EIROPAS PARLAMENTS

Sesijas dokuments

18.6.2007   B6‑0249/2007

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,

ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,

iesniedza

–  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Stefano Zappalà, Geoffrey Van Orden un Karl von Wogau PPE-DE grupas vārdā,

–  Ana Maria Gomes PSE grupas vārdā,

–  Annemie Neyts-Uyttebroeck, Johan Van Hecke un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,

–  Raül Romeva i Rueda un Angelika Beer Zaļo/ALE grupas vārdā,

–  Ģirts Valdis Kristovskis, Ryszard Czarnecki, Michał Tomasz Kamiński un Adam Bielan UEN grupas vārdā,

–  Tobias Pflüger, Luisa Morgantini, Esko Seppänen un Vittorio Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā

 

par Ieroču tirdzniecības līgumu: kopēju starptautisko standartu noteikšana konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai

B6‑0249/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ieroču tirdzniecības līgumu: kopēju starptautisko standartu noteikšana konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 15. marta, 2001. gada 15. novembra, 2003. gada 19. jūnija un 2005. gada 26. maija rezolūcijas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, kā arī tā gadskārtējās rezolūcijas par ES Ieroču eksportēšanas rīcības kodeksa īstenošanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūciju, ar ko mudina starptautisko sabiedrību tūlīt pēc ANO Rīcības programmas pārskatīšanas 2006. gada konferences ANO vadībā sākt sarunas par Starptautisku ieroču tirdzniecības līgumu, lai izveidotu juridiski saistošu instrumentu, ar ko regulēt ieroču nodošanu starptautiskā mērogā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  atzinīgi vērtējot ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra rezolūcijas 61/89 pieņemšanu, ar ko oficiāli sākas Ieroču tirdzniecības līguma sarunu process, un atzīmē milzīgo atbalstu, kādu rezolūcijai izteica 153 valstis, stingri apliecinot vispārēju politisko pārliecību, ka ir pienācis laiks pārtraukt bezatbildīgu tirdzniecību ar ieročiem;

B.   atzīmējot, ka ANO ģenerālsekretārs pirmām kārtām apkopos dalībvalstu viedokļus par tāda visaptveroša, juridiski saistoša instrumenta pieņemšanas iespējām, darbības jomu un iekļaujamiem elementiem, ar ko nosaka kopējus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai;

C.   tā kā aptuveni 100 valstis ir darījušas zināmus savus viedokļus un tā kā ANO Atbruņošanās lietu birojs ir norādījis, ka pirms 2007. gada 20. jūnija paziņotie viedokļi tiks iekļauti ANO ģenerālsekretāra ziņojumā, ko 2007. gada oktobrī iesniegs Atbruņošanās lietu komitejai, un arī tās valstis, kuras nebūs ievērojušas jūnijā noteikto termiņu, joprojām varēs paziņot savus viedokļus, ko pievienos ziņojumam kā papildinājumu;

D.   tā kā rezolūcija 61/89 pilnvaro ģenerālsekretāru 2008. gadā sasaukt valstu ekspertu grupu, lai izpētītu tāda visaptveroša, juridiski saistoša instrumenta pieņemšanas iespējas, darbības jomu un iekļaujamos elementus, ar ko nosaka kopējus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai;

E.   tā kā būtiski svarīgi ir panākt šā apspriežu procesa konstruktīvu rezultātu, lai izstrādātu pamatu turpmākām sarunām par līgumu;

F.   atkārtoti izsakot viedokli, ka, kamēr šīs sarunas nebūs sekmīgi pabeigtas, ieroču bezatbildīga nodošana joprojām radīs nevajadzīgas cilvēku ciešanas, saasinās bruņotus konfliktus un sekmēs nestabilitāti, terora aktus, sliktu pārvaldību un korupciju, kā arī veicinās smagus tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kā arī kavēs ilgtspējīgu attīstību;

G.   ir pārliecināts, ka pirms šo sarunu pabeigšanas valstis nedrīkst pieļaut, ka iepriekšnoteiktos ieroču embargo pilnībā ignorē bruņotos konfliktos iesaistītas puses un negodīgi ieroču piegādātāji;

H.   atzinīgi vērtējot un atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju pašreizējās kampaņas,

1.   aicina visas 153 valstis, kuras atbalstīja ANO rezolūciju, tostarp visas ES dalībvalstis, bez turpmākas kavēšanās nosūtīt ANO ģenerālsekretāram savus iesniegumus par atbalstu Ieroču tirdzniecības līgumam;

