstrāde |
| 1. Pēc iespējas drīz un, vēlākais, trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija izveido ekspertu grupu, lai tā palīdzētu izstrādāt Eiropas līgumu paraugnoteikumus, kuri pamatotos uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un papildinātu tos, un lai veicinātu to piemērošanu praksē. |
| 2. Komisija cenšas iesniegt ar ekspertu grupas palīdzību izstrādātos pirmos Eiropas līgumu paraugnoteikumus [xxx] laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. |
| 3. Šā panta 1. punktā minētās ekspertu grupas sastāvā ir eksperti, kas jo īpaši pārstāv Eiropas Savienības vienoto tirdzniecības noteikumu izmantotāju intereses. Tā var nolemt izveidot speciālistu apakšgrupas atsevišķām komercdarbības jomām. |
Or. en
Pamatojums
Ir atkārtoti jāuzsver nepieciešamība izstrādāt ES mēroga standarta līgumu paraugus paralēli Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem. Standarta līguma paraugi — īpaši Romas I regulas 6. panta 2. punkta dēļ — nevarētu darboties pašreizējā juridiskajā vidē. Referenti ir pārliecināti, ka šādi līgumu paraugi tūlītējai izmantošanai būs ļoti svarīgi veiksmīgai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu darbībai un mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk sākt darbu pie to izstrādes paralēli notiekošajam likumdošanas procesam. Viņi uzskata, ka darba dokumenta tekstā ir nepieciešama skaidra norāde uz to.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
IV sadaļa (jauna) – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| IV sadaļa |
| Nobeiguma noteikumi |
Or. en
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.d pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.d pants |
| Pārskatīšana |
| 1. Līdz … [4 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par to, cik atzīti ir Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kādā mērā šie noteikumi ir pamats tiesvedībai un kāda ir situācija attiecībā uz patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām starp Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un valsts tiesībām. Šajā informācijā iekļauj vispusīgu pārskatu par valsts tiesu praksi, ar ko interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. |
| 2. Līdz … [5 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīku ziņojumu, kurā pārskatīta šīs regulas darbība, cita starpā ņemot vērā jautājumu par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. Īpaši jāapsver arī tas, vai vēl joprojām būtu atbilstoši saglabāt ierobežojumus attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem un jo īpaši tiešsaistes līgumiem vai arī varētu būt iespējama plašāka piemērošanas joma, iekļaujot arī uzņēmuma telpās noslēgtus līgumus. |
Or. en
(Sk. 15. panta grozījumu. Teksts ir grozīts.)
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.e pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.e pants |
| Regulas (EK) Nr. 2006/2004 grozījums |
| Regulas (EK) Nr. 2006/20041 pielikumu papildina ar šādu punktu: |
| „18. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (OV L ***, ***, **. lpp.)” |
| __________________ |
| 1 OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. |
Or. en
Pamatojums
Ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004 tiek izveidota sadarbības sistēma starp valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību saskaņotajiem patērētāju aizsardzības tiesību aktiem. Tā kā Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi ietver pilnībā saskaņotu patērētāju aizsardzības noteikumu kopumu, Regula (EK) Nr. 2006/2004 būtu jāattiecina arī uz šo regulu.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
I pielikums – 186.f pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 186.f pants |
| Stāšanās spēkā un piemērošana |
| 1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
| 2. To piemēro no [6 mēneši no spēkā stāšanās dienas]. |
| Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs. |
Or. en
(Sk. 16. panta grozījumu.)
PASKAIDROJUMS
I. Ievads
Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (CESL) ( COM(2011)0635 ) ir ļoti svarīga iniciatīva attiecībā uz patērētājiem un uzņēmumiem iekšējā tirgū. Tas ir Eiropas līgumtiesību iniciatīvas rezultāts, kura vērsta uz mērķtiecīgu to iekšējā tirgus problēmu risināšanu, ko radījušas atšķirīgās valstu līgumtiesības, un kura tika apspriesta daudzus gadus, Parlamentam vairākkārt sniedzot norādījumus un atbalstu[2], pēdējo reizi 2011. gada rezolūcijā par Komisijas zaļo grāmatu[3].
