Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un ziņapmaiņai sociālajos medijos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.

(2)  Elektroniskie sakari par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt. Sakaru konfidencialitātes aizsardzība ir arī būtisks citu saistītu pamattiesību un brīvību, piemēram, domas, apziņas un reliģijas brīvības un vārda un informācijas brīvības, ievērošanas priekšnosacījums.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar Hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Regulā (ES) 2016/679 izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību personas datu apstrādē un par personas datu brīvu apriti. Elektronisko sakaru datu vidū var būt personas dati, kas definēti Regulā (ES) 2016/679.

(4)  Saskaņā ar Hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Regulā (ES) 2016/679 izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību personas datu apstrādē un par personas datu brīvu apriti. Elektronisko sakaru dati parasti ir personas dati, kas definēti Regulā (ES) 2016/679.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā netiek vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu.

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šai regulai nevajadzētu vājināt aizsardzību, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Gluži pretēji — tās mērķis ir ieviest papildu un papildinošus aizsardzības pasākumus, ņemot vērā, ka sakaru konfidencialitātei nepieciešama papildu aizsardzība. Elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu un tikai uz šajā regulā īpaši paredzēta juridiskā pamata.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot lietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

__________________

__________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Tāpēc saistībā ar rīcības brīvību, kas šajā sakarā piešķirta dalībvalstīm, būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāktu informāciju, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tiek tajās saglabāta.

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāktu informāciju, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tiek tajās apstrādāta vai saglabāta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā.

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā. Šāda kārtība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai elektroniskie sakari ir saistīti ar maksājumu vai nav.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Šīs regulas mērķis ir panākt, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, lai nodrošinātu konfidencialitātes aizsardzību neatkarīgi no izmantotā tehnoloģiskā līdzekļa. Elektronisko sakaru pakalpojumi ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

__________________

__________________

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD) ).

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD) ).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro arī mašīnas-mašīnas sakariem, ja tie ir saistīti ar lietotājiem. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, Wi-Fi piekļuves punktos dažādās pilsētas daļās, piemēram, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, kā arī lidostās, viesnīcās un restorānos, kļuvuši pieejami ikvienam. Minēto Wi-Fi piekļuves punktu izmantošanai varētu būt vajadzīga pieslēgšanās sistēmai vai paroles izsniegšana, un tos varētu izveidot arī valsts pārvaldes iestādes. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti lietotājiem. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Šī regula turklāt būtu jāpiemēro slēgtiem sociālo mediju profiliem un grupām, ko attiecīgais lietotājs ir ierobežojis vai noteicis par privātu. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem iekštīkliem, kuriem piekļūt var tikai attiecīgās organizācijas locekļi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Tam būtu jāattiecas arī uz īpašiem atrašanās vietas datiem, piemēram, tās galiekārtas atrašanās vietu, no kuras vai uz kuru izdarīts zvans vai izveidots interneta savienojums, vai uz tā Wi-Fi piekļuves punkta atrašanās vietu, kuram ir pieslēgta ierīce, kā arī datiem, kas vajadzīgi lietotāju galiekārtu identificēšanai. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.

