Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Vjetnamā,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvja 2015. gada 18. decembra paziņojumu par jurista Nguyễn Văn Đài apcietināšanu,

–  ņemot vērā ES valstu un valdību vadītāju 2016. gada 7. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā paziņojumu par Turciju, Gambiju un Vjetnamu, ko ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārstāvis sniedza presei 2016. gada 13. maijā Ženēvā,

–  ņemot vērā deklarāciju, ko 2016. gada 3. jūnijā sniedza ANO īpašais referents jautājumos par reliģijas un ticības brīvību Heiner Bielefeldt un ANO īpašais referents jautājumā par spīdzināšanu Juan E. Méndez un ko apstiprinājis ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Michel Forst, ANO īpašais referents jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību Maina Kiai, ANO īpašais referents jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību David Kaye, ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām Dubravka Šimonović, kā arī ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos,

–  ņemot vērā 2012. gada 27. jūnijā parakstīto ES un Vjetnamas partnerības un sadarbības nolīgumu un ES un Vjetnamas dialogu par cilvēktiesībām, ko katru gadu rīko ES un Vjetnamas valdība un kas iepriekšējo reizi notika 2015. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram Vjetnama pievienojās 1982. gadā,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un to, ka Vjetnama ir šīs konvencijas puse kopš 1982. gada,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, kuru Vjetnama ratificēja 2015. gadā;

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 28. janvāra vispārējo regulāro pārskatu par Vjetnamu un tā rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES uzskata Vjetnamu par svarīgu partneri Āzijā; tā kā 2015. gads iezīmē ES un Vjetnamas attiecību 25. gadadienu; tā kā no tirdzniecības un atbalsta tās ir strauji pāraugušas par krietni vispusīgākām attiecībām;

B.  tā kā kopš 1975. gada Vjetnama ir valsts ar vienpartijas sistēmu, kurā Vjetnamas Komunistiskā partija (VKP) neļauj nevienam apšaubīt savu valdošo stāvokli un kontrolē Nacionālo asambleju un tiesas;

C.  tā kā Vjetnamas iestādes ar smagām represijām ir vērsušās pret vairākām demonstrācijām, kas 2016. gada maijā notika visā valstī un bija sarīkotas pēc ekoloģiskās katastrofas, kuras rezultātā gāja bojā valsts zivju krājumi;

D.  tā kā 2015. gada 16. decembrī par pretvalstisku propagandu tika apcietināta vjetnamiešu juriste un cilvēktiesību aktīviste Lê Thu Hà, tāpat kā viņas kolēģis, ievērojamais cilvēktiesību jurists Nguyễn Văn Đài; tā kā 2016. gada 22. februārī cilvēktiesību aizstāvim Trần Minh Nhật viņa dzīvesvietā Lâm Hà rajonā (Lâm Đồng provincē) uzbruka policijas virsnieks; tā kā Trần Huỳnh Duy Thức, kuru 2009. gadā ieslodzīja cietumā pēc tiesas prāvas, kas notika bez nopietnas aizstāvības, ir piespriesti 16 gadi cietumsoda un vēl pieci gadi mājas arestā; tā kā ir nopietnas bažas par to, ka pasliktinās pašlaik mājas arestā esošā budistu disidenta Thích Quảng Độ veselības stāvoklis;

E.  tā kā neatkarīgas politiskās partijas, arodbiedrības un cilvēktiesību organizācijas Vjetnamā ir aizliegtas un publiskas pulcēšanās nedrīkst notikt bez oficiālas atļaujas; tā kā daži miermīlīgi protesti ir kontrolēti ar spēku, sabiedrībā plaši pazīstami aktīvisti atrodas mājas arestā, bet citviet demonstrācijas ir uzreiz izklīdinātas vai to rīkošana vispār aizliegta;