Pēc 2012. gada oktobrī sagatavotā darba dokumenta referenti tagad iesniedz ziņojuma projektu, kurā ietverti kopīgie grozījumi. Referenti uzsver, ka šis dokuments nav izsmeļošs, taču tajā ir ietverti tie jautājumi, kurus referenti vēlētos apspriest detalizētāk, un tie tiek iesniegti grozījumu veidā.
Referenti jo īpaši vēlas pateikties Eiropas Tiesību institūtam par paziņojumu saistībā ar projektu[4], kā arī ekspertiem un ieinteresētajām personām, kas deva savu ieguldījumu Juridiskās komitejas organizētajos pasākumos 2012. gadā[5] un kas visi bija vērtīgi avoti referentu darbā.
Šajā paskaidrojuma rakstā ir uzsvērtas galvenās ierosinātās izmaiņas ziņojuma projektā. Atsevišķiem grozījumiem ir sniegti detalizēti pamatojumi.
II. Jautājumi
Vispārējais referentu mērķis ir uzlabot tekstu, lai tas būtu lietotājam draudzīgāks, precīzāks un saskaņotāks ar acquis.
1. Struktūra
Daudz pārpratumu ir izraisījusi priekšlikuma dalījums „ievadregulā” un pielikumā. Tādēļ referenti ierosina apvienot regulu un pielikumu, lai izveidotu vienu konsolidētu un integrētu dokumentu.
Referenti apzinās arī to, ka atbalsts ir izteikts daudz vērienīgākām izmaiņām Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu (CESL) struktūrā. Konkrētāk, tika pausts viedoklis, ka IV daļa par pušu saistībām un tiesību aizsardzības līdzekļiem būtu jāpārstrukturē, lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu. Referenti tiešām varētu iedomāties struktūru, kurā tiktu grupētas vismaz pircēja un pārdevēja saistības un pircēja un pārdevēja tiesību aizsardzības līdzekļi. Tomēr pēc pārdomām par šo jautājumu un nolūkā atvieglot darbu pie ziņojuma projekta un grozījumiem, kas tiks iesniegti, referenti atturējās ierosināt tik plašu teksta pārveidošanu. Mazākās teksta daļās — noteikumā, iedaļā vai nodaļā —, kur šķita iespējams uzlabot struktūru, tas tika veikts ar attiecīgo ierosinājumu palīdzību.
2. Darbības joma
Jautājums par to, vai CESL būtu jāattiecina tikai uz tiešsaistes vai tālpārdošanas darījumiem, ir grūts jautājums. Pēc rūpīgas iedziļināšanās jautājumā referenti šajā posmā ierosina izmantot CESL tikai tālpārdošanas līgumu gadījumā. Termins „tālpārdošanas līgumi” ir ierosināts, jo tas jau tiek izmantots tiesību aktos (Tālpārdošanas direktīvā, Finanšu pakalpojumu tālpārdošanas direktīvā un Patērētāju tiesību direktīvā). Galvenā joma, kurai pievērsta uzmanība, ir strauji augošais interneta tirdzniecības sektors, un ideja par fakultatīvu instrumentu saņēma spēcīgu atbalstu — to atbalstīja pat tādu aprindu pārstāvji, kas par šāda instrumenta plašāku izmantošanu bija noskaņotas visnegatīvāk. Ir skaidrs, ka CESL kā vienots ES noteikumu kopums ir ideāls rīks tiešsaistes tirdzniecībā. Ar šo ziņojuma projektu tiek mēģināts sākt diskusiju par to. Tajā ar nolūku nav paredzēta CESL pilnīga pielāgošana tālpārdošanai. Tas prasītu papildu darbu un būtu jāveic analīze, kuras rezultātus varētu darīt zināmus notiekošā likumdošanas procesa gaitā. Tomēr šajā posmā teksts jau ir papildināts ar dažiem elementiem, lai tālpārdošanas līgumos varētu izmantot CESL, piemēram, attiecībā uz digitālo saturu un mākoņdatošanu.
