Sesijas dokuments

 

9.2.2015                                                                                                        B8‑0123/2015 }

                                                                                                                      B8‑0133/2015 } RC1

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR ( B8‑0123/2015 )

PPE ( B8‑0133/2015 )

par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu

( 2014/2997(RSP) )

Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Andrej Plenković, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Eduard Kukan, Michael Gahler, Gunnar Hökmark, Daniel Caspary, Monica Macovei, Dubravka Šuica, Barbara Matera, Monika Hohlmeier, József Nagy

PPE grupas vārdā

Timothy Kirkhope, Charles Tannock

ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu

( 2014/2997(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 6. un 21. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

–   ņemot vērā attiecīgos ANO cilvēktiesību instrumentus, jo īpaši 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un tās attiecīgos protokolus, kā arī 2006. gada 20. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–   ņemot vērā ES politiskās pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un ES pamatnostādnes par nāvessodu,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes ziņojumu, kuru sagatavojis īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un kurā, reaģējot uz spīdzināšanas un citādas nežēlīgas izturēšanās tendencēm vai praksi, uzsvars likts uz izmeklēšanas komisiju darbu[1],

–   ņemot vērā ASV un ES 2009. gada 15. jūnija kopīgo paziņojumu par Gvantanamo līča aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāko sadarbību cīņā pret terorismu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra Rezolūciju 2178 par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai,

–   ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2009. gada 22. janvārī parakstīto Izpildrīkojumu 13491 par likumīgas pratināšanas nodrošināšanu,

–   ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2015. gada 20. janvāra runu par stāvokli valstī,

–   ņemot vērā 2014. gada 17. decembrī plenārsēdē notikušās debates par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā ES pamatā ir apņemšanās ievērot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī cilvēka cieņu, starptautiskās tiesības un ES Līgumus;

B.  tā kā ES ir izstrādājusi iekšējās drošības un pretterorisma politiku, kuras pamatā ir policijas un tiesu iestāžu sadarbība un izlūkošanā iegūtās informācijas apmaiņas veicināšana; tā kā pamattiesību un tiesiskuma ievērošana un efektīva demokrātiska parlamentārā uzraudzība pār izlūkošanas dienestiem ir nozīmīgi šādas sadarbības elementi;

C. tā kā pienācīgs atbildības noteikšanas process ir būtisks nolūkā saglabāt pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām un efektīvi aizsargāt un veicināt cilvēktiesības ES iekšpolitikā un ārpolitikā;

D. tā kā Parlaments jau agrāk ir nosodījis ASV vadīto CIP pārsūtīšanas un slepenās aizturēšanas programmu;

E.  tā kā vairākas dalībvalstis ir veikušas vai sākušas izmeklēšanu par apsūdzībām par to līdzdalību CIP gūstekņu nelikumīgā aizturēšanā un pārvadāšanā Eiropas valstīs;

F.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2001. gada 11. septembrī cieta no nepieredzēta mēroga Al Qaeda teroristu uzbrukumiem, kuru rezultātā, lidmašīnām ietriecoties Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Pentagonā un laukā Pensilvānijas štatā, bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku;

G. tā kā ES un ASV attiecību pamatā ir cieša partnerība un sadarbība daudzās jomās saskaņā ar kopējām vērtībām, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām; tā kā ES un Amerikas Savienotās Valstis pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ir pastiprinājušas cīņu pret terorismu;

H. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ar Amerikas Savienotajām Valstīm 2009. gada 15. jūnijā parakstīja kopīgu paziņojumu par Gvantanamo līcī izvietotā aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāko pret terorismu vērsto sadarbību, kuras pamatā ir kopējas vērtības, starptautiskās tiesības un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana; tā kā ES dalībvalstu palīdzība daļai gūstekņu no Gvantanamo līča pārcelties uz dzīvi citur ir sniegta lēnām un ierobežotā apjomā;

I.   tā kā ISIS izveide un jo īpaši daudzu Eiropas iedzīvotāju dalība šajā organizācijā un atgriešanās savās valstīs pilnībā maina ES drošības situāciju,

J.   tā kā ASV Senāta Īpašā izlūkošanas komiteja pēc sešiem izmeklēšanas gadiem 2014. gada 3. decembrī publiskoja kopsavilkumu savam pētījumam par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) Aizturēšanas un nopratināšanas programmu;

K. tā kā Senāta komitejas ziņojums ir vairāk nekā 6000 lappušu garš, taču joprojām ir slepens un tā kā publiskots ir 525 lappuses garš kopsavilkums, kurā apstiprināts, ka sešas dienas pēc 11. septembra uzbrukumiem tika parakstīts paziņojuma memorands, ar kuru Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors saņēma atļauju „veikt pasākumus, kuru mērķis ir sagūstīt un aizturēt personas, kas rada pastāvīgus, nopietnus vardarbības vai nāves draudus ASV personām un apdraud ASV intereses vai kas plāno teroristiskas darbības”;

