Sesijas dokuments
B8-0053/2018 } RC1
17.1.2018
KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE ( B8-0045/2018 )
ECR ( B8-0049/2018 )
S&D ( B8-0050/2018 )
Verts/ALE ( B8-0051/2018 )
ALDE ( B8-0053/2018 )
par Nigēriju
( 2018/2513(RSP) )
Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Andrzej Grzyb, David McAllister, Sandra Kalniete, Tomáš Zdechovský, Pavel Svoboda, Ivan Štefanec, Elisabetta Gardini, Jaromír Štětina, Krzysztof Hetman, Claude Rolin, Michaela Šojdrová, Dubravka Šuica, Brian Hayes, Thomas Mann, Laima Liucija Andrikienė, Eduard Kukan, Romana Tomc, Patricija Šulin, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Francis Zammit Dimech, Bogdan Brunon Wenta, Adam Szejnfeld, Roberta Metsola, Milan Zver, Eva Maydell, Csaba Sógor, Ivana Maletić, Giovanni La Via, Joachim Zeller, Lars Adaktusson, Andrey Kovatchev, Marijana Petir, Deirdre Clune, Ramona Nicole Mănescu, Jiří Pospíšil, László Tőkés, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Manolis Kefalogiannis, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Stanislav Polčák
PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Soraya Post, Cécile Kashetu Kyenge
S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Ruža Tomašić, Valdemar Tomaševski, Notis Marias, Monica Macovei, Anna Elżbieta Fotyga, Jana Žitňanská, Branislav Škripek
ECR grupas vārdā
Catherine Bearder, Nedzhmi Ali, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Louis Michel, Javier Nart, Norica Nicolai, Urmas Paet, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis, Robert Rochefort
ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Maria Heubuch, Heidi Hautala, Jean Lambert, Michèle Rivasi, Bart Staes, Ernest Urtasun, Barbara Lochbihler, Jordi Solé, Davor Škrlec, Bodil Valero, Igor Šoltes, Bronis Ropė, Michel Reimon
Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Nigēriju
( 2018/2513(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju,
– ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificēja 1983. gada 22. jūnijā,
– ņemot vērā Nigērijas Federatīvās Republikas Konstitūciju, it īpaši tās noteikumus par reliģijas brīvības aizsardzību, kas izklāstīti IV nodaļā „Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību”,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus par cilvēku nolaupīšanu Nigērijā un 2015. gada 9. februāra secinājumus par vēlēšanām Nigērijā,
– ņemot vērā prezidenta Muhammadu Buhari 2016. gada 3. februāra uzrunu Eiropas Parlamentā,
– ņemot vērā lēmumu pievienot Boko Haram ES sarakstam ar teroristiskām organizācijām, kas tika izdarīts ar Komisijas 2014. gada 28. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 583/2014 ar ko 214. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu, un kas stājās spēkā 2014. gada 29. maijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini 2017. gada 7. maija paziņojumu par Boko Haram nolaupīto meiteņu atbrīvošanu Nigērijā,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Nigērija ratificējusi 1993. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, kuru Nigērija ratificēja 1991. gada aprīlī,
– ņemot vērā Kotonū nolīguma otro pārskatīto redakciju, ko Nigērija ratificēja 2010. gada 27. septembrī,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā, ka 2005. gadā Eiropas Parlamenta Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta cilvēktiesību aizstāvim Hauwa Ibrahim,