Attiecībā uz materiālo piemērošanas jomu referenti ir ierosinājuši praktiskāku un lietotājdraudzīgāku risinājumu jauktajiem līgumiem un līgumiem ar kredīta elementiem.
3. Saistība ar Romas I regulu
Tā kā saistība ar Romas I regulu, jo īpaši 6. pantu, ir ārkārtīgi svarīga CESL darbībai, referenti ir mēģinājuši precizēt šo jautājumu, veicot izmaiņas gan apsvērumos, gan pantos. Mērķis, pirmkārt, ir skaidri kvalificēt CESL kā otru mehānismu katras dalībvalsts tiesību sistēmā (sk. 1. panta un 11. panta 1. punkta grozījumus), otrkārt, likt skaidri saprast, ka vienošanās izmantot CESL nav jāsaprot kā izvēle starp diviem tiesiskās kārtības mehānismiem, bet tā ir izvēle starp diviem atšķirīgiem regulējumiem vienas valsts tiesību sistēmas ietvaros (sk. 10. apsvēruma grozījumu). Treškārt, referenti bija pārliecināti, ka vairāk jāiedziļinās jautājumā, kādēļ Romas I regulas 6. panta 2. punktam nav praktiskas atbilstības, t. i., „tas būtu līdzvērtīgi divu identisku otro līgumtiesību regulējumu imperatīvo noteikumu salīdzināšanai” (sk. 12. apsvēruma grozījumu).
4. Atsauces uz valsts tiesību aktiem
Referenti uzskata, ka precizitātes un juridiskās noteiktības labad ir svarīgi CESL rezolutīvajā daļā skaidri noteikt aptvertās jomas, kā arī izveidot neietverto jautājumu sarakstu (sk. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 11.a pantu). Likumdošanas procedūras turpmākajā gaitā varētu būt nepieciešami pielāgojumi saistībā ar ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši, ja tas nepieciešams, lai CESL izmantotu attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem, galvenokārt, tiešsaistē noslēgtiem līgumiem.
5. Laba ticība un godprātība darījumos
Referenti uzskata, ka labas ticības un godprātības princips darījumos ir svarīgs līdzeklis, lai katrā atsevišķā gadījumā rastu taisnīgus risinājumus. Tomēr viņi ir rūpīgi iedziļinājušies problēmās, kas radušās arī saistībā ar vispārējām tiesībām, kur šis princips nav zināms. Tādēļ referenti ierosina izdarīt izmaiņas gan definīcijās, precizējot tās (sk. 2. panta b) punkta grozījumu), gan šā vispārējā principa būtībā kā tādā (sk. I pielikuma 2. panta grozījumu). Sākotnēji ierosinātais definīcijas teksts bija saprotams kā pušu atturēšana no smagām sarunām, kas jo īpaši radīja šaubas attiecībā uz līgumiem starp tirgotājiem. Lai precizētu, ka tāda nodoma nav bijis, ar jauno tekstu tiek noteikts, ka nevienai no pusēm savas tiesības nebūtu jāizmanto ļaunprātīgi, bet jārīkojas labā ticībā un jāievēro godprātība darījumos. Izmaiņas attiecas arī uz 86. pantu par negodīguma novērtēšanu līgumos starp tirgotājiem, un tām būtu jāmazina bažas par to, ka līguma pusēm vienošanas procesā varētu neļaut vadīties pēc savām interesēm. Turklāt referenti uzskata, ka labas ticības un godprātības principam darījumos saskaņā ar CESL būtu jāaprobežojas tikai ar šā principa tā dēvēto „vairoga” funkciju”, t. i., pārkāpējai pusei netiek ļauts īstenot tiesības, tiesību aizsardzības līdzekļus vai aizsardzību vai paļauties uz tiem, savukārt tā dēvētā „zobena” funkcija, proti, tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību, būtu jāsvītro.
