EIROPAS PARLAMENTS

Sesijas dokuments

16.4.2008   B6‑0147/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,

iesniedza José Ignacio Salafranca , Joao de Deus Pinheiro, Peter Stasny, José Ribeiro e Castro, Fernando Fernández Martín, Francisco Millán Mons

PPE-DE grupas vārdā

Sobre la V Cumbre UE-ALC de Lima

B6‑0147/2008

Eiropas Parlamenta kopīgās rezolūcijas priekšlikums par V ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmi Limā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā deklarācijas, kas līdz šim pieņemtas pēc Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAK) un Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju četrām augstākā līmeņa sanāksmēm, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā) un Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā),

–  ņemot vērā Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 20. aprīlī notikušās Rio grupas un Eiropas Savienības XIII ministru sanāksmes kopīgo komunikē,

–  ņemot vērā kopīgo komunikē, kuru pieņēma Eiropas Savienības trijotne un Centrālamerikas valstu ministri Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 19. aprīlī notikušā Sanhosē dialoga ministru sanāksmē,

–  ņemot vērā nobeiguma aktu, ko pieņēma Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentārajā konferencē, kura notika no 2005. gada 14. līdz 16. jūnijam Limā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas visaptverošu asociāciju un kopēju attiecību stratēģiju, kā arī 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku,

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas 2007. gada 20. decembra rezolūcijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

 

A. tā kā iepriekšējo četru augstākā līmeņa sanāksmju noteiktā mērķa — abu reģionu stratēģisko partnerattiecību padziļināšana ir būtiskāka nekā jebkad;

 

B. tā kā ir sperti svarīgi soļi, taču lielākā daļa darba joprojām paliek nepadarīta, gan saistībā ar partnerattiecību politiskajiem un drošības, gan tirdzniecības, sociālajiem un budžeta aspektiem;

 

C. tā kā stratēģiskajām partnerattiecībām ir jāveicina lielāku abu sabiedrību tuvināšanos, to sociālās attīstības līmeņa paaugstināšanos, un apņēmīgā veidā jāsekmē kardinālu nabadzības un nevienlīdzības samazināšanos Latīņamerikā, kurai var palīdzēt gan pēdējos gados reģionā notiekošā ekonomiskā izaugsme, gan visu veidu apmaiņas un palīdzība, kā arī pieredzes nodošana sociālās kohēzijas jomā, ko var nodrošināt Eiropas Savienība,

 

 

1. atkārto apņemšanos atbalstīt dažādu Eiropas un Latīņamerikas reģionālās integrācijas struktūru darbu un darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme būtu reāls solis stratēģisko partnerattiecību attīstībā; pauž pateicību Peru un Slovēnijas augstākā līmeņa sanāksmes prezidentūrai, Eiropas Savienības Slovēnijas prezidentūrai, Eiropas Komisijai un Savienības Padomei par stingrajiem centieniem šajā ziņā;

 

ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerattiecību principi un prioritātes

 

2. no jauna apstiprina atbalstu abu reģionu pieejai un prioritātes piešķiršanai abu reģionu stratēģiskajām partnerattiecībām kā labākajai iespējai aizsargāt Atlantijas okeāna abu krastu partneru principus, vērtības un intereses;

 

3. tāpat atkārto, ka ir spēkā 2002. gada Madrides augstākā līmeņa sanāksmes deklarācija par abu reģionu kopīgajām vērtībām un nostāju, kā arī abpusējā apņemšanās attīstīt daudzpusējību, reģionālo integrāciju un sociālo kohēziju, kas tika apstiprināta 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā un 2006. gadā — Vīnē;

 

4. tādēļ ierosina kopīgu stratēģisku redzējumu partnerattiecībām, kas neaprobežotos ar atsevišķiem priekšlikumiem vai darbībām, bet kuras galvenais mērķis būtu aptuveni 2012. gadā panākt Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveidošanu, kurā iekļautos patiesas stratēģiskas partnerattiecības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā, kā arī kopīgi centieni ilgtspējīgas attīstības panākšanā;

 

5. iesaka, lai politiskās un drošības jomas partnerattiecības balstītos uz regulāru, efektīvu nozaru politisko dialogu, kā arī uz Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartu, kas, par pamatu ņemot ANO Statūtus, ļautu kopīgi izstrādāt politiskus, stratēģiskus un drošības jomas priekšlikumus;

 

6. uzsver, ka lai abu partneru tirdzniecības un ekonomiskās attiecības būtu veiksmīgas abām pusēm ir:

