Sesijas dokuments
B8‑0098/2016 } RC1
20.1.2016
KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE ( B8‑0083/2016 )
EFDD ( B8‑0088/2016 )
ECR ( B8‑0089/2016 )
PPE ( B8‑0092/2016 )
ALDE ( B8‑0094/2016 )
S&D ( B8‑0098/2016 )
par Ziemeļkoreju
( 2016/2521(RSP) )
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Davor Ivo Stier, Andrej Plenković, Lara Comi, Tunne Kelam, Patricija Šulin, Jarosław Wałęsa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Brian Hayes, Bogdan Brunon Wenta, Thomas Mann, Csaba Sógor, Claude Rolin, Andrey Kovatchev, Eva Paunova, Milan Zver, Ildikó Gáll-Pelcz, Pavel Svoboda, Ivan Štefanec, Michaela Šojdrová, Tomáš Zdechovský, Sven Schulze, Jaromír Štětina, Andrey Novakov, Lefteris Christoforou, József Nagy, Dubravka Šuica, Marijana Petir, Anna Záborská, Roberta Metsola, Joachim Zeller, Luděk Niedermayer, Paul Rübig, Kinga Gál, David McAllister, Ivana Maletić, László Tőkés, Elisabetta Gardini, Romana Tomc, Inese Vaidere
PPE grupas vārdā
Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Victor Boştinaru, Nicola Caputo, Andrea Cozzolino, Andi Cristea, Isabella De Monte, Monika Flašíková Beňová, Knut Fleckenstein, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Michela Giuffrida, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Miapetra Kumpula-Natri, Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Costas Mavrides, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Momchil Nekov, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Pina Picierno, Tonino Picula, Miroslav Poche, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Siôn Simon, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Julie Ward, Josef Weidenholzer, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli
S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Raffaele Fitto, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Angel Dzhambazki, Jana Žitňanská, Branislav Škripek, Monica Macovei
ECR grupas vārdā
Hilde Vautmans, Marielle de Sarnez, Urmas Paet, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Petras Auštrevičius, Dita Charanzová, Pavel Telička, Ilhan Kyuchyuk, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, José Inácio Faria, Fredrick Federley, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Kaja Kallas, Louis Michel, Javier Nart, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Johannes Cornelis van Baalen, Paavo Väyrynen, Valentinas Mazuronis, Norica Nicolai, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic
ALDE grupas vārdā
Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Igor Šoltes, Bodil Valero, Davor Škrlec, Ernest Urtasun, Heidi Hautala
Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Marco Zanni
EFDD grupas vārdā
Helmut Scholz
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ziemeļkoreju
( 2016/2521(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ziemeļkoreju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2016. gada 6. janvāra paziņojumu par iespējamo kodolizmēģinājumu Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2016. gada 6. janvāra paziņojumu par kodolizmēģinājumu, par ko ziņojusi Korejas Tautas Demokrātiskā Republika,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1718(2006), 1874(2009), 2087(2013) un 2094(2013), kas skaidri aizliedz Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai veikt kodolizmēģinājumus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,
– ņemot vērā ANO 2015. gada aprīļa ziņojumu „Korejas Tautas Demokrātiskā Republika 2015: vajadzības un prioritātes”,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 27. marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,
– ņemot vērā Izmeklēšanas komisijas par cilvēktiesībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā 2014. gada 7. februāra ziņojumu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kurām visām Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir pievienojusies,
– ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības Padome un ANO Drošības padome ir nosodījušas KTDR 2016. gada 6. janvāra rīcību, ko tā pati ir nosaukusi par „sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu” un kas nepārprotami ir pretrunā tās starptautiskajām saistībām atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijām;
B. tā kā kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana apdraud starptautisko mieru un drošību; tā kā KTDR 2003. gadā izstājās no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL), kopš 2006. gada veic kodolizmēģinājumus un 2009. gadā oficiāli paziņoja, ka ir izstrādājusi kodolieroci, un tas nozīmē, ka KTDR kodolspēju attīstības radītie draudi nepārprotami ir palielinājušies; tā kā KTDR nelikumīgo kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu turpināšana ir izaicinājums starptautiskajam kodolieroču neizplatīšanas režīmam un rada reģionālu saspīlējumu pastiprināšanās risku;
C. tā kā ar savu uz militarizāciju orientēto ekonomiku KTDR ne tuvu nav sasniegusi savu mērķi kļūt par spēcīgu un plaukstošu valsti, bet — gluži pretēji — tiecoties iegūt masu iznīcināšanas ieročus un to nogādes līdzekļus, ir novedusi savus iedzīvotājus aizvien lielākā izolētībā un nabadzībā;
D. tā kā ES stingri atbalsta no kodolieročiem brīvas Korejas pussalas ideju un uzskata, ka nolūkā reģionā panākt mieru, drošību un stabilitāti ir būtiski atsākt sešu pušu sarunas;
E. tā kā var uzskatīt, ka KTDR, par ieguldījumu pamatmērķi izvēlēdamās bruņotos spēkus, noziedzīgi ignorē savu iedzīvotāju pamatvajadzības, jo jāņem vērā, ka aptuveni 70 % no 24,6 miljoniem valsts iedzīvotāju ir nepietiekami nodrošināti ar pārtiku un ka gandrīz 30 % bērnu vecumā zem pieciem gadiem cieš no akūta pārtikas trūkuma;
F. tā kā KTDR cilvēktiesību stāvoklis ilgus gadus ir bijis ārkārtīgi problemātisks; tā kā KTDR režīms gandrīz nemaz nav sadarbojies ar ANO un ir noraidījis visas ANO Cilvēktiesību padomes un Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par cilvēktiesībām Ziemeļkorejā; tā kā tas nav sadarbojies ar ANO īpašo referentu attiecībā uz cilvēktiesību situāciju šajā valstī un ir noraidījis jebkādu ANO augstā cilvēktiesību komisāra palīdzību, kas tiktu sniegta speciālo procedūru ietvaros;
G. tā kā pēc Cilvēktiesību padomes 2015. gada 27. marta rezolūcijas pieņemšanas notika sanāksme, kurā piedalījās Ziemeļkorejas diplomāti un Marzuki Darusman, Drošības padomes īpašais referents attiecībā uz cilvēktiesībām Ziemeļkorejā;
H. tā kā Eiropas Savienība aizstāv un sekmē cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē; tā kā ES un KTDR cilvēktiesību dialogu 2013. gadā KTDR pārtrauca; tā kā ES un KTDR 2015. gada jūnijā noturēja politiskā dialoga kārtu;
I. tā kā ANO Izmeklēšanas komisija (IK) ir izmeklējusi „sistemātiskus, ļoti izplatītus un smagus cilvēktiesību pārkāpumus” Ziemeļkorejā un 2014. gada 7. februārī publicēja ziņojumu; tā kā IK savā ziņojumā secināja, ka Phenjanas izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem „mūsdienu pasaulē nav līdzinieku”, un konstatēja, ka „gandrīz pilnībā ir liegtas tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī tiesības uz uzskatu, vārda, informācijas un biedrošanās brīvību”; tā kā IK konstatēja, ka daudzos gadījumos cilvēktiesību pārkāpumi ir uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci; tā kā kopš 2014. gada KTDR cilvēktiesību stāvoklis ir pasliktinājies;
J. tā kā KTDR valdība nepieļauj nekādu politisko opozīciju, brīvas un taisnīgas vēlēšanas, brīvus medijus, reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, koplīgumu slēgšanu un pārvietošanās brīvību;
K. tā kā KTDR ir plaša un labi strukturēta drošības sistēma, kas cieši uzrauga gandrīz katra iedzīvotāja dzīvi un nepieļauj valstī nekādas pamatbrīvības;
