Zivsaimniecības komiteja

 

2012/0162(COD)

30.1.2013

***I

ZIŅOJUMA PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

( COM(2012)0332 – C7‑0158/2012 – 2012/0162(COD) )

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Raül Romeva i Rueda

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

       *     Apspriežu procedūra

   ***     Piekrišanas procedūra

  ***I     Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

 ***II     Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III     Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...............................5

PASKAIDROJUMS....................................................................................................................7

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

( COM(2012)0332 – C7‑0158/2012 – 2012/0162(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei ( COM(2012)0332 ),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0158/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā to Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu ( A7-0000/2013 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. pants – 19. punkts

Regula (EK) Nr. 1005/2008

54.a pants (jauns) – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā, 12. panta 5. punktā, 12. panta 6. punktā, 16. panta 1. punktā, 16. panta 4. punktā un 17. panta 3. punktā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.

2. Komisijai uz trīs gadu periodu, sākot no …*, tiek uzticētas pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā, 12. panta 5. punktā, 12. panta 6. punktā, 16. panta 1. punktā un 16. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

______________

 

*OV lūdzu, ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

Or. en

Pamatojums

Šķiet, ka piemērotāk ir ierobežot deleģējuma laiku un izvirzīt Komisijai pienākumu ziņot par deleģētajām pilnvarām, lai to izmantošanu varētu regulāri izvērtēt un pārskatīt.

 

 

PASKAIDROJUMS

Vispārīgais konteksts

 

Bieži vien var šķist, ka nelegāla zveja ir ekonomiski izdevīga. Tā kā šīs zivis tiek nozvejotas neievērojot vides, sociālos un citus standartus, zvejnieki tās var pārdot par zemāku cenu. Vairumtirgotāji un mazumtirgotāji tādēļ uzskata, ka tās iepirkt ir lētāk, lai gan ne visos gadījumos viņi zina, ka attiecīgās zivis zvejotas nelegāli.

 

Tas izskaidro, kāpēc tik daudzi nav ieinteresēti NNN zvejas regulas īstenošanā. Ir viegli iestāties pret nelegālu zveju principā, ir pat ļoti sarežģīti pret to neiestāties. Bet brīdī, kad iestāšanas pret nelegālu zveju var novest pie traucējumiem zivju piegādē ES tirgum, vai tās dēļ var samazināties ienākumi, vai tikt traucēta tirdzniecība ar „svarīgiem” ES partneriem, tad degsme cīnīties pret nelegālu zveju būtiski noplok. Vismaz tāda ir pieredze ES saistībā ar Regulu Nr. 1005/2008. 

 

Kad Komisija 2007. gadā pirmo reizi iesniedza priekšlikumu, vairākas iesaistītās puses to tūdaļ uzņēma izteikti naidīgi. Daudzas dalībvalstis žēlojās, ka tas „traucēs tirdzniecībai”, vai arī īstenošana izmaksās pārāk dārgi un būs sarežģīta. Daudzi negribēja, ka NNN zvejas regulas darbības jomā būtu arī ES kuģi, apgalvojot, ka NNN zveju veic citi, nevis eiropieši. Dīvaini bija tas, ka lielākie iebildumu bija jādzird no ziemeļvalstīm, kuras ir vairāk atkarīgas no tirdzniecības, lai apmierinātu sava tirgus pieprasījumu, un kuras jau tradicionāli tiek uzskatītas par tādām, kas vairāk atbalsta kontroli un sankcijas. Bet Spānija akceptēja galvenos principus gandrīz nekavējoties.

 

Vairāki Komisijas ĢD arī piebalsoja oponentiem.

 

Vārdu sakot — kaismīgas runas pret NNN zveju bija labas, bet rīcība šajā jomā nevilināja.

 

Nu jau vairākus gadus šī regula ir spēkā. Līdz šim Komisija ir paziņojusi astoņām valstīm[1] par iespēju, ka tās būtu nosakāmas par trešām valstīm, kuras Komisija uzskata par tādām trešām valstīm, kas nesadarbojas cīņā pret NNN zveju. Oficiāla identifikācija var notikt sešus mēnešus vēlāk un tās rezultātā var sākties tirdzniecības sankcijas, kā arī citas sankcijas (38. pants).

 

Kaut arī šāda notikumu gaita ir atzinīgi vērtējama, tas ir tikai pirmais solis.

 

Šo valstu daļa globālajā NNN zvejā ir samērā nenozīmīga. Vairākas daudz lielākas valstis arī ir iesaistītas NNN zvejā dažādos veidos, gan kā karoga valstis, gan piejūras valstis, gan pārstrādātājas valstis vai kā citādi. Starp valstīm, kuras iespējams varētu par tādām uzskatīt, ir Koreja, Krievija, Indonēzija, Filipīnas, Taizeme, Papua-Jaungvineja un pat Ķīna. Kaut arī šādu valstu identificēšanai ir vajadzīgi pamatoti pierādījumi, lai identifikācija būtu juridiski neapstrīdama, un lai šādus pienākumus savāktu vajadzīgs laiks un resursi, Komisijai nevajadzētu no tā izvairīties. Komisijai patiešām vajadzētu nodrošināt, ka tā piešķir pienācīgus finanšu un personāla resursus, lai izmeklētu citu valstu gadījumus, un, ja rezultāti nodrošina pierādījumus, identificēt šīs valstis ātri un efektīvi.