-  jāveicina diversifikācija un modernizācija Latīņamerikas valstu ražošanas sistēmās, kuras joprojām ir ārkārtīgi atkarīgas no dažiem eksporta produktiem, no kuriem daudzi ir izejvielas vai daļēji rūpnieciski ražoti produkti, izmantojot efektīvas tehnoloģiskas alternatīvas, kurām ir pozitīva ietekme darbavietu radīšanā un mājsaimniecību ienākumu palielināšanā,

-  jāatkāpjas no ekonomikas, kas orientēta tikai uz tirdzniecību, ņemot vērā abu reģionu ekonomiku nevienlīdzību un nepieciešamo uzsvaru uz sociālo un vides jomu, tostarp ekoloģiski tīru tehnoloģiju pārņemšanu un apgūšanu, izveidojot kopīgu abu reģionu ieguldījumu sistēmu un kopīgas ražošanas sistēmas;

-  uzstāj, ka ir svarīgi aizsargāt juridiskās noteiktības principu, kā arī nepieciešamību izveidot piemērotu un labvēlīgu pamatu ieguldījumiem;

–  jāņem vērā relatīvo attīstības līmeņu atšķirības, kas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jāīsteno īpaša diferencēta attieksme, it īpaši attiecībās ar ekonomiski un sociāli viszemāk attīstītajām valstīm;

-  jāierosina Latīņamerikas integrācijas iniciatīvas;

 

7. atbalsta darba kārtību, kuru ierosināja Limas augstākā līmeņa sanāksmei par šādām divām svarīgām jomām — no vienas puses, nabadzības problēmas, nevienlīdzība un iekļaušana, un, no otras puses, ilgtspējība attīstība un tēmas, kas saistītas ar vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju;

 

8. piešķirt jaunajai Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai (EuroLat) stratēģisko partnerattiecību parlamentārās struktūras statusu kā abu reģionu stratēģisko partnerattiecību diskusiju, kontroles un pārraudzības parlamentārajam forumam visos jautājumos;

 

9.   ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sapulcē atkārtoti apstiprina ES un LAK apņemšanos ievērot plurālistiskās un pārstāvības demokrātijas principus un vērtības, un izpausmes un preses brīvību, cilvēktiesību aizsardzību un atteikšanos no visa veida diktatūrām vai autoritārisma;

 

Kopīgas darbības efektīvas daudzpusējības sasniegšanai

 

10.  uzsver priekšrocības, kuras var sniegt kopīgā daudzpusīgā pieeja Eiropas un Latīņamerikas partneriem, kas kopā veido vairāk par 1000 miljoniem cilvēku un trešo daļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī vairāk nekā ceturtdaļu no pasaules tirdzniecības;

 

11.  ierosina, lai stratēģiskās partnerattiecības pamatotos uz reālistiskiem mērķiem un kopīgām programmām, kuras ir iedvesmojušas kopīga daudzpusīgas pieejas izvēle (Kioto protokols, Starptautiskā Krimināltiesa, cīņa pret nāves sodu un terorismu, ANO izšķirošā loma, utt.);

 

12.  ierosina uzņemties kopīgu rīcību visās jomās un forumos, kur ir skaidra principu, vērtību un interešu konverģence, tostarp miera un politiskās drošības sistēmas jomā, ko organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, cilvēktiesību aizsardzībā, vides aizsardzības politikas virzienos, attīstībā, pilsoniskās sabiedrības dalībā un vispārējas pārvaldes procesā, kā arī starptautiskās finanšu sistēmas un starptautisko iestāžu (Pasaules Bankas un Starptautiskās Valūtas fonda) reformās;

 

13.  uzsver, ka daudzpusējā pieeja ir piemērotākā, lai pārvarētu Eiropas un Latīņamerikas partneru kopīgos izaicinājumus, piemēram, terorisma apkarošanu, narkotiku tirdzniecības, organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas, cilvēku tirdzniecības apkarošanu— tostarp nelegālo migrāciju, cīņu pret klimata pārmaiņām vai problēmas, kas saistītas ar enerģētisko drošību;

 

