Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par mieru un cilvēktiesībām Kolumbijā,

–  ņemot vērā īpašās saiknes, kas vieno ES un Kolumbiju, un īpaši 2012. gada 26. jūlijā Briselē parakstīto Daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un ES un tās dalībvalstīm, no otras puses, kā arī Eiropas Savienības un Kolumbijas 2015. gada 2. decembrī parakstīto nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu,

–  ņemot vērā 44. punktu Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Eiropas un Latīņamerikas Parlamentāro asambleju (EuroLat) ziņojumā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) II samitam Briselē par Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) iekšējā konflikta izbeigšanu un 2015. gada 11. jūnijā samita laikā Briselē pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 24. septembra paziņojumu par vienošanos par pārejas tiesiskumu Kolumbijā, kā arī viņas 2015. gada 1. oktobra paziņojumu, ar kuru Eamon Gilmore ieceļ par Eiropas Savienības īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Kolumbija uztur ciešu politisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, kas izveidota ar 2009. gada novembrī noslēgto saprašanās memorandu un Daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuras galīgais mērķis ir ne tikai veicināt pušu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, bet arī stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un palielināt šo valstu iedzīvotāju labklājību;

B.  tā kā šīs ciešās attiecības sniedzas līdz pat starptautiskajai sadarbībai par tādiem savstarpēji būtiskiem un daudzpusējiem jautājumiem kā cīņa par mieru un terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošana,

C.  tā kā Kolumbijas iekšējais bruņotais konflikts ir turpinājies vairāk nekā piecdesmit gadus, radot milzīgas iedzīvotāju ciešanas, kuras izraisīja gan teroristu, gan paramilitāro grupu darbības, un tā rezultātā cita starpā ir notikušas slepkavības, piespiedu pazušanas, nolaupīšanas, seksuāla vardarbība, ļaunprātīga rīcība pret nepilngadīgajiem, iedzīvotāju iekšēja un ārēja pārvietošana un kājnieku mīnu daudzuma pieaugums;

D.  tā kā Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) apaļā galda diskusijas Havanā (Kubā) tika uzsāktas 2012. gada 19. novembrī, pēc tam, kad 2012. gada 26. augustā tika parakstīts Vispārējais nolīgums par konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu, īstenojot visas Kolumbijas tautas vēlēšanos dzīvot mierā un atzīstot to, ka valstij ir jāveicina cilvēktiesības visā tās teritorijā un ka taisnīga ekonomiskā un sociālā attīstība ir miera garants un vienlaikus priekšnoteikums iekļaujošai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei;

E.  tā kā dažādos sarunu posmos to dalībnieki Havanā panāca vienošanās par jaunu Kolumbijas lauku vidi un visaptverošu agrāro reformu, politisko līdzdalību un demokrātisko atvērtību miera veidošanai un par risinājumu nelegālo narkotiku problēmai;

F.  tā kā 2015. gada 23. septembrī Kolumbijas valdība un FARC paziņoja par nolīgumu, ar ko atbilstoši starptautiskajām tiesībām izveido īpašu jurisdikciju mieram, lai ņemtu vērā upuru tiesības un veicinātu stabila un ilgstoša miera panākšanu, kā īstenošanas nolūkā puses vienojās ieviest visaptverošu patiesības, tiesiskuma, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas un neatkārtošanas sistēmu, kas ietver arī Patiesības noskaidrošanas, līdzāspastāvēšanas un neatkārtošanas komisijas izveidi, kā arī vienošanās par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu konflikta upuriem;

G.  tā kā Kolumbijas valdība un FARC 2015. gada 15. decembrī paziņoja par to, ka ir noslēgta vienošanās par konflikta upuriem un izveidotas 2015. gada 23. septembra nolīgumā paredzētās iestādes;