(15)  Elektroniskie sakari būtu jāuzskata par konfidenciālu informāciju. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Ja saskaņā ar kādu no šajā regulā paredzētajiem izņēmumiem apstrāde ir atļauta, jebkāda cita apstrāde uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta pamata būtu jāuzskata par aizliegtu, tostarp arī apstrāde citā nolūkā uz minētās regulas 6. panta 4. punkta pamata. Tam nevajadzētu liegt pieprasīt papildu piekrišanu veikt jaunas apstrādes darbības. Sakaru pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro arī tad, kad notiek pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu, kā arī jebkādām pēc saņemšanas tīklā esošām pagaidu datnēm. Elektronisko sakaru pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja citas personas bez attiecīgo lietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot lietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem un klientu informācijas plūsmas datu analīzi, tostarp bez lietotāja piekrišanas pārtverot datus par pārlūkošanas paradumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi, piemēram, vai netiek izmantota ļaunprogrammatūra, surogātpasts vai izkliedētā pakalpojumu atteikuma uzbrukumi, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)  Vajadzētu būt iespējai noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pienākumu garantēt konkrētu pakalpojuma kvalitātes līmeni, piemēram, nodrošinot, ka pakalpojuma kvalitāte nepasliktinās un ka datplūsma netiek nepamatoti palēnināta. Šajā sakarā konkrētos ierobežotos apstākļos var būt nepieciešams analizēt metadatus reāllaikā un reaģēt uz datplūsmas svārstībām. Daļa elektronisko sakaru metadatu ir vajadzīgi, lai pakalpojumu sniedzēji par pakalpojumiem varētu izsniegt precīzus rēķinus galalietotājiem un lai galalietotāji varētu pārliecināties, ka izmaksas atbilst faktiskajam lietojumam. Tāpēc šādu datu apstrāde un glabāšana minētajiem nolūkiem būtu jāatļauj, neparedzot pienākumu prasīt attiecīgo galalietotāju piekrišanu. Šāda apstrāde var būt arī iespējama apstrāde klientu apkalpošanas nolūkiem. Metadatus var apstrādāt arī krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanas nolūkā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2013/0309. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids — jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus — varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā. Turklāt atrašanās vietas datu un citu metadatu apstrādē iesaistītajām pusēm būtu jāpublisko savas datu anonimizācijas un tālākas agregēšanas metodes, neskarot ar tiesību aktiem aizsargātos pienākumus ievērot slepenību. Tiklīdz sasniegti noteiktie apstrādes mērķi, anonimizācijas metodei vajadzētu tehniski liegt visām pusēm datu kopā atsevišķi izdalīt lietotāju vai sasaistīt jaunus no lietotāja ierīces iegūtus datus ar jau pastāvošu datu kopu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus šādos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos, ar noteikumu, ka, ja attiecīgais lietotājs ir kopā ar citiem, datus nekavējoties anonimizē vai izmanto anonimizācijas metodes. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)  Šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas ar lietotāju apzinātu piekrišanu apstrādāt elektronisko sakaru metadatus. Tomēr lietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un viņi vēlas kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem lietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Šajā regulā galalietotāja – tiklab fiziskas, kā juridiskas personas – piekrišanai vajadzētu būt tādai pašai nozīmei, kāda ir Regulā (ES) 2016/679 paredzētajai datu subjekta piekrišanai, un attiecīgi tai būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi. Galalietotājiem vajadzētu būt tiesībām atsaukt piekrišanu attiecībā uz papildu pakalpojumu, nepārkāpjot pamatpakalpojuma līgumu. Attiecībā uz tādu datu apstrādi dota piekrišana, kas iegūti no izmantotajiem interneta un balss sakaru pakalpojumiem, nav uzskatāma par derīgu, ja lietotājam nav bijusi dota īsta un brīva izvēle vai viņš nav varējis atteikt vai atsaukt savu piekrišanu bez nelabvēlīgām sekām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai saņemtu konkrētus pakalpojumus, piemēram, aizsardzību pret krāpnieciskām darbībām (analizējot izmantošanas datus, atrašanās vietu un klienta kontu reāllaikā), galalietotāji var dot piekrišanu savu metadatu apstrādei. Digitālajā ekonomikā pakalpojumu bieži sniedz pret citu pakalpojumu, nevis par naudu, piemēram, galalietotājus pakļaujot reklāmai. Šajā regulā galalietotāja – tiklab fiziskas, kā juridiskas personas – piekrišanai vajadzētu būt tādai pašai nozīmei, kāda ir Regulā (ES) 2016/679 paredzētajai datu subjekta piekrišanai, un attiecīgi tai būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi. Pamatpiekļuve platjoslas internetam un balss sakaru pakalpojumi ir jāuzskata par cilvēkiem svarīgiem pakalpojumiem, kas tiem ļauj sazināties un izmantot digitālās ekonomikas priekšrocības. Attiecībā uz tādu datu apstrādi dota piekrišana, kas iegūti no izmantotajiem interneta un balss sakaru pakalpojumiem, nav uzskatāma par derīgu, ja datu subjektam nav bijusi dota īsta vai brīva izvēle vai viņš nav varējis atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad galalietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais galalietotājs vai paredzētie galalietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt galalietotājs, galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt glabātus vai tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie lietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu lietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja lietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad lietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais lietotājs vai paredzētie lietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt lietotājs, lietotāji vai cita persona, kurai lietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)  Elektronisko sakaru datus vajadzētu būt iespējams apstrādāt nolūkā sniegt pakalpojumus, kurus lietotājs ir nepārprotami pieprasījis personiskām vai ar paša darbu saistītām vajadzībām, piemēram, meklēšanu, atslēgvārdu indeksēšanas funkciju, virtuālos palīgus, teksta pārvēršanas runā programmas un tulkošanas pakalpojumus, arī attēla pārvēršanu runā vai citādu automatizētu satura apstrādi, ko piekļūstamības panākšanas nolūkā izmanto cilvēki ar invaliditāti. Tam vajadzētu būt iespējamam bez visu lietotāju piekrišanas, taču to drīkst darīt tikai tad, ja lietotājs, kas pakalpojumu pieprasījis, ir sniedzis piekrišanu. Turklāt šāda īpaša piekrišana liedz pakalpojumu sniedzējam minētos datus apstrādāt citiem nolūkiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami.

(20)  Elektronisko sakaru tīklu lietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no lietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā ļoti sensitīvus datus, kas var atklāt informāciju par indivīda uzvedību, psiholoģiskajām īpašībām, emocionālo stāvokli un politiskajām un sociālajām izvēlēm, tostarp sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās viņa ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstiem un citai informācijai, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Ar lietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez lietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo lietotāju privātuma neaizskaramība. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, tīmekļa informatori, slēptie identifikatori un nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt lietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt piekļuvi informācijai vai saglabāt iekārtā apslēptu informāciju. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas lietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta lietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud lietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz lietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar lietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami. Lietotājiem skaidrā un viegli saprotamā valodā būtu jāsaņem visa būtiskā informācija par paredzēto apstrādi. Šāda informācija būtu jāsniedz atsevišķi no pakalpojuma izmantošanas noteikumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nedrīkstētu rasties situācija, kad tiek nodrošināta piekļuve šādai ierīcei vai izmantotas šādas ierīces apstrādes iespējas.

