Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

(1)  Ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kura viņiem piešķīrusi aizsardzību, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

__________________

__________________

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm.

(2)  Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības sadalījumam starp dalībvalstīm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)  Pašreiz dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu pieņemtos patvēruma piešķiršanas lēmumus tikai tad, ja tajos ir atteikta starptautiskās aizsardzības piešķiršana. Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkts, kurā tiek aicināts ieviest vienotu patvēruma statusu, kas ir derīgs visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jāvirzās uz tādu patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpējo atzīšanu, kurus pieņēmušas citas dalībvalstis un kuros personām, kam tas ir vajadzīgs, ir piešķirta starptautiskā aizsardzība.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

(4)  Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (turpmāk — Aģentūra) pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tomēr tajā nav ierosināta tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

__________________

__________________

32 COM(2016) 197 final.

32 COM(2016) 197 final.

33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16.

33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

(5)  Savienības kopējās starptautiskās aizsardzības politikas pamatā vajadzētu būs vienotam statusam. Lai virzītos uz tādu KEPS, kas darbojas labi, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Vienlaikus ir svarīgi administratīvi nepārslogot dalībvalstu iestādes. Tādēļ būtu jādara stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tām personām, kurām tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jānosaka uzturēšanās atļauju saskaņots derīguma termiņš, kurā būtu pilnībā jāņem vērā dalībvalstu pašreizējā prakse, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības.

(7)  Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka visām minētajām personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula.

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību.

(9)  Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos.

(10)  Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā („Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, aizsardzību piespiedu izraidīšanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija.

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Turklāt dalībvalstīm būtu visos pārvaldības līmeņos pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz līdzekļi, kuri nav tieši saistīti ar patvēruma un migrācijas politiku, bet kurus var izmantot, lai finansētu darbības šajā jomā, piemēram, integrācijas darbības, kādas ir pieejamas Eiropas Sociālā fonda, Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros. Šos līdzekļus vajadzētu darīt tiešāk pieejamus vietējām un reģionālajām iestādēm tādu darbību īstenošanai, kuras ir to tiešā atbildībā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34.

(14)  Aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Aģentūras izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. Turklāt, novērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visa UNHCR un uz vietas aktīvo pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtā attiecīgā informācija.

__________________

__________________

34 COM(2016) 271 final.

34 COM(2016)271  final.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā.

(16)  Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā ģimeņu daudzveidība, dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver gan ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, gan ģimenes, kuras ir izveidojušās pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā, visos gadījumos izslēdzot piespiedu laulības. Laulātā un neprecēta partnera jēdzienā nevajadzētu nodalīt laulātos vai šādus partnerus, balstoties uz viņu dzimumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; iekšējo aizsardzību un vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem.

(22)  Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā.

(23)  Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, ko pilnvarojusi valsts, tostarp starptautiskās organizācijas, kuras atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei.

(24)  Iekšējā aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu varētu būt efektīvi pieejama pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējums, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, varētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas daļa ar nosacījumu, ka valsts vai valsti pārstāvošas personas neīsteno vajāšanu vai nenodara būtisku kaitējumu. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas tikai un vienīgi atbildīgajai iestādei, bet tas nedrīkstētu pieteikuma iesniedzējam liegt iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu atbildīgās iestādes secinājumus par iekšējās aizsardzības pieejamību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība. Ja minētais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, vienlaikus ar minētās aizsardzības faktisko pieejamību būtu jāizvērtē tādu atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, kas ir nepavadīta nepilngadīgā interesēs.

(25)  Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība, un nav jāpiemēro noteikums, kas attiecas uz iekšējo aizsardzību. Ja minētais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, vienlaikus ar minētās aizsardzības faktisko pieejamību būtu jāizvērtē tādu atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, kas ir nepavadīta nepilngadīgā interesēs.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vajāšanas veidus, kas īpaši vērsti pret bērniem.

(26)  Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm ir jāņem vērā vajāšanas veidi, kas īpaši vērsti pret bērniem, vai aizsardzības trūkums pret šādu vajāšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas.

(28)  Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu „piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte, dzimuma raksturojums un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes.

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma izpausmi vai dzimuma raksturojumu, kad pirmo reizi aprakstīja savu vajāšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a)  Alternatīvās aizsardzības statusa atzīšana ir deklaratīvs akts.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem.

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. Faktori, kas jāņem vērā, nosakot, vai ir apzināta vardarbība, varētu ietvert ārēju agresiju, okupāciju, ārvalstu kundzību, iekšējos konfliktus, smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai pasākumus, kuri būtiski grauj sabiedrisko kārtību izcelsmes valstī vai tās daļā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36a)  Personai, kam vajadzīga aizsardzība, jo tā nevar atgriezties savā izcelsmes valstī dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas dēļ, arī vajadzētu būt tiesībām uz aizsardzību saskaņā ar šo regulu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37.

