Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

23.3.2017

***I

ZIŅOJUMA PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

( COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD) )

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Malin Björk

PR_COD_1amCom

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

* Apspriežu procedūra

*** Piekrišanas procedūra

***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

Grozījumi akta projektā

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti divās slejās

Svītrotās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā kreisajā slejā. Aizstātās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā abās slejās. Jauno tekstu iezīmē treknā slīprakstā labajā slejā.

Pirms katra grozījuma ievietotā informācijas bloka pirmā un otrā rinda norāda uz attiecīgo teksta daļu izskatāmajā akta projektā. Ja grozījums attiecas uz spēkā esošu aktu, ko paredzēts grozīt ar akta projektu, informācijas blokā papildus iekļauj trešo un ceturto rindu, kurās attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un atbilstīgo teksta vienību tajā.

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti kā konsolidēts teksts.

Jaunās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā. Svītrotās teksta daļas iezīmē ar simbolu ▌ vai pārsvītro. Aizstātās teksta daļas iezīmē, ierakstot jauno tekstu treknā slīprakstā un izdzēšot vai pārsvītrojot aizstāto tekstu.

Tas neattiecas uz tīri tehniska rakstura grozījumiem, kurus izdara attiecīgie dienesti, gatavojot galīgo tekstu. Tie netiek iezīmēti.

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5

PASKAIDROJUMS 68

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

( COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2016)0468 ),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0325/2016),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 25. janvāra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus ( A8-0000/2017 ),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Pārmitināšana ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa, uzņem un nosūta no valsts, kurā viņi ir lūguši aizsardzību, uz citu valsti nolūkā piešķirt šīm personām starptautisko aizsardzību un rast ilgtermiņa risinājumu viņu situācijai. Pārmitināšana ir labi iestrādāta un uz humanitārās palīdzības vajadzībām balstīta solidaritātes ar bēgļu uzņēmējām valstīm izpausme. Pārmitināšanai ir trīs savstarpēji saistītas un savstarpēji papildinošas funkcijas: tā ir aizsardzības instruments, noturīgs risinājums un atbildības sadales mehānisms.

Or. en

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) UNHCR nolikums un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pilnvaro UNHCR veikt pārmitināšanu kā vienu no noturīgiem risinājumiem, kas var palīdzēt personām, kuras jau ilgstoši ir bēgļu gaitās. UNHCR specializētās zināšanas šajā jomā ir balstītas uz desmitiem gadu ilgu darba pieredzi un visā pasaulē atbalstītu mandātu. UNHCR kompetencei šajā jomā vajadzētu būt dalībvalstu pārmitināšanas programmu un Savienības pārmitināšanas sistēmas atbalsta avotam.

Or. en

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Saskaņā ar LESD 78. panta 1. punktu Eiropas Savienības patvēruma politikai ir jāatbilst 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijai un 1967. gada 31. janvāra protokolam par bēgļa statusu un citiem saistītiem līgumiem. Šie līgumi ir pamatoti uz 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 14. pantu, kurā atzītas cilvēku tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs. Ar pārmitināšanu netiks apturēta patvēruma meklētāju ierašanās Savienībā pēc pašu iniciatīvas.

Or. en

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Pārmitināšana ir viens no likumīgajiem līdzekļiem, ko būtu jāpapildina ar citiem likumīgiem līdzekļiem, tostarp ģimenes atkalapvienošanās iespēju paplašināšanu, humanitārajām vīzām, humanitārās uzņemšanas programmām, privātās sponsorēšanas programmām un darbaspēka migrāciju.

Or. en

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1e) Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu būt pamatotai uz humanitārajām vajadzībām, veicināt globālās pārmitināšanas vajadzību nodrošināšanu un atvieglot ieilgušas bēgļu situācijas. Tai vajadzētu atbilst jau pastāvošajām pārmitināšanas struktūrām, jo īpaši gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATCR), lai pakāpeniski palielinātu dalībvalstu kopīgos centienus pārmitināšanas jomā, nodrošinot vismaz 25 % pārmitināšanas vajadzību, kas norādītas UNHCR ikgadējās plānotajās kopējās pārmitināšanas vajadzībās.

Or. en

Pamatojums

Europe has 23.8% of the world's GDP, yet EU Member States host only around 8% of the world's refugees. This places a disproportionate burden on developing countries, which host the vast majority. 22 European countries resettled 13,040 persons in 2015 (9,629 to 17 EU Member States), with Europe contributing, on average, approximately 10 per cent to global resettlement intakes over the past five years. By contrast, that same year, the U.S. resettled 69,933 refugees. In order for an EU Resettlement Framework to add value, it needs to increase both the quality and the quantity of resettlement to the Union. If we want to reduce the need for dangerous journeys, reduce loss of lives and reliance on smuggling networks, this will only become a reality when the number of places offered is credible and meaningful. Therefore, the rapporteur suggests to clearly align the Union Framework to already existing and successful structures, and to increase the number of resettlement places reflecting the EUs responsibility as a global region with the capacity to do so. The will from Member States to contribute to global resettlement needs is clear as more and more Member States are starting national resettlement programmes for the first time. The Union Resettlement Framework should be a stepping stone to increasing our collective effort.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

1.f apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1f) Savienības pārmitināšanas sistēmai būtu jāatbalsta un jāsekmē gan jau esošās, gan jaunās dalībvalstu pārmitināšanas programmas, pakāpeniski jāpastiprina dalībvalstu kopīgie pārmitināšanas centieni un jāatbalsta un jāatvieglo pārmitināto personu uzņemšana un integrācija.

Or. en

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

1.g apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1g) Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem1a mudina valstis pastiprināt pārmitināšanas centienus, un tajā ir paredzēts visaptverošs satvars reaģēšanai bēgļu jautājumā, kurā noteikts, ka “valstīm ir jāizvirza mērķis nodrošināt pārmitināšanas vietas un citus likumīgus ieceļošanas veidus tādā apmērā, kas ļautu apmierināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja noteiktās ikgadējās pārmitināšanas vajadzības.”
	__________________
	1a http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/71/L.1

Or. en

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

4. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Komisija 2015. gada 15. decembrī dalībvalstīm un asociētajām valstīm sniedza Ieteikumu attiecībā uz brīvprātīgu humanitārās uzņemšanas shēmu ar Turciju29, kurā iesaistītajām valstīm ieteikts uzņemt personas, kas pārvietotas Sīrijas konflikta dēļ un kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Saskaņā ar 2016. gada 18. marta ES-Turcijas paziņojumu, tiklīdz beigsies vai vismaz būs būtiski un ilgtspējīgi samazināta neatbilstīga pārceļošana starp Turciju un ES, tiks iedarbināta brīvprātīga humanitārās uzņemšanas shēma. Dalībvalstis sniegs brīvprātīgu ieguldījumu šajā shēmā.	svītrots
__________________
29 C(2015) 9490.

Or. en

Pamatojums

Cilvēktiesību jomas darbinieki ir plaši kritizējuši un apšaubījuši ES un Turcijas paziņojumu un “viens pret vienu” mehānismu. Paziņojuma rezultātā tūkstošiem bēgļu ir nenoteiktā situācijā atstāti Grieķijā, kur tie uzturas drausmīgos apstākļos. Tāpēc referents uzskata, ka tālredzīgā pārmitināšanas sistēmā, kuras mērķis ir ES padarīt par nozīmīgu dalībnieku starptautiskā līmenī, atsauce uz ES un Turcijas paziņojumu ir nevietā.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

5. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Saskaņā ar 2016. gada 18. marta ES-Turcijas paziņojumu visi turpmākie neatbilstīgie migranti, kas pēc 2016. gada 20. marta no Turcijas pārceļos uz Grieķijas salām, tiks atgriezti Turcijā. Par katru sīrieti, kas tiek nosūtīts atpakaļ uz Turciju no Grieķijas salām, cits sīrietis tiks pārvietots no Turcijas uz ES, ņemot vērā ANO izstrādātos Neaizsargātības kritērijus. Dalībvalstis, Dublinas sistēmas asociētās valstis un Turcija panāca vienošanos par standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes šīs pārmitināšanas shēmas īstenošanai.	svītrots

Or. en

Pamatojums

Kā norādījusi organizācija “Amnesty International” un citas cilvēktiesību aizsardzības grupas, bēgļu atgriešana no Grieķijas uz Turciju saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu un tajā paredzēto “viens pret viens” shēmu pārkāpj starptautiskās tiesības. Turcija netiek uzskatīta ne par drošu valsti, ne par valsti ar funkcionējošu patvēruma sistēmu. Tāpēc stabilā pārmitināšanas sistēmā, kas balstīta uz starptautiskajām tiesībām patvēruma jomā, nebūtu pareizi turpināt piemērot šo procedūru .

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Balstoties uz esošajām iniciatīvām, būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības ikgadējiem pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības.	(8) Balstoties uz esošajām iniciatīvām un atbilstīgi esošajai starptautiskajai pārmitināšanas struktūrai, būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības ikgadējiem pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības, ir saskaņotas ar UNHCR ikgadējām plānotajām kopējām pārmitināšanas vajadzībām, un ir iesniegtas gadskārtējās trīspusējās konsultācijās pārmitināšanas jautājumos (ATCR).