6. Pircēja tiesību aizsardzības līdzekļi
Referenti ir rūpīgi apsvēruši CESL ierosināto patērētāja tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvara uzlabošana attiecībā uz iespēju brīvi izvēlēties tiesību aizsardzības līdzekļus, ņemot vērā to, ka nav paredzētas pārdevēja tiesības novērst trūkumus un nav prasības paziņot par līguma izbeigšanu noteiktā termiņā, kā arī to, ka nav vispārēja principa attiecībā uz samaksu par izmantošanu. Referenti vēlas atgādināt, ka CESL patērētājiem nodrošina ļoti augstu aizsardzības līmeni, kas pārsniedz acquis un jo īpaši Patēriņa preču pārdošanas direktīvu. Šāds aizsardzības līmenis gandrīz pilnībā atbilst valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām vai pat pārsniedz tās, un tas ir svarīgi, lai izvairītos no Romas I regulas 6. panta 2. punkta (sk. iepriekš 3. punktu) piemērošanas, kas ir vēlama tikai tad, ja tās mērķis — garantēt patērētājam tādu pašu aizsardzību, kāda paredzēta viņa valsts tiesību aktos, — tiek nodrošināts citā veidā. Savukārt pielikuma 174. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā paredzēts, ka prasība samaksāt par izmantošanu, ja izmantošana bez samaksas būtu netaisnīga, ir domāta kā korektīvs pasākums ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kad līgums tiek izbeigts, nesamaksājot par izmantošanu, nav skaidrs un var liegt patērētājiem īstenot viņu tiesības. Būtu labāk, ja noteikumi būtu skaidri, jo tas būtu arī patērētāju interesēs un vienlaikus tiktu saglabāts patērētājiem nodrošinātais aizsardzības līmenis.
Ņemot vērā šo informāciju, referenti vēlas piedāvāt apspriešanai trīs alternatīvas, lai uzlabotu līdzsvaru starp pircēja tiesībām izbeigt līgumu un pārdevēja tiesībām novērst trūkumus, un to darīt ir pamatoti arī tādēļ, lai novērstu minēto nenoteiktību. Referenti vēlas uzsvērt, ka šie varianti izskatīšanai ir ierosināti kā alternatīvas un nekādā gadījumā nav jāizskata kumulatīvi.
− Pirmā alternatīva ir šāda — varētu noteikt sešu mēnešu termiņu pēc tam, kad risks ir pārgājis uz pircēju, un, izbeidzoties šim termiņam, pircējam būtu jāpiekrīt trūkumu novēršanai (sk. 106. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas grozījuma alternatīvu). Referenti apzinās, ka Patēriņa preču pārdošanas direktīvas 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt prasību paziņot par neatbilstību divu mēnešu laikā pēc tās atklāšanas, un viņi apzinās, ka ne visas dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju. No otras puses, varētu secināt, ka tiek noteiktas spēcīgas priekšrocības pirmo sešu mēnešu laikā pēc piegādes, kad pircējs jau tāpat gūst labumu no pierādīšanas pienākuma atcelšanas attiecībā uz neatbilstību piegādes laikā. Varētu uzskatīt, ka tiesību aizsardzības līdzekļu brīvas izvēles ierobežošanai uz periodu pēc šiem sešiem mēnešiem ir ierobežota ietekme, jo pircējam jebkurā gadījumā kļūst sarežģītāk pierādīt neatbilstību pēc sešiem mēnešiem.
− Otrā alternatīva ir šāda — varētu ieviest prasību, ka patērētājam par līguma izbeigšanu ir jāpaziņo atbilstošā termiņā pēc tam, kad viņš ir uzzinājis par neizpildi. Pēc tam līguma izbeigšanas tiesības vairs nevarētu izmantot un patērētājam būtu jāizmanto citas, ne tik plašas tiesības, piemēram, tiesības uz aizstāšanu vai remontu. Jāatzīst, ka tas ir patērētāja tiesību izbeigt līgumu ierobežojums. No otras puses, varētu secināt, ka jebkurā gadījumā patērētāja interesēs būtu īstenot līguma izbeigšanas tiesības iespējami drīz pēc tam, kad viņam ir kļuvis zināms par neizpildi, jo īpaši tāpēc, ka viņa iespējas pierādīt neizpildi ar laiku samazinās.