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama aizsardzība, atbildīgās iestādes varētu pārskatīt piešķirto statusu, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37.

__________________

__________________

37 COM(2016) 271 final.

37 COM(2016) 271 final.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(41)  Kad starptautiskās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atņem statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu.

(42)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, atļautajā uzturēšanās periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu.

__________________

__________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

39 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

40 COM(2016) 378 final.

40 COM(2016) 378 final.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41.

(43)  Atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41.

__________________

__________________

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(44)  Lai mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kas viņiem nodrošinājusi šādu aizsardzību, piešķirto uzturēšanās atļauju termiņš būtu jāsaskaņo uz atbilstīgu periodu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu, vai atbalsta šādu apvienību.

(45)  Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a)  Tā kā integrācija ir divvirzienu process, Savienības pamatā esošo vērtību un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pamattiesību ievērošanai vajadzētu būt integrācijas procesa neatņemamai daļai. Integrācijai būtu jāsekmē iekļaušana, nevis izolācija, un sekmju panākšanā izšķirīga nozīme ir visu ieinteresēto personu iesaistei. Dalībvalstīm, rīkojoties valsts, reģionālā un vietējā līmenī, būtu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem jāsniedz atbalsts un iespējas integrēties un izveidot dzīvi savā jaunajā sabiedrībā, un tam būtu jāietver izmitināšana, rakstpratība un valodu kursi, starpkultūru dialogs, izglītība un profesionālā apmācība, kā arī efektīva piekļuve demokrātiskām struktūrām sabiedrībā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos.

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka piekļuve konkrētiem valsts tiesību aktos noteiktiem sociālās palīdzības veidiem ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52a)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāspēj piekļūt precēm un pakalpojumiem un sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu nodrošinājumam, tostarp informācijas un konsultāciju pakalpojumiem, ko nodrošina nodarbinātības dienesti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta.

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta ar nosacījumu, ka šiem integrācijas pasākumiem ir viegli piekļūt un ka tie ir pieejami un bezmaksas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9)  “ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā, ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu:

9)  „ģimenes locekļi” ir šādi starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi,

a)  starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts attiecīgajiem valsts tiesību aktiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts vai atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies;

c)  ja saņēmējs ir nepilngadīgs, tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)  starptautiskās aizsardzības saņēmēja māsa(-as) vai brālis(-i);

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19)  “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju.

19)  „aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā aizsargāt bērna intereses un viņa vai viņas labklājību, kā arī vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā.

1.  Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Atbildīgā iestāde un pieteikuma iesniedzējs sadarbojas visā procedūras laikā. Pieteikuma iesniedzējs paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu.

3.  Atbildīgā iestāde izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu pieteikumu;

a)  pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas.

3.  Ar nosacījumu, ka visi lēmumi tiek pieņemti pilnībā saskaņā ar Ženēvas konvenciju, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, var nepiešķirt bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu,

b)  puses vai organizācijas, kuras pilnvarojusi valsts, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu.

ciktāl tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros atbildīgā iestāde nosaka, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai:

1.  Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros un ar nosacījumu, ka valsts vai valsti pārstāvošas personas neīsteno vajāšanu un nenodara būtisku kaitējumu, atbildīgā iestāde var noteikt, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī.

2.  Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Tas neizslēdz pieteikuma iesniedzēja iespēju iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu secinājumus par iekšējās aizsardzības pieejamību. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  noteiktas sociālās grupas jēdziens īpaši ietver grupu, kurā:

d)  noteiktas sociālās grupas piederības jēdziens īpaši ietver grupu, kurā:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopīgas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties, un

–  grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopīgas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī šis jēdziens varētu ietvert grupu, kuras kopīgā pazīme ir seksuāla orientācija (termins, kuru nevar interpretēt kā tādu, kurā ietvertas darbības, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem ir uzskatāmas par kriminālsodāmām); ar dzimumu saistītus aspektus, tostarp dzimuma identitāti, pienācīgi ņem vērā, lai noteiktu piederību īpašai sociālai grupai vai identificētu šādas grupas pazīmes;

atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī šis jēdziens ietver grupu, kuras kopīgā pazīme ir seksuāla orientācija un ar dzimumu saistīti aspekti, tostarp dzimuma identitāte, dzimuma izpausme un dzimuma raksturojums; šos aspektus pienācīgi ņem vērā, lai noteiktu piederību īpašai sociālai grupai vai identificētu šādas grupas pazīmes;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamatotas bailes no vajāšanas, atbildīgā iestāde nevar pamatoti sagaidīt, lai nolūkā izvairīties no vajāšanas riska savā izcelsmes valstī pieteikuma iesniedzējs uzvestos diskrēti vai atturētos no noteiktām darbībām, ja šāda uzvedība vai darbības ir raksturīgas šīs personas identitātei.