Or. en

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Šāda sistēma ir labi pārvaldītas migrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa, kuras nolūks ir mazināt atšķirības starp dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūrām, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, palīdzēt mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, tādējādi mazinot spontānas ieceļošanas spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, paust solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, sekmēt Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmes līdzekļu klāstu attiecībās ar trešām valstīm, un sniegt efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos un attiecībās ar trešām valstīm paužot vienotu nostāju.	(9) Šāda sistēma ir tādas labi pārvaldītas kopējās Eiropas patvēruma sistēmas neatņemama sastāvdaļa, kura atbalsta un paplašina jau esošās valstu pārmitināšanas programmas un atbalsta un palīdz īstenot jaunus valstu mēroga pārmitināšanas centienus, nodrošina trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, palīdz nodrošināt noturīgus risinājumus trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuru skaits arvien palielinās, vajadzībām, un šo personu aizsardzību, pauž solidaritāti ar valstīm un reģioniem, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, un sniedz efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos un attiecībās ar trešām valstīm paužot vienotu nostāju. Pārmitināšana, kas ir apvienota ar attīstības darbībām un politikas pasākumiem, var reāli palīdzēt trešās valstīs mazināt spriedzi un atvieglot situācijas, kurās cilvēki jau ilgstoši ir bēgļu gaitās.

Or. en

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai palīdzētu mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, paustu solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, un sekmētu Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tiem reģioniem vai trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, būtu jāiekļaujas īpaši pielāgotā sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas vērsts uz labāku migrācijas pārvaldību, kā paredzēts Komisijas 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara izveidi partnerībai ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā32.	svītrots
__________________
32 COM(2016) 377 final.

Or. en

Pamatojums

Several stakeholders such as UNHCR, IOM, ECRE, IRC, Caritas, Red Cross, Amnesty International and many more have voiced their concerns about linking resettlement with third countries cooperation in asylum and migration matters as this moves away from resettlement as a protection tool to provide assistance to the most vulnerable refugees. The rapporteur strongly believes that the humanitarian essence of resettlement must be safeguarded, and that resettlement must continue to be based on the needs of the most vulnerable refugees. Determining geographical priorities based on third countries cooperation in the area of migration and leveraging resettlement to reach foreign policy objectives would de facto jeopardize a humanitarian, needs-based and international protection approach.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai mazinātu atšķirības starp dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūrām, būtu jānosaka kopīgas standarta procedūras, kopīgi atbilstības kritēriji un izslēgšanas pamati personu atlasei, kā arī jāparedz kopīgs aizsardzības statuss, kas piešķirams pārmitinātajām personām.	(11) Lai izveidotu Savienības pārmitināšanas sistēmu un sekmētu un atbalstītu dalībvalstu līdzdalības paplašināšanu, būtu jānosaka kopīgas standarta procedūras, kopīgi atbilstības kritēriji un izslēgšanas pamati personu atlasei, kā arī jāparedz kopīgs aizsardzības statuss, kas piešķirams pārmitinātajām personām

Or. en

Pamatojums

Although it is important to create incentives for MS to participate in the Union Framework, it is also important that this Framework does not discourage potential national efforts by enforcing common procedures, eligibility criteria or exclusion grounds on national programmes. Participation in the Union Resettlement Framework will be increased gradually by the added value that the programme will provide, and by the pooling of expertise and resources. Furthermore, the basis of resettlement as a durable solution is that states are expected to provide resettled persons with permanent residence. Therefore, it is vital that MS are able to issue residence permits that are more favourable than those suggested in Regulation (EU) No XXX/XXX [Qualification Regulation].

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

12. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem, jo īpaši standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumā izklāstītās pārmitināšanas shēmas ar Turciju īstenošanai. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.	(12) Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu un UNHCR esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja piemērot parasto procedūru, paātrināto procedūru un ārkārtas procedūru.

Or. en

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Abu veidu procedūrās ietilpst šādi posmi: identifikācija, reģistrācija, izvērtējums un lēmuma pieņemšana.	(13) Visu trīs veidu procedūrās vajadzētu būt šādiem posmiem: identifikācija, lietu iesniegšana, izvērtējums, lēmuma pieņemšana un reģistrācija.

Or. en

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Būtu jāparedz arī paātrinātā procedūra, kura ietvertu tādu pašu drošības pārbaužu līmeni kā parastā procedūra. Tomēr paātrinātās procedūras ietvaros trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku starptautiskās aizsardzības vajadzību izvērtējumam nevajadzētu pārsniegt izvērtējumu, vai minētās personas ir atbilstīgas alternatīvajai aizsardzībai, nevērtējot kvalificēšanos bēgļa statusam.	(15) Būtu jāparedz arī paātrinātā procedūra, kura ietvertu tādu pašu drošības pārbaužu līmeni kā parastā procedūra. Tomēr jābūt paredzētai iespējai paātrinātās procedūras ietvaros trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku starptautiskās aizsardzības vajadzību izvērtējumā aprobežoties ar izvērtējumu, vai minētās personas ir atbilstīgas alternatīvajai aizsardzībai, nevērtējot kvalificēšanos bēgļa statusam.

Or. en

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Būtu jāparedz arī ārkārtas procedūra, kura ietvertu tādu pašu drošības pārbaužu līmeni kā parastā procedūra. Tomēr ārkārtas procedūras ietvaros, ja UNHCR iesniedz steidzamas vai ārkārtas pārmitināšanas lietas, atbilstību 5. pantā noteiktajām prasībām un kritērijiem izvērtē paātrinātā kārtībā.

Or. en

Pamatojums

Savienības pārmitināšanas plānā ieviešot īpašu ārkārtas kvotu un procedūru, uz ārkārtas un steidzamiem gadījumiem, attiecībā uz kuriem šobrīd vietu ievērojami trūkst, varētu reaģēt globāli.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai tādējādi atturētu personas, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, izmantot neatbilstīgus ceļus ieceļošanai Eiropas Savienībā aizsardzības saņemšanas nolūkā. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās un paātrinātās procedūras ietvaros.	(16) Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai tādējādi personām, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, mazinātu nepieciešamību izmantot neatbilstīgus ceļus ieceļošanai Eiropas Savienībā aizsardzības saņemšanas nolūkā. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās, paātrinātās un ārkārtas procedūras ietvaros.

Or. en

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

17. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža. Ņemot vērā, ka trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kurus kāda dalībvalsts jau ir pārmitinājusi vai kuri pēdējo piecu gadu laikā ir atteikušies no pārmitināšanas kādā dalībvalstī, būtu jāizslēdz no pārmitināšanas citā dalībvalstī, minētais laikposms būtu uzskatāms par nepieciešamu laikposmu personas informācijas, tostarp pirkstu nospiedumu un sejas attēlu, glabāšanai.	(17) Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža.

Or. en

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

19. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Nepastāv subjektīvas tiesības uz pārmitināšanu.	svītrots

Or. en

Pamatojums

Nav skaidrs ne šī punkta mērķis, ne vajadzība šo punktu šeit iekļaut.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

20. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai paredzētu iespēju papildināt noteikumus, kas regulē Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām piemērojamo procedūru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, kuru mērķis ir pielāgot procedūru apstākļiem tajā trešajā valstī, no kuras veicama pārmitināšana, piemēram, nosakot šādas valsts lomu procedūrā. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Starpinstitūciju nolīgumā par labāku likumdošanas procesu33. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	svītrots
__________________
33 OV L123, 12.5.2016., 1. lpp.

Or. en

Pamatojums

Nav skaidrs šo deleģēto aktu mērķis un darbības joma, jo īpaši attiecībā uz pārmitināšanas lietas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu par to, un kāpēc šo mērķi nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem. Parastā procedūra nodrošina dalībvalstīm pietiekamu izvēles brīvību procedūru pēc vajadzības pielāgot, lai sekmīgi īstenotu 10. panta 1.–4. punktu.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Savienības pārmitināšanas plāna izveidi, kurā reizi divos gados nosaka pārmitināmo personu mērķa skaitu, informāciju par dalībvalstu līdzdalību plānā un katras dalībvalsts devumu attiecībā uz pārmitināmo personu mērķa skaitu, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes. Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz mērķtiecīgu Savienības pārmitināšanas shēmu izveidi, kuros noteikts precīzais pārmitināmo personu skaits salīdzinājumā ar mērķa skaitu un dalībvalstu līdzdalības pakāpe, kas ir saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plānu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Starpinstitūciju nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Or. en

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

21. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Padomei, kas pieņemtu Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu, tajā nosakot pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu, ietverot detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos plāna īstenošanā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

22. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Šīs pilnvaras būtu jāizmanto, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu un vispārējām ģeogrāfiskajām prioritātēm. Komisijai savs priekšlikums būtu jāiesniedz vienlaikus ar priekšlikumu par Savienības gada budžeta projektu. Padomei būtu jātiecas priekšlikumu pieņemt divu mēnešu laikā. Komisijai un būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras izveidot Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas, kurās nosaka precīzu pārmitināmo personu skaitu no visa pārmitināmo personu kopskaita un dalībvalsts iesaistīšanos saskaņā ar Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu34. Tā kā Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām ir būtiska ietekme, to izveidei būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Komisijai būtu jātiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas izveidot iespējami īsā laikā pēc Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna pieņemšanas un vajadzības gadījumā - Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna aptvertajā laikposmā. Komisijai būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.	svītrots
__________________
34 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

Or. en

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Komisijai, kad tā reizi divos gados sagatavo Savienības pārmitināšanas plānu, būtu jābalstās uz apspriešanos ar Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju.

