Sesijas dokuments

22.10.2014                                                                                                    B8‑0167/2014 }

B8‑0175/2014 } RC1

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

GUE/NGL ( B8‑0167/2014 )

Verts/ALE ( B8‑0175/2014 )

par 43 pedagoģijas studentu pazušanu Meksikā

( 2014/2905(RSP) )

Javier Couso Permuy, Patrick Le Hyaric, Marie-Christine Vergiat, Malin Björk, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Lidia Senra Rodríguez

GUE/NGL grupas vārdā

Ernest Urtasun, Josep-Maria Terricabras, Jordi Sebastià, Bodil Ceballos, Ska Keller, Ulrike Lunacek, Barbara Lochbihler, Ernest Maragall, Heidi Hautala

Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 43 pedagoģijas studentu pazušanu Meksikā

( 2014/2905(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Meksiku, jo īpaši 2010. gada 9. marta rezolūciju,

–        ņemot vērā 2014. gada janvāra Havanas deklarāciju, jo īpaši tās 1. punktu,

–   ņemot vērā ES vietējos paziņojumus par Igualu, kuri 2014. gada 12. oktobrī tika izdarīti ar ES dalībvalstu misiju Meksikā vadītāju piekrišanu,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību augstās komisijas biroja, Amerikas Starpvalstu Cilvēktiesību komisijas un organizācijas Amnesty international izteikumus,

–   ņemot vērā ES un Meksikas Visaptverošo nolīgumu, kas noslēgts 2000. gadā,

–   ņemot vērā augsta līmeņa dialogu par cilvēktiesībām, ko 2008. gadā īstenoja ES un Meksikas stratēģiskās partnerības ietvaros,

–   ņemot vērā 2012. gada jūnija ES stratēģijas pamatnostādnes cilvēktiesību un demokrātijas jomā,

–   ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību situācija Meksikā ir ārkārtīgi slikta, jo īpaši Čjapasas, Oaksakas vai Atensolesas pavalstī;

B. tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem 52,3 % iedzīvotāju 2012. gadā dzīvoja zem nabadzības sliekšņa; tā kā Meksika ir valsts, kurā ienākumu sadalījums ir visnevienlīdzīgākais pasaulē;

C. tā kā varas iestādes veido ekonomikas un sociālo sistēmu, kuras pamatā ir laupīšana, privatizācija un tādu pamatresursu iztirgošana kā zeme, ūdens un bioloģiskā daudzveidība;

D. tā kā šāda politika cita starpā rada arī sabiedrisko organizāciju represēšanas gaisotni un ir daudzu politisko aktīvistu un ekonomikā un sociālajā jomā darbojošos personu ieslodzīšanas cēlonis; tā kā Meksika ir zeme, kurā nogalināto žurnālistu skaits ir vislielākais pasaulē;

E.  tā kā slepenā vienošanās saista politiskus amatus ieņemošas personas, deputātus un narkotiku tirdzniecības karteļus;

F.  tā kā kopš prezidenta Felipe Calderón ievēlēšanas 2006. gadā ievērojami ir pieaudzis operācijās iesaistīto militārpersonu skaits, kā rezultātā nopietni cieta cilvēktiesību situācija, jo pieauga nolaupīšanu, ārpustiesas sodīšanas gadījumu, spīdzināšanas aktu un nepamatotu aizturēšanu skaits;

G. tā kā saskaņā ar valdības oficiālajiem datiem Meksikā par pazudušām bez vēsts tiekot uzskatītas 22 000 personas; tā kā lielākā šo personu daļa ir pazudusi, amatā atrodoties pašreizējam prezidentam Enrique Peña Nieto; tā kā saskaņā ar NVO aplēsēm laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam ir izdarītas no 70 000 līdz 80 000 slepkavības un vairāk nekā 24 000 personas ir pazudušas bez vēsts.   

H. tā kā Meksikas varas iestādes bieži vien pienācīgi neizmeklē, nesauc pie atbildības un nesoda vainīgos un tā kā saskaņā ar Nacionālās Cilvēktiesību komisijas datiem 98 līdz 99 % noziedzīgu nodarījumus izdarījušās personas paliek nesodītas un Meksikā valdošā nesodāmības gaisotne ir viens no vardarbības pieauguma cēloņiem; tā kā sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju ārkārtīgā nabadzība arī veicina vardarbības pieaugumu;

I.   tā kā bieži pazūd bez vēsts un tiek nolaupītas sievietes, jo īpaši ieziemiešu sievietes; tā kā termins „feminicīds” izriet no vardarbības pret sievietēm definīcijas, kas dota Belem Doparas konvencijā, kurā ir teikts, ka „par vardarbību pret sievietēm uzskata ikvienu publisku vai privātu aktu, kurš tiek izdarīts dzimuma dēļ un izraisa sieviešu nāvi vai nodara viņām fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura ciešanas”; tā kā sodīšana par feminicīdu un tā izskaušana ir pienākums un ir katras tiesiskas valsts prioritārs uzdevums;

