Zivsaimniecības komiteja

26.10.2017

***I

ZIŅOJUMA PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

( COM(2017)0097 – C8‑0095/2017 – 2017/0043(COD) )

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Ruža Tomašić

PR_COD_1amCom

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

* Apspriežu procedūra

*** Piekrišanas procedūra

***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

Grozījumi akta projektā

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti divās slejās

Svītrotās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā kreisajā slejā. Aizstātās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā abās slejās. Jauno tekstu iezīmē treknā slīprakstā labajā slejā.

Pirms katra grozījuma ievietotā informācijas bloka pirmā un otrā rinda norāda uz attiecīgo teksta daļu izskatāmajā akta projektā. Ja grozījums attiecas uz spēkā esošu aktu, ko paredzēts grozīt ar akta projektu, informācijas blokā papildus iekļauj trešo un ceturto rindu, kurās attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un atbilstīgo teksta vienību tajā.

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti kā konsolidēts teksts

Jaunās teksta daļas iezīmē iezīmē treknā slīprakstā. Svītrotās teksta daļas iezīmē ar simbolu ▌ vai pārsvītro. Aizstātās teksta daļas iezīmē, ierakstot jauno tekstu treknā slīprakstā un izdzēšot vai pārsvītrojot aizstāto tekstu.

Tas neattiecas uz tīri tehniska rakstura grozījumiem, kurus izdara attiecīgie dienesti, gatavojot galīgo tekstu. Tie netiek iezīmēti.

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5

PASKAIDROJUMS 37

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

( COM(2017)0097 – C8‑0095/2017 – 2017/0043(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2017)0097 ),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0095/2017),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

- ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu ([1])

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu ( A8‑0000/2017 ),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/201341 ir paredzēti KZP noteikumi, un tie atbilst Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, bet zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzīgu pieeju un ieviest ekosistēmas pieeju.	(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/201341 ir paredzēti KZP noteikumi, un tie atbilst Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju ilgtermiņā, bet zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzīgu pieeju un ieviest ekosistēmas pieeju.
__________________	__________________
41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).	41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Or. en

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 zivsaimniecības pārvaldībai, kas balstīta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ir vajadzīgas saskaņotas, uzticamas un precīzas datu kopas.

Or. en

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Adrijas jūra ir svarīgs Vidusjūras apakšapgabals, kurā izkrautās nozvejas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējās izkrāvumu vērtības.

Or. en

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pašreizējie pārvaldības pasākumi attiecībā uz Adrijas jūras mazajām pelaģiskajām sugām aptver piekļuvi ūdeņiem, zvejas piepūles kontroli un zvejas rīku izmantojuma reglamentēšanai paredzētus tehniskos pasākumus. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka nozvejas kontrole ir vispiemērotākais veids, kādā koriģēt zvejas izraisītu zivju mirstību, un ka mazo pelaģisko sugu gadījumā tas būtu efektīvāks pārvaldības līdzeklis.43	(5) Pašreizējie pārvaldības pasākumi attiecībā uz Adrijas jūras mazajām pelaģiskajām sugām aptver piekļuvi ūdeņiem, zvejas piepūles kontroli un zvejas rīku izmantojuma reglamentēšanai paredzētus tehniskos pasākumus.
__________________
43 Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējums par Vidusjūras krājumiem (2. daļa) (STECF-11-14).

Or. en

Pamatojums

Ņemot vērā ZZTEK jaunāko ziņojumu (ZZTEK 16-14), kurā, analizējot dažādu pārvaldības principu labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi, tika secināts, ka labvēlīgākā ietekme bijusi pieejai, kurā apvienoti dažādi pārvaldības pasākumi (nozveja, zvejas piepūle, kapacitātes limiti), un ka individuāla pieeja katram pasākumam rada arī nelabvēlīgu ietekmi, tiek ierosināts svītrot šo noteikumu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.	(6) Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni un tehniskie pasākumi.

Or. en

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Daudzgadu plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt ilgtspējību zvejniecības jomā un nodrošināt rezultatīvu pārvaldības sistēmu.	(8) Daudzgadu plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus.

Or. en

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ir lietderīgi zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim, izteikt ar vērtību diapazoniem, kuri ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu (FMSY). Minētie ar zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, veicinātu izkraušanas pienākuma īstenošanu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir aprēķinājusi FMSY diapazonus, un tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %.45 Turklāt diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %.	(12) Ir lietderīgi noteikt biomasas references rādītājus SSBpa un SSBlim, kas atbilst MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim. Šīs vērtības jāpamato ar atjauninātu zinātnisko ieteikumu.
__________________
45 Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Mazo pelaģisko sugu krājumi Adrijas jūrā. Vidusjūras novērtējumi, 1. daļa (STECF-15-14) 2015. [Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27492 EN, JRC 97707, 52 lpp.] [The second part of this reference seems to be mistaken. OPOCE, please check.]