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru lietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert informācijas (piemēram, sīkdatņu un identifikatoru) saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus lietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Ja izsekošanas metodes tiek izmantotas ar pienācīgu privātuma aizsardzību, tās var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji varētu veikt konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību lietotāju iestatījumiem, un tikai tādas informācijas reģistrēšana, kas atklāj, ka lietotāja ierīce nespēj saņemt lietotāja pieprasīto saturu, nebūtu uzskatāma par neatļautu piekļuvi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, lietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā lietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šai regulai būtu jānovērš tā saukto "sīkdatņu sienu" un "sīkdatņu karogu" izmantošana — šie līdzekļi nepalīdz lietotājiem saglabāt kontroli pār savu personisko informāciju un privātumu vai uzzināt savas tiesības. Šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu ar tehnisko konfigurāciju, piemēram, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Šajos iestatījumos vajadzētu būt norādītai arī izvēlei attiecībā uz informācijas glabāšanu lietotāja galiekārtā, kā arī signālam, ko pārlūkprogramma vai cita lietotne nosūta, lai citas puses informētu par lietotāja izvēlēm. Izvēlēm, ko lietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ka ir panākama to izpilde no šo trešo personu puses. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp lietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai lietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas, lietotnes vai mobilās operētājsistēmas var izmantot kā lietotāja izvēļu izpildītājas, kas tādējādi palīdz lietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, vajadzētu būt pienākumam programmatūru konfigurēt tā, lai pēc noklusējuma būtu iespējams liegt citām personām veikt starpdomēnu izsekošanu un saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas izsekotājus un sīkdatnes". Lietotājiem vajadzētu būt pēc noklusējuma piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt izsekotājus un sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt visus izsekotājus un sīkdatnes, kas nav stingri nepieciešami lietotāja nepārprotami pieprasītā pakalpojuma sniegšanai" vai "noraidīt jebkādu starpdomēnu izsekošanu") un zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt izsekotājus un sīkdatnes"). Šīs iespējas var būt arī izstrādātas sīkāk. Privātuma iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai atļaut lietotājam izlemt, vai, piemēram, var izmantot Flash, JavaScript vai līdzīgas programmas, vai tīmekļa vietne var vākt lietotāja ģeolokācijas datus un vai tā var piekļūt konkrētai aparatūrai, piemēram, tīmekļa kamerai vai mikrofonam. Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam, objektīvam un saprotamam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad lietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot lietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko lietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija. Papildus tam šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu vai nu jāiegūst lietotāja piekrišana, vai arī nekavējoties dati jāanonimizē, turklāt nolūku ierobežojot vien uz statistisku uzskaiti ierobežotā laikposmā un telpā un piedāvājot īstas atteikšanās iespējas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, šī regula neskar iespēju Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus šajā regulā noteiktus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana ir vērsta pret personām, kuras tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un tā demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ir izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galalietotājiem dažādas iespējas samazināt nevēlamu izsaukumu saņemšanu, tostarp bloķēt klusējošos izsaukumus un citus krāpnieciskus un traucējošus izsaukumus. Publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto šī tehnoloģija un bez maksas jāaizsargā galalietotāji no traucējošu zvanu saņemšanas. Pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, publicējot informāciju savā tīmekļa vietnē, būtu jānodrošina galalietotāju informēšana par iespēju izmantot šādas funkcijas.

(29)  Ir izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galalietotājiem dažādas iespējas samazināt nevēlamu izsaukumu saņemšanu, tostarp bloķēt klusējošos izsaukumus, citus krāpnieciskus un traucējošus izsaukumus un tirgvedības izsaukumus ar konkrētu kodu vai prefiksu. Publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto šī tehnoloģija un bez maksas jāaizsargā galalietotāji no traucējošu zvanu saņemšanas. Pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, publicējot informāciju savā tīmekļa vietnē, būtu jānodrošina galalietotāju informēšana par iespēju izmantot šādas funkcijas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka lietotājiem lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem pirms galalietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Galalietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas galalietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām.

(31)  Ja lietotāji dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pirms galalietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas lietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Šajā regulā tiešā tirgvedība attiecas uz jebkura veida reklāmu, kurā fiziska vai juridiska persona tiešā veidā sūta tiešās tirgvedības paziņojumus vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem. Papildus produktu un pakalpojumu piedāvāšanai komerciālos nolūkos tajā būtu jāiekļauj arī ziņojumi, ko popularitātes iemantošanas nolūkā sūta politiskās partijas, kuras ar fiziskām personām sazinās ar elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību. Tas pats būtu jāattiecina uz ziņojumiem, ko savu mērķu sasniegšanas vārdā nosūtījušas citas bezpeļņas organizācijas.

(32)  Šajā regulā tiešā tirgvedība attiecas uz jebkura veida reklāmu, kurā fiziska vai juridiska persona tiešā veidā sūta tiešās tirgvedības paziņojumus vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, neatkarīgi no tās veida. Papildus produktu un pakalpojumu piedāvāšanai komerciālos nolūkos tajā būtu jāiekļauj arī ziņojumi, ko popularitātes iemantošanas nolūkā sūta politiskās partijas, kuras ar fiziskām personām sazinās ar elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību. Tas pats būtu jāattiecina uz ziņojumiem, ko savu mērķu sasniegšanas vārdā nosūtījušas citas bezpeļņas organizācijas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem vai tiešo tirgvedību, kas pārkāpj galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām un pamatotu vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādi augstu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Ja galalietotāji ir devuši piekrišanu saņemt tiešās tirgvedības nolūkā nosūtītus nepasūtītus paziņojumus, viņiem vajadzētu būt iespējai katrā laikā vienkāršā veidā piekrišanu atsaukt. Lai veicinātu to Savienības noteikumu efektīvu izpildi, kuri attiecas uz tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotiem nepasūtītiem ziņojumiem, ir jāaizliedz tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu nepasūtītu komercpaziņojumu izsūtīšanā slēpt identitāti un izmantot viltus identitāti, viltus atpakaļadresi vai viltus numurus. Tādēļ nepasūtītiem tirgvedības paziņojumiem vajadzētu būt skaidri atpazīstamiem un tajos būtu jānorāda tās juridiskās vai fiziskās personas identitāte, kas pārraidījusi paziņojumu vai kuras vārdā paziņojums ir pārraidīts, kā arī jāsniedz saņēmējiem vajadzīgā informācija, kas tiem ļautu izmantot tiesības iebilst pret turpmāku rakstisku un/vai mutisku tirgvedības ziņojumu saņemšanu.

