Sesijas dokuments
22.10.2014 B8‑0164/2014 }
B8‑0172/2014 } RC1
KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR ( B8‑0164/2014 )
PPE ( B8‑0165/2014 )
Verts/ALE ( B8‑0168/2014 )
S&D ( B8‑0170/2014 )
ALDE ( B8‑0172/2014 )
par nevalstiskās organizācijas „Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā
( 2014/2903(RSP) )
Cristian Dan Preda, Jaromír Štětina, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Giovanni La Via, Tunne Kelam, Luděk Niedermayer, Gabrielius Landsbergis, Agnieszka Kozłowska‑Rajewicz, Andrzej Grzyb, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Monica Luisa Macovei, Dubravka Šuica, Seán Kelly, Michaela Šojdrová, Petri Sarvamaa, Eduard Kukan, Lara Comi, László Tőkés, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Jeroen Lenaers, Andrej Plenković, Jiří Pospíšil, David McAllister, Lorenzo Cesa, Pavel Svoboda, Franck Proust, Ivana Maletić, Arnaud Danjean, Jerzy Buzek
PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Nicola Caputo, Krystyna Łybacka, Tonino Picula, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Goffredo Maria Bettini, Andi Cristea, Vilija Blinkevičiūtė, Marc Tarabella, Hugues Bayet, Afzal Khan, Doru‑Claudian Frunzulică
S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Beata Gosiewska, Karol Karski, Zbigniew Kuźmiuk, Roberts Zīle, Jussi Halla-aho, Branislav Škripek, Marek Józef Gróbarczyk
ECR grupas vārdā
Johannes Cornelis van Baalen, Dita Charanzová, Louis Michel, Juan Carlos Girauta Vidal, Ramon Tremosa i Balcells, Marietje Schaake, Martina Dlabajová, Gérard Deprez, Pavel Telička, Jozo Radoš, Ivan Jakovčić, Izaskun Bilbao Barandica, Petr Ježek, Antanas Guoga, Javier Nart
ALDE grupas vārdā
Tamás Meszerics, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Peter Eriksson, Helga Trüpel, Bart Staes, Reinhard Bütikofer, Ernest Urtasun, Indrek Tarand, Ulrike Lunacek
Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Helmut Scholz, Merja Kyllönen, Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nevalstiskās organizācijas „Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā
( 2014/2903(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra[1] un 2014. gada 2. aprīļa[2] ieteikumus Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā, 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[3] un 2014. gada 13. marta rezolūciju „Krievija: par Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšanu”[4],
– ņemot vērā 2009. gada Saharova balvas par domas brīvību piešķiršanu organizācijai „Memoriāls”, kas ir Krievijas nevalstiskā organizācija un cīnās, inter alia, par politieslodzīto tiesībām Krievijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 26. marta paziņojumu par NVO stāvokli Krievijas Federācijā,
– ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā teikts, ka tiesu Krievijas Federācijā spriež tikai tiesas, un 120. pantu, kurā teikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas Konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem,
– ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā Krievijas Federācijas Cilvēktiesību ombuda Vladimir Lukin 2014. gada 4. marta paziņojumu par publiskajām demonstrācijām Maskavā un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajiem pasākumiem,
– ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un apturētās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,
– ņemot vērā Modernizācijas partnerību, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija kā pilntiesīga Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO dalībvalsts ir apņēmusies īstenot demokrātijas, tiesiskuma principus un ievērot cilvēktiesības; tā kā pēdējos dažos mēnešos vairākos gadījumos ir nopietni pārkāpts tiesiskums un ir pieņemti ierobežojoši tiesību akti, un tas rada aizvien lielāku satraukumu par to, vai Krievija pilda starptautiskajos un valsts tiesību aktos noteiktās saistības; tā kā ES vairākkārt piedāvājusi papildu palīdzību un zināšanas, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;