3.  Izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamatotas bailes no vajāšanas, atbildīgā iestāde nevar pamatoti sagaidīt, lai nolūkā izvairīties no vajāšanas riska savā izcelsmes valstī pieteikuma iesniedzējs uzvestos diskrēti vai atturētos no noteiktām darbībām, ja šāda uzvedība vai darbības ir raksturīgas šīs personas identitātei vai apziņai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no to personu loka, kas kvalificējami kā bēgļi, ja:

1.  Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas, ja:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  2. punkta b) un c) apakšpunktu izpratnē kā smagus nepolitiskus noziegumus kvalificē šādas darbības:

svītrots

a)   īpaši nežēlīgas darbības, ja attiecīgā darbība ir nesamērīga attiecībā pret šķietamajam politiskajam mērķim,

b)   terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tādā gadījumā, ja tie ir veikti ar politisku mērķi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Personas izslēgšana no bēgļa statusa ir atkarīga tikai no tā, vai ir ievēroti no 1. līdz 5. punktam izvirzītie nosacījumi, un tā nav pakļauta nekādai papildu proporcionalitātes pārbaudei saistībā ar konkrēto gadījumu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bēgļa statusa atcelšana, izbeigšana vai atteikums to pagarināt

Bēgļa statusa atņemšana

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai atsakās pagarināt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka bēgļa statusu, ja:

1.  Atbildīgā iestāde atņem trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka bēgļa statusu, ja:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šī persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas;

d)  ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šī persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas pēc tam, kad persona ar galīgo spriedumu ir notiesāta par īpaši smagu noziegumu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  šī persona pēc notiesāšanas ar galīgu spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus tās dalībvalsts sabiedrībai, kurā viņa uzturas;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  piemēro 23. panta 2. punktu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Situācijās, kas aprakstītas no 1. punkta d) apakšpunkta līdz f) apakšpunktam, atbildīgā iestāde var izlemt nepiešķirt bēgļa statusu, ja šāds lēmums vēl nav pieņemts.

2.  Situācijās, kas aprakstītas 1. punkta d) apakšpunktā, atbildīgā iestāde var izlemt nepiešķirt bēgļa statusu, ja šāds lēmums vēl nav pieņemts.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Personas, uz kurām attiecas 1. punkta d) līdz f) apakšpunkts vai 2. punkts, ir tiesīgas izmantot tiesības, kas uzskaitītas Ženēvas Konvencijas 3., 4., 16., 22., 31., 32. un 33. pantā, vai līdzīgas tiesības, ciktāl šīs personas atrodas dalībvalstī.

3.  Personas, uz kurām attiecas 1. punkta d) apakšpunkts vai 2. punkts, ir tiesīgas izmantot tiesības, kas uzskaitītas Ženēvas Konvencijas 3., 4., 16., 22., 31., 32. un 33. pantā, vai līdzīgas tiesības, ciktāl šīs personas atrodas dalībvalstī.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt bēgļa statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

5.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atņem bēgļa statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai piemērotu 14. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde pārskata bēgļa statusu, jo īpaši:

Piemērojot 14. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde var pārskatīt bēgļa statusu, jo īpaši ja Savienības līmeņa informācija par izcelsmes valstīm, kā minēts 8. pantā Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula], un izcelsmes valsts informācijas kopīga analīze, kā noteikts minētās regulas 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pirmo reizi atjaunojot bēglim izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

c)  smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)  smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas dēļ;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Alternatīvās aizsardzības statusa atcelšana, izbeigšana vai atteikums to pagarināt

Alternatīvās aizsardzības statusa atņemšana

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka alternatīvās aizsardzības statusu, ja:

1.  Atbildīgā iestāde atņem trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka alternatīvās aizsardzības statusu, ja:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  piemēro 23. panta 2. punktu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

3.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atņem alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai piemērotu 20. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde pārskata alternatīvās aizsardzības statusu, jo īpaši:

Piemērojot 20. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde var pārskatīt alternatīvās aizsardzības statusu, jo īpaši ja Savienības līmeņa informācija par izcelsmes valstīm, kā minēts 8. pantā Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula], un izcelsmes valsts informācijas kopīga analīze, kā noteikts minētās regulas 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām,

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pirmo un otro reizi atjaunojot alternatīvās aizsardzības saņēmējam izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Bēgļiem un personām, kurām ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, ir šajā nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi. Šī nodaļa neierobežo Ženēvas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus.

1.  Neskarot Ženēvas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir šajā nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, kas saistīti ar nepilngadīgajiem, attiecīgās iestādes vispirms ņem vērā bērnu intereses.

