Sesijas dokuments
4.11.2009 B7‑0128/2009
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par gatavošanos ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei Stokholmā 2009. gada 18. novembrī
Annemie Neyts-Uyttebroeck
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei Stokholmā 2009. gada 18. novembrī
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gadā un kura termiņš beidzās 2007. gadā, kaut gan tas vēl arvien ir spēka, kamēr tiek pabeigtas pašreizējās sarunas par jaunu nolīgumu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2009. gada 17. septembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā, 2009. gada 17. septembrī pieņemto rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem un 2008. gada 19. jūnijā pieņemto rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā rezultātus, kas gūti ES un Krievijas Pastāvīgās partnerattiecību padomes sanāksmē, kura notika 2009. gada 19. oktobrī Briselē,
– ņemot vērā darba kārtību ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei, kas paredzēta 2009. gada 18. novembrī Stokholmā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība apņemas turpināt procesu, lai padziļinātu un attīstītu attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju, par ko liecina ES apņemšanās nopietni iesaistīties jauna pamatnolīguma apspriešanā, kura mērķis ir veicināt ES un Krievijas attiecības;
B. tā kā ES un Krievijas attiecībās vērojamas nopietnas problēmas, kuras nav izraisījusi ES un kuras īpaši ir saistītas ar nopietnām bažām par situāciju Krievijā attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesu neatkarību, aizvien lielāku valsts kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, policijas un tiesu iestāžu nespēju atklāt žurnālistu slepkavībās vainīgos, represijām pret opozīciju, valsts varas iestāžu īstenoto likumu selektīvu piemērošanu un vēlēšanām, tostarp nesen rīkoto reģionālo un vietējo vēlēšanu godīgumu;
C. tā kā Eiropas Savienībai jāpauž vienota nostāja attiecībās ar Krieviju un jābalsta tās uz solidaritāti un ES vērtību stingru ievērošanu, neraugoties uz to, ka Krievija neatlaidīgi cenšas attīstīt tieši divpusējas attiecības ar dažām ES dalībvalstīm;
D. tā kā pašreizējais uzsvars uz „stratēģisko partnerību, kas pamatojas uz kopīgām vērtībām,” ir jāaizstāj ar atbilstošāku politiku, kura balstītos uz pragmatisku sadarbību un stingru un vienotu visu dalībvalstu atbalstu ES politikai attiecībā uz Krieviju;
E. tā kā ES un Krievijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības apliecina abu pušu arvien lielāku savstarpējo atkarību un kopīgu centienu un apņēmības nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi,
1. norāda, ka augstākā līmeņa sanāksmē Stokholmā galvenā uzmanība būs veltīta ekonomikas un finanšu krīzei, klimata pārmaiņām, enerģētikai un energoapgādes drošībai, kā arī atzinīgi vērtē sarunās par jauno pamatnolīgumu gūtos panākumus;
2. atbalsta arī turpmāk pragmatisku attiecību veidošanu ar Krieviju, turpinot galveno uzmanību pievērst četrām kopējām telpām un nepieciešamībai noslēgt jaunu nolīgumu, kā arī pievēršoties konkrētai sadarbībai, kopējiem projektiem un līdz šim panākto saistību un nolīgumu īstenošanai;
3. atkārtoti uzsver, ka jaunajam nolīgumam jābūt plašākam un jāattiecas ne tikai uz ekonomisko sadarbību, bet arī uz demokrātijas, tiesiskuma un tiesu iestāžu sadarbības jomu, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, kaut arī pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par tās apņēmību un spēju ievērot šos principus un vērtības;
4. atkārtoti pauž atbalstu Krievijas mērķim pievienoties PTO, lai palīdzētu Krievijai piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un dažādot tās ekonomiku; tomēr uzdod jautājumu, vai Krievijas nesenais lēmums izveidot muitas savienību ar Kazahstānu un Baltkrieviju varētu aizkavēt šo procesu, un lūdz Padomi un Komisiju precizēt, vai šī jaunā muitas savienība nav pretrunā Krievijas saistībām nodrošināt atbilstību PTO dalības kritērijiem;
5. aicina Padomi un Komisiju divkāršot centienus, lai atrisinātu ES un Krievijas robežšķērsošanas problēmas pie ES un Krievijas robežām, iesaistīties konkrētos projektos un pārrobežu sadarbībai pilnībā izmantot jaunā kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta un INTERREG līdzekļus, kā arī pilnībā īstenot agrākos nolīgumus par Sibīrijas pārlidojumiem;
6. sagaida, ka tiks parakstīts Eiropas Savienības un Krievijas nolīgums par energodrošības ātras brīdināšanas mehānismu, kas ietver paziņošanu, apspriedes un īstenošanu, un aicina Zviedrijas prezidentūru un Komisiju sadarboties ar Krievijas varas iestādēm, Gazprom, Ukrainas varas iestādēm un Naftohaz Ukrainy, lai nepieļautu nesenā pagātnē notikušo energoapgādes pārtraukumu atkārtošanos;
7. aicina Zviedrijas prezidentūru izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai Krievijas partneriem skaidri norādītu par ES īstenotajiem stingrākiem pasākumiem enerģētikas iekšējās solidaritātes jomā, kā arī par negatīvajām sekām ilgtermiņā, ko rada Krievijas nedrošo piegāžu risks;
8. atkārtoti norāda, ka ES un Krievijas sadarbībai enerģētikas jomā jābalstās uz Enerģētikas hartu, kura jāiekļauj jaunajā ES un Krievijas pamatnolīgumā, lai nodrošinātu pārredzamus un savstarpēji godīgus nosacījumus ieguldījumiem, vienlīdzīgu piekļuvi tirgum, kurā tiek ievēroti noteikumi;
9. aicina Zviedrijas prezidentūru un Padomi intensīvi strādāt ar Krievijas pusi, lai nodrošinātu globāla nolīguma noslēgšanu Klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmē decembrī Kopenhāgenā, kurā būtu paredzēts saistošs pienākums samazināt oglekļa emisiju;
10. atkārtoti aicina paplašināt ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā un padarīt to par atvērtu procesu, lai efektīvu ieguldījumu varētu sniegt Eiropas Parlaments, Krievijas Valsts dome, kā arī pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijas;
11. uzsver, cik ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā un efektīvi īstenot spēkā esošo nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, kā arī to, ka tas ir priekšnoteikums turpmākiem centieniem vīzu režīma liberalizēšanai;
12. aicina Zviedrijas prezidentūru izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai skaidri paustu ES bažas par virkni starptautisku jautājumu, attiecībā uz kuriem konstruktīva sadarbība ar Krieviju ir būtiski svarīga; īpaši norāda uz nepieciešamību atrisināt nenokārtotos jautājumus Dienvidkaukāzā, un, ņemot vērā Krievijas nostāju starptautiskajā politikā, — uz nepieciešamību sekmēt sadarbību, risinot Irānas, Afganistānas un Tuvo Austrumu jautājumus, kā arī citus būtiski svarīgus, starptautiskajā darba kārtībā esošus jautājumus;
13. aicina pašreizējo prezidentūru paust ES atbalstu pašreizējām sarunām starp Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm par stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.