14.   atkārto pārliecību, ka cīņu pret terorismu ir jāīsteno, visstingrākajā veidā ievērojot cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības un tiesiskumu; pieprasa tūlīt un bez nosacījumiem atbrīvot visas nolaupītās personas Kolumbijā un pašus pirmos — saslimušos; minēto atbrīvošanu ir jāveic, pieņemot vienpusēju Kolumbijas revolucionāro bruņoto spēku (FARC) vai jebkuras citas par nolaupīšanu atbildīgas organizācijas lēmumu, vai, ja nepieņem šādu lēmumu, kā vienošanos par steidzamu humanitāru apmaiņu;

 

15.  atbalsta minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmes un Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kurās noraidītas visi piespiedu pasākumi, piemēram, tie, kuri ietverti eksteritoriālu tiesību aktu noteikumos, un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, kropļo Eiropas un Latīņamerikas partneru tirdzniecību un apdraud abpusējo apņemšanos attīstīt daudzpusēju pieeju;

 

Reģionālās integrācijas un asociācijas nolīgumu noteikta veicināšana

 

16.  uzskata, ka visaptverošu, tālejošu un līdzsvarotu asociācijas nolīgumu noslēgšana starp ES un Latīņamerikas valstīm un šo nolīgumu efektīva īstenošana, kas veicina iedzīvotāju ekonomisko un sociālo tiesību ievērošanu, abpusēji ilgtspējīgu attīstību un sociālās nevienlīdzības samazināšanu papildus PTO daudzpusīgumam, ir stratēģisks mērķis starptautiskā situācijā, ko iezīmē pieaugoša savstarpējā atkarība, ekonomiskā izaugsme un jaunu ekonomisko lielvaru rašanās un kuras dēļ arvien palielinās izaicinājumu daudzums pasaules līmenī;

 

17.  ierosina, lai ekonomikas un tirdzniecības jomā Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveide pamatotos uz modeli, kas ir saderīgs gan ar PTO, gan reģionālismu, kā arī piemērot to divos posmos:

 

a)  pirmā posma īstenošanu raksturo:  sarunu pabeigšana par ES un Mercosur, ES un Andu Kopienas valstu un ES un Centrālamerikas reģionālās asociācijas nolīgumu iespējami drīzākā laikā, kā arī spēkā esošo nolīgumu starp ES un Meksiku un ES un Čīli padziļināšana,

b)  otro posmu, kas noslēgsies pirms 2012. gada, ir jāveido, panākot vispusīgu reģionālo partnerattiecību nolīgumu, kurš sniegs juridisku un institucionālu atbalstu, kā arī pilnīgu ģeogrāfisku aptvērumu dažādiem abu reģionu stratēģisko partnerattiecību aspektiem, un sekmēs iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un abu reģionu tirdzniecības brīvu norisi, no vienas puses, padziļinot Latīņamerikas iekšējās integrācijas nolīgumus, un, no otras puses, pastiprinot Eiropas Savienības partnerattiecības ar visām valstīm un reģionālajām grupām;

18.  tādēļ ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmē uzdotu veikt priekšizpēti par vispusīgo reģionālo partnerattiecību nolīgumu, kura rezultātam ir jābūt vispusīgo partnerattiecību telpas izveidei;

 

 

Par Limas darba kārtību nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai

 

19.  prasa, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā iekļautu ierobežotu skaidru, konkrētu un pārbaudāmu saistību kopumu attiecībā uz šīm tēmām, kuri paši par sevi radītu jaunu stimulu stratēģiskajām partnerattiecībām un ievērojami uzlabotu pilsoņu dzīves līmeni abos Atlantijas okeāna krastos; ierosina pievērst īpašu uzmanību sociālo nevienlīdzību samazināšanai un to grupu integrācijai, kuras pašlaik ir izstumtas no sabiedrības un, kurām trūkst iespēju, visvairāk pamatiedzīvotājiem;

 

20.  uzskata par būtisku, lai abi reģioni pastāvīgi, saskaņoti un praktiski iekļauj sociālās kohēzijas mērķi visās kopīgajās iniciatīvās un programmās; apstiprina, ka Eiropas un Latīņamerikas partneri piedalās solidārā projektā, kurā tirgus ekonomika un sociālā kohēzija nav pretstati, bet gan savstarpējs papildinājums;

 

21.   ierosina, lai Limas darba kārtībā nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai iekļautu šādus konkrētus pasākumus:

 

–  kopīgas darbības, kuru vienots mērķis būtu līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;

–  Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finanšu instrumenta izmantošanu, kas pielāgots to reālajām vajadzībām, lai ietekmētu jaunās tirgus ekonomikas valstis un valstis ar vidēju ienākumu līmeni, kurām sadarbība tehnoloģijas, augstākās izglītības un jaunievedumu, kā arī ekonomiskās sadarbības jomā, ir īpaši nozīmīga;