F.  tā kā policija ir īstenojusi vērienīgus pasākumus, lai nepieļautu demonstrācijas un sodītu to dalībniekus, un tā rezultātā daudzos gadījumos ir pārkāptas cilvēktiesības, tostarp notikusi spīdzināšana un pieļauta cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana, un ir arī pārkāptas tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un brīvu pārvietošanos; tā kā apstākļi cietumos ir skarbi un tāda pati ir arī izturēšanās pret ieslodzītajiem, turklāt 2015. gadā ir ziņots par vismaz septiņiem policijas aizturēto personu nāves gadījumiem un ir aizdomas, ka tas varētu būt noticis spīdzināšanas vai citas cietsirdīgas izturēšanās rezultātā un ka pie tā ir vainojama policija;

G.  tā kā Vjetnama ir pieņēmusi 182 no 227 ieteikumiem, kurus 2014. gada jūnija regulārajā pārskatā sniegusi ANO Cilvēktiesību padome, taču ir atteikusies pildīt ieteikumus, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā politieslodzīto un bez apsūdzības vai tiesas ieslodzīto personu atbrīvošana no apcietinājuma, tiesību sistēmas reforma, lai izbeigtu politisku ieslodzīšanu, neatkarīgas valsts cilvēktiesību institūcijas izveide un citi sabiedrības līdzdalības veicināšanas pasākumi; tā kā Vjetnama nesen tomēr ir ļāvusi starptautiskām cilvēktiesību grupām tikties ar opozīcijas pārstāvjiem un valdības amatpersonām un tas ir noticis pirmo reizi kopš Vjetnamas kara beigām;

H.  tā kā Vjetnama uzstājīgi izmanto kriminālkodeksa noteikumos neskaidri formulētās frāzes par „valsts drošību”, tādas kā „pretvalstiska propaganda”, „kūdīšana” vai „demokrātisko brīvību ļaunprātīga izmantošana”, lai apsūdzētu un apklusinātu politiskos disidentus, cilvēktiesību aizstāvjus un tos, kurus uzskata par valdības kritizētājiem;

I.  tā kā tiek apgalvots, ka 2016. gada maijā BBC korespondentam Jonathan Head bez jebkāda oficiāla iemesla ir atņemta akreditācija, liedzot viņam iespēju atspoguļot ASV prezidenta B. Obamas vizīti Vjetnamā; tā kā bijušajam laikraksta „Người Cao Tuổi” galvenajam redaktoram Kim Quốc Hoa 2015. gada sākumā anulēja žurnālista licenci un vēlāk viņu notiesāja, piemērojot kriminālkodeksa 258. pantu par demokrātisko brīvību ļaunprātīgu izmantošanu, jo laikraksta publikācijās bija atmaskotas vairākas korumpētas amatpersonas;

J.  tā kā 2016. gada preses brīvības indeksā, ko 2016. gadā publicējusi organizācija „Reportieri bez robežām” un kas aptver 180 valstis, Vjetnama ir ierindojusies 175. vietā, jo prese un plašsaziņas līdzekļi valstī ir VKP, bruņoto spēku vai citu valdības struktūru kontrolē; tā kā 2013. gadā pieņemtais Rīkojums Nr. 72 vēl vairāk ierobežo vārda brīvību emuāros un sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ar 2014. gadā pieņemto Rīkojumu Nr. 174 ir noteikti bargi sodi sociālo plašsaziņas līdzekļu un interneta lietotājiem par „pretvalstiskas propagandas” vai „reakcionāras ideoloģijas” paušanu;

K.  tā kā reliģijas un ticības brīvība ir apspiesta un reliģijas dēļ tiek nesaudzīgi vajātas daudzas reliģiskās minoritātes, tostarp katoļticīgo draudzes un neatzītu konfesiju (piemēram, Vjetnamas Budistu vienotības tempļa, vairāku protestantu draudžu un kalnienes kristiešu etniski reliģiskās minoritātes) piederīgie, kā to savas vizītes laikā Vjetnamā konstatējis ANO īpašais referents jautājumos par reliģijas un ticības brīvību;