Or. en

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros būtu jānosaka, kuras standarta procedūras noteikumus piemēro tās īstenošanai. Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros turklāt vajadzības gadījumā attiecīgi būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība.	(24) Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros būtu jānosaka, kuras standarta procedūras noteikumus piemēro tās īstenošanai. Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros turklāt vajadzības gadījumā attiecīgi būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība, īpaši sadarbībai ar UNHCR, IOM, EUAA un citām attiecīgām organizācijām.

Or. en

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

25. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Pārmitinātajām personām būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Tādējādi, patvēruma acquis ietvertie noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi starptautiskās aizsardzības saņēmēju atturēšanai no sekundārās pārvietošanās, būtu piemērojami no brīža, kad pārmitinātās personas ieceļo dalībvalstu teritorijā.	(25) Pārmitinātajām personām būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība nolūkā rast noturīgu risinājumu viņu situācijai. Tādējādi patvēruma acquis ietvertie noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu būtu piemērojami no brīža, kad pārmitinātās personas ieceļo dalībvalstu teritorijā.

Or. en

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Pārmitinātajām personām vajadzētu būt tādai pašai pieejai integrācijas pasākumiem kā citiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem saskaņā ar [kvalifikācijas regulas] VII nodaļas III iedaļu. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos ir obligāta, tikai tad, ja šiem integrācijas pasākumiem ir viegli piekļūt un ja tie ir pieejami un bezmaksas.

Or. en

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

27. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR arī turpmāk būtu jāsaglabā noteicoša loma Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros īstenotajos pārmitināšanas centienos. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).	(27) Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR vajadzētu būt struktūrai, kura ir galvenā atbildīgā par personu, kas ir tiesīgas uz pārmitināšanu Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, tālāknosūtīšanu. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Or. en

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

28. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā.	(28) [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā, ja dalībvalstis to lūdz.

Or. en

Pamatojums

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai var būt nozīmīga loma dalībvalstu pārmitināšanas spēju un to devuma Savienības pārmitināšanas centienos palielināšanā un veicināšanā, kā noteikts 10. un 12. pantā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

29. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai attiecībā uz Savienības pārmitināšanas sistēmu darītu iespējamas plašas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm, būtu jāizveido Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja.	(29) Lai attiecībā uz Savienības pārmitināšanas sistēmu darītu iespējamas plašas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm, būtu jāizveido Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja. Šīs komitejas darbs būtu jāsaskaņo ar starptautisko pārmitināšanas struktūru darbu, jo īpaši darbu, ko veic gadskārtējās trīspusējās konsultācijās pārmitināšanas jautājumos un sakarā ar UNHCR ikgadējām plānotajām kopējām pārmitināšanas vajadzībām. Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejai būtu jānoformulē Savienības pārmitināšanas plāna un dažādo mērķtiecīgo Savienības pārmitināšanas shēmu galvenie komponenti.

Or. en

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

31. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Šī Regula neskar dalībvalstu spēju pieņemt vai īstenot valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas, kuras neapdraud Savienības mērķu sasniegšanu atbilstoši šai regulai, piemēram gadījumā, kad tās paredz papildu pārmitināšanas vietu skaitu Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, tā pārsniedzot savu ieguldījumu saskaņā ar Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu pārmitināmo personu maksimālajā kopskaitā.	(31) Šī Regula neskar dalībvalstu spēju pieņemt vai īstenot valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas.

Or. en

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.	Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību un rast noturīgu risinājumu viņu situācijai.

Or. en

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā „pārmitināšana” ir to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšana dalībvalstu teritorijā no trešās valsts, uz kuru vai kuras teritorijā šīs personas pārvietotas, ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.	Šajā regulā „pārmitināšana” ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa, uzņem un nosūta no trešās valsts, uz kuru vai kuras teritorijā šīs personas pārvietotas, uz dalībvalsti ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību un rast noturīgu risinājumu viņu situācijai.

Or. en

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nodrošina to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā;	(a) nodrošina to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu nosūtīšanu un ieceļošanu dalībvalstu teritorijā nolūkā viņiem rast noturīgu risinājumu;

Or. en

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – aa punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) veicina visneaizsargātāko trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tostarp cilvēku, kuri jau ilgstoši ir bēgļu gaitās, aizsardzību un noturīgu risinājumu rašanu viņu situācijai.

Or. en

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) palīdz mazināt to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Saskaņā ar LESD 78. panta 1. punktu Eiropas Savienības patvēruma politikai ir jāatbilst 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijai un 1967. gada 31. janvāra protokolam par bēgļa statusu un citiem saistītiem līgumiem. Šie līgumi ir pamatoti uz 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 14. pantu, kurā atzītas cilvēku tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs. Ar pārmitināšanu netiks apturēta patvēruma meklētāju ierašanās Eiropas Savienībā pēc pašu iniciatīvas.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – ba punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) pakāpeniski pastiprina dalībvalstu kopīgos pārmitināšanas centienus un atbalsta un atvieglo pārmitināto personu uzņemšanu un integrāciju;

Or. en

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) sniedz ieguldījumu starptautiskajās pārmitināšanas iniciatīvās.	(c) sniedz ieguldījumu starptautiskajās pārmitināšanas iniciatīvās, tostarp stratēģiski izmantojot pārmitināšanu, jo īpaši ieilgušās bēgļu situācijās.

Or. en

Pamatojums

The strategic use of resettlement has been defined by UNHCR as follows: “The planned use of resettlement in a manner that maximizes the benefits, directly or indirectly, other than those received by the refugee being resettled. Those benefits may accrue to other refugees, the hosting State, other States or the international protection regime in general.” The strategic use of resettlement should, for the purposes of this Framework, be understood as the use of resettlement in a in a manner that deliberately enhances protection on a broader scale. For UNHCR this has meant, for example, improving the protection conditions in the country of asylum, such as mitigating the risk of refoulement, or ensuring that appropriate documents are issued to asylum-seekers and refugees (e.g. Egypt, Turkey) or that UNHCR has access to refugees in detention (e.g. China and Libya). The strategic use of resettlement should not be understood as a tool for migration control. Potential difficulty in assessing the strategic use of resettlement in a specific situation should not be the basis for excluding a region or a country.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nosakot tos reģionus vai trešās valstis, no kurām veicama pārmitināšana Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar 7. un 8. pantā norādītajiem īstenošanas aktiem, ņem vērā šādus faktorus:	Nosakot tos reģionus vai trešās valstis, no kurām veicama pārmitināšana Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar 7. un 8. pantā norādītajiem deleģētajiem aktiem, ņem vērā šādus faktorus:

Or. en

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa– a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir pārvietotas uz trešo valsti vai tās teritorijā, un šo personu tālāka kustība uz dalībvalstu teritoriju;	(a) UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumentā noteiktās kopējās pārmitināšanas vajadzības, kurās norādīti visneaizsargātākie bēgļi, kuriem visā pasaulē nepieciešama pārmitināšana;

Or. en

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) papildināmība ar finansiālu un tehnisku palīdzību trešām valstīm, uz kurām vai kuru teritorijā pārvietotas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Šajā punktā paustais ir izteikts ierosinātajā grozījumā, kas attiecas uz šā panta d) punktu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Savienības vispārējās attiecības ar trešo valsti vai trešām valstīm, no kurām veic pārmitināšanu, un ar trešām valstīm kopumā;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Several stakeholders such as UNHCR, IOM, ECRE, IRC, Caritas, Red Cross, Amnesty International and many more have voiced their concerns about linking resettlement with third countries cooperation in migration matters as this moves away from resettlement as a protection tool to provide assistance to the most vulnerable refugees. The rapporteur strongly believe that the humanitarian essence of resettlement must be safeguarded, and that resettlement must continue to be based on the needs of the most vulnerable refugees. It is worth noting that UNHCR already views resettlement as the last alternative, meaning that when they assess a case all other alternatives have already been reviewed. Determining geographical priorities based on third countries cooperation in the area of migration and leveraging resettlement to reach foreign policy objectives would de facto jeopardize a humanitarian, needs-based and international protection approach.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) trešās valsts efektīva sadarbība ar Savienību migrācijas un patvēruma jomā, ieskaitot:	(d) pārmitināšanas stratēģiska izmantošana nolūkā kopīgi rast risinājumu un uzlabot aizsardzības vidi un drošības situāciju trešās valstīs, tostarp attīstot efektīvu patvēruma sistēmu un attīstības politikas virzienus;