J.   tā kā naktī no 2014. gada 15. uz 16. oktobri Tamaulipasas pavalstī tika nogalināta Meksikas jauniete María del Rosario Fuentes Rubio, kas informēja par narkotiku karteļu darbībām;

K. tā kā 2014. gada 13. oktobrī tika nogalināts Román Atilano, kas vadīja fermeru grupu, kura prasīja kompensāciju par zemi, kas applūda Meksikas ziemeļaustrumu Sinaloa pavalstī uzbūvētā dambja dēļ — tas notika viņa radio iknedēļas programmas laikā;   

L.  tā kā šā gada 30. jūnijā Tlatlajā notikušās sadursmes laikā gāja bojā 22 varbūtēji noziedznieki (saskaņā ar oficiālajiem datiem); tā kā kopš tā laika izskan liecības, ka šīs personas (tostarp 15 gadus vecu meiteni) aukstasinīgi noslepkavoja militārpersonas pēc tam, kad šīs 22 personas bija padevušās; tā kā septembra beigās ir arestētas astoņas šajā slaktiņā iesaistītas militārpersonas;

M. būdams šokēts par 2014. gada 26. septembrī Meksikas pilsētā Iguala/Guerero pastrādātajām zvērībām, kad policija atklāja uguni uz neapbruņotiem Ajotzinapas Lauku universitātes studentiem (Escuela Normal) un nošāva trīs studentus, futbola treneri, futbolistu un autobusa vadītāju, kā arī 20 cilvēkus ievainoja, nesniedzot tiem palīdzību; būdams dziļi satriekts par notikumiem, kad tika nolaupīti 43 studenti, kuri joprojām nav atrasti;

N.  tā kā slaktiņš un piespiedu pazušana notika teju pašā centrā pilsētai, kas atrodas vien 190 km attālumā no galvaspilsētas Mehiko, turklāt tajā izvietoti gan divi armijas bataljoni, gan federālā ģenerālprokurora stratēģisko operāciju centrs; tā kā saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem vietējo drošības spēku dalībnieki vismaz 17 no 43 studentiem nodeva noziedzīgiem grupējumiem, turklāt citi drošības spēki nekādi neiejaucās; tā kā studenti, iespējams, tika aizvesti ar policijas automašīnām un nodoti narkotiku karteļa Guerreros Unidos dalībniekiem;

O.  tā kā federālās iestādes nespēja ātri un visaptveroši rīkoties saistībā ar šādu ārkārtēju noziegumu un nedz tūlīt sāka meklēt pazudušos studentus, nedz arī nodrošināja pienācīgu aizsardzību izdzīvojušajiem un viņu ģimenēm; tā kā federālās iestādes saka rīkoties tikai tad, kad nedēļu pēc notikumiem izmisušie Ayotzinapa studenti un pazudušo tuvinieki bloķēja autoceļu Autopista del Sol un sašutumu pauda gan vietējā, gan starptautiskā sabiedrība;

P.   tā kā nedēļu pēc nolaupīšanas viens no aizturētajiem iespējamiem noziedzniekiem 3. oktobrī norādīja uz pieciem masu kapiem netālu no Iguala, kuros atradās 28 cilvēku sadedzinātas mirstīgās atliekas, taču DNS analīze liecina, ka šie mirušie varētu nebūt pazudušie studenti; tā kā šajā apvidū atrasti vēl arī citi masu kapi; tā kā Argentīnas tiesu medicīnas ekspertiem ir jānodrošina labāki apstākļi, lai viņi varētu veikt mirušo identifikāciju;

Q.  tā kā Meksikas cilvēktiesību organizāciju iepriekšējos ziņojumos ir atklāta nepārprotama saikne un sadarbība starp vietējām iestādēm un noziedzīgiem grupējumiem un Iguala gadījumā to apstiprinājis arī Meksikas slepenais dienests CISEN, taču šie ziņojumi nekad nav pievērsuši oficiālu uzmanību un sekmējuši kādu rīcību; tā kā šī slepenā saikne un sadarbība nepārprotami izraisīja šo kārtējo noziegumu; tā kā vismaz 11 drošības spēku pārstāvji lietoja Vācijā ražotus ieročus iepriekšējā policijas uzbrukumā studentiem Ayotzinapa universitātē 2011. gada 12. decembrī Chilpancingo/Guerrero reģionā, kurā policisti nogalināja divus studentus;

R.   tā kā tiek meklēti Iguala pilsētas mērs José Luis Abarca un vietējo drošības spēku vadītājs Felipe Flores, taču viņi bēguļo; tā kā līdz šim aizturēti kopā 44 policisti un noziedzīgo grupējumu dalībnieki, turklāt 36 no viņiem ir policisti no Iguala un Cocula/Guerrero;

