EIROPAS PARLAMENTS
Sesijas dokuments
15.5.2007 B6‑0200/2007
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Pamatojoties uz jautājumiem, uz ko sniedz mutisku atbildi B6‑0020/2007 un B6‑0121/2007 ,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Miroslav Ouzký
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 14. sanāksmei Hāgā 2007. gada 3.–15. jūnijā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 14. sanāksmei Hāgā 2007. gada 3.–15. jūnijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) Pušu konferences 14. sanāksmi, kas no 2007. gada 3. līdz 15. jūnijam notiks Hāgā, Nīderlandē,
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā CITES šobrīd ir plašākā globālā vienošanās par savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību, kas novērš pārāk intensīvu starptautisko tirdzniecību ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām un kurai ir pievienojušās 169 Konvencijas puses, tostarp 27 ES dalībvalstis;
B. tā kā Zemes bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenie cēloņi ir dabas resursu patēriņš cilvēka vajadzībām, biotopu iznīcināšana, klimata pārmaiņas, savvaļas sugu pārmērīga izmantošana un nelikumīga tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem un augiem;
C. tā kā saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem klimata pārmaiņas palielinās bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un pasliktinās apdraudēto sugu stāvokli;
D. tā kā sabiedrības informēšana patērētājās valstīs ir bijis un paliek izšķirošs jautājums, lai būtu iespējams kontrolēt malumedniecību un nelegālu starptautisku tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām;
E. tā kā nelegāla tirdzniecība būtiski apdraud ilgtspējīgas vides un attīstības vispārējās programmas īstenošanu;
F. tā kā ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz sistēmu atbildīgai un ilgtspējīgai dabas resursu pārvaldībai;
G. tā kā 2005. gadā Apvienotās Karalistes prezidentūras organizētā seminārā par ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības koordinēšanu tika izstrādāts plaši atbalstīts ES rīcības plāna projekts;
H. tā kā CITES ir papildinoša nozīme ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un citu starptautisku struktūru darbā, lai saglabātu jūras sugas, ko var apdraudēt starptautiskā tirdzniecība;
I. tā kā Starptautiskā vaļu medību komisija (SVMK), kas CITES ir atzīta par struktūru, kura ir pilnvarota reglamentēt noteikumus par vaļu saglabāšanu un pārvaldību, ir izsludinājusi vispasaules moratoriju attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos;
J. tā kā Japāna Pušu konferences 14. sanāksmes 51. dokumentā ir ierosinājusi, lai visus I pielikumā uzskaitītos vaļveidīgos, kurus pārrauga SVMK, iekļautu sarakstā, uz kuru attiecas pielikumos paredzētā periodiskā pārskatīšana, kā arī ierosināts, lai tiktu grozīta CITES rezolūcija (RC.11.4), ar ko nosaka attiecības starp SVMK un CITES, un lai SVMK sniegtu zinātniskus datus un ieteikumus attiecībā uz CITES uzskaitītajām vaļu sugām;
K. tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada jūlijā[1] pauda neapmierinātību par „ārkārtīgi lēno īstenošanas virzību” saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē (FLEGT); tā kā nepastāv obligāti un visaptveroši noteikumi par nelegāli un neilgtspējīgi iegūtas koksnes ievešanas aizliegumu ES, CITES iniciatīvas ir būtisks elements, lai reglamentētu starptautisko tirdzniecību ar koksnes veidiem;
L. tā kā pretēji Eiropas Parlamenta ieteikumam Pušu konferences 12. sanāksmē pieņēma lēmumu, ar ko, piemērojot zināmus nosacījumus, Botsvānai, Namībijai un Dienvidāfrikai atļāva veikt valdības īpašumā esošo ziloņkaula krājumu vienreizēju pārdošanu, un tā kā šajos lēmumos paredzētie tirdzniecības nosacījumi joprojām nav izpildīti;
M. tā kā pēc Pušu konferences 13. sanāksmes būtiski ir pieaudzis nelikumīgi iegūta ziloņkaula konfiscēšanas gadījumu skaits, un tiek lēsts, ka ik gadu nogalina 20 000 vai vairāk ziloņu; tā kā ziloņkaula tirdzniecības atsākšanai būs negatīva ietekme uz jau tā noplicināto un izkliedēto ziloņu populāciju citās Āfrikas un Āzijas valstīs;