Or. en

Pamatojums

The strategic use of resettlement has been defined by UNHCR as follows: “The planned use of resettlement in a manner that maximizes the benefits, directly or indirectly, other than those received by the refugee being resettled. Those benefits may accrue to other refugees, the hosting State, other States or the international protection regime in general.” The strategic use of resettlement should, for the purposes of this Framework, be understood as the use of resettlement in a strategic manner to enhance protection on a broader scale. For UNHCR this has meant, for example, improving the protection conditions in the country of asylum, such as mitigating the risk of refoulement, or ensuring that appropriate documents are issued to asylum-seekers and refugees (e.g. Egypt, Turkey) or that UNHCR has access to refugees in detention (e.g. China and Libya). The strategic use of resettlement should not, in any way, be understood as a tool for migration control. Potential difficulty in assessing the strategic use of resettlement in a specific situation should not be the basis for excluding a region or a country.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts – i apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaita samazināšana, kas neatbilstīgi šķērso robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Several stakeholders such as UNHCR, IOM, ECRE, IRC, Caritas, Red Cross, Amnesty International and many more have voiced their concerns about linking resettlement with third countries cooperation in border control matters as this moves away from resettlement as a protection tool to provide assistance to the most vulnerable refugees. The rapporteur strongly believe that the humanitarian essence of resettlement must be safeguarded, and that resettlement must continue to be based on the needs of the most vulnerable refugees. Determining geographical priorities based on third countries cooperation in the area of migration control and leveraging resettlement to reach foreign policy objectives would de facto jeopardize a humanitarian, needs-based and international protection approach. Spontaneous arrivals will not be stopped by resettlement, and the only way to reduce the need for people to use irregular ways is to increase resettlement numbers and provide other legal pathways such as humanitarian visas, extended family reunification, humanitarian admission programmes, etc.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts – ii apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) apstākļu nodrošināšana pirmās patvēruma valsts un drošas trešās valsts koncepciju piemērošanai to patvēruma pieteikumu iesniedzēju atgriešanai, kuri neatbilstīgi šķērsojuši robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts vai uzrādot saikni ar attiecīgo trešo valsti;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Several stakeholders such as UNHCR, IOM, ECRE, IRC, Caritas, Red Cross, Amnesty International and many more have voiced their concerns about linking resettlement with third countries cooperation in asylum and migration matters as this moves away from resettlement as a protection tool to provide assistance to the most vulnerable refugees. The rapporteur strongly believe that the humanitarian essence of resettlement must be safeguarded, and that resettlement must continue to be based on the needs of the most vulnerable refugees. Determining geographical priorities based on third countries cooperation in the area of migration and asylum and leveraging resettlement to reach foreign policy objectives would de facto jeopardize a humanitarian, needs-based and international solidarity and protection approach.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts – iii apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) spēju palielināšana tādu personu uzņemšanai un aizsardzībai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras uzturas šajā valstī, tai skaitā ar efektīvas patvēruma sistēmas izstrādi; vai	svītrots

Or. en

Pamatojums

Šajā punktā paustais ir izteikts ierosinātajā grozījumā, kas attiecas uz šā panta d) punktu.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts – iv apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas apjoma palielināšana, kuri neatbilstīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, piemēram, noslēdzot un efektīvi īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumus;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Several stakeholders such as UNHCR, IOM, ECRE, IRC, Caritas, Red Cross, Amnesty International and many more have voiced their concerns about linking resettlement with third countries cooperation in asylum and migration matters as this moves away from resettlement as a protection tool to provide assistance to the most vulnerable refugees. The rapporteur strongly believe that the humanitarian essence of resettlement must be safeguarded, and that resettlement must continue to be based on the needs of the most vulnerable refugees. Determining geographical priorities based on third countries cooperation in the area of migration and leveraging resettlement to reach foreign policy objectives would de facto jeopardize a humanitarian, needs-based and international protection approach.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pārmitināšanas saistību apjoms un saturs, ko uzņēmušās trešās valstis.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai atbilst šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:	Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai atbilst tikai šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:

Or. en

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,	(a) i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, dzimuma, dzimuma identitātes, dzimuma izpausmes, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,

Or. en

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuri ietilpst vismaz vienā no turpmāk minētajām kategorijām:	(b) trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuri atbilst a) punktā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ietilpst vismaz vienā no turpmāk minētajām kategorijām:

Or. en

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts – 4. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- personas, kurām nepieciešama tiesiska un/vai fiziska aizsardzība;	- personas, kurām nepieciešama tiesiska un/vai fiziska aizsardzība, tostarp personas, kurām draud izraidīšana;

Or. en

Pamatojums

Saskaņots ar UNHCR pārmitināšanas lietu iesniegšanas kritērijiem.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts – 6. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- personas, kuras ir sociāli un ekonomiski neaizsargātas;	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts – 6.a ievilkums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- personas, kuras jau ilgstoši ir bēgļu gaitās un attiecībā uz kurām nav paredzami citi noturīgi risinājumi;

Or. en

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) trešo valstu valstspiederīgo, bezvalstnieku vai Savienības pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļi:	ii) gadījumos, kad nav citu likumīgu, tostarp Padomes Direktīvā 2003/86/EC1a paredzētu, iespēju ieceļot Eiropas Savienības teritorijā, trešo valstu valstspiederīgo, bezvalstnieku vai Savienības pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļi:
	__________________
	1a Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12.–18. lpp.).

Or. en

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 1. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- laulātais/laulātā vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi;	- laulātais/laulātā vai neprecējies partneris stabilās attiecībās;

Or. en

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 2. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- pirmajā atkāpē minēto pāru vai pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,	- pirmajā atkāpē minēto pāru vai pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

Or. en

Pamatojums

Kaut gan referents apzinās, ka šī formulējuma nolūks ir iestāties pret bērnu laulībām, pastāv risks, ka tas varētu papildus sodīt izprecinātus bērnus, liedzot viņiem pārmitināšanas iespējas.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 3. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu neprecētu nepilngadīgo, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais;	- tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu nepilngadīgo, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais;

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem neattiecas 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta D daļas piemērošanas joma, attiecībā uz citu Apvienoto Nāciju struktūru vai aģentūru nodrošināto aizsardzību vai palīdzību, izņemot Apvienoto Nāciju Augsto Komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR);	(c) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri atbilst a) un b) punktā noteiktajiem kritērijiem un kuri turklāt saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvencijas 1. panta D daļas 2. punktu ir tiesīgi izmantot minētajā konvencijā paredzētās priekšrocības;

Or. en

Pamatojums

Article 1D of the 1951 Geneva Convention contains both an exclusion and an inclusion clause. It excludes from the scope of that convention those persons who are at present receiving protection or assistance from an organ or agency of the United Nations other than UNHCR. It follows from the clear wording of Article 1D of the Geneva Convention that only those persons who have actually availed themselves of the assistance provided by UNRWA come within the clause excluding refugee status set out therein, which must, as such, be construed narrowly and cannot therefore also cover persons who are or have been eligible to receive protection or assistance from that agency. The second paragraph of Article 1D of the Geneva Convention includes persons for whom protection or assistances as referred to in the exclusion clause has ceased for any reason. The aim of Article 1D of the Geneva Convention is to avoid overlapping competencies between UNRWA and UNHCR, and, in conjunction with UNHCR’s Statute, ensures the continuity of protection and assistance to Palestinian refugees as necessary. For the purpose of this Framework, reference is only made to Paragraph 2 of Article 1D, i.e. the inclusion clause.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – d punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes valstī, kurā šīs personas atrodas vai uzturas, nav atzinušas par personām, kam piemīt tāds tiesību un pienākumu apjoms, kāds izriet no šīs valsts pilsonības, vai tam līdzvērtīgs tiesību un pienākumu apjoms.	svītrots

Or. en

Pamatojums

Šis punkts atsaucas uz Ženēvas konvencijas 1. panta E daļu, kas ir izslēgšanas klauzula. Tāpēc nav skaidrs mērķis, ar kādu tā iekļauta šīs sistēmas atbilstības kritērijos.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina šā panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto personu ģimenes vienotības uzturēšanu.	Dalībvalstis nodrošina ģimenes vienotības uzturēšanu visā pārmitināšanas praksē.

Or. en

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) personas, attiecībā uz kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka:	(a) personas, attiecībā uz kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka:

Or. en

Pamatojums

Saskaņošana ar formulējumu, kas lietots 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas 1. panta F daļā un 1967. gada 31. janvāra protokolā par bēgļa statusu.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) tās ir izdarījušas smagu noziegumu;	ii) tās ir izdarījušas smagu nepolitisku noziegumu;

Or. en

Pamatojums

Saskaņošana ar formulējumu, kas lietots 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas 1. panta F daļā un 1967. gada 31. janvāra protokolā par bēgļa statusu.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) personas, attiecībā uz kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās apdraud tās dalībvalsts kopienu, sabiedrisko kārtību, drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības, kura izskata pārmitināšanas lietu, ieskaitot gadījumus, kad cita dalībvalsts ir pieprasījusi dalībvalstij, kura izskata pārmitināšanas lietu, izskatīšanas laikā konsultēties ar šo otro dalībvalsti saistībā ar konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai īpašām trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kategorijām, pret kuru pārmitināšanu otrā dalībvalsts ir iebildusi iepriekš norādītā pamatojuma dēļ;	Svītrots

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes valstī, kurā šīs personas atrodas vai uzturas, ir atzinušas par personām, kam piemīt tāds tiesību un pienākumu apjoms, kāds izriet no šīs valsts pilsonības, vai tam līdzvērtīgs tiesību un pienākumu apjoms.