(34)  Ja galalietotāji ir devuši piekrišanu saņemt tiešās tirgvedības nolūkā nosūtītus nepasūtītus paziņojumus, viņiem vajadzētu būt iespējai katrā laikā vienkāršā veidā piekrišanu atsaukt. Lai veicinātu to Savienības noteikumu efektīvu izpildi, kuri attiecas uz tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotiem nepasūtītiem ziņojumiem, ir jāaizliedz tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu nepasūtītu komercpaziņojumu izsūtīšanā slēpt identitāti un izmantot viltus identitāti, viltus atpakaļadresi vai viltus numurus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai piekrišanu varētu ērti atsaukt, juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumus izsūta pa e-pastu, būtu jānorāda saite vai derīga e-pasta adrese, ko galalietotāji var viegli izmantot piekrišanas atsaukšanai. Juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumu nosūtīšanai izmanto balss izsaukumus un automatizētu izsaukšanas un saziņas sistēmu veiktus izsaukumus, būtu jāatklāj savs tiešais identifikācijas numurs, pa kuru uzņēmumu var sazvanīt, vai jānorāda īpašs kods, kas norāda, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas nav saistīti ar automatizētām izsaukšanas un saziņas sistēmām, sūtītājam izmaksā daudz vairāk, bet galalietotājiem finansiālas izmaksas nerada. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot un/vai saglabāt valsts sistēmas, kas šādus izsaukumus ļauj adresēt tikai tiem galalietotājiem, kuri nav pret to iebilduši.

(36)  Tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas nav saistīti ar automatizētām izsaukšanas un saziņas sistēmām, sūtītājam izmaksā daudz vairāk, bet galalietotājiem finansiālas izmaksas nerada, un tas ir pamats dot dalībvalstīm iespēju izveidot un/vai saglabāt valsts sistēmas, kas šādus izsaukumus ļauj adresēt tikai tiem galalietotājiem, kuri nav pret to iebilduši.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā tā, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu, jānodrošina, ka šādu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu ir iespējams konstatēt, kā arī jānodrošina, ka šādi elektronisko sakaru dati ir aizsargāti, izmantojot īpaša veida programmatūru un šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu. Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un ar to saistītajiem drošības pienākumiem visiem pakalpojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu jāpiemēro [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa] 40. pantā paredzētie pienākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Regulai (ES) 2016/679, šīs regulas noteikumu īstenošana būtu jāuztic tām pašām iestādēm, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 noteikumu izpildi, un šī regula balstās uz Regulas (ES) 2016/679 konsekvences mehānismu. Atbilstīgi savai konstitucionālajai, organizatoriskajai un administratīvajai iekārtai dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka tajās ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt atbildīgām arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību attiecībā uz juridisko personu elektronisko sakaru datiem. Šādu papildu uzdevumu veikšanai nevajadzētu apdraudēt uzraudzības iestādes spēju pildīt tai uzticētos uzdevumus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šo regulu. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas vajadzīga efektīvai uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

(38)  Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Regulai (ES) 2016/679, šīs regulas noteikumu īstenošana būtu jāuztic tām pašām iestādēm, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 noteikumu izpildi, un šī regula balstās uz Regulas (ES) 2016/679 konsekvences mehānismu. Atbilstīgi savai konstitucionālajai, organizatoriskajai un administratīvajai iekārtai dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka tajās ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt atbildīgām arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību attiecībā uz juridisko personu elektronisko sakaru datiem. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, šīm iestādēm citai ar citu būtu jāsadarbojas. Tām būtu jāsadarbojas arī ar iestādēm, kurām uzticēts panākt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izpildi, un citām attiecīgām izpildiestādēm, piemēram, patērētāju aizsardzības iestādēm. Šādu papildu uzdevumu veikšanai nevajadzētu apdraudēt uzraudzības iestādes spēju pildīt tai uzticētos uzdevumus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šo regulu. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas vajadzīga efektīvai uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38a)  Šīs regulas noteikumu izpildes panākšanai bieži vien vajadzīga divu vai vairāku dalībvalstu valsts uzraudzības iestāžu sadarbība, piemēram, cīņā pret galiekārtas konfidencialitātes neievērošanu. Lai sadarbība šādos gadījumos būtu raita un ātra, šīs regulas II nodaļai būtu jāpiemēro saskaņā ar Regulu 2016/679/ES izveidotā sadarbības un konsekvences mehānisma procedūras. Tādēļ šīs regulas konsekventā piemērošanā visā Savienībā būtu jāiesaistās Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, jo īpaši — publicējot atzinumus konsekvences mehānismu sakarā vai, kā paredzēts Regulas 2016/679/ES 65. pantā, pieņemot saistošus lēmumus, kuri saistīti ar strīdu izšķiršanu attiecībā uz šīs regulas II nodaļu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, tostarp pieņemt saistošus lēmumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvajām pilnvarām un sankcijām, kā arī atļaujas piešķiršanas un padomdevēja pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Deleģētie akti būtu arī jāpieņem, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, sniedzot un izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, jo īpaši viņu tiesības uz savas privātās dzīves un saziņas aizsardzību, apstrādājot personas datus, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko lietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Piemēram, ir nepieciešami īstenošanas akti, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

__________________

__________________

25Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

25Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās ir apstrādāta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tādas informācijas aizsardzībai, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām, kuras atrodas Savienībā.