2.   prasa Padomei izstrādāt pasākumu programmu, iesaistot dažādus starptautiskos forumus, tostarp NATO, EDSO un ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju, lai mudinātu valstis nosūtīt savus iesniegumus;

3.   mudina visas valstis savos iesniegumos uzsvērt, ka Ieroču tirdzniecības līgumā ir jākodificē spēkā esošajās starptautiskajās tiesībās iekļautās saistības par ieroču nodošanu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām;

4.   noteikti iesaka valstīm savos iesniegumos iekļaut šādus elementus, lai nodrošinātu Ieroču tirdzniecības līguma efektivitāti:

(i)  valstis savā jurisdikcijā regulē visu ieroču nodošanu un uzņemas atbildību par to,

(ii)  valstis novērtē visas starptautiskās ieroču nodošanas atbilstīgi spēkā esošo tiesību aktu trijām ierobežojumu kategorijām —

a) aizliegumu noteikšana, noteiktās situācijās valstīm aizliedzot nodot ieročus, pamatojoties uz spēkā esošajiem ieroču ražošanas, nēsāšanas, pielietošanas un nodošanas aizliegumiem;

b) aizliegumu noteikšana, pamatojoties uz iespējamo ieroču pielietošanu, jo īpaši gadījumos, ja ieročus varētu pielietot, lai izdarītu smagus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

c) kritēriju un jaunāko normu ievērošana, novērtējot ieroču nodošanu, tostarp ieroču iespējamo pielietošanu terora aktos, vardarbīgos un/vai organizētos noziegumos, ilgtspējīgas attīstības vai reģionālās drošības un stabilitātes apdraudēšanā vai korupcijā;

valstīm ir jāvienojas par uzraudzības un izpildes mehānismu, nodrošinot Ieroču tirdzniecības līguma iespējamo pārkāpumu ātru, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu un paredzot atbilstīgus sodus pārkāpējiem;

5.   aicina visas valstis atbalstīt 2008. gadā izveidojamās valstu ekspertu grupas darbu un iesaistīties tajā, lai nodrošinātu, ka tās darbs būtiski tuvina Ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanu;

6.   joprojām ir pārliecināts, ka Ieroču tirdzniecības līguma panākumu atslēga ir lielāka atvērtība un no jauna apliecināta vēlme apmainīties ar informāciju par ieroču nodošanu, tostarp par tiešajiem lietotājiem, un ka šā mērķa sasniegšanai ir jāizmanto tādi mehānismi kā ANO Konvencionālo ieroču reģistra uzlabotā versija, lai garantētu savstarpēju un vispārēju pārredzamību starptautiskā mērogā;

7.   aicina visas valstis pirms Ieroču tirdzniecības līguma pieņemšanas veikt efektīvus pasākumus, lai pārtrauktu visa veida ieroču, munīcijas un kaujas un drošības palīgiekārtu bezatbildīgu tirdzniecības starpniecību un transportēšanu, tostarp attiecībā uz komponentiem un divējāda lietojuma elementiem, kā arī šāda aprīkojuma ražošanas pārvietošanu uz ārvalstīm un licencēšanu, uzticot to pusēm, uz kurām attiecas starptautisks ieroču embargo vai kuras pastāvīgi izdara smagus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

8.   šajā sakarā aicina visas dalībvalstis transponēt savu valstu tiesību aktos noteikumus, kas paredzēti ES kopējā nostājā par ieroču tirdzniecības starpniecību, lai pēc iespējas efektīvāk izskaustu bezatbildīgu ieroču tirdzniecības starpniecību;

9.   klaji nosoda ieroču un munīcijas tirdzniecību, pārkāpjot ANO Drošības padomes noteiktos ieroču embargo, un atzīmē, ka šādas preces parasti transportē pa gaisa ceļiem; aicina ES dalībvalstis šajā jomā pastiprināt sadarbību ar citām valstīm; aicina kompetentās starptautiskās organizācijas un attiecīgās reģionālās organizācijas, sadarbojoties ar gaisa pārvadājumu nozari, ieteikt piemērotus aizsargpasākumus;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, EDSO, Āfrikas Savienībai, Parlamentārajam forumam par vieglajiem un kājnieku ieročiem, Parlamentu savienības asamblejai un NVO Ieroču tirdzniecības līguma koordinācijas komitejai.