B. tā kā situācija cilvēktiesību jomā Krievijā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies un Krievijas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus likumus, kuru teksta redakcija ir neskaidra un kas tiek izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī mazinātu vārda un pulcēšanās brīvību;
C. tā kā Krievijas Federācijas 2012. gada jūlijā pieņemtais likums par „ārvalstu struktūrām” paredz, ka NVO, kuras saņem ārvalstu finansējumu un ir iesaistītas „politiskās darbībās”, ir jāpiesakās iekļaušanai īpašā valdības uzturētā ārvalstu struktūras sarakstā, kā rezultātā tās tiek pakļautas valdības veiktai rūpīgai papildus uzraudzībai, kā arī tām visās savās publikācijās, paziņojumos presei un ziņojumos ir jānorāda, ka šos materiālus ir sagatavojušas ārvalstu struktūras; tā kā 2014. gada maijā minētais likums tika grozīts, atļaujot Tieslietu ministrijai pašai reģistrēt attiecīgās NVO kā „ārvalstu struktūras”;
D. tā kā, īstenojot minēto likumu, ir veiktas arī tādas smagas sankcijas kā policijas reidi, īpašuma konfiscēšana, administratīvi sodi un citi pasākumi, kuru mērķis ir kavēt un atturēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas no aktivitātēm; tā kā 13 galvenās cilvēktiesību aizstāvības grupas iesniedza kopīgu sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot likumu par „ārvalstu struktūrām”; tā kā minētā sūdzība pašlaik tiek izskatīta;
E. tā kā vairākas Krievijas un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir ziņojušas, ka drošības spēku nesamērīgie pasākumi un agresīvās darbības ir izraisījušas vardarbības uzliesmojumus, kam sekojuši patvaļīgi protestētāju aresti; tā kā opozīcijas partiju un kustību līderi ir pakļauti Krievijas varas iestāžu rīkotai vajāšanai, un daži no viņiem dažādu iemeslu dēļ tiek aizturēti;
F. tā kā pēdējo dažu gadu laikā vairāki tiesas procesi un prāvas liek apšaubīt Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā minētie tiesas procesi jāaplūko plašākā kontekstā, proti, Krievijā pieaugošās represiju, vajāšanu un cilvēktiesību pārkāpumu izplatības kontekstā, kas ietver politiski motivētus citādi domājošo arestus, šo personu turēšanu ieslodzījumā un tiesas procesus pret viņiem; no šiem gadījumiem visplašāko publicitāti ir izpelnījušās Sergeja Magņicka, Mihaila Hodorkovska un Alekseja Navaļnija lietas, bet tās ne tuvu nav vienīgās;
G. tā kā Krievijas varas iestādes paplašina savas masu uzraudzības programmas; tā kā šīs programmas kopā ar likumiem, kas ierobežo NVO brīvību, Krievijas varas iestādēm nodrošina ārkārtīgi iedarbīgu instrumentu opozīcijas uzraudzīšanai un apspiešanai;
I. tā kā „Memoriāls” ir Krievijas vēstures izpētes un pilsonisko tiesību aizstāvības organizācija, kas kopš 1987. gada darbojas, lai veicinātu tādu pamatvērtību kā demokrātijas un tiesiskuma principu un galveno cilvēktiesību ievērošanu praktiskajā politikā un sabiedriskajā dzīvē, un kas Nobela Miera prēmijas laureāta Andreja Saharova aizgādībā dibināta pēc bijušo padomju laika disidentu grupas iniciatīvas;
J. tā kā Krievijas Tieslietu ministrija cenšas likvidēt organizāciju „Memoriāls”, jo tā apvieno vairāk nekā 50 neatkarīgas reģionālās aģentūras no visas valsts, darbojoties kā jumtorganizācija, bet bez kopīga galvenā biroja; tā kā saskaņā ar federālajiem tiesību aktiem organizācija ir uzskatāma par „valsts līmeņa” organizāciju tikai tad, ja to vairāk nekā pusē Krievijas reģionu pārstāv oficiāli reģistrētas „reģionālas” organizācijas; tā kā organizācija „Memoriāls” ir reģistrēta Tieslietu ministrijā kopš 1992. gada;