Or. en

Pamatojums

Piemērotāk ir izmantot tikai biomasu, un tā rada noteiktāku vērtību mazo pelaģisko sugu pārvaldībai, kas ir vairāk atkarīga no vides apstākļiem, nevis no izmantošanas, vismaz līdz zinātniskā novērtējuma uzlabošanai.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Zvejas iespēju noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka parasti lietojamo FMSY diapazonu augšējais robežapjoms un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augstāka robeža atsevišķiem gadījumiem. Līdz šai augstākajai robežai zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.	(13) Lai sasniegtu daudzgadu plāna mērķus, par mērķi attiecībā uz katru sugu jānosaka SSBpa. Jābūt iespējai noteikt šo augstāko mērķi tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai ja kāda mazo pelaģisko sugu krājuma apjoms ir mazāks par SSBlim.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Attiecībā uz krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas gan anšova, gan sardīnes krājumiem izteikti ar MSY Btrigger un Blim. Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par MSY Btrigger, zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs būtu jānosaka mazāks par FMSY.	(15) Aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti ar SSBlim un SSBpa mazajām pelaģiskajām sugām. Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par SSBlim, jāpieņem atbilstīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs SSBpa līmeņiem.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par references rādītāju Blim, būtu jāīsteno turpmāki aizsardzības pasākumi. Aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

17. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzības princips. Īpašajā gadījumā, kad attiecībā uz krājumiem, no kuriem iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu krājumu minimālo nārsta bara biomasu nav un ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi.	(17) Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzības princips.

Or. en

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Adrijas jūras piekrastes dalībvalstu kopīgais ieteikums un pētījums par riņķvadu tīklu tehniskajiem raksturlielumiem un to ietekmi uz grunts iemītniekiem tika iesniegts neatkarīgiem ekspertiem un ZZTEK un pārskatīts. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 3. punkta otrās daļas un II pielikuma 2. punkta.

Or. en

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

22. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Atzīstot, ka Adrijas jūrā kuģi, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, visbiežāk dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā prasītā iepriekšējās paziņošanas kārtība būtu jāpielāgo, paredzot, ka iepriekšējie paziņojumi sniedzami vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā nebūtisko ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, t. i., paredzēt, ka šādi iepriekšēji paziņojumi jāsniedz tad, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēta vismaz 1 tonna anšova vai sardīnes nozvejas.	(22) Atzīstot, ka Adrijas jūrā kuģi, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, visbiežāk dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā prasītā iepriekšējās paziņošanas kārtība būtu jāpielāgo, paredzot, ka iepriekšējie paziņojumi sniedzami vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā nebūtisko ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, t. i., paredzēt, ka šādi iepriekšēji paziņojumi jāsniedz tad, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēta vismaz 1 tonna mazo pelaģisko sugu nozvejas.

Or. en

Pamatojums

Ņemot vērā konkrētu piekrasti un to, ka zvejas vietas ir salīdzinoši tuvu ostām, jāparedz īsāks iepriekšējas paziņošanas laikposms.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Būtu jānosaka anšova un sardīnes nozvejām piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina faktisku kontroli.	(24) Būtu jānosaka mazo pelaģisko sugu nozvejām piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina faktisku kontroli.

Or. en

Pamatojums

Ir ierosināts izmantot pašreizējo GFCM MP definīciju attiecībā uz „mazajām pelaģiskajām” sugām. Šajā definīcijā noteikts, ka abas minētās sugas tiek kopīgi pārvaldītas. Abas sugas tiek zvejotas kopā, un, ņemot vērā, ka zvejā ar riņķvadu nav iespējams nozvejot tikai vienu sugu, pārvaldības pasākumus vajadzētu piemērot abām sugām kopā. Turklāt abas minētās sugas dabā uzturas līdzās, un tās ir ļoti atkarīgas no vides apstākļiem. Tādēļ šo sugu izmantošanu vajadzētu kopīgi kontrolēt un pārvaldīt, kā tas jau ir atzīts pašreizējā GFCM sistēmā.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

25. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un tādējādi papildināt šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz makreļu un stavridu saglabāšanu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(25) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Or. en

Pamatojums

MAP noteikumus vajadzētu piemērot tikai attiecībā uz sardīnēm un anšoviem, jo tikpat kā nav datu un zinātnisku novērtējumu par citām sugām (makrele (Scomber spp.) un stavrida (Trachurus spp.)). Pamatojoties uz izkraušanas pienākumu, kas bija galvenais Eiropas Komisijas paskaidrojums, šīm sugām jāpiemēro MAP, tomēr tas skaidri jānošķir MAP darbības jomā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

26. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.	(26) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Plāns būtu jāizvērtē piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

Or. en

Pamatojums

Ņemot vērā, ka ir daudz neatbildētu jautājumu par krājumu stāvokli un pārvaldības pieeju, ir ierosināts pārskatīt MAP pēc pieciem gadiem. Zinātnes uzdevums ir sniegt precīzu atbildi par to, vai pēc minētā laikposma vajadzētu mainīt pārvaldības pieeju.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo regulu piemēro Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) krājumiem Adrijas jūrā (“attiecīgie krājumi”) un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. To piemēro arī makreļu (Scomber spp.) un stavridu (Trachurus spp.) piezvejām, kas Adrijas jūrā gūtas, zvejojot no attiecīgajiem krājumiem (no katra atsevišķi vai abiem kopā).	2. Šo regulu piemēro Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) krājumiem Adrijas jūrā („mazās pelaģiskās sugas”) un zvejniecībām, kas zvejo šos krājumus. Lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu, šo regulu piemēro arī makreļu (Scomber spp.) un stavridu (Trachurus spp.) piezvejām, kas Adrijas jūrā gūtas, zvejojot no mazo pelaģisko sugu krājumiem.

Or. en

Pamatojums

MAP noteikumus vajadzētu piemērot tikai attiecībā uz sardīnēm un anšoviem, jo tikpat kā nav datu un zinātnisku novērtējumu par citām sugām. Pamatojoties uz izkraušanas pienākumu, kas bija galvenais Eiropas Komisijas paskaidrojums, šīm sugām jāpiemēro MAP, tomēr tas skaidri jānošķir MAP darbības jomā.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) „specializētā zveja” ir zveja, kad sardīnes vai anšova nozveja ir vismaz 50 % no loma dzīvsvara;

Or. en

Pamatojums

Specializētas zvejas definīcijai pārvaldībā ir būtiska nozīme attiecībā uz zvejas dienām.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) “mazo pelaģisko sugu krājumi” ir šīs regulas 1. panta 2. punktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;	c) „mazās pelaģiskās sugas” ir sardīnes (Sardina pilchardus) un Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) krājumi;

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi, kas ietilpst zinātniski norādītajos diapazona ietvaros un ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, jauktā dažādu sugu zvejā visi kopā dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) caurmērā pastāvošajos vides apstākļos un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu;	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) „zvejas diena” ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms vai jebkura šā laikposma daļa, kurā zvejas kuģis ir iesaistīts zvejas darbībā, piemēram, zivju meklēšana, zvejas rīku ievietošana, nostiprināšana, vilkšana un izcelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa vai zivju un zvejas produktu pārvietošana un izkraušana;

Or. en

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	db) „SSBlim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāsāk korektīvi pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu, ka krājums tiek atjaunots līdz līmenim, kurā tas ir drošās bioloģiskās robežās;

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dc) „SSBpa” ir nārsta bara biomasas piesardzīgais references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāsāk pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu, ka krājums tiek atjaunots līdz līmenim, kurā tas ir drošās bioloģiskās robežās;

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) “zvejas iespēja” ir ar nozvejas apjomu un/vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Daudzgadu plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.	1. Daudzgadu plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

Or. en

Pamatojums

Šie mērķi ir noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un nav vajadzības tos norādīt atkārtoti. KZP mērķi ir vienlīdz svarīgi, un MSY sasniegšana nevar būt svarīgāka par citiem mērķiem, piemēram, attiecīgā zvejniecības segmenta sociālo stabilitāti.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Daudzgadu plānā paredz iedarbīgu, vienkāršu un stabilu pārvaldības sistēmu mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā.	2. Daudzgadu plānā paredz iedarbīgu, vienkāršu un stabilu pārvaldības sistēmu mazo pelaģisko sugu izmantošanai Adrijas jūrā.

Or. en

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Anšova un sardīnes mērķapjomi	Mazo pelaģisko sugu mērķapjomi

Or. en

Pamatojums

Šī definīcija nozīmē, ka abas minētās sugas tiek kopīgi pārvaldītas.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu attiecīgajos krājumos sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam to uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.	1. References mērķrādītājus attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām sasniedz pēc iespējas drīz un pēc tam uztur virs I pielikumā noteiktajām vērtībām un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.

Or. en

Pamatojums

Regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.	2. Pārvaldības pasākumi attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām atbilst šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteiktajiem references rādītājiem.