(c)  tādas informācijas aizsardzībai, kas saistīta ar Savienībā esošām galalietotāju galiekārtām vai tajās ir apstrādāta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojumu sniedzējs, tādas programmatūras nodrošinātājs, ar kuras palīdzību īsteno elektroniskos sakarus, vai persona, kas nosūta tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāc (citu) informāciju, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās tiek saglabāta, neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru datu apstrādi.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm, tiesu iestādēm un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru datu apstrādi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a  Pārstāvis var būt tas pats, kas ir iecelts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 27. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  definīcijas "elektronisko sakaru tīkls", "elektronisko sakaru pakalpojums", "starppersonu sakaru pakalpojums", "numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums", "numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums", "galalietotājs" un "izsaukums", kas attiecīgi minētas [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 2. panta 1., 4., 5., 6., 7., 14. un 21. punktā;

(b)  jēdziena „izsaukums” definīcija, kas ir dota [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 2. panta 21. punktā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, definīcijā "starppersonu sakaru pakalpojums" ietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta sīka palīgfunkcija.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-a)  "elektronisko sakaru tīkls" ir uz patstāvīgu infrastruktūru vai centralizētu administrācijas spēju gan balstīta, gan nebalstīta pārraidīšanas sistēma un attiecīgos gadījumos komutācijas vai maršrutēšanas ierīces un citi resursi, tostarp tīkla pasīvie elementi, ar kuriem var signālus pārvadīt pa vadiem, radioviļņiem, optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, tostarp satelītu tīkli, elektrokabeļu sistēmas, ciktāl tās izmanto signālu pārraides nolūkā, tīkli, kurus izmanto radio un televīzijas apraidē, un kabeļtelevīzijas tīkli neatkarīgi no pārvadītās informācijas veida;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-aa)  "elektronisko sakaru pakalpojums" ir pakalpojums, ko elektroniskā sakaru tīklā sniedz gan pret atlīdzību, gan bez tās un kas aptver vienu vai vairākus šādus pakalpojumus: "interneta piekļuves pakalpojums" ir pakalpojums, kas ir definēts Regulas (ES) 2015/2120 2. panta 2. punktā; "starppersonu sakaru pakalpojums" ir pakalpojums, kuru pilnībā vai galvenokārt veido signālu pārvade, piemēram, pārraides pakalpojums, ko izmanto mašīnas-mašīnas pakalpojumu sniegšanas nolūkā un apraidei, taču tas neaptver informāciju, ko pārvada, sabiedrībai sniedzot apraides pakalpojumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu vai sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, izņemot gadījumus, kad informāciju var saistīt ar identificējamu abonentu vai lietotāju, kas saņem šo informāciju;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-ab)  "starppersonu sakaru pakalpojums" ir pakalpojums, ko sniedz gan pret atlīdzību, gan bez un ar kuru nodrošina tiešu interpersonālu un interaktīvu informācijas apmaiņu starp noteiktu skaitu personu, un kurā personas, kas sāk vai piedalās saziņā, nosaka tās saņēmēju(-s); starppersonu sakaru pakalpojums ietver arī pakalpojumus, ar kuriem nodrošina interpersonālu un interaktīvu saziņu, kas ir uzskatāma tikai par sīku palīgfunkciju, kura ir neatraujami saistīta ar citu pakalpojumu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-ac)  "numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums" ir starppersonu sakaru pakalpojums, ar ko pieslēdzas publiskam komutējamam telefonu tīklam, vai nu izmantojot piešķirtos numerācijas resursus, proti, numuru vai numurus, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni, vai nu nodrošinot sakarus ar numuru vai numuriem, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-ad)  "numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums" ir starppersonu sakaru pakalpojums, ar ko nepieslēdzas publiskam komutējamam telefonu tīklam, vai nu izmantojot piešķirtos numerācijas resursus, proti, numuru vai numurus, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni, vai nu nodrošinot sakarus ar numuru vai numuriem, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-ae)  "galalietotājs" ir juridiska vai fiziska persona, kas izmanto vai pieprasa publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-af)  "lietotājs" ir jebkura fiziska persona, kas privātām vai darījumdarbības vajadzībām izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, ne vienmēr būdama šā pakalpojuma abonents;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids;

(c)  "elektronisko sakaru metadati" ir ar lietotāju vai elektronisko sakaru pakalpojumu saistīti dati, kurus apstrādā nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu, un jebkuri citi ar sakariem saistīti dati, kurus apstrādā pakalpojuma sniegšanas nolūkā un kuri netiek uzskatīti par saturu; tie ir arī dati, ar kuriem izseko un identificē saziņas avotu un galamērķi, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu; tie aptver apraidītos datus vai datus, kurus ir emitējusi galiekārta nolūkā identificēt lietotāju saziņu un /vai galiekārtu vai tās atrašanās vietu un ar kuru palīdzību minēto iekārtu var pieslēgt tīklam vai citai ierīcei;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska vai mutiska reklāma, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;

(f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska, mutiska vai video formāta reklāma, ko nosūta, piedāvā vai pasniedz vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS utt.;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru konfidencialitāte

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Elektroniskie sakari ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās miera stāvoklī vai tranzītā esošos elektroniskos sakaros, piemēram, elektronisko sakaru noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai jebkāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav lietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru konfidencialitāte attiecas arī uz galiekārtām un mašīnas-mašīnas sakariem, ja tie ir saistīti ar lietotāju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Likumīgā elektronisko sakaru datu apstrāde

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai gadījumos, kad:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai or

(a)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tas ir jādara, lai saglabātu vai atjaunotu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

(b)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas tehniski ir nepieciešams šim nolūkam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus tikai gadījumos, kad:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

(a)  tas ir stingri vajadzīgs, lai tik ilgi, cik tas tehniski ir nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

__________________

__________________

28Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

(b)  tas ir stingri nepieciešams saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu vai elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu; vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