–  pakāpenisku Eiropas Savienības instrumenta demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai izmantošanu, kurš paredzēts atbalsta un programmām, kas vērstas uz pārvaldības, demokrātisko iestāžu un Latīņamerikas cilvēktiesību situācijas uzlabošanu;

–  ES profesionālās apmācības, izglītības, zinātniskās un tehniskās sadarbības, kultūras, veselības un migrācijas programmu atvēršana Latīņamerikas valstīm;

–  atbalstu iestāžu un nodokļu sistēmas reformu programmām;

–abu reģionu Solidaritātes fonda izveidošanu;

–budžeta līdzekļu piešķiršanu tādā veidā, lai varētu izpildīt lielos uzdevumus;

 

22.  prasa, lai partneri pieņemtu noteiktu un efektīvu politiku demokrātiskās pārvaldes, sociālo jautājumu, valsts finanšu un nodokļu jomā, lai palielinātu sociālo kohēziju un samazinātu nabadzību, nevienlīdzību un sociālo izstumšanu;

 

23.  uzskata, ka izglītība un ieguldījumi cilvēku kapitālā ir pamats sociālajai kohēzijai, ekonomikas un sociālajai attīstībai un sociālajai mobilitātei; atkārto stingro atbalstu „ES un LAK kopīgās telpas augstākās izglītības jomā” izveidei; uzsver, ka gan Latīņamerikā, gan Eiropā valstij ir jānodrošina piekļuve izglītībai, kā arī citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselības aizsardzībai, ūdenim, drošībai);

 

24.  uzskata, ka ir jāiedveš jauna elpa Eiropas Savienības un Latīņamerikas sadarbības politikā attīstības jomā, kurā saglabājot galvenos virzienus cīņā pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību, jā pieņem atšķirīga pieeja, kurā ņem vērā Latīņamerikas valstu dažādos ekonomiskos un sociālos apstākļus un attīstības līmeni;

 

25.  uzskata, ka līdzīgi ir jāpārvar attīstības sadarbības politikas pieeja, kurai raksturīga tikai palīdzība, pievēršot sadarbības uzmanību tehnoloģijas, augstākās izglītības un jaunievedumu jomām, un izmantojot resursus, kuri pieejami īstenošanai šajā jomā 7. pamatprogrammā;

 

Formulu izstrāde sadarbībai migrācijas politikā

 

26.  

 

Propone a la Cumbre un diálogo birregional sistemático sobre migración que garantice la protección de los derechos humanos de los trabajadores migrantes, cualquiera que sea su situación, y desarrolle y profundice la cooperación en el ámbito de la libre circulación de personas con los países latinoamericanos de origen y tránsito, con el mismo criterio global y equilibrado con el que se viene haciendo ya con los países africanos, mediterráneos y vecinos situados al Este y Sudeste de la Unión;

 

ierosina sammitā uzsākt regulāru abu reģionu dialogu par migrāciju, kas nodrošinātu visu strādājošo migrantu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu situācijas un izstrādātu un padziļinātu sadarbību personu brīvas aprites jomā ar Latīņamerikas valstīm kā izcelsmes un tranzīta valstīm, ņemot vērā vienādus vispārīgus kritērijus;

 

27.   Solicita que las cuestiones relativas a la inmigración ilegal y las posibilidades de migración legal ocupen un lugar prioritario en este diálogo en especial con aquellos países de origen y/o de tránsito de los inmigrantes ilegales;

 

28.  Propone estudiar en el horizonte del 2012 disposiciones y reglas comunes de alcance general para facilitar la libre circulación no sólo de mercancías, servicios y capitales sino también de personas, configurando progresivamente una Asociación lo más amplia posible en beneficio mutuo y del enfoque global preconizado por las Naciones Unidas en materia de migración;

 

29.  Reitera la necesidad de reducir los excesivos costes actuales de las transferencias de las remesas de los trabajadores migrantes, así como de apoyar el retorno de aquéllos que lo deseen mediante programas que salvaguarden todos sus derechos y su dignidad y calidad humana;

 

30.  Pide a la Comisión Europea que presente una Comunicación que extienda a los países de América Latina y el Caribe las prioridades, los instrumentos y las previsiones del Enfoque Global de la Migración establecido en el Consejo Europeo de diciembre de 2005 y complementado por el de diciembre de 2006;