Or. en

Pamatojums

Regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu. Ir ierosināts svītrot terminu „zvejas iespējas” un to aizstāt ar terminu „pārvaldības pasākumi”. Konkrētāk, zvejas iespējas norāda uz KPN sistēmu, tādēļ ir ierosināts aizstāt šo terminu ar terminu „pārvaldības pasākumi”, kas ir piemērotāks uz zvejas piepūli pamatotam pārvaldības režīmam.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt mazākā apjomā nekā I pielikuma tabulas A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības apjoms.	3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta par pārvaldības pasākumu mērķi var noteikt lielāku apjomu, nekā noteikts I pielikuma tabulas A slejā, ja:
	a) pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
	b) pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu būtisku kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika;
	c) kāda mazo pelaģisko sugu krājuma apjoms ir mazāks par I pielikuma tabulas B slejā noteikto references rādītāju.

Or. en

Pamatojums

Ar šo grozījumu regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu. Konkrētāk, zvejas iespējas norāda uz KPN sistēmu, tādēļ ir ierosināts aizstāt šo terminu ar terminu pārvaldības pasākumi, kas ir piemērotāks uz zvejas piepūli pamatotam pārvaldības režīmam.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta, ja krājuma nārsta bara biomasa ir lielāka par II pielikuma tabulas A slejā noteikto atbilstošo minimālo references rādītāju, zvejas iespējas šim krājumam var noteikt saskaņā ar I pielikuma tabulas B slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības diapazoniem, un to dara:	svītrots
a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai
c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgo krājumu saglabāšanas references rādītāji, izteikti ar nārsta bara minimālo biomasu un biomasas limitu, kurš jāpiemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti II pielikumā.	1. Attiecīgo krājumu saglabāšanas references rādītāji, izteikti ar nārsta bara biomasas limitu, kurš jāpiemēro, lai sargātu mazo pelaģisko sugu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti I pielikuma B slejā.

Or. en

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju, kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos, attiecīgā krājuma zvejas iespējas nosaka apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir mazāks par šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteikto diapazonu.	2. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka mazo pelaģisko sugu nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju, kurš noteikts šīs regulas I pielikuma tabulas B slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, lai veicinātu mazo pelaģisko sugu krājuma ātru atjaunošanos virs references rādītāja, kas noteikts I pielikuma tabulas A slejā. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta, un saskaņā ar 4. panta 3. punktu, pārvaldības pasākumus pielāgo, ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos.

Or. en

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un atbilstīgu zvejas iespēju samazināšanu.	3. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka abu mazo pelaģisko sugu nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju (SSBlim), kurš noteikts šīs regulas I pielikuma tabulas B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, lai veicinātu mazo pelaģisko sugu krājuma ātru atjaunošanos virs references rādītāja, kas noteikts I pielikuma tabulas A slejā. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un citus atbilstīgus pārvaldības pasākumus.

Or. en

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto mazo pelaģisko sugu krājumu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai – anšova un sardīnes gadījumā – ja kādā konkrētā gadā nārsta bara biomasa jebkuram no minētajiem diviem krājumiem ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā norādītais saglabāšanas references rādītājs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:	1. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka mazo pelaģisko sugu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai ja kādā konkrētā gadā nārsta bara biomasa jebkuram no minētajiem diviem krājumiem ir mazāka nekā šīs regulas I pielikuma tabulas B slejā norādītais saglabāšanas references rādītājs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

Or. en

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) zvejas rīka raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, zvejas rīka uzbūvi, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Ir ierosināts svītrot šos pasākumu kopumus, jo tie nevar nodrošināt rezultātu ātru sasniegšanu. Situācijā, kad viens no abiem attiecīgajiem krājumiem samazinās zem SSBlim rādītāja un Eiropas Komisijai jāveic attiecīgi pasākumi, ir jānosaka piemērotāki pasākumi, kas pēc iespējas ātrāk var radīt pozitīvu tendenci.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) zvejas rīka izmantošanu un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;	svītrots

Or. en

Pamatojums

Ir ierosināts svītrot šos pasākumu kopumus, jo tie nevar nodrošināt rezultātu ātru sasniegšanu. Situācijā, kad viens no diviem attiecīgajiem krājumiem samazinās zem SSBlim rādītāja un Eiropas Komisijai jāveic attiecīgi pasākumi, ir jānosaka piemērotāki pasākumi, kas pēc iespējas ātrāk var radīt pozitīvu tendenci.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – f punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.	svītrots