Or. en

Pamatojums

Saskaņošana ar formulējumu, kas lietots 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas 1. panta E daļā un 1967. gada 31. janvāra protokolā par bēgļa statusu.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) personas, par kurām Šengenas Informācijas sistēmā vai dalībvalsts nacionālajā datu bāzē ir izdots brīdinājums par ieceļošanas atteikumu;	Svītrots

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) personas, kuras ir neatbilstīgi uzturējušās, neatbilstīgi ieceļojušas vai mēģinājušas neatbilstīgi ieceļot dalībvalstu teritorijā pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas;	Svītrots

Or. en

Pamatojums

According to Article 78(1) TFEU, the Union’s asylum policy must be in accordance with the Geneva Convention of 28 July 1951 and the Protocol of 31 January 1967 relating to the status of refugees, and other relevant treaties. Since the term exclusion has a distinct meaning in the context of international refugee protection, which strictly relates to individuals who may be undeserving of international protection, the rapporteur has chosen to follow the exclusion clauses as set out in Article 1(F) of the Geneva Convention. Additional exclusion clauses such as this one blurs the lines between exclusion and ineligibility. Furthermore, persons are often compelled to undertake irregular journeys because of their vulnerability and the lack of a foreseeable alternative durable solution. Excluding persons for that very reason runs a high risk of excluding people in dire need of protection. In addition, a person’s protection situation can change under a period of five years, e.g. a war could outbreak in his/her country or the person could be forced into a marriage, such a broad exclusion hamper to take into account the new situation of the person and could lead to a denial of protection.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) personas, kuras jau ir pārmitinājusi cita dalībvalsts, īstenojot šo Regulu, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2015. gada 20. jūlija secinājumus Nr. 11097/15, 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumu, Komisijas 2015. gada 15. decembra Ieteikumu C(2015) 9490 vai valsts līmeņa pārmitināšanas shēmu; un	(e) personas, kuras jau ir pārmitinājusi cita dalībvalsts, īstenojot šo Regulu, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2015. gada 20. jūlija secinājumus Nr. 11097/15 vai valsts līmeņa pārmitināšanas shēmu; un

Or. en

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) personas, kuras pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas dalībvalstis ir atteikušās pārmitināt saskaņā ar šo punktu.	Svītrots

Or. en

Pamatojums

Dalībvalstīm, iespējams, ir ļoti specifiski iemesli, kuru dēļ tās atsakās pārmitināt kādu personu, piemēram, ja šai personai ir veselības problēma, kura konkrētajā dalībvalstī dažādu iemeslu dēļ nav ārstējama. Tomēr šim apsvērumam nevajadzētu būt pamatam, saskaņā ar ko neaizsargātas personas izslēgtu visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. No Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanas var izslēgt tos trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kuriem var prima facie piemērot vienu no šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem izslēgšanas pamatiem.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības ikgadējais pārmitināšanas plāns	Savienības divu gadu pārmitināšanas plāns

Or. en

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu.	1. Lai saskaņā ar turpmākajiem punktiem izveidotu Savienības pārmitināšanas plānu, Komisija tiek pilnvarota reizi divos gados pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, papildinot šo regulu.

Or. en

Pamatojums

7. un 8. pants ir cieši saistīti kā tehniskas procedūras, kuras veic pirms pārmitināšanas. Lai to uzskatāmāk parādītu, referents ierosina grozīt šos pantus, ierosinot pilnvaru deleģēšanu attiecībā uz abiem pantiem. Šīs izmaiņas ne tikai uzlabo skaidrību, bet arī padara tehniskās procedūras pārredzamākas un nodrošina dalībvalstīm lielākas pilnvaras attiecībā uz mērķtiecīgajām shēmām, kas uzskatāms par svarīgu faktoru, jo šīs shēmas būs jāīsteno dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Savienības pārmitināšanas plānus izstrādā, ņemot vērā apspriešanos ar Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju un balstoties uz UNHCR ikgadējām plānotajām kopējām pārmitināšanas vajadzībām.

Or. en

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā ietver:	2. Savienības pārmitināšanas plānā ietver:

Or. en

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu;	(a) pārmitināmo personu mērķa skaitu, kas atbilst vismaz 25 % ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību;

Or. en

Pamatojums

Europe has 23.8% of the world's GDP, yet EU Member States host only around 8% of the world's refugees. This places a disproportionate burden on developing countries, which host the vast majority. 22 European countries resettled 13,040 persons in 2015 (9,629 to 17 EU Member States), with Europe contributing, on average, approximately 10 per cent to global resettlement intakes over the past five years. By contrast, that same year, the U.S. resettled 69,933 refugees. In order for an EU Resettlement Framework to add value, it needs to increase both the quality and the quantity of resettlement to the Union. If we want to reduce the need for dangerous journeys, reduce loss of lives and reliance on smuggling networks, this will only become a reality when the number of places offered is credible and meaningful. Therefore, the rapporteur suggests to increase the number of resettlement places reflecting the EUs responsibility as a global region with the capacity to do so.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā;	(b) detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības pārmitināšanas plānā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā;

Or. en

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.	(c) uz UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumentu balstītas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

Or. en

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) neiedalīta ārkārtas kvota, kas minēta 11.a pantā, lai neatkarīgi no c) apakšpunktā identificētajām ģeogrāfiskajām prioritātēm ņemtu vērā steidzamus un ārkārtas gadījumus.

Or. en

Pamatojums

Savienības pārmitināšanas plānos ieviešot īpašu ārkārtas kvotu, kas nebūtu saistīta ar prioritārajiem reģioniem un cilvēku grupām, uz ārkārtas un steidzamiem gadījumiem, attiecībā uz kuriem šobrīd vietu ievērojami trūkst, varētu reaģēt globāli.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko atbilstoši Savienības ikgadējam pārmitināšanas plānam, kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu, izveido Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā.	1. Lai saskaņā ar 2. punktu izveidotu mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas, kuras ir saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plānu, kas pieņemts atbilstīgi 7. pantam, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, ar kuriem papildina šo regulu.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pārmitināmo personu precīzs skaits no maksimālā kopskaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;	(b) pārmitināmo personu precīzs skaits no mērķa skaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

Or. en

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) norādes uz reģioniem un trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, kā minēts 4. pantā;	(c) norādes uz reģioniem un trešām valstīm, no kurām saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu veicama pārmitināšana, kā minēts 4. pantā;

Or. en

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) vajadzības gadījumā - dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm, UNHCR vai citiem partneriem;	(d) vajadzības gadījumā - dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta UNHCR un, ja dalībvalstis to pieprasa, [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm vai citiem partneriem;

Or. en

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, kam piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu;	(e) tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, kam, balstoties uz UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumentu un vadoties pēc 5. panta b) apakšpunkta i) punktā izklāstītajām pārmitināšanas lietu kategorijām, piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu;

Or. en

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) norāde, vai piemērojama 10. pantā noteiktā parastā procedūra vai 11. pantā noteiktā paātrinātā procedūra, vajadzības gadījumā precizējot, kā veicama trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšana un izvērtējums, un pārmitināšanas lēmumu pieņemšanas termiņš;	(f) norāde, vai piemērojama 10. pantā noteiktā parastā procedūra vai 11. pantā noteiktā paātrinātā procedūra;

Or. en

Pamatojums

Par shēmu īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis, tāpēc kārtība, kādā veicama identificēšana un izvērtējums, arī būtu jānosaka dalībvalstīm. Lēmuma pieņemšanas termiņš ir noteikts šī paša panta g) punktā.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārmitināšanas procedūras, kas noteiktas 10. pantā un 11. pantā, piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir snieguši savu piekrišanu pārmitināšanai un vēlāk to nav atsaukuši, tostarp ar atteikumu tikt pārmitinātiem kādā noteiktā dalībvalstī.	Šajā regulā paredzēto pārmitināšanu piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir snieguši savu piekrišanu pārmitināšanai.

Or. en

Pamatojums

Izslēgšanas pamatojumu uzskaitīšana šajā pantā rada neskaidrības, jo tie jau ir noteikti 6. pantā.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenojot Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, dalībvalstis identificē trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus un izvērtē, vai uz šiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem attiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas joma.	Īstenojot Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, dalībvalstis galvenokārt balstās uz UNHCR identificētajiem gadījumiem un iesniegtajām lietām. Identificēšanu var veikt arī dalībvalstis vai atbilstīgas organizācijas.
	Pēc tam dalībvalstis izvērtē, vai uz šiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem attiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas joma. Dalībvalstis var pieprasīt [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras] palīdzību.

Or. en

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Parastās procedūras piemērošanas nolūkā dalībvalstis var pieprasīt UNHCR vai vajadzības gadījumā [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] vai attiecīgām starptautiskām struktūrām dalībvalstīm pilnībā izvērtēt šādus apstākļus:
	(a) vai šīs personas ietilpst Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas jomā; un
	(b) vai šīs personas ietilpst kādā no 5. panta b) - i) apakšpunktā minētajās pārmitināšanas lietu kategorijās un izvērtējuma pamatojumu.
	Dalībvalstis turklāt var pieprasīt UNHCR pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, par kuriem UNHCR sniedzis nosūtījumu, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.

Or. en

Pamatojums

Skaidrības labad 10. panta 8. punkts ar dažiem grozījumiem ir pārvietots un iekļauts 10. panta 1. punktā, kurā sīki aprakstīta attiecīgā procedūra.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var piešķirt priekšrocības trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, tostarp personām, kurām pastāv:	Svītrots
(a) ģimenes saites ar trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai Savienības pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī;
(b) sociālas vai kultūras saites, vai citas individuālas iezīmes, kas var veicināt integrāciju iesaistītajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka nepastāv diskriminācija kas balstīta uz tādiem iemesliem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpašības, valoda, reliģija vai ticība, politisks vai cits viedoklis, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, dzimšana, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, neskarot atšķirīgu attieksmi, kas nepieciešama pirmajā apakšpunktā minētā izvērtējuma veikšanai;
(c) īpašas aizsardzības vajadzības vai neaizsargātība.