(c)  saņēmuši visu nepieciešamo, precīzā un viegli saprotamā valodā, atsevišķi no pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un nosacījumiem sniegto informāciju par paredzēto apstrādi, attiecīgais lietotājs vai lietotāji ir devuši konkrētu piekrišanu viņu sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem lietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, ja šie metadati apstrādāti netiek.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a  Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā gadījumos, kad elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids — jo īpaši, ja tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā minētās apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus — var ievērojami apdraudēt fizisko personu tiesības un brīvības, piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 35. un 36. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai sniegtu lietotāja pieprasītu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgie lietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā konkrētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

(b)  ja visi attiecīgie lietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a  Lai sniegtu pakalpojumu, kuru nepārprotami ir pieprasījis elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs tikai savām individuālām vai individuāli profesionālām vajadzībām, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai, lai sniegtu nepārprotami pieprasīto pakalpojumu, un visu lietotāju piekrišana vajadzīga nav tikai tad, ja šāda pieprasītā apstrāde ietekmē vienīgi lietotāju, kurš minēto pakalpojumu ir pieprasījis, un ja tā negatīvi neietekmē cita lietotāja vai lietotāju pamattiesības. Turklāt šāda lietotāja izteikta konkrēta piekrišana liedz pakalpojumu sniedzējam minētos datus apstrādāt jebkādiem citiem nolūkiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b  Nedz elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, nedz jebkura cita persona turpmāk neveic to elektronisko sakaru datu apstrādi, kas ir iegūti saskaņā ar šo regulu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt lietotāji vai konkrēta cita persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, stingri nepieciešamos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galalietotāja galiekārtā glabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Lietotāja galiekārtā saglabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no lietotāju galiekārtām vai informācijas piedāvāšana ar galiekārtu starpniecību, tostarp informācijas par to programmatūru un aparatūru vai to programmatūras vai aparatūras radītu informāciju, ja to neveic attiecīgais lietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai or

(a)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

(b)  lietotājs ir devis konkrētu piekrišanu, kas nav obligāta, lai izmantotu attiecīgo pakalpojumu, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

(c)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai sniegtu lietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.

(d)  tas no tehniskā viedokļa ir nepieciešams, lai veiktu lietotāja pieprasītā informācijas sabiedrības pakalpojuma tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs vai tos veic šā pakalpojuma sniedzēja vārdā, vai neatkarīga tīmekļa analīzes aģentūra, kas darbojas sabiedrības interesēs vai zinātniskā nolūkā; un papildu nosacījums ir tāds, ka personas dati nav pieejami nevienai citai personai un ka šādi tīmekļa mērķauditorijas mērījumi neierobežo lietotāja pamattiesības;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)  ja tas ir nepieciešams, lai atjauninātu drošību, ar nosacījumu, ka:

(i)   drošības atjaunināšana notiek nemanāmi un tā nekādā ziņā nemaina lietotāja izvēlētos privātuma iestatījumus;

(ii)   lietotāju par katru atjauninājuma uzstādīšanu informē iepriekš un

(iii)   lietotājam ir iespēja izslēgt šo atjauninājumu automātisku uzstādīšanu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(db)  ja tas ir nepieciešams nodarbinātības attiecību sakarībā ar nosacījumu, ka:

(i)   darba devējs nodrošina noteiktu aprīkojumu;

(ii)   darba ņēmējs ir šā aprīkojuma lietotājs un

(iii)   iejaukšanās ir stingri nepieciešama, lai darba ņēmējs minēto aprīkojumu varētu izmantot.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Nevienam lietotājam neliedz tiesības izmantot informācijas sabiedrības pakalpojumu vai funkciju neatkarīgi no tā, vai šo pakalpojumu sniedz pret atlīdzību vai bez, pamatojoties uz to, ka attiecīgais lietotājs nav saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu devis piekrišanu personas informācijas apstrādei un/vai galiekārtas saglabāšanas spēju izmantošanai, kas nav nepieciešamas minētā pakalpojuma sniegšanai vai funkcijas nodrošināšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi lietotāja pieprasītā savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)  lietotājs ir informēts un ir devis piekrišanu vai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)  dati ir anonimizēti un riska faktori ir pienācīgi mazināti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a  Šā panta 2. punkta ab) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, lai mazinātu riska faktorus, tiek īstenoti šādi kontroles pasākumi:

(a)   datu vākšanas galiekārtās mērķis ir tikai statistiska uzskaite un

(b)   izsekošanu ierobežo laikā un telpā, ciktāl tā ir stingri nepieciešama šim nolūkam, un

(c)   datus dzēš vai anonimizē tūlīt pēc tam, kad minētais mērķis ir sasniegts, un

(d)   lietotājiem tiek dotas reālas atteikšanās iespējas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b  Šā panta 2. punkta aa) un ab) apakšpunktā minētu informāciju dara zināmu, nosūtot precīzu un viegli pamanāmu paziņojumu, kurā būtu sīki izklāstīts vismaz tas, kā informācijas vākšana notiks, tās mērķis, par to atbildīgā persona un cita informācija, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu ir jāsniedz gadījumos, kad tiek vākti personas dati. Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta aa) un ab) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 1. punktu – ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.