 

Sobre la Agenda de Lima en relación con el desarrollo sostenible, y en particular el medio ambiente, el cambio climático y la energía

 

31.  Recomienda que en la agenda política entre la Unión Europea y los países de América Latina se conceda la prioridad a la cooperación en materia de cambio climático y a las políticas para prevenir el calentamiento global; atgādina, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas pirmie upuri ir visnabadzīgākie iedzīvotāji un visvairāk pamatiedzīvotāji;

 

32.   Recuerda que la alianza entre la Unión Europea y América Latina en este aspecto resulta de la mayor relevancia si se tiene en cuenta el interés de ambas partes en promover el desarrollo sostenible y el equilibrio medioambiental, por lo que preconiza un apoyo mutuo a las respectivas iniciativas medioambientales en el plano internacional;

 

33.  Invita a los socios latinoamericanos, en los casos en que hay opiniones diferentes sobre los detalles de las medidas para combatir el cambio climático (por ejemplo en cuanto al tráfico aéreo), a poner de manifiesto una actitud constructiva y a no bloquear completamente iniciativas de ninguna manera;

  

34.  Recomienda a los socios euro-latinoamericanos trabajar juntos en pro de la adhesión al Protocolo de Kyoto de los países que son grandes emisores y que aún no son parte de dicho Protocolo, así como de fortalecer y coordinar posturas en las negociaciones de los instrumentos internacionales sobre el calentamiento global, y dar, asimismo, un gran impulso al comercio de emisiones entre las dos regiones;

 

35.  Considera indispensable conjugar el desarrollo económico y el desarrollo sostenible; apoya en este contexto a los países más desfavorecidos en su doble esfuerzo por reducir las emisiones contaminantes y aumentar su progreso y bienestar social;

 

36.  Aboga por la creación de mecanismos compartidos y por la cooperación en el ámbito de los organismos internacionales de América Latina y del Caribe (como la Organización del Tratado de Cooperación Amazónica) con el fin de decidir y financiar la protección y el desarrollo sostenible de las grandes reservas naturales del planeta, como la región del Amazonas, situadas en territorios de diversos Estados latinoamericanos;

 

37.  aicina Eiropas Komisiju palīdzēt vides politikas attīstības veicināšanā Latīņamerikas valstīs; considera que debe reforzarse la cooperación y el nivel de las mejores prácticas y que ello también debe reflejarse en la financiación que proporcione la UE y en la política de ayuda al desarrollo;

 

38.  Pide a la Cumbre de Lima que elabore iniciativas conjuntas en ámbitos como el cambio climático, la desertificación, la energía (en particular las energías renovables y los biocarburantes), el agua, la biodiversidad, los bosques y la gestión de los productos químicos sobre la base del Acuerdo de Bali;

 

Sobre el refuerzo de los mecanismos institucionales de promoción y previsión

 

39.  Recomienda igualmente:

 

a)  izveidot Eiropas un Latīņamerikas fondu partneru dialoga veicināšanai, valsts — privātas partnerības veidā, kā piemēru izmantojot fondus, kuri pastām citām ģeogrāfiskām zonām, piemēram, Āzijai un Vidusjūrai; pieprasa, lai Komisija šajā ziņā izstrādā konkrētu priekšlikumu;

b)  izveidot Konfliktu novēršanas bireģionālo centru, kura mērķis ir agri noteikt potenciālos cēloņus vardarbībai un bruņotiem konfliktiem, un vislabākajā veidā tos novērst, kā arī nepieļaut to iespējamu saasināšanos;

c)  reitera su propuesta de creación de un Observatorio de la Migración, encargado del seguimiento permanente y detallado de todas las cuestiones vinculadas con los flujos migratorios en el área euro-latinoamericana;

40.  Considera indispensable reforzar la dimensión parlamentaria de la Asociación Estratégica, y asegurar la incorporación adecuada del recién constituido Parlamento del Mercosur a la Asamblea Euro-Latinoamericana.

 

 

41.  Encarga a su Presidente que transmita la presente Resolución a la Presidencia de la V Cumbre UE-ALC, al Consejo de la Unión y a la Comisión Europea, así como a los Parlamentos de los Estados miembros de la Unión Europea y del conjunto de los países de América Latina y del Caribe, a la Asamblea Parlamentaria Euro-Latinoamericana, al Parlamento Latinoamericano, al Parlamento Centroamericano, al Parlamento Andino y al Parlamento de Mercosur.