K. tā kā organizācija „Memoriāls” tās līderu personā ir stingri iebildusi pret Krievijas agresiju pret Ukrainu un kritizējusi to, kā arī aicinājusi prezidentu V. Putinu to izbeigt;
L. tā kā Eiropas Parlaments 2009. gadā organizācijai „Memoriāls” piešķīra Saharova balvu;
M. tā kā 2014. gada 23. maijā Maskavas tiesa nosprieda, ka Cilvēktiesību centrs „Memoriāls” ir jāreģistrē kā ārvalsts struktūra, ņemot vērā tā politisko aktivitāti cilvēktiesību darba jomā; tā kā NVO attiecīgi atteicās reģistrēties šādā netaisnīgā veidā, kā arī nolēma likvidēt savu struktūru un turpināt darbu, nereģistrējoties Krievijas Federācijā;
N. tā kā 2014. gada 13. oktobrī Krievijas Tieslietu ministrija iesniedza prasību tiesā ar mērķi likvidēt Krievijas organizāciju „Memoriāls”, pamatojot, ka šī organizācija un tās saistītās struktūras nav pienācīgi reģistrētas;
O. tā kā „Memoriālam” pašlaik draud likvidācija, ja Krievijas Augstākā tiesa 2014. gada 13. novembrī pasludinās attiecīgu spriedumu šajā lietā;
P. tā kā organizācijai „Memoriāls” ilgstoši ir bijušas problēmas ar Krievijas administrāciju, tostarp Tieslietu ministrija 2014. gada jūlijā to nodēvējusi par ārvalsts struktūru, tā piespiesta slēgt biroju Čečenijā pēc cilvēktiesību aktīvistes Natālijas Estemirovas slepkavības, kura izmeklēja nolaupīšanas un slepkavību lietas, un „Memoriāls” ir pirmā organizācija, kas saņēmusi orderi par likvidāciju attiecībā uz tās pretdiskriminācijas centru ADC Sanktpēterburgā (centra mērķi bija cīnīties par Krievijas romu, migrējošo darba ņēmēju no Centrālāzijas un Kaukāza un Krimas tatāru tiesībām), jo organizācija nereģistrējās kā ārvalsts struktūra;
Q. tā kā ir tikušas slēgtas neatkarīgu interneta ziņu portālu tīmekļa vietnes, ievērojot 2014. gada februārī pieņemtos jaunos grozījumus Likumā par informāciju, informācijas tehnoloģijām un informācijas aizsardzību; tā kā tas skāris tādas vietnes kā Grani.ru, Kasparov.ru, EJ.ru un opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija blogu radiostacijas Moscow Echo tīmekļa vietnē, kā arī Livejournal.com; tā kā opozīcijas kabeļtelevīzijas kanālam Doždj (Lietus), kas ir neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, atsevišķos reģionos ir liegtas apraides iespējas,
1. stingri nosoda Augstākajā tiesā iesniegto Krievijas Tieslietu ministrijas prasību slēgt neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju „Memoriāls” un 2014. gada 13. novembrī paredzēto lietas izskatīšanu, un mudina Tieslietu ministriju atsaukt šo prasību pirms lietas izskatīšanas; uzsver, ka „Memoriālam” ir izšķiroša nozīme demokrātisko vērtību veicināšanā un cilvēktiesību popularizēšanā Krievijā;
2. aicina Krievijas iestādes izbeigt visas vajāšanas darbības, tostarp juridiskā līmenī, kas tiek veiktas pret organizāciju „Memoriāls”, tā cilvēktiesību centru, locekļiem un visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijas Federācijā, kā arī nodrošināt, lai tie jebkādos apstākļos un bez iejaukšanās spētu veikt savas leģitīmās darbības;
3. norāda, ka Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Mihails Fedotovs ir skaidri paziņojis, ka nav juridiska pamata tam, lai slēgtu organizāciju „Memoriāls”, un ka Augstākajai tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana līdz 2014. gada 19. novembrī plānotajai „Memoriāla” konferencei, kurā šī organizācija paziņos par savas organizatoriskās struktūras izmaiņām nolūkā ievērot atbilstību Krievijas likumiem;
4. uzskata, ka ar likumu par ārvalsts struktūrām Krievija pārkāpj saistības, ko tā apņēmusies ievērot Eiropas Padomē un EDSO; turklāt uzskata, ka definīcija „politiskā darbība” attiecībā uz tādu NVO, kas pieņem ārvalsts finansējumu, ir tik plaša, ka faktiski ir pieļaujama valdības kontrole pār ikvienu ar sabiedrības dzīvi saistītu darbību; tāpēc mudina Krieviju atsaukt likumus, kas satur atsevišķus noteikumus, kuri ir pretrunā Krievijas starptautiskajām un konstitucionālajām saistībām cilvēktiesību jomā;