– ņemot vērā 2015. gada martā notikušo Nigērijas prezidenta vēlēšanu rezultātus,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā ANO lēš, ka Nigērija — Āfrikas visapdzīvotākā un kultūru ziņā visdaudzveidīgākā valsts (kuras iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 33 miljoniem 1950. gadā līdz 190 miljoniem patlaban) — ir ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam kļūtu trešā pasaules apdzīvotākā valsts, atpaliekot vienīgi no Ķīnas un Indijas;
B. tā kā Nigērija ir mājas Āfrikas vislielākajai kristiešu kopienai;
C. tā kā Nigērijas sabiedrības reliģiskais iedalījums ir gandrīz vienādi sadalīts starp musulmaņiem un kristiešiem;
D. tā kā tiek lēsts, ka Nigērijas ziemeļos dzīvo 30 miljoni kristiešu un tā ir lielākā reliģiskā minoritāte šajā reģionā, ko pārsvarā apdzīvo musulmaņi;
E. tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) 2017. gada novembrī ziņoja, ka Nigērijas ziemeļaustrumos 8,5 miljoniem cilvēku ir nepieciešama dzīvībai būtiska palīdzība un ka 2017. gadā palīdzība tika sniegta 6,9 miljoniem;
F. tā kā Nigērijas centrālās daļas reģions ir cietis no vairākus gadus ilgušās ekonomiskās un politiskās spriedzes starp etniskajām un reliģiskajām kopienām un šo spriedzi nesen vairoja vardarbības uzliesmojumi, ko izraisīja ganību lopkopju cilšu un lauksaimnieku kopienu konkurence par varu un piekļuvi zemei;
G. tā kā mieru un stabilitāti Nigērijas ziemeļos apdraud nepārtraukti uzbrukumi, slepkavības un cilvēku nolaupīšana, ko no 2009. gada pastrādā Islāmistu grupējums Boko Haram;
H. tā kā kopš Boko Haram uzbrukumu sākuma ir nogalināti vairāk nekā 20 000 cilvēku un vairāk nekā 2 miljoni ir pārvietoti, tostarp uz kaimiņvalstīm;
I. tā kā 2014. gada aprīlī Boko Haram nolaupīja 276 meitenes no skolas Čibokā, Nigērijas ziemeļos, no kurām dažas ir atgriezušās savās ģimenēs, bet būtisks skaits meiteņu joprojām tiek turētas gūstā nezināmā vietā;
J. tā kā Boku Haram paverdzina, izvaro, radikalizē sievietes un meitenes un piespiež tās doties "laulībā"; tā kā daudzas, kas izdzīvoja šo šaušalīgo pieredzi tagad ir stāvoklī ar izvarotāju bērniem;
K. tā kā drošības spēki arī tiek vainoti miermīlīgu protestu un sanāksmju pārtraukšanā, dažos gadījumos izmantojot vardarbību un pārmērīgu spēku;
L. tā kā pagājušā gada laikā ir notikuši vairāki garīdznieku un mūķeņu nolaupīšanas gadījumi, tostarp nolaupot sešas Euharistiskā Jēzus sirds klostera māsas, Iguoriakhi 2017. gada 13. novembrī, un kuras nesen tika atbrīvotas;
M. tā kā Omoku vairāk nekā 14 cilvēki tika nogalināti un daudzi ievienoti, kad viņi atgriezās no dievkalpojuma jaungada nakts pirmajās stundās; tā kā pēdējā laikā pieaug kristiešu un musulmaņu bojāejas gadījumu skaits, kas norāda uz to, ka ir pamats bažām par šo abu kopienu situāciju valstī;
N. tā kā ganību lopkopju un lauksaimnieku konflikti Nigērijā pēdējā desmitgadē ir pieauguši gan skaita, gan izplatības, gan arī spriedzes ziņā un patlaban tie apdraud tautas izdzīvošanu; tā kā tūkstošiem cilvēku ir tikuši nogalināti, ir izpostītas kopienas un daudzi lauksaimnieki un ganību lopkopji ir zaudējuši dzīvības un īpašumu, eskalējoties slepkavībām un postījumiem, kas neatņem tikai iztikas iespējas, bet arī ietekmē valsts kohēziju;
O. tā kā ilgtermiņā ganību lopkopība ir apdraudēta, ņemot vērā iedzīvotāju skaita lielo pieaugumu, lauksaimniecības ekspansiju un ganību, kā arī lopu ceļu zaudēšanu; tā kā tai pat laikā ganību lopkopība nevar izbeigties vai tikt aizliegta, jo tās eksistences pamatā ir spēcīgi kultūras, politiskie un ekonomikas iemesli;
P. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir paziņojusi, ka ir pamats uzskatīt, ka Nigērijā Boku Haram ir pastrādājis noziegumus pret cilvēci, ņemot vērā Romas Statūtu 7. pantu, tostarp slepkavības un vajāšanu;