L.  tā kā minētajā ziņojumā ir konstatēts, ka CIP izmantoja pastiprinātās nopratināšanas metodes, kas ir noteiktas par nelikumīgām ASV un starptautiskajos nolīgumos, kuri aizliedz izmantot spīdzināšanu un kurus ASV ir parakstījušas,

1.  uzsver, ka efektīvi pretterorisma pasākumi un cilvēktiesību ievērošana nav būtībā nesavienojami un ka tiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem un pastiprinošiem mērķiem; taču uzsver, ka pamattiesību ievērošana ir veiksmīgas pretterorisma politikas būtisks elements; uzsver arī to, ka transatlantiskajai sadarbībai, kuras pamatā ir kopējas vērtības, jābūt vienai no galvenajām ES ārējo attiecību prioritātēm;

2.  atkārtoti apstiprina, ka starptautiskā cīņa pret terorismu un divpusējā vai daudzpusējā starptautiskā sadarbība šajā jomā, tostarp NATO ietvaros vai starp izlūkošanas un drošības dienestiem, ir jāveic, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības un pienācīgā demokrātiskā un tiesu iestāžu pārraudzībā;

3.  uzsver, ka pašreizējos drošības apstākļos cieša dalībvalstu sadarbība un ES un ASV sadarbība terorisma apkarošanā un novēršanā ir būtiski svarīga;

4.  atzinīgi vērtē Senāta komitejas ziņojumu kā pozitīvu pasākumu, ar kuru ir publiski un kritiski apšaubīta CIP Aizturēšanas un nopratināšanas programma un apliecināts, ka ASV demokrātiskā politiskā sistēma ar abu Kongresa politisko partiju locekļu atbalstu ir gatava godīgi un atklāti noteikt atbildību par minēto CIP programmu;

5.  atkārto ES nelokāmo apņemšanos sadarboties ar ASV globālajā cīņā pret terorismu un atgādina, ka cīņā pret terorismu ir vajadzīga daudzpusēja pieeja, un tāpēc aktīvi iestājas par globālu Apvienoto Nāciju Organizācijas aliansi cīņai pret terorismu, iesaistot visus starptautiskos dalībniekus;

6.  atkārtoti stingri nosoda tādu pastiprinātās nopratināšanas metožu izmantošanu, kuras ir aizliegtas starptautiskajos tiesību aktos un ar kurām cita starpā tiek pārkāptas tiesības uz brīvību, drošību, humānu izturēšanos, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai, tiesības uz nevainīguma prezumpciju, taisnīgu lietas izskatīšanu, juridiskās palīdzības izmantošanu un vienlīdzīgu aizsardzību saskaņā ar tiesību aktiem;

7.  atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas izdotos izpildrīkojumus, ar kuriem tiek aizliegta spīdzināšana, atbalstīta humāna izturēšanās pret aizturētajām personām un nodrošināts, ka ASV ievēro savus un starptautiskos tiesību aktus, kas aizliedz spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos;

8.  atzinīgi vērtē nesenos pasākumus, ko veicis prezidents B. Obama, pastāvīgi un atkārtoti cenšoties panākt ASV militārajā bāzē Gvantanamo līcī (Kubā) ierīkotā aizturēšanas centra slēgšanu un nodrošināt, ka tiek atbrīvotas aizturētās personas, kurām apsūdzības nav izvirzītas; uzsver, ka prezidents B. Obama 2015. gada 20. janvāra runā par stāvokli valstī atkārtoti apliecināja apņemšanos izpildīt savu 2008. gada vēlēšanu kampaņas solījumu slēgt Gvantanamo līča cietumu;

9.  uzskata, ka dalībvalstis ir apliecinājušas gatavību ievērot starptautiskās tiesības; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm, kas veic neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar minēto CIP programmu, izmeklēšana jābalsta uz neapgāžamiem tiesu pierādījumiem un valstu tiesu sistēmu, ES un starptautisko tiesību, valsts drošības prioritārās lomas un potenciāli iespējamās kriminālizmeklēšanas konfidencialitātes ievērošanu;

10. aicina dalībvalstis, ņemot vērā ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu slepenajām izlūkošanas un drošības aģentūrām, nodrošināt pilnīgu minēto aģentūru un to darbību demokrātisko kontroli, šim nolūkam izmantojot pienācīgu iekšējo, izpildvaras, tiesisko un neatkarīgu parlamentāro pārraudzību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu pilnvaras un suverenitāti valsts drošības jomā;

11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, NATO, ANO un Amerikas Savienoto Valstu valdībai un abām Kongresa palātām.

 

[1] A/HRC/19/61, 18.1.2012.