 

Tomēr tie paši spēki un gandrīz tie paši apgalvojumi, kuri tika vērsti pret regulu tās pieņemšanas laikā, joprojām ir spēkā, traucējot cīņā pret NNN zveju.

 

Paziņojums astoņām iepriekšminētajām valstīm prasīja Komisijai neparasti ilgu laiku, tādējādi rosinot bažas par entuziasmu attiecībā uz regulas pilnvērtīgu piemērošanu. Patiesi — līdz šim brīdim ES NNN zvejas kuģu sarakstā nav neviens kuģis, kas būtu tur iekļauts nesaistīti ar RZPO sarakstiem. Ir grūti noticēt, ka nav neviena kuģa — nedz ar ES karogu, nedz ārvalstu karogu — attiecībā uz kuru Komisijai nebūtu pietiekamas informācijas, lai iekļautu to sarakstā.

 

Satriecoši ir tas, ka Komisijai nosūtot valstu saraksta projektu dalībvalstīm, dažas dalībvalstis sākotnēji aizstāvēja savas "partnervalstis". Noslēgumā Apvienotā Karaliste bija tik sarūgtināta par Belizas un Šrilankas iekļaušanu sarakstā, ka pārvaldības komitejas balsojumā atturējās.

 

Brīvā tirgus ideja, ar ko ir pārņemta Komisija un dalībvalstis, joprojām politiskā līmenī šķiet svarīgāka, nekā nepieciešamība izbeigt to, ko iepriekšējais komisārs reiz nosauca par "okeānu lāstu". Iespējams šī iemesla dēļ ir grūtības nopietni izskatīt Korejas jautājumu, ar kuru ES nesen parakstīja brīvā tirgus nolīgumu.

 

Bet NNN zveja ir viens no vislielākajiem apdraudējumiem jūras bioloģiskajai daudzveidībai, un tās rezultātā var rasties problēmas ar pārtikas nodrošinājumu daudzās piejūras un jaunattīstības valstīs.

 

ASV cīņa pret NNN zveju tiek reglamentēta ar Magnuson-Stevens aktu. Tas nesen publicēja trešo divgadu ziņojumu ar valstu sarakstu, kuras identificējamas kā valstis, kuru kuģi iesaistīti NNN zvejā. Atšķirībā no kautrīgā ES saraksta, ASV iekļauj vairākas lielākas NNN zvejas valstis, kurām ES klāt neķeras, piemēram, Koreju, Meksiku un, diezgan apkaunojoši, — arī Spāniju un Itāliju. Komisijai būtu nekavējoties jāapspriežas ar ASV un jāsalīdzina informācija, un pamatotos gadījumos jāpievieno sarakstam jaunas valstis. Starp ES un ASV šajā jomā ir noslēgts savstarpējās saprašanās memorands, lai veicinātu šādu sadarbību, un tas ir noslēgts arī ar Japānu.

 

Parlaments ir atkārtoti pieņēmis ziņojumus un rezolūcijas, mudinot Komisiju cīnīties pret NNN zveju ar visiem tai pieejamiem resursiem un izmantojot visus iespējamos ceļus, tostarp apgrūtinot karogu maiņas iespējas, vācot informāciju par privātiem nolīgumiem, uzlabojot produktu izsekojamību un veicinot starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu. Visiem Komisijas dienestiem ir kopīgi jāstrādā, lai rastu iespējas nodrošināt un veicināt efektīvu regulas piemērošanu, lai īstenotu Savienības politikas virzienus un tiesību aktus.

 

ES NNN zvejas regula ir ārkārtīgi progresīva — tik visaptveroša tiesību akta gan darbības jomas, gan paredzēto pasākumu ziņā otra pasaulē nav. Bet jēga no šāda tiesību akta ir vienīgi tad, ja to pilnībā izmanto. Aprobežojot tās piemērošanu ar diezgan neiespaidīgu NNN zvejas valstu sarakstu, tiek pieļauts un pat veicināts tas, ka šo tiesību aktu uzskata par „papīra tīģeri”, ar ko ES var palielīties, bet no kura nav jābaidās.

 

Lisabonas līgums ieviesa jaunu tiesību aktu trīspakāpju hierarhiju. Pirmā pakāpe ir leģislatīvie akti, ko likumdevēji pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kurā Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus kā līdzvērtīgi likumdevēji (skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. pantu), vai saskaņā ar īpašām likumdošanas procedūrām. Turklāt likumdevējs var deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus (tā sauktos deleģētos aktus, kā noteikts LESD 290. panta 1. punktā), lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, šie deleģētie akti veido tiesību aktu otro pakāpi. Ar juridiski saistošiem Savienības aktiem var arī piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras, ja ir nepieciešami vienoti nosacījumi šo aktu īstenošanai. Šādā nolūkā Komisija pieņem tā sauktos īstenošanas aktus (skatīt LESD 291. pantu), kas veido trešo pakāpi.