S.   tā kā nesenie notikumi Guerrero ir nepieredzēta mēroga cilvēktiesību pārkāpumi un tie atklāj sevišķi smagas problēmas saistībā ar nesodāmību, slepenu vienošanos starp policistiem un organizētās noziedzības grupējumiem, kā arī pārmērīga spēka lietošanu, un tādēļ tās ir jārisina saskaņā ar stratēģiskajam attiecībām starp ES un Meksiku, un gan vispārējās vienošanās, gan stratēģiskās partnerības ietvaros ir jāizmanto pieejamie instrumenti;

T.   tā kā ES un Meksika ir saistītas ar vispārējo nolīgumu, kurā ir cilvēktiesību klauzula, un stratēģisko partnerību, kurā precīzi definētas kopīgās vērtības, un tā kā to pārkāpumi paredz sekas attiecībā gan uz nolīgumu, gan partnerību; tā kā 2012. gada jūnija ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES apņēmās attiecībās ar visām trešām valstīm, ieskaitot tās stratēģiskos partnerus, uzmanības centrā izvirzīt cilvēktiesības un turpmāk veltīt visas pūles, lai atbalstītu brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvjus visā pasaulē;

U.  tā kā Meksika starptautiskā līmenī ir uzņēmusies dažādas saistības attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību; tā kā šo saistību ievērošana ir pārāka par valsts tiesību aktiem; tā kā saistībā ar minēto Iguala gadījumu ir nopietni apdraudēta starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Meksikas Savienoto Valstu spējai nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu,

1.  prasa federālajām iestādēm darīt visu iespējamo, lai atrastu Iguala pazudušos Ayotzinapa pedagoģiskās augstskolas 43 studentus un sauktu pie atbildības un sodītu šajos noziegumos vainīgos; turklāt norāda, ka saistībā ar šiem cilvēktiesību pārkāpumiem jāveic patiesi pārredzama un objektīva izmeklēšana un jāpiemēro parastie procedūras noteikumi;

2.  izsaka līdzjūtību sešu nošauto ģimenēm un pauž solidaritāti ar tuviniekiem un citiem studentiem, kuri meklē 43 pazudušos biedrus, lūdz Meksikas iestādes nodrošināt dzīvi palikušo studentu un 43 pazudušo tuvinieku un draugu, kā arī ar lietu saistīto cilvēktiesību aizstāvju dzīvības aizsardzību un fizisko neaizskaramību; turklāt lūdz iestādes sniegt psihosociālo palīdzību un efektīvi īstenot piesardzības pasākumus, kas tām jāveic saskaņā ar Amerikas cilvēktiesību komisijas norādēm;

3.  ir satriekts par cilvēktiesību situācijas nepārtraukto pasliktināšanos Meksikā un par to, ka nav vērojama Meksikas valdības nopietna apņemšanās cīnīties pret nesodāmību; atkārtoti nosoda piespiedu pazušanas un slepkavības, ko veikuši vai kurās bijuši iesaistīti Meksikas valsts pārstāvji;

4.  sagaida no Meksikas iestādēm pilnīgu izmeklēšanu par 43 piespiedu pazušanas un, iespējams, nogalināšanas bez tiesas sprieduma gadījumiem, sešām slepkavībām, 20 cilvēku savainošanu un citiem nodarījumiem saistībā ar 2014. gada septembrī Iguala notikušajiem noziegumiem, kā arī visu līmeņu atbildīgo noskaidrošanu, viņu saukšanu pie kriminālatbildības un notiesāšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

5.  uzsver, ka nolaupīto un nogalināto ģimenēm jānodrošina visas iespējas vērsties tiesībsargāšanas iestādēs, viņi pilnībā jāinformē visos izmeklēšanas posmos un nodarītais kaitējums ir jākompensē;

6.  aicina tiesvedībā iekļaut divu Ayotzinapa studentu nogalināšanu 2011. gada 12. decembrī, par kuriem lieta palika bez rezultātiem sakarā ar iestāžu neieinteresētību;

7.  atzinīgi vērtē komiteju izveidi Meksikas Kongresā un Senātā, lai uzraudzītu izmeklēšanas, un lūdz informēt par to, ko tās būs attiecīgi konstatējušas;

8.  aicina ātri noskaidrot to 28 personu identitāti, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas piecos masu apbedījumos 2014. gada oktobra sākumā, un to, kas veica šo vēl vienu šausmīgo noziegumu Igualā, un tāpat veikt izmeklēšanu par vēl vismaz trijiem masu apbedījumiem, kā arī uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izveidot vienotu, publisku un pieejamu nacionālo reģistru par pazudušajām personām un DNS datubāzi, lai identificētu tos tūkstošus mirstīgo atlieku, ko atrod masu apbedījumos Meksikā;