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Neatkarīgi no 1. punkta, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus, piecu gadu laikposmā piemēro šādus pasākumus:
	a) 2018. gadā mazo pelaģisko sugu nozvejas limitu nosaka 2014. gada nozvejas līmenī; sākot no 2019. gada, mazo pelaģisko sugu nozvejas limitus katru gadu līdz 2022. gadam pakāpeniski samazina par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;
	b) kuģu, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, zvejas piepūle nepārsniedz 180 zvejas dienas gadā un 20 zvejas dienas mēnesī, lielākais, 144 zvejas dienas gadā attiecībā uz specializēto sardīnes zveju un, lielākais, 144 zvejas dienas gadā attiecībā uz specializēto anšova zveju;
	c) telpiskos aizliegumus un aizliegumus laika ziņā piemēro katru gadu, lai aizsargātu zivju nārsta un mazuļu uzturēšanās vietas; šādus aizliegumus attiecina uz visu mazo pelaģisko sugu izplatības apgabalu Adrijas jūrā uz laiku, kas nav īsāks par nepārtrauktu 15 dienu laikposmu un kas nepārsniedz nepārtrauktu 30 dienu laikposmu; minētos aizliegumus piemēro šādā laikposmā:
	i) sardīnēm — no 1. oktobra līdz 31. martam;
	ii) anšoviem — no 1. aprīļa līdz 30. septembrim;
	d) papildu aizliegumus attiecībā uz kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus, piemēro laikposmā, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem; šādi aizliegumi attiecas uz vismaz 30 % apgabala, kas noteikts par zivju mazuļu uzturēšanās apgabalu vai apgabalu, kas ir īpaši aizsargājams attiecībā uz agrīna vecuma zivju grupām (teritoriālajā un iekšējā jūrā);
	e) kuģu, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus ar traļiem vai riņķvadu, flotes kopējā kapacitāte nepārsniedz 2014. gadā reģistrēto aktīvās flotes kapacitāti, ņemot vērā bruto tilpību (GT) un/vai reģistrēto bruto tilpību (GRT), dzinēja jaudu (kW) un kuģu skaitu.

Or. en

Pamatojums

Ierosinātie pasākumi tiek pilnībā īstenoti no 2017. gada un daļēji īstenoti no 2015. gada. Tie atbilst GFCM pārvaldības plānam, un ir svarīgi arī turpmāk īstenot šo pārvaldības pieeju un pasākumus, lai mēs varētu pienācīgi novērtēt to ietekmi. Turklāt ir ierosināts pakāpeniski samazināt nozvejas limitu šajā pašā laikposmā.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Neatkarīgi no 1.a punkta, lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu stabilitāti un ierobežotu to atšķirības, c) un d) apakšpunktā minēto aizliegumu piemērošanas ilguma atšķirības secīgos gados nav lielākas par 10 %.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Tehniskie pasākumi
	1. Šajā regulā nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 3. punkta otro daļu un II pielikuma 2. punktu.
	2. Šajā regulā aptverošo zvejas rīku (riņķvadi un zvejas rīki bez savilcējtroses) maksimālā garuma ierobežojums ir 600 metri un tīkla augstums nepārsniedz 1/3 no garuma.

Or. en

Pamatojums

Lai īstenotu (MP) noteikumus, ir svarīgi tos iekļaut MAP. Šī prasība jau ir izvirzīta Adrijas jūras piekrastes dalībvalstu kopīgajā ieteikumā un izstrādāta pētījumā par riņķvadu tīklu tehniskajiem raksturlielumiem un to ietekmi uz grunts iemītniekiem. Šo pētījumu un pieprasījumu pārskatīja arī neatkarīgi eksperti un ZZTEK un apstiprināja secinājumus. Tas ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai nodrošinātu mazo pelaģisko sugu zvejas ar riņķvadu Adrijas jūrā ilgtspēju.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut drīzāku ienākšanu ostā.	1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut drīzāku ienākšanu ostā.

Or. en

Pamatojums

Ņemot vērā konkrētu piekrasti un to, ka zvejas vietas ir salīdzinoši tuvu ostām, jāparedz īsāks iepriekšējas paziņošanas laikposms.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, uz kuriem ir paturēta vismaz viena tonna anšova vai viena tonna sardīnes nozvejas.	2. Iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, uz kuriem ir paturēta vismaz viena tonna mazo pelaģisko sugu nozvejas.

Or. en

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu šajā regulā attiecina arī uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri ir iesaistīti specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā Adrijas jūrā.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Or. en

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja kuģis ir iesaistīts specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā Adrijas jūrā saskaņā ar šo regulu, neatkarīgi no kuģa garuma tam nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punktā noteikto izņēmumu.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Or. en

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 1. punktā paredzēto pienākumu – kārtot elektronisku zvejas žurnālu un vismaz reizi dienā elektroniski nosūtīt to karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei – šajā regulā attiecina arī uz to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri ir iesaistīti specializētā anšova vai sardīnes zvejā.	1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 1. punktā paredzēto pienākumu — kārtot elektronisku zvejas žurnālu un vismaz reizi dienā elektroniski nosūtīt to karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei — šajā regulā attiecina arī uz to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri ir iesaistīti specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā.