Or. en

Pamatojums

Preferential treatment of any particular class or group of refugees, for whatever reason, will come at the expense of appropriate treatment for other persons who, from an objective humanitarian perspective, are equally deserving. The international community has therefore laid down, in the Geneva Convention of 28 July 1951 Relating to the Status of Refugees, binding rules of international humanitarian law that delineate who, in what circumstances, is to be treated as a refugee and how they are to be cared for. All EU Member States are signatories to that Convention. With this background, it is directly unsuitable to include "integration potential" in this Regulation.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanas dalībvalstis reģistrē šādu informāciju par personām, kurām tās plāno piemērot pārmitināšanas procedūru:	svītrots
(a) vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, tautība un citi personas dati;
(b) katra trešās valsts valstspiederīgā un bezvalstnieka, kurš nav jaunāks par sešiem gadiem, visu pirkstu nospiedumi un sejas attēls;
(c) trešās valsts valstspiederīgā personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta veids un numurs; un
(d) reģistrācijas datums, reģistrācijas vieta un iestāde, kas veikusi reģistrāciju.
Papildinformāciju, kas ir nepieciešama 3. un 4. punkta īstenošanai, var ievākt arī reģistrācijas laikā.

Or. en

Pamatojums

Šo punktu ierosināts pārcelt aiz 3. un 4. punkta, jo pirms iespējamo labuma guvēju reģistrācijas ir jāveic izvērtējums par atbilstību kritērijiem un izslēgšanas pamatojumiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka var tikt reģistrētas personas, kuras nemaz neatbilst kritērijiem, kas radītu gan lieku administratīvu slogu dalībvalstīm, gan veltas cerības attiecīgajām personām.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, vai balstoties uz personīgu interviju, vai uz abu procedūru kombināciju.	Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, jo īpaši pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, vai balstoties uz personīgu interviju, vai uz abu procedūru kombināciju.

Or. en

Pamatojums

Paredzot izsmeļošu sarakstu, kurā būtu aprakstīts, kā dalībvalstīm jāveic izvērtējums, pastāv risks pārkāpt brīvas pierādījumu sniegšanas un brīvas pierādījumu izvērtēšanas principu.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis lēmumu par trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto izvērtējumu un iespējami īsā laikā un ne vēlāk par astoņiem mēnešiem no šo personu reģistrācijas brīža. Dalībvalstis var pagarināt šo astoņu mēnešu termiņu uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, ja ir iesaistīti sarežģīti faktiska vai juridiska rakstura jautājumi.	4. Dalībvalstis lēmumu par trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto izvērtējumu un iespējami īsā laikā un ne vēlāk par astoņiem mēnešiem no šo personu reģistrācijas brīža. Dalībvalstis var pagarināt šo termiņu uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, ja ir iesaistīti sarežģīti faktiska vai juridiska rakstura jautājumi.

Or. en

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums, dalībvalstis reģistrē šādu informāciju par personām, kurām tās plāno piemērot pārmitināšanas procedūru, ja šī informācija ir pieejama:
	(a) vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums un tautība;
	(b) katra trešās valsts valstspiederīgā un bezvalstnieka, visu pirkstu nospiedumi un sejas attēls;
	(c) trešās valsts valstspiederīgā personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta veids un numurs; un
	(d) reģistrācijas datums, reģistrācijas vieta un iestāde, kas veikusi reģistrāciju.

Or. en

Pamatojums

Šis ir sākotnējais 2. punkts, kuru ierosinām pārcelt aiz 3. un 4. punkta, jo pirms iespējamo labuma guvēju reģistrācijas ir jāveic izvērtējums par atbilstību kritērijiem un izslēgšanas pamatojumiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka var tikt reģistrētas personas, kuras nemaz neatbilst kritērijiem, kas radītu gan lieku administratīvu slogu dalībvalstīm, gan veltas cerības attiecīgajām personām.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Beidzoties šim termiņam, dalībvalstis datus dzēš. Datus par personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms šā termiņa beigām, dalībvalstis dzēš, tiklīdz dalībvalsts uzzinājusi, ka attiecīgā persona ir ieguvusi šādu pilsonību.	Beidzoties šim termiņam, dalībvalstis datus dzēš. Datus par personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms šā termiņa beigām, dalībvalstis dzēš.

Or. en

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, attiecīgās personas pārmitināšana netiek veikta.	6. Ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, netiek veikta attiecīgās personas pārmitināšana uz dalībvalsti, kura pieņēmusi šo lēmumu. Atteikuma iemeslu paziņo UNHCR vai citām organizācijām, kas iesniegušas lietu, lai tās veiktu vajadzīgos turpmākos pasākumus.

Or. en

Pamatojums

UNHCR mudina valstis paziņot atteikumu iemeslus, kuri varētu būt saistīti ar citām problēmām, nevis atbilstību kritērijiem. Informācija par dalībvalstu pamatojumu ļauj UNHCR, piemēram, noskaidrot neatbildētus jautājumus, apsvērt iespēju lietu iesniegt citai pārmitināšanas valstij (tostarp ārpus Eiropas), vai vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus saistībā ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzību.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) personai piešķir bēgļa statusu, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks kvalificējams kā bēglis, vai alternatīvo aizsardzību, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir tiesīgs uz alternatīvo aizsardzību. Dalībvalsts informē attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par šo lēmumu. Tiklīdz attiecīgā persona ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā, šādam lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir tāda pati nozīme kā lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Kvalifikācijas regulas] 13. un 19. pantā;	(a) personai piešķir bēgļa statusu, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks kvalificējams kā bēglis, vai alternatīvo aizsardzību, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir tiesīgs uz alternatīvo aizsardzību. Dalībvalsts informē attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par šo lēmumu un informē viņu par tiesībām, ko šis statuss dod. Tiklīdz attiecīgā persona ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā, šādam lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir tāda pati nozīme kā lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, kas minēts Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Kvalifikācijas regula]; Dalībvalstis var izsniegt uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki nekā tie, kas minēti Padomes Direktīvas 2003/109/EK1a 13. pantā.
	__________________
	1a Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2003., 44.-53. lpp.).

Or. en

Pamatojums

Pārmitināšanas kā noturīga risinājuma pamatojums ir tāds, ka tiek sagaidīts, ka valstis nodrošina pārmitinātajām personām pastāvīgu uzturēšanos atļauju. Uzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš būtu trīs vai pat pieci gadi, nevar uzskatīt par noturīgu risinājumu. Tāpēc ir būtiski, lai dalībvalstis, kuras to vēlas, varētu piešķirt uzturēšanās atļauju ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Kvalifikācijas regula].

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) piedāvā trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem pirmsizceļošanas orientācijas programmu, kas var ietvert informāciju par šo personu tiesībām un pienākumiem, valodu apmācību un informāciju par dalībvalsts sociālo, kultūras un politisko iekārtu.	(c) piedāvā trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem pirmsizceļošanas orientācijas programmu, kas var ietvert informāciju par šo personu tiesībām un pienākumiem, valodu apmācību un informāciju par dalībvalsts sociālo, kultūras un politisko iekārtu. Šīs programmas var izdalīt pēc ieceļošanas.

Or. en

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

10. pants – 8. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Parastās procedūras piemērošanas nolūkā dalībvalstis pirms trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanas var pieprasīt UNHCR vai vajadzības gadījumā [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] vai attiecīgām starptautiskām struktūrām dalībvalstīm sniegt nosūtījumu par tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, saistībā ar kuriem minētās struktūras ir pilnībā izvērtējušas šādus apstākļus:	svītrots
(a) vai šīs personas ietilpst Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas jomā; un
(b) vai šīs personas ietilpst kādā no 5. panta b) - i) apakšpunktā minētajās neaizsargātu personu kategorijās.
Dalībvalstis turklāt var pieprasīt UNHCR pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, par kuriem UNHCR sniedzis nosūtījumu, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.
Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai cita starpā tiktu ņemti vērā kritēriji, kas noteikti 1. punkta a) - c) apakšpunktā.

Or. en

Pamatojums

Šis punkts ir apvienots ar 10. panta 1. punktu, jo abos punktos ir aprakstīta viena un tā pati procedūra.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

10. pants – 9. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuru mērķis ir vajadzības gadījumā pielāgot pārmitināšanas procedūru apstākļiem tajā trešajā valstī, no kuras veic pārmitināšanu.	svītrots

Or. en

Pamatojums

Nav skaidrs šo deleģēto aktu mērķis un darbības joma, jo īpaši attiecībā uz pārmitināšanas lietas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu par to, un kāpēc šo mērķi nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem. 10. pants nodrošina dalībvalstīm pietiekamu izvēles brīvību procedūru pēc vajadzības pielāgot, lai sekmīgi īstenotu tā 1.–4. punktu.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) neizvērtē, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst prasībām, kas minētas 5. panta a) - i) apakšpunktā;	(1) var neizvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst prasībām, kas minētas 5. panta a) - i) apakšpunktā;

Or. en

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem piešķir alternatīvās aizsardzības statusu.	(4) ja izvērtēšana par bēgļa statusa piešķiršanu nav pabeigta šī panta 3. punktā noteiktajā termiņā, attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem var piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu.