L. tā kā KTDR valsts iestādes sistemātiski izpilda nāvessodus bez tiesas sprieduma, patvaļīgi aiztur cilvēkus un ir atbildīgas par cilvēku pazušanu, tostarp nolaupa citu valstu valstspiederīgos, un ir ieslodzījušas vairāk nekā 100 000 cilvēkus cietumos un pāraudzināšanas nometnēs;
M. tā kā KTDR iedzīvotājiem daudzus gadu desmitus ir nācies piedzīvot nepietiekamu attīstību, kam raksturīga slikta veselības aprūpe un augsts nepietiekama uztura līmenis mātēm un bērniem, ciešot no politiskas un ekonomiskas izolācijas, biežām dabas katastrofām un pārtikas un degvielas cenu pieauguma starptautiskajā tirgū; tā kā KTDR neievēro savu iedzīvotāju tiesības uz pārtiku,
1. asi nosoda ceturto kodolizmēģinājumu, kas notika 2016. gada 6. janvārī, atzīdams to par lieku un bīstamu provokāciju, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu un nopietnu draudu Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un drošībai; atbalsta jēgpilnu un efektīvu sankciju pieņemšanu pēc nesenā kodolizmēģinājuma, par kurām būtu jālemj starptautiskajai sabiedrībai;
2. mudina KTDR atturēties no turpmākas provokatīvas rīcības un pilnīgi, pārbaudāmi un neatgriezeniski apturēt savu kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu, izbeigt visas saistītās darbības un nekavējoties panākt atbilstību visām savām starptautiskajām saistībām, tostarp ANO Drošības padomes un SAEA Valdes rezolūcijām, kā arī citām starptautiskajām atbruņošanās un neizplatīšanas normām; pieprasa, lai KTDR nekavējoties paraksta un ratificē Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu un ievēro savas saistības atbilstoši sešu pušu sarunu 2005. gada 19. septembra kopīgajam paziņojumam;
3. apstiprina vēlmi rast diplomātisku un politisku risinājumu KTDR kodoljautājumā; atkārtoti pauž atbalstu sešu pušu sarunām un prasa tās atsākt; mudina visas sešu pušu sarunās iesaistītās puses pastiprināt centienus; aicina KTDR atsākt konstruktīvas attiecības ar starptautisko sabiedrību un it īpaši sešu pušu sarunu dalībniekiem, lai censtos rast ilgstošu mieru un drošību no kodolieročiem brīvā Korejas pussalā un uzskatot to par labāko veidu, kā nodrošināt KTDR labklājīgāku un stabilāku nākotni;
4. pauž pārliecību, ka ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai veikt konkrētus pasākumus, lai izbeigtu pārkāpēju nesodāmību; prasa, lai tie, kas visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, tiktu saukti pie atbildības, viņu lietas tiktu izskatītas Starptautiskajā Krimināltiesā un viņiem tiktu piemērotas mērķtiecīgas sankcijas;
5. uzsver, ka IK ziņojumā aprakstītie pārkāpumi, no kuriem daudzi uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci, ir notikuši pārāk ilgi, starptautiskajai sabiedrībai noskatoties;
6. mudina KTDR valdību nekavējoties īstenot Izmeklēšanas komisijas ieteikumus;
7. aicina Ķīnas Tautas Republikas valdību izmantot savu lielāko ietekmi, kā arī politiskās un ekonomiskās sviras attiecībā uz KTDR, lai nodrošinātu, ka situācija nesaasinās vēl vairāk; aicina Ķīnas Tautas Republiku sadarbībā ar starptautisko sabiedrību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu mieru un stabilitāti Korejas pussalā; pieņem zināšanai Ķīnas Tautas Republikas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijai 2094(2013); norāda uz ANO Drošības padomes locekļu vienprātību, reaģējot uz KTDR nesen veikto kodolizmēģinājumu;
8. mudina Ķīnas Tautas Republikas valdību — ņemot vērā Ķīnas kā ANO Bēgļu konvencijas dalībvalsts pienākumus — neliegt bēgļiem no Ziemeļkorejas, kuri šķērso robežu un ierodas Ķīnā, tiesības lūgt patvērumu un piespiedu kārtā neatgriezt viņus Ziemeļkorejā, bet gan aizsargāt viņu fundamentālās cilvēktiesības; aicina ES izdarīt diplomātisku spiedienu šajā nolūkā; atkārtoti aicina visas valstis, kuras uzņem bēgļus no KTDR, ievērot 1951. gada Ženēvas konvenciju un 1967. gada protokolu, nesūtot nevienu Ziemeļkorejas bēgli atpakaļ uz KTDR;
9. atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, kuru atbalstīja visas ES dalībvalstis; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt pievērsties smagajai cilvēktiesību situācijai KTDR;
10. aicina PV/AP Federiku Mogerīni izmantot Korejas Republikas speciālās zināšanas, formulējot ES stratēģiju attiecībā uz KTDR; aicina PV/AP uzraudzīt turpmāko notikumu attīstību KTDR un ziņot Parlamentam, lai cilvēktiesību jautājums KTDR paliktu ES politiskās darba kārtības augšgalā; uzskata, ka ES ir jāuzņemas konstruktīva loma, izmantojot tās kritisko iesaisti ar KTDR valdību;
11. pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuru dalībvalsts tā ir, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība;
12. aicina KTDR valdību nekavējoties izbeigt sistemātisko cilvēktiesību apspiešanu, ko tā izmanto kā politisku instrumentu savu iedzīvotāju kontrolei un uzraudzībai;
13. stingri nosoda nāvessoda sistemātisko un liela mēroga izmantošanu KTDR; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām izpildēm, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; aicina KTDR izbeigt sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un novērst piespiedu pazušanas, atbrīvot politieslodzītos un ļaut visiem iedzīvotājiem brīvi ceļot gan valsts iekšienē, gan ārpus valsts; aicina KTDR nodrošināt valsts un starptautiskajiem medijiem vārda brīvību un preses brīvību, kā arī ļaut iedzīvotājiem piekļūt internetam bez cenzūras starpniecības;
14. mudina KTDR valdību pārtraukts valsts atbalstīto piespiedu darba programmu, saskaņā ar kuru ārvalstis ir nelegāli nolīgušas desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas strādnieku darbam galvenokārt kalnrūpniecības, mežizstrādes, tekstilrūpniecības un celtniecības projektos, tādējādi radot konvertējamu valūtu, kas palīdz saglabāt režīmu; norāda, ka šajā gadījumā pienākums aizsargāt darba tiesības gulstas uz uzņēmējvalstīm, kurām būtu jānodrošina darba un cilvēktiesību standartu aizsardzība;
15. nosoda stingros domas, apziņas, reliģijas vai ticības, uzskatu un vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežojumus, kā arī diskrimināciju, kuras pamatā ir songbun sistēma, kas klasificē cilvēkus pēc valsts noteiktām sociālām šķirām un dzimšanas un ietver arī ar politiskajiem uzskatiem un reliģiju saistītus kritērijus;
16. pauž īpašas bažas par smago stāvokli ar pārtikas apgādi valstī un tā ietekmi uz iedzīvotāju ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; aicina Komisiju saglabāt pašreizējās humānās palīdzības programmas un komunikācijas kanālus ar KTDR un nodrošināt drošas piegādes attiecīgajām iedzīvotāju grupām; aicina KTDR varasiestādes saskaņā ar humanitāriem principiem nodrošināt pārtikas un humānās palīdzības pieejamību visiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams;
17. mudina KTDR varasiestādes steidzami atrisināt sistemātiskas personu nolaupīšanas jautājumu, iesniegt informāciju par visiem trešo valstu, tostarp Japānas un Korejas Republikas, valstspiederīgajiem, par kuru nolaupīšanu pēdējās desmitgadēs tiek turēti aizdomās Ziemeļkorejas valsts aģenti, un nekavējoties atgriezt joprojām aizturētās nolaupītās personas to mītnes valstīs;
18. aicina KTDR konstruktīvi iesaistīties sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu konkrētus cilvēktiesību stāvokļa uzlabojumus šajā valstī, tostarp izmantojot dialogus un oficiālus valsts apmeklējumus un paplašinot cilvēku savstarpējos kontaktus;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam, Korejas Republikas valdībai un parlamentam, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Japānas valdībai un parlamentam, ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR un ANO ģenerālsekretāram.