N. tā kā baltā haizivs ir iekļauta Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I un II pielikumā, tā kā 2001. gadā Austrālija šo sugu ir iekļāvusi CITES III pielikumā, attiecinot izņēmumus uz Norvēģiju un Japānu, un Starptautiskā dabas un dabas resursu saglabāšanas savienība (IUCN) kā mazaizsargātu sugu to ir iekļāvusi IUCN apdraudēto sugu Sarkanajā grāmatā jau kopš 1996. gada;
O. tā kā aizvien apdraudētāka ir Āzijas lielo kaķveidīgo populācija un vilšanos rada nepietiekamais progress, veicot stingrus pasākumus, lai apturētu tīģeru un citu lielo kaķveidīgo skaita samazināšanos;
P. tā kā 2005. gada maijā tika ieviestas vispārējas prasības kaviāra marķēšanai, lai regulētu kaviāra tirdzniecību;
Q. tā kā, pieņemot lēmumus par iekļaušanu sarakstā, jāpamatojas uz sugu aizsardzības apsvērumiem un tā kā, īstenojot lēmumus par iekļaušanu sarakstā, jāņem vērā ietekme uz cilvēku iztikas nodrošināšanu;
R. tā kā nekas nekavē ES pieņemt stingrākus iekšējus pasākumus attiecībā uz savvaļas dzīvnieku importu, pamatojoties uz sugu saglabāšanas vai citiem mērķiem, piemēram, rūpēm par dzīvnieku labturību,
1. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot piesardzības principu kā galveno principu visos lēmumos par darba dokumentiem un sarakstu veidošanas priekšlikumiem un ņemt vērā principu „patērētājs maksā”, ekosistēmu aizsardzības pieeju un tradicionālos saglabāšanas principus;
2. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka lēmumi, kas vērsti uz ciešāku sadarbību starp CITES un pārējām ar bioloģisko daudzveidību saistītām konvencijām, neapdraud CITES globālās aizsardzības nolīguma raksturu vai tajā ietvertos stingros aizsardzības pasākumus;
3. asi iebilst pret aizklātās balsošanas izmantošanu un izsaka sarūgtinājumu par to, ka CITES pastāvīgā komiteja neierosināja aizliegt aizklāto balsošanu, pieņemot ar Konvenciju saistītus lēmumus;
4. atzinīgi vērtē Kenijas un Mali ierosinājumu noteikt 20 gadu ilgu moratoriju jebkādai ziloņkaula tirdzniecībai, ko atbalsta arī Togo un Gana, kā arī 19 Āfrikas valstu parakstīto Akras Deklarāciju, ar ko aicina aizliegt ziloņkaula tirdzniecību;
5. atgādina, ka ierosinātajam moratorijam nevajadzētu ietekmēt Pušu konferences 12. sanāksmē pieņemto lēmumu atļaut Botsvānai, Namībijai un Dienvidāfrikai veikt vienreizēju valdības īpašumā esošu ziloņkaula krājumu pārdošanu, ievērojot attiecīgus nosacījumus;
6. uzsver, ka Kenijas un Mali ierosinājuma atbalstīšana dotu laiku pilnveidot ziloņu nelikumīgas nogalināšanas uzraudzību (MIKE) un ļautu starptautiskai sabiedrībai vairāk pievērsties ne tik daudz diskusijām par ziloņkaula tirdzniecību, kā patiesiem draudiem ziloņiem un to dzīvotnēm;
7. prasa, lai Āfrikas valstu valdības kopā ar nevalstiskām organizācijām pilnībā izpildītu Pušu konferences 13. sanāksmē lēmumu par rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz Āfrikas ziloņu ziloņkaula tirdzniecību, tostarp prasības par pārskatu sniegšanu;
8. aicina Komisiju atbalstīt centienus uzlabot un uzraudzīt tīģeru saglabāšanu, piemēram, noskaidrojot juridiskās nepilnības, īstenošanas grūtības, ieviešanas trūkumus un resursu nepietiekamību;
9. aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par paveikto, īstenojot prasības kaviāra marķēšanai, lai mudinātu citas lielākās ražošanas un patēriņa valstis Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā ieviest marķēšanas sistēmu un stiprinātu kārtību, ar kuru nosaka ilgtspējīga eksporta kvotas, pamatojoties uz uzticamāko un jaunāko zinātnisko informāciju;
10. mudina ES Pušu konferencē atbalstīt šādus priekšlikumus:
–loru (Nycticebus spp.) pārvietošanu no CITES II pielikuma uz I pielikumu;
–noraidīt rūsganā lūša (Lynx rufus) svītrošanu no CITES II pielikuma, jo līdzīga problēma pastāv attiecībā uz Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) un Ibērijas lūsi (Lynx pardinus);