Or. en

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Ārkārtas procedūra
	Ja Komisijas deleģētajā aktā, ar ko pieņem Savienības pārmitināšanas plānu, ir paredzēta ar konkrētiem reģioniem vai cilvēku grupām nesaistīta ārkārtas procedūra gadījumiem, kuros noteiktām personām pastāv tik tūlītējs drošības apdraudējums vai kuros viņu veselības stāvoklis ir tik smags, ka viņus ir ļoti īsā laikā jāaizved no vietas, kur pastāv apdraudējums, pieļaujot atkāpi no 10. panta, dalībvalstis:
	1) apņemas izveidot saīsinātu procedūru steidzamiem un ārkārtas gadījumiem, ja tādas vēl nav;
	2) norāda, uz cik vietām, kas nav saistītas ar konkrētiem reģioniem vai cilvēku grupām, šo procedūru var attiecināt;
	3) saņem UNHCR iesniegtās steidzamās vai ārkārtas pārmitināšanas lietas, kurās drošības apdraudējuma ir tik tūlītējs vai veselības stāvoklis ir tik smags, ka attiecīgā persona ir ļoti īsā laikā jāaizved no vietas, kur pastāv apdraudējums;
	4) steidzamības kārtā izvērtē, vai bēgļi vai bezvalstnieki atbilst prasībām un kritērijiem, kas šajā sistēmā noteikts ar 5. pantu, un;
	5) cenšas pieņemt lēmumu divu nedēļu laikā pēc lietas iesniegšanas un nodrošina trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka tūlītēju nosūtīšanu.

Or. en

Pamatojums

Savienības pārmitināšanas plānos ieviešot īpašu ārkārtas kvotu un procedūru, kas nebūtu saistīta ar prioritārajiem reģioniem un cilvēku grupām, uz ārkārtas un steidzamiem gadījumiem, attiecībā uz kuriem šobrīd vietu ievērojami trūkst, varētu reaģēt globāli.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs.	1. Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs. Dalībvalstīm var palīdzēt [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], vajadzības gadījumos izmantojot jau esošās struktūras, kas paredzētas operatīvajai sadarbībai pārmitināšanas jomā.

Or. en

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu partneri, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.	3. Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) un citi partneri, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.

Or. en

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu pārstāvji. Tajā pieaicina arī [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru], UNHCR un IOM. Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā.	1. Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, dalībvalstu, [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras], UNHCR un IOM pārstāvji. Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā.
	Pēc gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATRC) un UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumenta publicēšanas, Pārmitināšanas augstā līmeņa komiteja rīko sanāksmi, lai formulētu Savienības pārmitināšanas plāna un dažādo mērķtiecīgo Savienības pārmitināšanas shēmu galvenos komponentus.

Or. en

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisiju pilnvaro pieņemt 10. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus uz neierobežotu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	2. Komisiju pilnvaro pieņemt 7. un 8. pantā minētos deleģētos aktus uz 4 gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 4 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Or. en

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā paredzēta pilnvara deleģēšana uz nenoteiktu laiku. Nosakot to uz ierobežotu laiku (4 gadiem), ko var automātiski pagarināt, var paredzēt ziņošanas pienākumu, kas izpildāms ne vēlāk kā 9 mēnešus pirms 4 gadu laikposma beigām, un abas likumdevējas iestādes varētu pārbaudīt un izvērtēt, kā pilnvaru deleģēšana ir darbojusies praksē.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10.panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. un 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Or. en

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Saskaņā ar 10.panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	6. Saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Or. en

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

15. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants	svītrots
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Or. en

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici aicina tikt asociētām Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā. Šādā asociācijā pienācīgi ņem vērā šīs regulas pamatelementus, it īpaši tos, kas ir saistīti ar pārmitināšanas procedūru un pārmitināto personu tiesībām un pienākumiem.	Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici aicina tikt asociētām Savienības pārmitināšanas plāna īstenošanā. Šādā asociācijā pienācīgi ņem vērā šīs regulas pamatelementus, it īpaši tos, kas ir saistīti ar pārmitināšanas procedūru un pārmitināto personu tiesībām un pienākumiem.

Or. en

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 516/2014

2. pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „ a) „pārmitināšana” ir to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšana no trešās valsts, uz kuru vai kuras teritorijā šīs personas pārvietotas, kādas dalībvalsts teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību”.	(a) Pārmitināšana ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa, uzņem un nosūta no valsts, kurā viņi ir lūguši aizsardzību, uz citu dalībvalsti nolūkā piešķirt šīm personām starptautisko aizsardzību un rast ilgtermiņa risinājumu viņu situācijai.

Or. en

Pamatojums

Grozīts, lai saskaņotu ar šī regulējuma 2. pantu.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 516/2014

2. pants – ab punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ab) „Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma” ir Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma, kas izveidota saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Pārmitināšanas sistēmas regulas)] 15. panta 2. punktu”.	ab) „Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma” ir Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma, kas izveidota saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Pārmitināšanas sistēmas regulas)] 8. pantu”.

Or. en

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 516/2014

17. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, saņem fiksētu summu EUR 10 000 apmērā.	1. Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kā noteikts 15. panta 2. punktā, reizi divos gados saņem fiksētu summu EUR 6000 apmērā par katru pārmitināto personu. Fiksēto summu palielina līdz EUR 10 000 par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu.

Or. en

Pamatojums

Kaut gan dalībvalstīm jābūt zināmam stimulam piedalīties Savienības pārmitināšanas sistēmā, tās nevajadzētu atturēt no individuāliem valsts mēroga centieniem pārmitināšanas jomā. Ar šo grozījumu referents cenšas līdzsvarot abus minētos mērķus.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.	1. Komisija līdz ...[vienu gadu pēc stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.

Or. en

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis sniedz Komisijai un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] nepieciešamo informāciju 1. punktā minētā ziņojuma izstrādāšanai, papildus informācijai, kas tiek sniegta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaitu, kas faktiski pārmitināti ik nedēļu, kā noteikts [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas Regulas) 22. panta 3. punktā].	2. Dalībvalstis sniedz Komisijai un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] nepieciešamo informāciju 1. punktā minētā ziņojuma izstrādāšanai, papildus informācijai, kas tiek sniegta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaitu, kas faktiski pārmitināti, kā noteikts [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas Regulas) 22. panta 3. punktā].

Or. en

PASKAIDROJUMS

Katru dienu 34 000 vīriešu, sieviešu un bērni ir spiesti atstāt savas mājas konfliktu, vajāšanas, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Viņu skaits katru gadu pastāvīgi palielinās, un pašlaik bēgļu gaitās ir devušies vairāk nekā 65 miljoni cilvēku, no kuriem divas trešdaļas ir iekšzemē pārvietotās personas, bet viena trešdaļa — bēgļi. 2015. gadā vien savas mājas bija spiesti pamest apmēram 12,4 miljoni cilvēku. Tā kā šādu cilvēku skaits arvien palielinās, bet šos procesus izraisošie konflikti un vardarbība tā arī nepierimst, globālā mērogā ir steidzami vajadzīgi iedarbīgāki un pastāvīgi risinājumi.

Ženēvas konvencija: pēc Otrā pasaules kara pieņemts starptautisko tiesību instruments

Pēc Otrā pasaules kara daudzas valstis vienlaikus apzinājās vajadzību veicināt un nostabilizēt starptautisko tiesību instrumentus. Viens no to mērķiem bija izstrādāt starptautisku instrumentu, kas nodrošinātu, ka cilvēki, kuriem vajadzīga aizsardzība, varētu to saņemt. Ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu starptautiskā sabiedrība noteica saistošus starptautisko humanitāro tiesību noteikumus, kuros paredzēts, kādām personām un kādos apstākļos ir tiesības uz bēgļa statusu, un kāda palīdzība šīm personām pienākas. Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas šo konvenciju. Kaut gan pati Eiropas Savienība konvenciju nav parakstījusi, EK Līguma 63. panta 1. punktā ir skaidri paredzēts, ka kopējā patvēruma politika ir jāpieņem saskaņā ar 1951. gada konvenciju un tās 1967. gada protokolu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra birojs (UNHCR) bēgļu jautājumos tika izveidots 1950. gadā, kad pasaule vēl izjuta Otrā pasaules kara sekas, lai palīdzētu miljoniem cilvēku, kuri bija devušies bēgļu gaitās vai kuru mājas bija nopostītas. UNHCR ir 1951. gada konvencijas un tās 1967. gada protokola “aizgādnis”. UNHCR ir galvenā pasaules mēroga struktūra šajā jomā, kas sniedz atbalstu valstīm, kuras uzņem bēgļus, un palīdz valstīm īstenot to politisko reakciju. Lai Eiropas Savienība varētu paplašināt savu darbu bēgļu aizsardzības un pārmitināšanas jomā, ir būtiski svarīgi tajā balstīties uz UNHCR darbību.

Pārmitināšana: viens no drošiem un likumīgiem starptautiskās aizsardzības līdzekļiem

Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, kas pašlaik tiek pārskatīta, ir apskatīti dažādi elementi, piemēram, plašāka atbildības sadale par bēgļu uzņemšanu, uzņemšanas apstākļi, kopējas procedūras un kvalifikācijas noteikumi. Tomēr attiecībā uz drošas un likumīgas ieceļošanas nodrošināšanu ES pastāv nepilnības.

Pēdējos gados Eiropas Parlaments daudzās rezolūcijās, kā arī Eiropas Komisija, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos, ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos, ANO augstais cilvēktiesību komisārs un daudzi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir prasījuši paplašināt drošu un likumīgu ieceļošanas veidu klāstu un uzlabot to darbību. Aicinājums garantēt drošus un likumīgus līdzekļus, tostarp pārmitināšanu, izskanēja arī ANO samitā par bēgļiem un migrantiem un samitā par bēgļiem, ko 2016. gada septembrī sasauca ASV prezidents B. Obama.

Kaut gan pārmitināšana dažos aspektos līdzinās migrācijai, tā tomēr nav gluži tas pats. Tāpēc pārmitināšana ir jāatzīst par līdzekli, kas papildina, nevis aizstāj citus likumīgus starptautiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp humanitārās vīzas, ģimenes atkalapvienošanās iespēju paplašināšanu un humanitārās uzņemšanas programmas.