H.  tā kā Kolumbijas valdība, tās likumdošanas palāta un Kolumbijas tauta var suverēni noteikt šīs īpašās jurisdikcijas mieram parametrus un šīs jurisdikcijas galvenais uzdevums būs izbeigt nesodāmību, noskaidrot patiesību un tiesāt un sodīt konflikta laikā pastrādāto noziegumu, it īpaši smagāko un izplatītāko noziegumu, izdarītājus, tādējādi nodrošinot neatkārtošanos un veicinot nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu upuriem;

I.  tā kā šā iekšējā konflikta izbeigšana, kas vairāk nekā 50 gadu laikā ir radījis miljoniem upuru, un stabila un noturīga miera veidošana Kolumbijā ir pirmām kārtām Kolumbijas, bet arī Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības prioritāte, kā to pierāda daudzie dažādu valstu un reģionālu un starptautisku institūciju, tostarp pašas Eiropas Savienības, paziņojumi, kuros pausts atbalsts miera procesam,

1.  atzinīgi vērtē un atbalsta līdz šim panāktās Kolumbijas valdības un FARC vienošanās, lai panāktu mieru Kolumbijā, un izceļ vienošanās attiecībā uz visaptverošu agrāro reformu, politisko līdzdalību un demokrātisko atvērtību miera veidošanai, risinājumu nelegālo narkotiku problēmai un īpašas jurisdikcijas mieram izveidošanu, kas paredz izveidot Patiesības noskaidrošanas, līdzāspastāvēšanas un neatkārtošanas komisiju, Īpašo vienību to personu meklēšanai, kuras tiek uzskatītas par pazudušām saistībā ar bruņoto konfliktu vai tā dēļ un Kriminālo organizāciju izmeklēšanas un sagraušanas nodaļu;

2.  atzīst gan Kolumbijas valdības, gan FARC politiskos centienus, reālismu un neatlaidību savu antagonistisko nostāju tuvināšanā un tādas kompromisu telpas pakāpeniskā izveidē, kura ir ļāvusi sasniegt progresu stabila un ilgstoša miera panākšanā, un tādējādi veicināt vēsturiski nebijušu vienošanos, kuras centrā ir upuri un kuras prioritātes ir taisnība, taisnīgums bez nesodāmības, kaitējuma patiesa atlīdzināšana un šāda konflikta neatkārtošanās; tāpat atzīt upuru asociāciju, NVO un pilsoniskās sabiedrības nozīmi, lai sasniegtu šīs vienošanās;

3.  aicina Nacionālās atbrīvošanas armiju (ELN) bez turpmākas kavēšanās stingri un pārliecinoši uzņemties saistības par mieru Kolumbijā, un pieprasa uzsākt paralēlu sarunu procesu ar Kolumbijas valdību, kas varētu noritēt ar līdzīgiem nosacījumiem;

4.  pauž vēlmi iespējami drīz noslēgt sarunas, lai tās iezīmētu galīgas konflikta beigas un patiesu pavērsienu Kolumbijas mūsdienu vēsturē, un šajā nolūkā prasa pusēm, visiem Kolumbijas politiskajiem spēkiem un visai Kolumbijas sabiedrībai sniegt savu ieguldījumu vardarbības izbeigšanā;

5.  atkārtoti norāda, ka vardarbība nav leģitīma politiskās cīņas metode, un aicina tās atbalstītājus pieņemt demokrātiju ar visām no tās izrietošajām sekām un prasībām un spert pirmo soli šajā virzienā, galīgi atsakoties no ieročiem un savas idejas un ambīcijas aizstāvot ar demokrātisku noteikumu un tiesiskuma palīdzību;

6.  atzīst svarīgo lomu, kāda ir bijusi Kubai un Norvēģijai kā miera procesa garantiem un Čīlei un Venecuēlai kā miera procesu pavadošajām valstīm, un izsaka pateicību pāvestam Franciskam par sadarbību šajā jautājumā;