Q. tā kā Nigērijā ir sarežģīta tiesiskā sistēma, kas apvieno vispārējās, paražu un reliģiskās tiesības, kā arī ir daudzlīmeņu valdība, kā rezultātā ir grūti nodrošināt cilvēktiesību aizsardzības pienācīgu izpildi;
R. tā kā atbildība par izdarīto, taisnīgums, tiesiskums un cīņa pret nesodāmību ir būtiski elementi, kas nostiprina mieru un konfliktu risināšanas, samierināšanās un atjaunošanas centienus;
S. tā kā Nigērijā ir spēkā nāves sods; tā kā 2016. gadā Nigērijā nāves sods tika piespriests 527 cilvēkiem, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2015. gadā; tā kā kopš 2006. gada nāves sodam ir de facto moratorijs, kaut arī tas tika pārkāpts 2013. un 2016. gadā
T. tā kā Nigērijas Neatkarīgā Nacionālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka prezidenta un nacionālās asamblejas vēlēšanas notiks 2019. gada 16. februārī;
U. tā kā organizācija Transparency International 2015. gada korupcijas uztveres indeksā Nigēriju ierindoja 136. vietā no 175 valstīm;
V. tā kā Kotonū nolīguma 8. pants paredz, ka ES iesaistās regulārā politiskā dialogā ar Nigēriju par cilvēktiesībām un demokrātijas principiem, tostarp par etnisko, reliģisko un rasu diskrimināciju,
1. pauž dziļas bažas par aizvien pieaugošajiem etniskajiem konfliktiem starp ganību lopkopjiem un lauksaimniekiem Nigērijas vidienē, kas vēl vairāk saasina jau tā samilzušās drošības problēmas Nigērijā, un pauž nožēlu par to, ka nav gūti nekādi būtiski panākumi šo jautājumu risināšanā;
2. asi nosoda pieaugošo vardarbību pret kristiešiem un musulmaņiem Nigērijā, tostarp uzbrukumus reliģiskām iestādēm un dievlūdzējiem, piemēram, vismaz 48 kristiešu nogalināšanu Plateau štata ciematos un mošejas uzspridzināšanu Mubi, Nigērijas ziemeļaustrumos, kur dzīvību zaudēja vismaz 50 cilvēki; aicina prezidentu M. Buhari un Nigērijas valdību pastiprināt centienus, lai izbeigtu vardarbību, lai aizsargātu nigēriešu tiesības brīvi praktizēt savu reliģiju, un daudz stingrāk aizsargāt visu iedzīvotāju tiesības atbilstīgi valsts likumiem un Konstitūcijai; izsaka līdzjūtību visām tām ģimenēm, kas zaudēja piederīgos šajā pastāvīgajā vardarbībā; turklāt atgādina, ka līdz 1970. gadam ganību lopkopji un lauksaimnieki sadzīvoja mierā un pauž nožēlu par to, ka ir centieni pašreizējo vardarbību, kas saistīta ar zemes pieejamību un kuru saasināja tas, ka izzuda efektīvas starpnieku shēmas, atainot kā reliģisku konfliktu, jo šādi problēma tiek pārlieku vienkāršota;
3. mudina Nigērijas valdību visās politikas jomās galveno uzmanību pievērst cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošanai, lai nodrošinātu iedzīvotāju miermīlīgu līdzāspastāvēšanu neatkarīgi no reliģijas, uzskatiem un politiskās piederības;
4. mudina Nigērijas valdību vest sarunas par tādu valsts politikas satvaru, kas aizsargātu gan lauksaimnieku, gan ganību lopkopju intereses un aicina starptautiskos partnerus dot lielāku ieguldījumu, lai novērstu un atrisinātu kopienu konfliktus starp ganību lopkopjiem un lauksaimniekiem, atbalstot viņu sadarbību ar kopīgām ekonomisko un dabas resursu pārvaldības iniciatīvām;
5. pauž sašutumu par pastāvīgo vardarbību un uzbrukumiem Nigērijas ziemeļu daļā, kas vērsti pret kristiešu kopienām; norāda uz to, ka Boko Haram uzbrūk gan musulmaņu, gan kristiešu, gan arī citu ticību pārstāvjiem;
6. atzīmē, ka Nigērijas militārie spēki ir atkarojuši teritoriju no Boko Haram un apcietinājuši dažus šīs organizācijas locekļus, bet valdības nemilitārie centieni apturēt Boko Haram joprojām ir tikai iedīglī;