5. ir ļoti nobažījies par attiecīgajiem 2014. gada maija grozījumiem likumā par ārvalsts struktūrām, kuri tagad atļauj Tieslietu ministrijai bez attiecīgo struktūru informēšanas un piekrišanas reģistrēt šīs struktūras kā ārvalsts struktūras;
6. norāda, ka pēc šā likuma pārskatīšanas Tieslietu ministrija nekavējoties reģistrēja pirmās 15 struktūras un ka atsevišķas NVO attiecīgi ir cīnījušās tiesās — gan bez panākumiem — pret varas iestāžu centieniem piespiest tās reģistrēties;
7. uzsver, ka minētās NVO (Cilvēktiesību centrs „Memoriāls”, Fonds „Sabiedrības verdikts”, „AGORA” un JURIX) sevišķi zināmas ir ar to, ka sniedz juridisku atbalstu personām, kuras cietušas no tiesu iestāžu politiskām manipulācijām, kā arī palīdz vajātiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem, LGBT aktīvistiem un cietušajiem no policijas vardarbības, un minētajām organizācijām Krievijā ir izšķiroša nozīme demokrātisko vērtību veicināšanā un cilvēktiesību popularizēšanā;
8. aicina Krievijas iestādes nodrošināt, ka jebkādos apstākļos tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem, kurus Krievijas Federācija ir ratificējusi, un aicina ievērot visu iedzīvotāju tiesības izmantot savas pamatbrīvības un vispārējās cilvēktiesības; aicina Krievijas varas iestādes ievērot noteikumus, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarācijā par Eiropas Padomes rīcību nolūkā uzlabot cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un veicināt viņu darbību;
9. ir ļoti nobažījies, ka Krievija nav ievērojusi savas starptautiskās juridiskās saistības, kas tai uzticētas kā Eiropas Padomes un EDSO loceklei, kā arī cilvēka pamattiesību un tiesiskuma principus, kas ietverti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);
10. pauž dziļas bažas par to, ka Krievijā vājinās kritiskas pilsoniskās sabiedrības pozīcijas, jo īpaši attiecībā uz tām organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā, un pauž kritiku par valsts politiku; pārliecinoši aicina Krieviju pārtraukt pašreizējās tendences, nodrošināt, ka minētie aktīvisti un organizācijas bez jebkādiem apgrūtinājumiem spēj veikt savas leģitīmās darbības, un veicināt kritiskas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;
11. uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta saskaņā ar Krievijas Konstitūcijas 31. pantu un saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kuru Krievija ir parakstījusi, līdz ar to uzliekot Krievijas varas iestādēm pienākumu to ievērot; aicina Krievijas Federāciju ievērot tiesiskuma, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības principus;
12. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt, ka visu to personu lietas, kas cietušas no politiskas vajāšanas, tiek pieminētas sanāksmēs ar Krievijas pusi, un ka Krievijas pārstāvjiem šajās sanāksmēs tiek oficiāli prasīts atbildēt par katru atsevišķo lietu;
13. mudina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi arī turpmāk cieši sekot līdzi šīm lietām, šos jautājumus aktualizēt dažādos forumos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;
14. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi un EĀDD nodrošināt, ka ES meklē ikvienu iespēju, lai turpinātu sadarboties ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās atbalstītu, ietverot personas, kuras darbojas, lai veicinātu demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;
15. mudina Komisiju un EĀDD attiecībā uz pašreizējo ES finanšu instrumentu plānošanas posmu palielināt savu finansiālo palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un ES un Krievijas Pilsoniskās sabiedrības forumu iekļaut partnerattiecību instrumentā, lai nodrošinātu noturīgu un uzticamu ilgtermiņa atbalstu;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.