L.  tā kā 2016. gada aprīlī Vjetnama pieņēma Likumu par tiesībām uz informāciju un grozīja Likumu par presi, ierobežojot vārda brīvību un pastiprinot cenzūru, un ir pieņemti arī noteikumi, ar ko aizliedz demonstrācijas pie tiesu iestādēm tiesas prāvu laikā;

M.  tā kā Pasaules ekonomikas foruma dzimumu līdztiesības indeksā Vjetnama no 42. vietas 2007. gadā ir noslīdējusi līdz 83. vietai 2015. gadā, un tā kā ANO Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir kritizējusi Vjetnamas varas iestādes par nespēju izprast "patiesas dzimumu līdztiesības koncepciju"; tā kā neraugoties uz dažiem panākumiem, vardarbība ģimenē, sieviešu un meiteņu tirdzniecība, prostitūcija, HIV/AIDS, kā arī seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi joprojām ir Vjetnamas problēmas;

N.  tā kā visaptverošas partnerības un sadarbības nolīguma mērķis ir izveidot mūsdienīgas, plašas un abpusēji izdevīgas attiecības, kuru pamatā būtu kopīgas intereses un principi, piemēram, līdztiesība, savstarpējā cieņa, tiesiskums un cilvēktiesības;

O.  tā kā ES ir atzinīgi vērtējusi Vjetnamas pastāvīgo progresu sociālekonomisko tiesību jomā, vienlaikus bieži paužot bažas par situāciju politisko un pilsonisko tiesību jomā; tā kā ikgadējā cilvēktiesību dialogā ES tomēr ierosināja jautājumus par vārda, preses un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem;

P.  tā kā ES ir lielākais Vjetnamas eksporta tirgus; tā kā ES un tās dalībvalstis ir lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja Vjetnamai, un tā kā šim mērķim ES budžets tiks palielināts par 30 %, sasniedzot 400 miljonus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

1.  atzinīgi vērtē nostiprināto partnerību un cilvēktiesību dialogu starp ES un Vjetnamu; izsaka atzinību par to, ka Vjetnama pagājušā gadā ratificēja ANO Konvenciju pret spīdzināšanu;

2.  aicina Vjetnamas valdību nekavējoties izbeigt cilvēktiesību, sociālās un vides jomas aktīvistu aizskaršanu, iebiedēšanu un vajāšanu; uzstāj, ka valdībai ir jāievēro šo aktīvistu tiesības uz miermīlīgu protestu un jāatbrīvo visi, kas joprojām ir nepamatoti turēti ieslodzījumā; prasa nekavējoties atbrīvot visus nepamatoti apcietinātos un ieslodzītos aktīvistus, piemēram, Lê Thu Hà, Nguyễn Văn Đài, Trần Minh Nhật, Trần Huỳnh Duy Thức un Thích Quảng Độ;

3.  pauž dziļas bažas par pieaugošo vardarbību pret vjetnamiešu protestētājiem, kas pauž sašutumu par zivju masveida bojāeju valsts krasta centrālajā daļā; prasa publicēt šīs vides katastrofas izmeklēšanas rezultātus un saukt vainīgos pie atbildības; aicina Vjetnamas valdību ievērot tiesības uz pulcēšanās brīvību atbilstīgi tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

4.  nosoda Vjetnamas žurnālistu un blogu autoru, piemēram, Nguyễn Hữu Vinh un viņa kolēģes Nguyễn Thị Minh Thúy, kā arī Đặng Xuân Diệu notiesāšanu un piespriestos bargos sodos;

5.  pauž sašutumu par nepārtrauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp politisko iebiedēšanu, vardarbību, uzbrukumiem, patvaļīgiem arestiem, lielajiem cietumsodiem un negodīgajām tiesas prāvām Vjetnamā pret politiskajiem aktīvistiem, žurnālistiem, blogu autoriem, disidentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem gan tiešsaistē, gan nesaistē, skaidri pārkāpjot Vjetnamas saistības cilvēktiesību jomā;