7.  ar gandarījumu atzīmē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 1. oktobra lēmumu, ar kuru Īrijas Republikas bijušo premjerministra vietnieku un bijušo ārlietu un tirdzniecības ministru Eamon Gilmore ieceļ par Eiropas Savienības īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā, un tāpat ar gandarījumu novērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja uzraudzību attiecībā uz cilvēktiesību situāciju pēc miera vienošanās noslēgšanas;

8.  atkārtoti pauž gatavību sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai atbalstītu galīgā miera līguma īstenošanu, un šajā sakarā atkārtoti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis izveidot pēckonflikta posmam paredzētu trasta fondu, kurā var iesaistīties pilsoniskās sabiedrības kopienas un organizācijas un kurā ņemtas vērā prioritātes, kuras pauž upuri attiecībā uz taisnīgumu, tiesiskumu un kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī garantijām par neatkārtošanos;

9.  uzsver, ka ir svarīgi papildināt miera veidošanu ar pārliecinošiem pūliņiem nevienlīdzības un nabadzības apkarošanā, iekļaujot taisnīgus risinājumus pārvietotām personām un kopienām, labas kvalitātes darbvietu pieejamību un darba un sociālo tiesību atzīšanu visā Kolumbijā, un uzskata, ka ir jānodrošina īpašs atbalsts konkrētām kopienām, kuras ir nesamērīgi cietušas šajā konfliktā, piemēram, afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem;

10.  uzskata, ka Dzimumu jautājumu apakškomitejas izveidošana, lai garantētu dzimumu jautājuma iekļaušanu sarunās, un seksuālās vardarbības upuru un sieviešu tiesību aizstāvošo organizāciju dalība miera dialogā ir bezprecedenta notikums, kam vajadzētu būt iedvesmas avotam citos pasaules miera procesos;

11.  ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar starptautiskajām krimināltiesībām un humanitārajām tiesībām, kā arī cilvēktiesību jomā piemērotajiem starptautiskajiem instrumentiem un normām netiek paredzēta amnestija vai apžēlošana par noziegumiem pret cilvēci, par genocīdu un par smagiem kara noziegumiem;

12.  uzskata, ka ir būtiski, lai noziegumu izdarītājiem uzliktie sodi veicinātu mērķi atlīdzināt nodarīto kaitējumu upuriem un panākt sociālo un politisko samierināšanos;

13.  atzīst Kolumbijas iestāžu pūliņus, cenšoties sniegt pilnīgas un pastāvīgas cilvēktiesību ievērošanas garantijas, un pieprasa šīm iestādēm divkāršos minētos pūliņus, lai pilnībā izskaustu vardarbības subkultūru valstī, kurā piecdesmit konflikta gadi reizēm izraisīja likumā neparedzētu reakciju un tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai neatbilstošu rīcību dažās institūcijās; šajā sakarībā atgādina Kolumbijas valdībai pienākumu aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus un arodbiedrību biedrus, kā arī prasa šīm pilsoniskajām organizācijām sadarboties, lai Kolumbijā atjaunotu uz samierināšanos balstītu līdzāspastāvēšanu;

14.  atzinīgi vērtē Kolumbijas bruņoto spēku paziņojumu par Kolumbijas militārās doktrīnas pārskatīšanu nolūkā sagatavoties, lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz jaunajiem sarežģītajiem uzdevumiem pēckonflikta posmā, kalpojot par miera līgumu garantu; tāpat arī uzskata, ka FARC nesenais paziņojums par militārās apmācības pārtraukšanu, lai turpmāk nodotos politiskajai un kultūras apmācībai saistībā ar bruņotā konflikta izbeigšanas procesu, ir vēl viens daudzsološs solis pareizajā virzienā;

15.  iesaka Delegācijai attiecībām ar Andu Kopienas valstīm un Delegācijai Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā uzraudzīt un, iespējams, atbalstīt miera līgumus;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, pašreizējai ES prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas valdībai un Kongresam.