Or. en

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja kuģis ir iesaistīts specializētā anšova vai sardīnes zvejā, neatkarīgi no kuģa garuma tā kapteinim nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 4. punktā noteikto izņēmumu.	2. Ja kuģis ir iesaistīts specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā, neatkarīgi no kuģa garuma tā kapteinim nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 4. punktā noteikto izņēmumu.

Or. en

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Robežapjoms, kurš piemērojams daudzgadu plānā ietverto attiecīgā krājuma sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:	Robežapjoms, kurš piemērojams mazo pelaģisko sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir četras tonnas:

Or. en

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) 2000 kg anšova;	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) 2000 kg sardīnes.	svītrots

Or. en

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.	Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozījumiem.

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Zvejas izraisītā zivju mirstība	References mērķrādītāji attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām

Or. en

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(kā minēts 4. pantā)	(kā minēts 4. un 5. pantā)

Or. en

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

I pielikums – tabula


Komisijas ierosinātais teksts
Krājums	Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazons, kas ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu (FMSY)
	A sleja	B sleja
Anšovs	0,23 -0,30	0,30 – 0,364
Sardīne	0,065 – 0,08	0,08 – 0,11
Grozījums
Krājums	References mērķrādītāji attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām
	A sleja	B sleja
Anšovs	SSBpa	SSBlim
Sardīne	SSBpa	SSBlim

Or. en

Pamatojums

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

II pielikums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots

Or. en

PASKAIDROJUMS

1) Komisijas priekšlikuma pamatojums

Daudzgadu plāns Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (turpmāk „daudzgadu plāns Adrijas jūrai”), ir izstrādāts saskaņā ar pamatregulu. Daudzgadu plāns ir pieņemts kā prioritāte, pamatojoties uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem, un ietver saglabāšanas pasākumus zivju krājumu atjaunošanai un saglabāšanai virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Pamatregulā arī noteikts, ka pasākumus nevar iekļaut daudzgadu plānā, kamēr nav ņemta vērā to ekonomiskā un sociālā ietekme.

Daudzgadu plāns Adrijas jūrai ir pirmais šāda veida plāns Vidusjūrai, un tas visdrīzāk nopietni ietekmēs zivsaimniecības pārvaldību Vidusjūrā kopumā.

Adrijas jūra ir svarīgs Vidusjūras apakšapgabals, kurā izkrautās nozvejas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējās izkrāvumu vērtības. Sardīne un anšovs veido lielāko daļu no mazo pelaģisko sugu nozvejas. Lielākos nozvejas apjomus gūst Itālija un Horvātija. Trešā dalībvalsts, Slovēnija, gūst 1 % loma, bet Albānija un Melnkalne gūst līdzīgi nelielu daļu. Mazo pelaģisko sugu zveja patlaban tiek reglamentēta valsts, ES un starptautiskā līmenī. Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija ir starptautiska organizācija, kura patlaban reglamentē šādu zveju.

Priekšlikuma galīgais mērķis ir sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) līdz 2020. gadam, kā noteikts kopējā zivsaimniecības politikā. Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka daudzgadu plāna Adrijas jūrai galvenais mērķis ir atjaunot krājumus un panākt labu stāvokli zivsaimniecības nozarē, nodrošinot zvejas ilgtspēju.

2) Priekšlikuma saturs

Komisija 2017. gada 24. februārī iesniedza priekšlikumu par daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Daudzgadu plānu Adrijas jūrai var attiecināt uz anšovu, sardīņu, makreļu un stavridu krājumiem. Daudzgadu plāna galvenais mērķis ir panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt zvejniecības sektora ilgtspēju un nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu.

Anšovam un sardīnei ir noteikti mērķapjomi, un to diapazons ir pamatots uz ZZTEK ieteikumiem. Saskaņā ar Komisijas paskaidrojuma rakstu, šis diapazons ļaus pārvaldīt attiecīgos krājumus, pamatojoties uz MSY un, iespējams, pieļaus iespēju veikt korekcijas, ja būs izmaiņas zinātniskajā ieteikumā. Gadījumos, kad ir pieejami dati par zivju krājumiem, šie references rādītāji ir izteikti kā nārsta bara biomasa.

Priekšlikumā ietverti noteikumi, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu, kas jāpieņem reģionalizācijas nolūkā.

3) Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē daudzgadu plānu Adrijas jūrai, jo tas nodrošinās instrumentu jūras bioloģisko resursu daudzgadu pārvaldībai, lai palīdzētu atjaunot krājumus un nodrošināt zvejniecības sektora ilgtspēju. Saskaņā ar sardīnes un anšova krājumu stāvokļa zinātniskajiem novērtējumiem pašreizējais zvejas apjoms Adrijas jūrā ir pārmērīgi liels. Referente atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot krājumu stāvokli, veltot īpašu uzmanību tādu apgabalu teritoriālai aizsardzībai, kuros jāsaglabā zivju mazuļi un jānodrošina krājuma aizsardzība nārstošanas laikā.

Ņemot vērā Adrijas jūras krājumu stāvokli, zvejas īpašo raksturu un sarežģīto sociālo un ekonomisko situāciju — un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un precizētu un vienkāršotu atsevišķus priekšlikuma noteikumus— referente ierosina veikt šādus grozījumus:

Sardīnes un anšova krājumu kopīga pārvaldība

Referente nepiekrīt Komisijas priekšlikumam par sardīnes un anšova krājumu atsevišķu pārvaldību un ierosina abu sugu kopīgu pārvaldību. Mazo pelaģisko sugu biomasa katru gadu var ievērojami atšķirties, neatkarīgi no zivju mirstības, jo mazās pelaģiskās sugas ir ļoti atkarīgas no vides apstākļiem. Ņemot vērā to, ka nav pilnībā iespējams zvejot tikai vienu no abām iepriekš minētajām sugām, referente uzskata, ka abas sugas jāpārvalda kopīgi. Turklāt abas sugas — sardīne un anšovs — ieņem vienu un to pašu ekoloģisko nišu, un to biomasa mainās. Priekšlikumā referente ievieš terminu „mazās pelaģiskās sugas”, kas lietots arī Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izstrādātajā reģionālajā plānā.

Zvejas piepūles pārvaldības režīma principa ievērošana

Referente stingri iebilst pret Komisijas centieniem nodrošināt, lai zveja tiktu reglamentēta, nosakot kopējos nozvejas apjomus un izveidojot kvotu sistēmu. Pašlaik visam Adrijas jūras apgabalam (17. ĢAA un 18. ĢAA) piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) izstrādāto pārvaldības plānu, kura pamatā ir zvejas piepūles un kapacitātes regulējums, izmantojot reglamentēšanu teritorijas un laika ziņā un ierobežojot zvejas dienu skaitu uz vienu kuģi, un sākotnēji nosaka nozvejas limitu 2014. gada nozvejas līmenī. Patlaban spēkā esošais GFCM ieteikums (GFCM/40/2016/2) tika izdots 2016. gadā. Referente uzskata, ka pašreizējais ieteikums ir īpaši svarīgs, jo tas nodrošina nosacītu stabilitāti šajā nozarē. Pasākumu kopumu piemēro 2017. un 2018. gadā, un šajā laikā būtu jānoskaidro, vai šie pasākumi, kuri ir pilnībā piemērojami no 2015. gada, ir efektīvi un rezultatīvi.

Visā Vidusjūras apgabalā piemēro iepriekš aprakstīto pārvaldības režīmu, un visas būtiskās izmaiņas pārvaldībā attiecībā uz kādu nelielu daļu var radīt ES tirgus darbības traucējumus, palielināt importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un radīt zivsaimniecības nozarei nevienlīdzīgu tirgus situāciju.

Tā kā referentes priekšlikums ir pamatots uz zvejas piepūles pārvaldību, viņa ierosina aizstāt pārvaldības kārtību, kas ietver „iespējas”, ar „pārvaldības pasākumiem”.

Referente uzsver, ka zinātniskie novērtējumi un ieteikumi mēdz mainīties, un uzskata, ka tas ir vēl viens iemesls, lai izvairītos no kvotu sistēmām. Ir svarīgi akcentēt to, ka no vieniem un tiem pašiem GFCM un ZZTEK darba grupu sagatavotajiem datiem tiek iegūti dažādi rezultāti. Šiem novērtējumiem raksturīgā nenoteiktība rada papildu šaubas, ja jāpieņem tālejoši galvenie lēmumi, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, kuri var būt ļoti atšķirīgi.