9.  arī aicina pilnībā izmeklēt apstākļus saistībā ar uzbrukumu un nolaupīšanu, tostarp to, ka valsts un federālās iestādes atkārtoti nav izmeklējušas ziņojumus, kas sistemātiski saņemti par vienošanos starp vietējām un valsts amatpersonām un noziedzīgajām bandām;

10. uzsver, ka ir steidzami nepieciešams nojaukt jebkādas sadarbības struktūras starp iestādēm un organizēto noziedzību;

11. uzsver, ka, ja Igualas lietu atrisinās tiesā, tā nedrīkst kļūt par nenozīmīgu „kārtējo lietu, pēc kuras atrisināšanas lietu kļuvis par vienu mazāk”; atgādina Meksikas iestādēm par plašāko kontekstu saistībā ar slepkavības lietu attiecībā uz Somijas pilsoni Jyri Jaakola un Meksikas pilsoni Bety Cariño, ko nogalināja San José Copala apkaimē, Oaxaca, 2010. gada 27. aprīlī, un vēl 20 citi Meksikas un Eiropas pilsoņi tika ievainoti, un atkārtoti uzstāj, ka ir galu galā jānodrošina liecinieku aizsardzība, jāizpilda apcietinājuma orderi, jāierosina tiesvedība un jānodrošina, ka atbildīgie par slepkavību saņem pienācīgu sodu;

12. aicina ES panākt, lai nesodāmības izbeigšanai tiktu piešķirta absolūta prioritāte tās attiecībā ar Meksiku; mudina Komisiju uzsākt patiesu dialogu ar šo valsti par politiku un cilvēktiesībām un aicina, lai Eiropas Parlamentam tiktu iesniegti ikgadējie pārskati par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šā dialoga ieteikumiem;

13. aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar reģionālajām organizācijām, jo īpaši CELAC, lai īstenotu 2014. gada Havanas deklarāciju, jo īpaši tās 1. punktu, uzsver, ka Meksika ir CELAC locekle, un tādēļ uzskata, ka šai organizācijai būtu jāuzņemas izšķirošā loma, lai reģionā aizstāvētu cilvēktiesības;

14. atkārtoti pauž uzskatu, ka ES un trešo valstu attiecībām būtu jābalstās uz sadarbības un savstarpējās attīstības palīdzības, nevis partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem; uzskata, ka būtu jāaptur plānotā Vispārējā nolīguma starp ES un Meksiku modernizācija, jāpārskata tā sadaļas no mērķi, jākonstatē visas iespējamās vājās vietas, kas ļautu izplatīties organizētās noziedzības ietekmei — vismaz finanšu pakalpojumu nozarē —, un būtu intensīvi jāapspriežas ar ekspertiem, Eiropas un Meksikas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par to, kā tirdzniecības noteikumus pasargāt no noziedzīgi ļaunprātīgas izmantošanas, vienlaikus attīstot ciešāku sadarbību attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, tostarp saistošu piemērošanas mehānismu, pirms tiek veikti jebkādi citi pasākumi;

15. atbalsta NVO aicinājumu prokuratūrai Starptautiskajā Krimināltiesā un Tiesā Hāgā veltīt īpašu uzmanību Meksikā izdarītajiem noziegumiem un vajadzības gadījumā sākt starptautisku izmeklēšanu;

16. aicina visas ES dalībvalstis, ieskaitot Vāciju, apturēt vai pārtraukt jebkādas sarunas par drošības nolīgumiem starp šīm valstīm un Meksiku un pasludināt Meksiku par teritoriju, kurā nenotiek sadarbība bruņojuma jomā, līdz brīdim, kad visa Meksikas teritorijā būs atjaunots tiesiskums un organizētā noziedzība tiks savaldīta un atbruņota;

17. aicina Komisiju pieprasīt dalībvalstīm precīzu informāciju par to agrāko un pašreizējo sadarbību bruņojuma jomā ar Meksiku, tā lai varētu izsekot līdzi un konfiscēt Eiropas ieročus, kas atrodas organizētās noziedzības rokās;

18. tāpat arī uzskata, ka problēmas, ar ko atkārtoti saskaras Meksika, būs iespējams atrisināt tikai garantējot vienādas tiesības visiem pilsoņiem un pārvarot problēmas, kas saistītas ar kontroli pār auglīgo lauksaimniecības zemi un resursiem, bezdarbu un nabadzību, izmantojot pasākumus cīņai ar korupciju, sociālo nevienlīdzību un diskrimināciju un veicinot sociālās, politiskās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka valsts ir patiesi neatkarīga un demokrātiska;

19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eurolat parlamentārajai asamblejai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, CELAC iestādēm un Meksikas valdībai.