–divu haizivju sugu — siļķu haizivs (Lamna nasus) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) iekļaušanu CITES II pielikumā atbilstoši Vācijas iesniegtajam Eiropas Savienības dalībvalstu priekšlikumam;
–zāģzivju (Pristidae spp.) iekļaušanu sarakstā, jo IUCN šīs sugas ir iekļāvusi CITES I pielikuma sevišķi apdraudēto sugu sarakstā;
–zuša (Anguilla Anguilla) iekļaušanu CITES II pielikumā atbilstoši Vācijas iesniegtajam Eiropas Savienības dalībvalstu priekšlikumam;
–Bangajas kardinālzivs (Pterapogon kauderni) iekļaušanu CITES II pielikumā;
–sarkano koraļļu (Corallium spp.) iekļaušana CITES II pielikumā;
–tropisko koku sugu, proti, cezalpīnijas (Caesalpinia echinata), rožkoka (Dalbergia retusa, Dalbergia granadillo un Dalbergia stevensonii) un ciedra (Cedrela spp.) iekļaušanu CITES II pielikumā;
–hiēnsuņa (Lycaon pictus) iekļaušanu CITES II pielikumā;
–darba dokumentu par saskaņošanu un piemērošanu, ko Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā iesniegusi Vācija;
–darba dokumentu par CITES minētu sugu īpatņu tirdzniecību internetā, ko Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā iesniegusi Vācija;
–četrus Alžīrijas priekšlikumus iekļaut berberu staltbriedi (Cervus elaphus barbarus), Ziemeļāfrikas gazeli (Gazella cuvieri), Dorkas gazeli (Gazella dorcas), smiltāju gazeli (Gazella leptoceros) CITES I pielikumā;
–darba dokumentu par tradicionālās medicīnas līdzekļu tirdzniecību, ko iesniegusi Austrālija;
–Kenijas un Mali priekšlikumu noteikt 20 gadu ilgu moratoriju jebkādai ziloņkaula tirdzniecībai;
11. prasa Komisijai un dalībvalstīm noraidīt:
–dokumentu Nr. 51. par vaļveidīgajiem, ko iesniegusi Japāna;
–melnā degunradža (Diceros bicornis) eksporta kvotas Namībijai un Dienvidāfrikai;
–visu CITES II pielikumā iekļauto pašreizējo sugu norāžu aizvietošanu attiecībā uz Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves ziloņu populāciju, lai panāktu ikgadēju neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecības eksporta kvotu noteikšanu;
–CITES II pielikumā iekļauto sugu norāžu grozījumu attiecībā uz Botsvānas ziloņu populāciju, ar ko atļauj noteikt ikgadējas eksporta kvotas tirdzniecībai ar neapstrādātu ziloņkaulu, komerctirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, komerctirdzniecībai ar ādas izstrādājumiem, komerctirdzniecībai ar ādām un tirdzniecībai ar medību trofejām nekomerciālos nolūkos;
–priekšlikumu paplašināt tirdzniecību ar Vicugna vicugna (vikuņas) vilnu līdz 9 populācijām Bolīvijā, jo dažas no šīm populācijām ir ļoti mazas;
–priekšlikumu pārvietot Melanosuchus niger (melnā kaimana) Brazīlijas populāciju no CITES I pielikuma uz II pielikumu;
–priekšlikumu pārvietot leoparda (Panthera pardus) populāciju uz CITES II pielikumu un palielināt medību trofeju eksporta kvotu no Mozambikas;
12. izprot, ka CITES vislabāk var palīdzēt nabadzīgo iztikai, nodrošinot Konvencijas ieviešanu un izpildi un novēršot neregulētu un nelegālu tirdzniecību, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atsaukt Pušu konferences14. sanāksmes dokumentu Nr. 14. „CITES un iztikas nodrošināšana”;
13. aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt starptautisko sadarbību CITES īstenošanā, veidojot stratēģiju, kurā būtu noteikti svarīgākie uzdevumi, lai atvieglotu īstenošanu, sniedzot jaunus ierosinājumus un finanšu atbalstu, it īpaši apmācībai un tehniskai palīdzībai sugu identifikācijā un īstenošanas pasākumu veikšanā;
14. atgādina, ka Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem savvaļas dzīvnieku un augu nelegālas tirdzniecības tirgiem un ka situācija visās dalībvalstīs nav vienāda, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti saskaņot īstenošanas centienus attiecībā uz ES tiesību aktiem par tirdzniecību ar savvaļas dzīvniekiem un augiem;
15. mudina tās līgumslēdzējas puses, kas ir pievienojušās CITES, bet nav ratificējušas Gaborones grozījumu, ratificēt to, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai kļūt par CITES līgumslēdzēju pusi;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, CITES līgumslēdzējām pusēm un CITES sekretariātam.