 

Ne vienmēr ir skaidri norādīts, kuru normatīvo aktu veidu izmantot. Deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem salīdzinājumā ar leģislatīvajiem aktiem ir tāda priekšrocība, ka ar tiem var strauji reaģēt uz jaunu situāciju. Parastā likumdošanas procedūra un deleģēto aktu izmantošana nodrošina līdzvērtīgu Parlamenta un Padomes piedalīšanos, tāpēc īstenošanas aktu izmantošana faktiski nozīmē Parlamenta izslēgšanu, jo tam piešķirtās pārbaudes tiesības neparedz Komisijai pienākumu ievērot Parlamenta nostāju.

 

Komisijas priekšlikums

 

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 saskaņošanu ar jaunajiem LESD noteikumiem Komisija ir sagatavojusi priekšlikuma projektu, ar kuru pilnvaras, kas tai patlaban piešķirtas ar minēto regulu, tiek iedalītas deleģēta rakstura pasākumos un īstenojoša rakstura pasākumos. Kopumā ierosinātās izmaiņas attiecas tikai uz pieņemamo aktu veidu un nemaina šo pasākumu saturu. Ir tikai būtiskas izmaiņas attiecībā uz procedūru, lai iekļautu nesadarbīgās trešās valstis nesadarbīgo trešo valstu sarakstā, un lai svītrotu trešās valstis no nesadarbīgo trešo valstu saraksta.

 

Komisija ierosina, ka tai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai piešķirtu atbrīvojumu no informācijas paziņošanas, kas jāveic zvejas kuģiem, vai, lai noteiktu dažādus paziņošanas periodus, noteiktu kritērijus trešās valsts zvejas kuģu veikto izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbību inspicēšanai, pielāgotu nozvejas sertificēšanas sistēmu atsevišķiem zvejas produktiem, ko ieguvuši mazie zvejas kuģi, tostarp iespēju izmantot vienkāršotu nozvejas sertifikātu, grozītu to produktu sarakstu, kas nav iekļauti regulas darbības jomā, pielāgotu nozvejas sertifikātu iesniegšanas termiņu atkarībā no zvejas produkta veida, attāluma līdz ievešanas vietai vai izmantotā transportlīdzekļa, paredzētu noteikumus par atzītu uzņēmēju sertifikātu piešķiršanu, grozīšanu vai anulēšanu, vai atzīta uzņēmēja statusa apturēšanu vai atsaukšanu un nosacījumus par atzītu uzņēmēju sertifikātu derīgumu, kā arī izveidotu Savienības mēroga pārbaudes kritērijus saistībā ar riska pārvaldību.

 

Komisija ierosina tai piešķirt īstenošanas pilnvaras izstrādāt iepriekšējas paziņošanas veidlapas, noteikt izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas procedūras un veidlapas, pieņemt, vienojoties ar karoga valstīm, nozvejas sertifikātus, kas sagatavoti, apstiprināti vai iesniegti elektroniski vai kuru pamatā ir elektronisko izsekojamības sistēmu dati, kas iestādēm nodrošina nemainīgu kontroles līmeni, noteikt un grozīt nozvejas sertifikācijas sistēmu sarakstu, ko pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas un kas atbilst ES NNN zvejas regulas noteikumiem, pilnvaras attiecībā uz to, lai izstrādātu kopējus nosacījumus visās dalībvalstīs attiecībā uz procedūrām un veidlapām, lai pieteiktos atzīta uzņēmēja statusa iegūšanai un izdotu atzīta uzņēmēja sertifikātu, noteikumus par atzīto uzņēmēju verifikāciju un noteikumus par informācijas apmaiņu starp atzīto uzņēmēju un iestādēm dalībvalstīs, starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā iekļaut NNN zvejas kuģu sarakstus, kurus pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, noteikt nesadarbīgas trešās valstis, iekļaut šādas trešās valstis nesadarbīgo trešo valstu sarakstā, svītrot trešās valstis no nesadarbīgo trešo valstu saraksta, pieņemt ārkārtas pasākumus attiecībā uz trešām valstīm īpašos apstākļos, noteikt formātu dalībvalstu iesniegtajai informācijai par pamanītajiem zvejas kuģiem un paredzēt noteikumus par savstarpēju palīdzību.

 

Referenta viedoklis

 

Referente ir kopumā apmierināta ar Komisijas izvēli attiecībā uz regulas teksta daļām, kuras Komisija ierosina mainīt. Tomēr referente uzskata, ka tad, ja ir izstrādāti deleģētu aktu priekšlikumi, būtu jānosaka deleģējuma termiņš, lai varētu regulāri izvērtēt deleģējuma izmantošanu.

 

 

[1] Beliza, Fid˛i, Gvineja, Kombod˛a, Panama, Šrilanka, Togo, Vanuatu