UNHCR ar tās nolikumu un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām ir dotas pilnvaras kārtot ar pārmitināšanu kā ar vienu no trim noturīgajiem risinājumiem saistītos jautājumus. Jēdziens “pārmitināšana” UNHCR Rokasgrāmatā par pārmitināšanu ir definēts šādi:

Pārmitināšana ir bēgļu atlase un nosūtīšana no valsts, kurā viņi ir pieprasījuši aizsardzību, uz trešo valsti, kas ir piekritusi uzņemt viņus kā bēgļus, piešķirot viņiem pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šis statuss nodrošina aizsardzību pret izraidīšanu un pārmitinātajiem bēgļiem un viņu ģimenēm vai apgādājamajiem uzņēmējā valstī nodrošina piekļuvi līdzīgām tiesībām, kādas ir tās valstspiederīgajiem. Pārmitināšana nodrošina arī iespēju naturalizācijas procesā kādreiz kļūt par pārmitināšanas valsts pilsoni.

Pārmitināšana pēc būtības ir izstrādāta, lai nodrošinātu bēgļiem aizsardzību un noturīgu risinājumu viņu situācijai. Tieši tāpēc ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos, Starptautiskā Migrācijas organizācija, Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos, Starptautiskā Glābšanas komiteja, “Caritas”, Sarkanais Krusts, “Amnesty International” un daudzas citas ieinteresētās personas norāda, ka pārmitināšanas saistīšana ar trešo valstu gatavību sadarboties migrācijas jautājumos nav ilgtspējīga. Šādi rīkojoties, pārmitināšana tiek padarīta par ko citu, nevis aizsardzības instrumentu visneaizsargātākajiem bēgļiem. Pārmitināšanai arī turpmāk ir jābūt balstītai uz visneaizsargātāko bēgļu vajadzību nodrošināšanu. Jāpiebilst, ka UNHCR jau pašlaik uzskata, ka pārmitināšana ir pēdējais līdzeklis, respektīvi, izvērtējot lietas atbilstību pārmitināšanas kritērijiem, citi noturīgi risinājumi parasti jau ir izskatīti. Tāpēc ģeogrāfisku prioritāšu noteikšana, pamatojoties uz trešo valstu sadarbību migrācijas jomā un pārmitināšanas kā ietekmes līdzekļa izmantošana ārpolitisku mērķu sasniegšanā reāli apdraudētu humānu, uz vajadzībām un starptautiskās aizsardzības principiem balstītu pieeju. Tāpat, nosakot pārmitināšanas programmās izmantojamos atbilstības kritērijus, ir būtiski saskaņot Savienības sistēmu ar UNHCR pieeju.

Savienības sistēma, kas papildinātu starptautisko pārmitināšanas struktūru darbību

Lai panāktu, ka ES sistēma pastiprina globālā līmeņa pārmitināšanas centienus un atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, pārmitināšanai ir jābalstās uz attiecīgo personu aizsardzības apsvērumiem. Eiropas Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu būt pamatotai uz humanitārajām vajadzībām, veicināt globālās pārmitināšanas vajadzību nodrošināšanu un atvieglot ieilgušas bēgļu situācijas. Šī iemesla dēļ sistēmai ir jābūt saskaņotai ar jau esošajām starptautiskajām pārmitināšanas struktūrām, lai tā papildinātu pašreizējos centienus, vēl vairāk palielinātu ES dalībvalstu līdzdalību pārmitināšanā un, kas ir visbūtiskāk, reāli funkcionētu praksē. Tas tiks panākts šādi:

o atkārtoti norādot, ka UNHCR ir galvenā iestāde, kura nosūta pārmitināšanas lietas dalībvalstīm (10. pants). Tas nenozīmē, ka dalībvalstis vai citas attiecīgas organizācijas nevar nosūtīt pārmitināšanas lietas. Šī norma tikai vēlreiz atkārto, kā pašlaik praksē tiek īstenota pārmitināšana. Tomēr ar to ievieš aizsardzības mehānismus un novērš procedūru vai struktūru dublēšanos.

o ģeogrāfiskajām prioritātēm (4. un 7. pants) ir jābūt balstītām uz plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumentā, ko UNHCR publicē katru gadu, minēto informāciju. Šajā dokumentā ir visrūpīgāk izvērtēts, kur pasaulē ir visakūtāk nepieciešama pārmitināšana, tāpēc Savienības pārmitināšanas sistēmai tas noteikti ir jāņem vērā.

o Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas darbs ir skaidrāk jāsaskaņo ar esošo struktūru darbību. Pēc gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATRC) Pārmitināšanas augstā līmeņa komiteja rīko sanāksmi, lai formulētu pārmitināšanas plāna un dažādo pārmitināšanas shēmu galvenos komponentus. Lai uzlabotu pārredzamību un darba kvalitāti, Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja ir paplašināta.

Savienības sistēma, kas palielinātu palīdzības saņēmēju skaitu

Eiropa veido 23,8 % no pasaules IKP (pēc EDSO datiem, 2014. g.), tomēr ES dalībvalstis uzņem tikai 8 % no pasaules bēgļiem. Tas rada nesamērīgu slogu jaunattīstības valstīm, kuras uzņem lielāko daļu bēgļu. 2015. gadā 22 Eiropas valstis pārmitināja 13 040 cilvēku (9629 uz 17 ES dalībvalstīm), kas nozīmē, ka Eiropa vidēji ir uzņēmusi 10 % no pasaulē pēdējos piecos gados pārmitināto cilvēku kopskaita. Turpretī ASV tajā pašā gadā pārmitināja 69 933 bēgļu.

ES dalībvalstis ir izrādījušas nevēlēšanos izveidot pienācīgus likumīgus un drošus ceļus uz reģionu. Tā rezultātā bēgļiem tā arī nav citu iespēju kā vērsties pie kontrabandistiem, doties bīstamos ceļojumos un reģionā ieceļot nelikumīgi. Samazināt vajadzību doties bīstamos ceļojumos, bojā gājušo skaitu un paļaušanos uz kontrabandistu tīkliem varēs tikai tad, ja Eiropas piedāvātais pārmitināšanas vietu skaits būs ticams un jēgpilns. Savienības pārmitināšanas sistēmai būtu jāizvirza mērķis pārmitināt tādu skaitu cilvēku, kas atbilst vismaz 25 % ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību. 2017. gadā tie būtu apmēram 250 000 cilvēku.

Savienības sistēma, kas atbalstītu valstu programmas

ES dalībvalstis, kurās sekmīgi darbojas pārmitināšanas programmas, būtu jāmudina tās turpināt un paplašināt, dalīties pieredzē un apvienot resursus. ES dalībvalstīm, kuras pirmoreiz sāk īstenot pārmitināšanas programmas, ir jāsniedz viss atbalsts, kas tām nepieciešams, lai to pirmā pieredze būtu pozitīva. ES dalībvalstīm, kurām ir neliela pieredze pārmitināšanā vai tās nav vispār, ir jāizveido stabila struktūra, kas palīdzēs tām sākt darbu, tostarp jāveic paraugprakses apmaiņa ar citām dalībvalstīm un jāsaņem operatīvais un tehniskais atbalsts, tostarp no [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras]. Ja ar Savienības pārmitināšanas sistēmu arī valstu programmās tiks ieviestas kopīgas procedūras, atbilstības kritēriji vai izslēgšanas pamatojumi, pastāv risks, ka tā atturēs valstis no individuāliem centieniem pārmitināšanas jomā.

Vienlaikus ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir jāsniedz stimuls piedalīties Savienības pārmitināšanas sistēmā. Lai rastu līdzsvaru starp abiem minētajiem mērķiem, tiek ierosināts saglabāt noteikumu, saskaņā ar ko dalībvalstis no AMIF saņem EUR 6000 par katru pārmitināto personu, un saglabāt noteikumu par summas palielināšanu līdz EUR 10 000 par katru personu, kas dalībvalstī pārmitināta saskaņā ar Savienības pārmitināšanas sistēmu.

Savienības sistēma, kas palīdzētu rast noturīgu risinājumu

Pārmitināšanas kā noturīga risinājuma pamatojums ir tāds, ka tiek sagaidīts, ka uzņēmējas valstis nodrošina pārmitinātajām personām pastāvīgu uzturēšanos atļauju. Uzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš būtu viens vai trīs gadi, nekādi nevar uzskatīt par noturīgu risinājumu. Tāpēc ir būtiski, ka dalībvalstis var piešķirt uzturēšanās atļauju ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, kas paredzēti [Kvalifikācijas regulā]. Šajā sakarā tiek ierosināts, ka dalībvalstis var izsniegt uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki nekā tie, kas minēti 13. pantā Padomes Direktīvā 2003/109/EK [Ilgtermiņa uzturēšanās direktīva], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/51/ES.

A Common European Asylum System must have several safe and legal pathways

Our common asylum system cannot continue to exclusively focus on making it as hard as possible for people fleeing to reach the territory of the European Union. Safe and legal pathways, together with good reception and integration structures, is absolutely vital for a functioning European asylum system. The right to asylum and international law must be respected. It is not a choice that Member States can opt-out of. A robust Union Resettlement Framework that ensures added quality and quantity to already existing European resettlement efforts is one fundamental part of such a system – but must be coupled with other legal pathways as well. The European Union must step up our common efforts and prove that our continent and our Union can take our fair share of the global responsibility.