7. mudina prezidenta M. Buhari valdību aizsargāt savus pilsoņus no terorisma, bet uzsver, ka šie pasākumi ir jāveic pilnīgi ievērojot cilvēktiesības un tiesiskumu; izsaka atzinību par M. Buhari valdības panākumiem, risinot drošības problēmas, ar kurām saskaras Nigērija, kā arī risinot korupcijas problēmu; piedāvā savu atbalstu šā mērķa sasniegšanai un virzībai uz saiknes starp korumpētām darbībām un terorismu saraušanai;
8. tomēr atgādina, ka valdības darbībām pret Boko Haram un citām teroristu organizācijām nebūtu jāsaasina vardarbība vēl vairāk; šajā sakarā prasa īstenot Nigērijas drošības spēku, tostarp policijas, reformu, kā arī veikt izmeklēšanu attiecībā uz tiem, kas atbildīgi par jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, patvaļīgu aizturēšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar izspiešanu;
9. mudina Nigērijas valdību risināt problēmas, kas ir vardarbības pamatā, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem iedzīvotājiem, kā arī nediskriminējošus tiesību aktus;
10. nosoda seksuālo vardarbību un ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm un to, ka Boko Haram un citi teroristu grupējumi par saviem upuriem ir izvēlējušies sievietes un bērnus, nolaupot, piespiežot doties laulībā, izvarojot un izmantojot kā pašnāvniekus spridzinātājus; turklāt pauž bažas, ka nepietiekama humānā palīdzība bēgļu nometnēs arī ir novedusi pie daudziem ekspluatēšanas gadījumiem un ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas;
11. aicina Nigērijas varas iestādes pirms reintegrēšanas sabiedrībā nodrošināt nepieciešamo psiholoģisko un sociālo atbalstu cilvēkiem, kas nonākuši radikalizācijas postā, jo īpaši atbalstot sievietes, bērnus un jauniešus; prasa visiem starptautiskajiem dalībniekiem nodrošināt kopīgus centienus radikalizācijas novēršanai, jo tā noved pie vardarbīga ekstrēmisma, kā arī prasa izstrādāt rehabilitācijas un radikalizācijas izbeigšanas programmas;
12. mudina nodrošināt lielāku progresu cīņā pret korupciju, kas gadu desmitiem ir nomākusi Nigērijas sabiedrību, un uzskata, ka bez stingras rīcības šādu noziegumu apkarošanai M. Buhari valdības plašākā politiskā, ekonomiskā un sociālā programma nevar tikt īstenota; mudina Nigērijas iestādes pastiprināt pasākumus cīņā pret korupciju un uzsver — to nenodrošinot, Nigērija vēl daudzus gadus grims nabadzībā, nevienlīdzībā, tās reputācija joprojām būs apšaubāma, būs mazas ārējās investīcijas un mazāk iespēju dzīvē tās iedzīvotājiem; atgādina, ka korupcija noved pie neapmierinātības ar valsts iestādēm un iedzīvotāju acīs samazinās valdības leģitimitāte;
13. prasa uzlabot Nigērijas tiesu sistēmas efektivitāti un neatkarību, lai nodrošinātu iespēju efektīvi izmantot krimināltiesības, apkarojot vardarbību, terorismu un korupciju;
14. mudina Nigērijas iestādes īstenot moratoriju nāves sodam, ar mērķi to pilnībā atcelt;
15. atgādina Nigērijas valdībai — tā ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts, ka vēlēšanas notiek atbilstīgi starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā un tai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu brīvas, pārredzamas un uzticamas vēlēšanas;
16. aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis uzraudzīt Nigērijā no Lībijas atgriežamo personu reintegrāciju un pārliecināties, ka paredzētais ES finansējums tiek izmantots efektīvi; aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par šādiem reintegrācijas pasākumiem;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas Federālās Republikas prezidentam, Āfrikas Savienības priekšsēdētājam, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, Panāfrikas parlamentam un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) pārstāvjiem.