5.  Piemērojot šo regulu, dalībvalstis vispirms ņem vērā bērnu intereses.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kad 1. punktā minētās starptautiskās saistības to neaizliedz, dalībvalstis var izraidīt bēgli vai alternatīvās aizsardzības saņēmēju neatkarīgi no tā, vai šīs personas statuss ir vai nav oficiāli atzīts, ja:

svītrots

a)   ir pamats uzskatīt, ka šī persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas;

b)   šī persona pēc notiesāšanas ar galīgu spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus konkrētās dalībvalsts sabiedrībai.

Šajos gadījumos turklāt atceļ bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar, attiecīgi, 14. vai 20. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis var izlemt, ka šo pantu piemēro arī citiem tuviem radiniekiem, kuri dzīvojuši kopā kā ģimenes locekļi izcelsmes valsts atstāšanas laikā vai pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā un kuri tobrīd pilnībā vai galvenokārt bija starptautiskās aizsardzības saņēmēja apgādībā.

6.  Dalībvalstis var izlemt, ka šo pantu piemēro arī citiem tuviem radiniekiem, kuri dzīvojuši kopā kā ģimenes locekļi izcelsmes valsts atstāšanas laikā vai pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz trim gadiem.

a)  Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir viens gads, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz diviem gadiem.

b)  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja kompetentās iestādes atsauc, izbeidz vai atsakās atjaunot trešās valsts valstspiederīgā bēgļa statusu saskaņā ar 14. pantu un alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 20. pantu;

a)  ja kompetentās iestādes atņem trešās valsts valstspiederīgā bēgļa statusu saskaņā ar 14. pantu vai alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 20. pantu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja piemēro 23. panta 2. punktu;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ja tas nepieciešams valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

c)  ja tas obligāti nepieciešams valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus bēgļa statusa saņēmējiem veidā, kas noteikts Ženēvas konvencijai pievienotajā sarakstā, un ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/200445. Šie ceļošanas dokumenti ir derīgi vismaz vienu gadu.

1.  Kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus bēgļa statusa saņēmējiem veidā, kas noteikts Ženēvas konvencijai pievienotajā sarakstā, un ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/200445. Šie ceļošanas dokumenti ir derīgi vismaz piecus gadus.

__________________

__________________

45 2004. gada 13. decembra Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 par standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)

45 2004. gada 13. decembra Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 par standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, kuri nevar iegūt valsts pasi, kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2252/2004.i. Šie dokumenti ir derīgi vismaz vienu gadu.

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, kuri nevar iegūt valsts pasi, kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2252/2004. Šie dokumenti ir derīgi vismaz piecus gadus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem dalībvalstis sociālo palīdzību var ierobežot līdz pamatpabalstiem.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja nepavadītam nepilngadīgajam ir piešķirta starptautiskā aizsardzība un viņa ģimenes locekļu meklēšana vēl nav uzsākta, dalībvalstis sāk viņu meklēšanu iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas, vienlaikus aizsargājot nepilngadīgā intereses. Ja meklēšana jau ir uzsākta, vajadzības gadījumā to turpina. Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai viņa tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi tad, ja viņi palikuši izcelsmes valstī, jārūpējas, lai informāciju par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu.

5.  Ja nepavadītam nepilngadīgajam ir piešķirta starptautiskā aizsardzība un viņa ģimenes locekļu meklēšana vēl nav uzsākta, dalībvalstis sāk viņu meklēšanu iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas, vienlaikus aizsargājot nepilngadīgā intereses. Ja meklēšana jau ir uzsākta, vajadzības gadījumā to turpina. Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai viņa tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi tad, ja viņi palikuši izcelsmes valstī, jārūpējas, lai informāciju par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu, lai novērstu apdraudējumu viņu drošībai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības.

1.  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, kas ir bezmaksas un viegli pieejama, kā arī ņem vērā viņu īpašās vajadzības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Dalībvalstis starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošina efektīvu piekļuvi bezmaksas valodu kursiem, sākot no dienas, kad viņiem tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu.

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu ar nosacījumu, ka attiecīgie integrācijas pasākumi ir viegli pieejami, bezmaksas un ņem vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a  Dalībvalstis nepiemēro sankciju pasākumus pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, ja viņi nevar piedalīties integrācijas pasākumos tādu apstākļu dēļ, ko viņi nespēj kontrolēt, vai attiecīgo integrācijas pasākumu nepiemērotības dēļ.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.  Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz personām, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ņem vērā periodu no dienas, kad ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uz kura pamata ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, līdz Regulas (ES) ../.. [Kvalifikācijas regula] 26. pantā minētās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas dienai.”;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu sāk piemērot no [sešus mēnešus no tās spēkā stāšanās].

Šo regulu sāk piemērot no [trīs mēnešus no tās spēkā stāšanās].