Zinātniskie novērtējumi un to izmantošana ierosinātajā plānā

Viens no galvenajiem priekšlikumā ietvertajiem noteikumiem attiecas uz bioloģiskajiem references rādītājiem. Priekšlikumā minēto references rādītāju pamatā ir zvejas izraisītās mirstības vērtība (F), kas atbilst resursu izmantošanai maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Šī vērtība ir mērķapjoms, kas saskaņā ar pamatregulu jāsasniedz līdz 2020. gadam. Tomēr zvejas izraisītās mirstības vērtība, kas atbilst resursu izmantošanas maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā teorētiskajai vērtībai, ir atkarīga no vairākiem pieņēmumiem, kuri ietverti krājumu stāvokļa zinātniskā novērtējuma procedūrā, un tādējādi tā var būt ļoti mainīga. Piemēram, 2016. gadā ZZTEK uzskatīja, ka FMSY vērtība attiecībā uz sardīni ir 0,08, bet vienlaikus GFCM noteiktā vērtība bija 0,7, respektīvi, gandrīz desmit reizes lielāka. Pēdējā ZZTEK plenārsēdē (17-01) tika sniegts ieteikums, ka maksimālā ilgtspējīgas ieguves mērķapjoma noteikšanai izmantojamā vērtība nedrīkstētu būt FMSY, bet jāveic teorētiska pārveide, kā faktoru ņemot vērā izmantošanu (zvejas izraisītās mirstības attiecība pret kopējo mirstību, E = 0,4), ko var arī izteikt kā zvejas izraisītās mirstības vērtību F. Ņemot vērā, ka pat Komisijas zinātniskā padomdevēja struktūra (ZZTEK) ir secinājusi, ka šajos novērtējumos ir daudz neskaidrību, referente ierosina, ka daudzgadu plānā Adrijas jūrai kā references rādītājs jāizmanto krājuma biomasa, nevis zvejas izraisītā mirstība. Ņemot vērā, ka šis jautājums izraisa pretrunas zinātnieku aprindās, ir svarīgi neradīt iespēju ieviest kvotu sistēmu, kurā kopējo nozveju precīzi nosaka, pamatojoties uz šiem references rādītājiem. Tā kā references rādītāji ir atšķirīgi, tos nevar izmantot kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanai; piemērojamā sistēma būtu jābalsta uz zvejas piepūles regulējumu, lai nodrošinātu atsevišķu sugu izdzīvošanu pietiekamā daudzumā, ņemot vērā to biomasu.

Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu zvejai paredzēto zvejas rīku tehnisko raksturlielumu noteikšana

Referente ierosina plāna priekšlikumā paredzēt atkāpi no Vidusjūras regulas noteikumiem attiecībā uz riņķvada augstumu un dziļuma attiecību pret tīkla augstumu. Jāuzsver, ka plāns ir izstrādāts atbilstīgi reģionālajām īpatnībām, un tas jāpielāgo paredzētajam zvejas apgabalam; tajā jau sākotnēji jāatzīst un jāņem vērā Adrijas jūrā izmantoto zvejas rīku īpašās iezīmes.

Adrijas valstis, kas apvienotas AdriaMed projektā (apakšreģionāla iniciatīva kā FAO projekts), ir veikušas zinātnisku izpēti, lai raksturotu Adrijas jūrā izmantojamo riņķvadu tehniskos raksturlielumus, to iespējamo ietekmi uz jūras gultni un to zvejas darbībām. Šis pētījums apliecina, ka Itālijai, Horvātijai un Slovēnijai ir tiesības pieprasīt, lai plānā tiktu noteikti riņķvadu izmēri tā, ka to maksimālais garums ir 600 m un augstums nepārsniedz 1/3 no garuma. Ņemot vērā, ka šie ir ierosinātie izmēri, ir būtiski izdarīt atkāpi no Vidusjūras regulas noteikumiem, kas ierobežo riņķvadu izmantošanu apgabalos, kuru ūdeņi ir seklāki par 70 % no tīkla augstuma, jo Adrijas jūras gultnes struktūras dēļ tie nav īstenojami.

Ierosinātā plāna sociālā un ekonomiskā ietekme

Pamatregulā cita starpā noteikts, ka pasākumus nevar iekļaut daudzgadu plānā, kamēr nav ņemta vērā to ekonomiskā un sociālā ietekme.

Referente atgādina, ka Komisijas priekšlikumā nav ietverts sīki izstrādāts sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums. Referente īpaši pauž bažas saistībā ar to, ka Vidusjūras apgabalā jau vairāk nekā divdesmit gadus valda krīze un ka pietiekami nepārdomāti jauni noteikumi varētu būtiski ietekmēt un iznīcināt visu nozari. Turklāt nekas neliecina, ka tiks veikti finanšu atbalsta un/vai pārveides pasākumi uzņēmumiem un darba ņēmējiem saistībā ar priekšlikumu samazināt sardīņu un anšovu nozveju, neņemot vērā, ka tā ir galvenais ekonomikas resurss mazajām vietējām kopienām, jo īpaši salu kopienām, un nozarēm.