2.  Neskarot 1. punktu — ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu tehniskās specifikācijas. Gadījumos, kad lietotājs izmanto šādas tehniskās specifikācijas, tās ir jāievēro ikvienai citai personai un ikvienai citai personai var likt tās ievērot.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

3.  Lietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā b) apakšpunktā un 8. panta 2. punkta aa) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

1.   Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pēc noklusējuma piedāvā privātuma iestatījumus, ar kuriem nepieļauj to, ka citas personas informāciju saglabā lietotāja galiekārtā un apstrādā šajā iekārtā jau saglabāto informāciju,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pēc uzstādīšanas informē lietotāju par iespēju mainīt vai apstiprināt privātuma iestatījumu iespējas, kas ir definētas a) apakšpunktā, prasot lietotāja piekrišanu konkrētam iestatījumam, un viņam šādu iespēju arī piedāvā,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  šā punkta a) un b) apakšpunktā definētos iestatījumus dara viegli pieejamus programmatūras izmantošanas laikā un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  lietotājam piedāvā iespēju pēc programmatūras uzstādīšanas sniegt konkrētu piekrišanu ar iestatījumu starpniecību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā iestatījumos iekļauj signālu, kuru nosūta citām personām, lai tās informētu par lietotāja privātuma iestatījumiem. Šie iestatījumi ir jāievēro citai personai, un tai var likt tos ievērot.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām un pirms instalēšanas turpināšanas pieprasa, lai galalietotājs piekristu iestatījumiem.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

svītrots

Ierobežojumi

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, izstrādā iekšējās procedūras, kas izmantojamas, lai atbildētu uz pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tai informāciju par minētajām procedūrām, saņemto pieprasījumu skaitu, attiecīgo juridisko pamatojumu un pakalpojumu sniedzēju atbildēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

Lietotāja tiesību ierobežojumi

1.   Savienības vai tās dalībvalsts tiesībās, kuras ir jāievēro pakalpojumu sniedzējam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un principu tvērumu, kas ir jāņem vērā, apstrādājot elektronisko sakaru datus saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu, ja šo pantu normas atbilst Regulas (ES) Nr. 2016/679 12.–22. pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ar nosacījumu, ka minētā ierobežošana atbilst pamattiesību un brīvību būtībai un ir nepieciešama, piemērota un samērīga demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu vienu vai vairākas sabiedrības intereses, kas ir uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 2016/679 23. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā.

2.   Jebkurā leģislatīvā pasākumā, kas minēts 1. punktā, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. panta 2. punktu attiecīgā gadījumā jo īpaši ietver vismaz konkrētus noteikumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.b pants

Sakaru konfidencialitātes ierobežojumi

1.   Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5. pantā paredzēto tiesību tvērumu, ar nosacījumu, ka minētā ierobežošana atbilst pamattiesību un brīvību būtībai un ir nepieciešama, piemērota un samērīga demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu vienu vai vairākas šādas sabiedrības intereses:

(a)   valsts drošība;

(b)   aizsardzība;

(c)   sabiedriskā drošība;

(d)   noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde, tostarp aizsardzība pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru un galalietotāja atteikšanos sniegt piekrišanu metadatu apstrādei vai tās neesamību.

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru un lietotāja atteikšanos sniegt piekrišanu metadatu apstrādei vai tās neesamību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai anonīmiem avotiem;

(a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai numuriem, kuriem ir īpašs kods vai prefikss, kas norāda uz to, ka tas ir 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais tirgvedības izsaukums, vai no anonīmiem avotiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārtraukt izsaukumu automātisku pāradresēšanu uz galalietotāja galiekārtu, ko veic trešā persona.

(b)  pārtraukt izsaukumu automātisku pāradresēšanu uz lietotāja galiekārtu, ko veic trešā persona.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem galalietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē atbilstīgi tam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

1.  Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no lietotājiem un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem lietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē. Lietotājiem sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Fiziskas vai juridiskas personas drīkst izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tam sniegušas piekrišanu.

1.  Fiziskas vai juridiskas personas elektronisko sakaru pakalpojumus, tostarp balss izsaukumus, automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tostarp pusautomatizētās sistēmas, kas izsaukuma personu savieno ar fizisko personu, faksu un e-pastu vai citus elektroniskos sakaru pakalpojumus, var izmantot, lai galalietotājiem piedāvātu nepasūtītus tirgvedības paziņojumus vai tiešās tirgvedības paziņojumus, tikai attiecībā uz galalietotājiem, kuri ir snieguši savu iepriekšēju piekrišanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, vai

(a)  uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a  Nepasūtīti tirgvedības paziņojumi ir nepārprotami atpazīstami, un tajos norāda tās fizikās vai juridiskās personas identitāti, kas pārraida paziņojumu vai kuras vārdā paziņojums ir pārraidīts. Šādos paziņojumos ir jāsniedz saņēmējiem vajadzīgā informācija, kas tiem ļautu izmantot tiesības atteikties no turpmāku rakstisku vai mutisku tirgvedības paziņojumu saņemšanas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu.

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti lietotājiem, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem lietotājiem, kuri nav izteikuši iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu. Dalībvalstis reglamentē, ka lietotāji ir tiesīgi iebilst pret nepasūtītu paziņojumu saņemšanu, izmantojot attiecīgās valsts bloķēto adresātu sarakstu, pie viena nodrošinot arī to, ka lietotājam lēmums par atteikšanos ir jādara zināms tikai vienreiz.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības vienkāršā veidā atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu.

