Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. ICES uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Helcom) uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību un pastāv risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmē savvaļas laša ģenētisko integritāti, un šādi ielaidumi būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Tāpēc šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz ielaišanas nosacījumi.

(12) Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību un pastāv risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmē savvaļas laša ģenētisko integritāti, un šāda ielaišana būtu vairāk jākontrolē. Tāpēc šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz ielaišanas nosacījumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Tā kā laša ielaidumi dažās dalībvalstīs pašlaik var būt obligāti un lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties šīm prasībām, laša ielaidumiem, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, tomēr vajadzētu būt atļautiem pārejas periodā, kurš ilgst septiņus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(14) Pēc desmit gadiem, ja savvaļas smoltu produkcija sasniedz 80 % no potenciālās smoltu produkcijas attiecīgajā lašupē, nevajadzētu atļaut lašu ielaišanu, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana. Lašu ielaišana dažās dalībvalstīs pašlaik var būt obligāta, un ir jādod dalībvalstīm laiks pielāgoties šīm prasībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ievērojama daļa piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus kuģus.

(16) Tāpēc attiecībā uz kuģiem, kuri garāki par 12 m, jāievieš zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai nepieļautu to, ka tiek sniegti nepatiesi nozvejas ziņojumi, kuros laši reģistrēti kā taimiņi, un tāpēc notiek izvairīšanās no pienācīgas kontroles, pienākums iesniegt iepriekšējus paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu būtu jāattiecina arī uz visiem kuģiem, uz kuriem paturēti taimiņi.

(17) Lai nepieļautu to, ka tiek sniegti nepatiesi nozvejas ziņojumi, kuros laši reģistrēti kā taimiņi, un tāpēc notiek izvairīšanās no pienācīgas kontroles, pienākums iesniegt iepriekšējus paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu jānosaka attiecībā uz kuģiem, kuri garāki par 12 m un uz kuriem paturēti taimiņi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) komerciālai zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmāk „attiecīgās dalībvalstis”);

a) komerciālai un atpūtas zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmāk „attiecīgās dalībvalstis”);

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā, ja šādu zveju veic atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) „atpūtas zveja” ir zvejas darbības, kuras atšķiras no komerciālās zvejas darbībām un kurām izmanto visu veidu zvejas kuģus un rīkus komerciālā un nekomerciālā nolūkā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un desmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un desmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kad pagājuši desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

3. Kad pagājuši desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gados novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam.

4. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, katru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, atskaita no valsts kvotas.

Lašus, kuri nozvejoti atpūtas zvejas laikā, atskaita no valsts kvotas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosaka valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus.

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosaka valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gados novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm.

1. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, katru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt 7 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt 7 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Lašu ielaišanu, uz kuru 12. un 13. pants neattiecas, pārtrauc pēc desmit gadiem, ja savvaļas smoltu produkcija sasniedz 80 % no potenciālās smoltu produkcijas attiecīgajā lašupē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, kapteiņi uz Eiropas Savienības zvejas kuģiem un zvejas pakalpojumu kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir lašu zvejas atļauja, reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, kapteiņi uz Eiropas Savienības zvejas kuģiem un zvejas pakalpojumu kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 12 metrus un uz kuriem patur lašus un/vai taimiņus, tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 10 % no kopējā izkrāvumu skaita.

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 50 % no kopējā izkrāvumu skaita.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20.a pants

Atpūtas zvejas kontrole

Uz šajā regulā paredzēto atpūtas zvejas darbību kontroli jo īpaši attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants un Regulas (ES) Nr. 404/2011 64. un 65. pants.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.a pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par plēsoņu, īpaši roņu un jūras kraukļu, ietekmi uz Baltijas laša krājumu. Šo pētījumu rezultāti būs pamatā Baltijas laša krājumu ietekmējošu plēsoņu populāciju apsaimniekošanas plānam, ko izstrādās Komisija un kas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gadā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi.

1. Attiecīgās dalībvalstis vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecīgās dalībvalstis sestajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

2. Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, kas minēti šīs regulas 23. pantā, un uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija nākamajā gadā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz Baltijas laša krājumu un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto.

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, kas minēti šīs regulas 23. pantā, un uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija nākamajā gadā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz Baltijas laša krājumu un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto. Komisija pārskata aizliegumu lašu zvejā izmantot dreifējošos tīklus, ņemot vērā to ietekmi uz Baltijas laša krājumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja attiecīgā dalībvalsts līdz noteiktajam termiņam nav noteikusi vai publicējusi 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā.

Ja attiecīgā dalībvalsts līdz noteiktajam termiņam nav noteikusi vai publicējusi 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Šā pilnvaru deleģējuma atsaukšana notiek saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteikto procedūru.