6.  pauž bažas par to, ka Nacionālajā asamblejā tiek apspriests Likums par apvienībām un Likums par ticību un reliģiju, kas nav savienojami ar starptautiskām tiesību normām par biedrošanās brīvību un reliģijas vai ticības brīvību;

7.  mudina Vjetnamu turpināt nostiprināt sadarbību ar cilvēktiesību mehānismiem un uzlabot atbilstību konvencijas struktūras ziņošanas mehānismu prasībām; atkārto savu aicinājumu panākt progresu vispārējā regulārā pārskata ieteikumu īstenošanā;

8.  atkārtoti prasa pārskatīt konkrētus pantus Vjetnamas kriminālkodeksā, kas tiek izmantoti vārda brīvības apspiešanai; uzskata par nožēlojamu to, ka no 18 000 ieslodzīto, kam tika piešķirta amnestija 2015. gada 2. septembrī, neviens nebija politieslodzītais; izsaka nosodījumu par aizturēšanas un ieslodzījuma apstākļiem Vjetnamā, un prasa Vjetnamas varas iestādēm garantēt neierobežotu juridiskās palīdzības pieejamību;

9.  mudina Vjetnamas valdību izveidot efektīvus pārskatatbildības mehānismus policijas spēkiem un drošības aģentūrām, lai izbeigtu vardarbību pret ieslodzītajiem un aizturētajiem;

10.  aicina varas iestādes izbeigt vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ un izdarīt grozījumus tiesību aktos par reliģisko kopienu statusu, lai atjaunotu neatzīto reliģiju juridisko statusu; aicina Vjetnamu atsaukt Likuma par ticību un reliģiju piekto projektu, ko pašlaik apspriež Nacionālajā asamblejā, un sagatavot jaunu projektu, kas atbilstu Vjetnamas saistībām, kas noteiktas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantā; prasa atbrīvot reliģiskos līderus, tostarp mācītāju Nguyễn Công Chính, Trần Thị Hồng un Ngô Hào;

11.  prasa Vjetnamai apkarot sieviešu diskrimināciju, ieviešot likumus pret cilvēku tirdzniecību un veicot efektīvus pasākumus, lai samazinātu vardarbību ģimenē un reproduktīvo tiesību pārkāpumus;

12.  izsaka atzinību Vjetnamai par tās galveno lomu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību veicināšanā Āzijā, jo īpaši par nesen pieņemto laulības un ģimenes likumu, kas atļauj viendzimuma personu kāzu ceremonijas;

13.  aicina ASEAN Starpvaldību komisiju cilvēktiesību jautājumos izskatītu cilvēktiesību situāciju Vjetnamā, īpaši pievēršot uzmanību vārda brīvībai, un sniegt ieteikumus šai valstij;

14.  aicina Vjetnamas valdību izsniegt pastāvīgu ielūgumu ANO īpašajām procedūrām, un jo īpaši ielūgumu īpašajam referentam vārda brīvības jautājumos un īpašajam referentam cilvēktiesību aizstāvju jautājumos;

15.  prasa ES pastiprināt cilvēktiesību dialogu ar Vjetnamu saskaņā ar pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību;

16.  prasa ES delegācijai izmantot atbilstīgus līdzekļus un instrumentus, lai atbalstītu Vjetnamu šajā ceļā un atbalstītu, kā arī aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver, ka ES un Vjetnamas cilvēktiesību dialogs ir nozīmīgs, jo īpaši, ja tam seko reāla īstenošana; uzsver, ka šim dialogam vajadzētu būt efektīvam un orientētam uz rezultātiem;

17.  atzīst Vjetnamas valdības centienus nostiprināt ES un ASEAN attiecības un tās atbalstu ES līdzdalībai Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksmē;

18.  izsaka atzinību par Vjetnamas sasniegumiem daudzu Tūkstošgades attīstības mērķu jomā un aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt pastāvīgu atbalstu Vjetnamas varas iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām saistībā ar Attīstības programmu laikam pēc 2015. gada;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Vjetnamas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, ASEAN dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.