− Visbeidzot, trešā alternatīva ir šāda — varētu noteikt, ka patērētājam ir pienākums samaksāt par izmantošanu gadījumos, kad viņš izbeidz līgumu (pretstatā atkāpšanās no līguma gadījumiem, kad līguma izbeigšanas iemesls neietekmē tikai vienu no pusēm, sk. 174. panta 1.–1.b punkta grozījumu). Saskaņā ar šo variantu patērētājs joprojām varētu brīvi izvēlēties tiesību aizsardzības līdzekļus, bet pārdevējs būtu tiesības prasīt samaksu par preču izmantošanu, ja pircējs nolemj izbeigt līgumu, nevis izmantot mazāka apjoma tiesības, piemēram, tiesības uz aizstāšanu vai remontu. Praksē tas nozīmē to, ka pēc tam, kad ir beidzies konkrēts periods pēc preču piegādes, pircējam ekonomiski izdevīgāks risinājums ir izmantot kādu citu tiesību aizsardzības līdzekli (piem., remontu, aizstāšanu vai cenas samazināšanu). Tomēr ir jāņem vērā, ka izmantošanas aprēķināšana ne vienmēr ir vienkārša.
Referenti uzskata, ka ir jāveic kāds no turpmāk minētajiem pielāgojumiem. Referenti ir centušies sniegt atklātu kopsavilkumu par priekšrocībām un trūkumiem, kurus viņi saskata katrā no šiem variantiem, un aicina par to diskutēt.
7. Atlīdzināšana
Referenti ir ierosinājuši pārformulēt un pārstrukturēt atlīdzināšanas noteikumus. Mērķis ir piedāvāt risinājumu, kas rada stabilu līdzsvaru starp abām pusēm, un nodrošināt, lai patērētājiem būtu skaidrs un paredzams, kas viņiem ir jāmaksā vai jāatdod atpakaļ, lai viņi varētu būt pārliecināti, īstenojot savas tiesības.
8. Digitālais saturs
Attiecībā uz digitālo saturu referenti ierosina īpašu risinājumu gadījumos, kad par digitālā satura piegādi nevis maksā naudā, bet sniedz personas datus. Šādos gadījumos pircēja aizsardzība ir paplašināta, un viņam vajadzētu būt pieejamam plašam tiesību aizsardzības līdzekļu klāstam (izņemot cenas samazināšanu, ja viņš nav maksājis naudā). Turklāt ir ierosināti īpaši noteikumi par atlīdzināšanu šādos gadījumos.
9. Noilgums
Referenti ir informēti, ka 10 gadu noilguma termiņš ir izraisījis kritisku reakciju, turpretim citi, tostarp Komisija, skaidro, ka tā praktiskais nozīmīgums ir nosacīts. Lai mazinātu bažas un piekristu tam, ka gara termiņa praktiskais nozīmīgums ir nosacīts, referenti ierosina 6 gadu termiņu, kas, viņuprāt, būtu adekvāts risinājums, ņemot vērā pašreizējos ilgos noilguma termiņus dalībvalstīs. Referenti ir ierosinājuši nodaļā par noilgumu izdarīt dažus papildu precizējumus.
10. Papildu pasākumi
Referenti ir ierosinājuši vairākus papildu noteikumus, lai teksta rezolutīvajā daļā ietvertu papildu pasākumus — tie attiecas uz spriedumu datubāzi, saikni ar strīdu alternatīvu izšķiršanu, kā arī uz ES mēroga standarta līgumu paraugu izstrādi.
C. Secinājums
Pēc referentu domām, CESL sniedz milzīgas potenciālas priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem iekšējā tirgū, jo īpaši digitālajā laikmetā, un piedāvā iespēju, ko nedrīkst palaist garām. Referenti aicina kolēģus iedziļināties šajos ierosinātajos grozījumos, jo, viņuprāt, tie varētu nodrošināt šā instrumenta sekmīgu darbību. Viņi ar nepacietību gaida turpmākas debates par šiem jautājumiem.