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu veidā, kas būtu tikpat vienkāršs, kā sniegt piekrišanu, un neradītu nekādas izmaksas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 2. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 1. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija par konstatētajiem drošības riskiem

Paziņojumu un informācijas par drošības riskiem integritāte

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pastāvot īpašam riskam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē attiecīgos galalietotājus par šādu risku, un, ja šāds risks neietilpst pakalpojuma sniedzēja pieņemamo pasākumu tvērumā, informē galalietotājus par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām saistītajām izmaksām.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina pietiekamu aizsardzību pret neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru datiem vai izmaiņu veikšanu šajos datos un nodrošina to, lai izmantoto pārraidīšanas līdzekļu raksturs vai elektronisko sakaru datu jaunākās pilnīgās šifrēšanas iespējas arī garantētu pārraidīšanas konfidencialitāti un drošību. Turklāt, ja izmanto elektronisko sakaru šifrēšanu, ir aizliegta šādu sakaru atšifrēšana, reversā inženierija vai uzraudzība. Dalībvalstis elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem nenosaka pienākumus, kuru dēļ varētu tikt vājināta to tīklu un pakalpojumu drošība un šifrs.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pastāvot īpašam tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošības pārkāpuma riskam, attiecīgais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs par šādu risku informē galalietotājus un, ja minētais risks neattiecas uz to pasākumu piemērošanas jomu, kas pakalpojuma sniedzējam ir jāveic, informē galalietotājus par jebkuriem iespējamiem risinājumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un saistītajiem drošības pienākumiem 40. pantā reglamentētos pienākumus [Eiropas Elektronisko sakaru kodekss] mutatis mutandis piemēro visiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas piemērošanas joma.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)  izstrādāt uzraudzības iestādēm paredzētas pamatnostādnes par 9. panta 1. punkta piemērošanu un juridisko personu piekrišanas apliecināšanas īpatnībām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)  nākt klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, lai vēl vairāk precizētu to pakalpojumu veidu kritērijus un prasības, kurus var pieprasīt tikai individuālām un profesionālām vajadzībām, kā ir minēts 6. panta 3.a punktā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bc)  nākt klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi saskaņā ar šīs daļas b) apakšpunktu, lai vēl vairāk precizētu kritērijus un prasības, saskaņā ar kuriem:

(i)  veic tīmekļa mērķauditorijas mērījumu, kas ir paredzēts 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

(ii)   veic drošības atjauninājumu, kas ir paredzēts 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

(iii)  iejaucas darba attiecībās, kā paredzēts 8. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

(iv)  vāc galiekārtas emitētu informāciju, kas ir paredzēta 8. panta 2. a un 2.b punktā, un

(v)  nosaka programmatūras iestatījumus, kas ir paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir izmantojami tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti Regulas (ES) 2016/679 77., 78., un 79. pantā. 2016/679.

1.  Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādēm, jo īpaši viņa parastajā dzīves vietas, darba vietas vai iespējamā pārkāpuma dalībvalstī, ja galalietotājs uzskata, ka ir pārkāptas viņa šajā regulā noteiktās tiesības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Neskarot jebkādus citus administratīvās vai ārpustiesas aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pret uzraudzības iestādes izdotu juridiski saistošu lēmumu, kas attiecas uz viņu. Galalietotājiem turklāt šādas tiesības ir arī gadījumos, kad uzraudzības iestāde sūdzību neizskata vai galalietotāju neinformē par iesniegtās sūdzības izskatīšanas virzību vai iznākumu trīs mēnešu laikā. Tiesvedību pret uzraudzības iestādi ierosina tās dalībvalsts tiesā, kurā uzraudzības iestāde ir reģistrēta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b  Katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja viņš uzskata, ka ir pārkāptas viņa šajā regulā paredzētās tiesības. Minēto tiesvedību pret elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojuma sniedzēju un tādas programmatūras nodrošinātāju, ar kuras palīdzību īsteno elektroniskos sakarus personām, kas nosūta tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāc informāciju, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās tiek saglabāta, ierosina tās dalībvalsts tiesu iestādēs, kurās tie veic uzņēmējdarbību. Ja tā minētās dalībvalsts tiesā tiesvedību neierosina, to ierosina tās dalībvalsts tiesā, kurā galalietotājam ir parastā dzīves vieta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a  Galalietotājiem ir tiesības pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai asociāciju iesniegt sūdzību viņu vārdā, viņu vārdā izmantot šā panta 1., 1.a un 1.b punktā minētās tiesības un viņu vārdā izmantot 22. pantā minētās tiesības uz kompensāciju, ja tā ir paredzēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Šādas struktūras, organizācijas vai asociācijas ir pienācīgi izveidotas atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, tām ir ar tiesību aktiem saskanīgi mērķi, kas atbilst sabiedrības interesēm, un tās darbojas datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzības jomā, aizsargājot to personas datus un privātumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b  Dalībvalstis var reglamentēt, ka neatkarīgi no galalietotāja pilnvarojuma kādai struktūrai, organizācijai vai asociācijai ir tiesības minētajā dalībvalstī iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu, un izmantot 1.a un 1.b punktā minētās tiesības, ja tā uzskata, ka ir pārkāptas šajā regulā noteiktās galalietotāju tiesības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kuriem šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no regulas pārkāpēja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 82. pantu saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ja vien pārkāpējs nepierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.

Elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kuriem šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no regulas pārkāpēja saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ja vien pārkāpējs nepierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pienākumi, kas saskaņā ar 8. pantu noteikti jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kura apstrādā elektronisko sakaru datus;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)  pienākumi, kas saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu ir noteikti publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)  pienākumi, kas saskaņā ar 17. pantu ir noteikti elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Par 5., 6. un 7. pantā paredzētā sakaru konfidencialitātes principa, elektronisko sakaru datu atļautās apstrādes un datu dzēšanai paredzēto termiņu neievērošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

3.  Par 5.–8. pantā paredzētā sakaru konfidencialitātes principa, elektronisko sakaru datu atļautās apstrādes un datu dzēšanai paredzēto termiņu neievērošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, ko piemēro par 12., 13., 14. un 17. panta pārkāpumiem.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komiteju procedūra

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz Sakaru komiteja, kas ir ar [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 110. pantu izveidotā Komunikāciju komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/201129 nozīmē.

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 93. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/201129 nozīmē.

__________________

__________________

29Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

29Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).