Sesijas dokuments
18.11.2009 B7‑0147/2009
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0222/2009 , uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomiskajām un tirdzniecības partnerattiecībām pirms astotās Euromed Tirdzniecības ministru konferences Briselē 2009. gada 9. decembrī
Metin Kazak, Niccolò Rinaldi, Marielle De Sarnez, Robert Rochefort, Ramon Tremosa I Balcells, Ivo Vajgl
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomiskajām un tirdzniecības partnerattiecībām pirms astotās Euromed Tirdzniecības ministru konferences Briselē 2009. gada 9. decembrī
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1995. gada 28. novembra Barselonas deklarāciju, ar kuru izveidoja partnerattiecības starp Eiropas Savienību un Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm,
– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Plašāka Eiropa — kaimiņattiecības: jauna sistēma attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm” ( COM(2003)0104 ), 2004. gada 12. maija Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stratēģijas dokumentu, 2004. gada 9. decembra paziņojumu Padomei par Komisijas priekšlikumiem rīcības plāniem saskaņā ar EKP ( COM(2004)0795 ), rīcības plānus attiecībā uz Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi, Tunisiju un Libānu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai[1],
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumus starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisiju[2], Izraēlu[3], Maroku[4], Jordāniju[5], Ēģipti[6], Libānu[7] un Alžīriju[8], no otras puses, un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) (Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām)[9]; ņemot vērā Eiropas Komisijas un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95 par muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (96/142/EK)[10],
– ņemot vērā brīvās tirdzniecības nolīgumu, dēvētu arī par Agadiras nolīgumu, ko 2004. gada 25. februārī parakstīja Jordānija, Ēģipte, Tunisija un Maroka,
– ņemot vērā Parīzē 2008. gada 13. jūlijā notikušo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmi, ar ko izveidoja Savienību Vidusjūrai,
– ņemot vērā sesto Euromed Tirdzniecības ministru konferenci, kas notika Lisabonā 2007. gada 21. oktobrī,
– ņemot vērā septīto Euromed Tirdzniecības ministru konferenci, kas notika Marseļā 2008. gada 2. jūlijā,
– ņemot vērā Euromed valstu augstāko par tirdzniecību atbildīgo amatpersonu sanāksmi, kas notika Briselē 2009. gada 11. novembrī,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par ES politiku attiecībā uz Vidusjūras reģiona valstīm, jo īpaši 2007. gada 15. marta rezolūciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi un 2009. gada 19. februāra rezolūciju par Barselonas procesu — Vidusjūras reģiona valstu savienību,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā ar 1995. gada Barselonas konferenci tika sākts ļoti tālejošs projekts, proti, jaunu un ciešāku politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras saikņu izveide starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krasta valstīm; tā kā nekavējoties ir jānostiprina Barselonas process, izveidojot brīvās tirdzniecības zonu;
B. tā kā Savienība Vidusjūrai, kurai ar konkrētu un atpazīstamu projektu palīdzību vajadzētu piešķirt jaunu spēku Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu integrācijas procesam, vēl nav pilnībā izveidota; tā kā Gazas joslā notiekošās karadarbības dēļ laikposmā no 2009. gada janvāra līdz jūlijam netika rīkota neviena Euromed sanāksme;
C. tā kā uz vēlāku laiku nācās atlikt ārlietu ministru sanāksmi, ko bija paredzēts rīkot Stambulā 2009. gada 24. un 25. novembrī, jo arābu valstis to boikotēja, protestējot pret Izraēlas nostāju Tuvo Austrumu miera procesā;
D. tā kā Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm (SEMC) ir jānovērš politiskie un ekonomiskie šķēršļi, kas pašlaik kavē integrācijas procesa īstenošanu visā reģionā, lai sasniegtu rezultatīvāku savstarpējo sadarbību;
E. tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības attiecības nepārtraukti paplašinās un ES, šķiet, ir reģiona „dabiska” tirdzniecības partnere, kas nodrošina 46,6 % no Vidusjūras reģiona valstu kopējā eksporta apjoma;
F. tā kā 2008. gadā Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības apjoms ar ES sasniedza EUR 246,7 miljardus, kas ir aptuveni 8 % no kopējā ES ārējās tirdzniecības apjoma, ar EUR 15,3 miljardu pozitīvu bilanci ES;
G. tā kā ES ir lielākā ārējā ieguldītāja šajā reģionā (izņemot Izraēlu) un tā kā ES investīcijas 2006. gadā sasniedza rekordskaitli — EUR 15,3 miljardus, pirms 2007. gadā tās atkal samazinājās;
H. tā kā pakāpeniski palielinās pakalpojumu tirdzniecības apjoms, nodrošinot aizvien lielāku pozitīvo bilanci Vidusjūras reģiona valstīm (galvenokārt pateicoties tūrismam), kura 2006. gadā sasniedza rekordskaitli — EUR 11,6 miljardus;
I. tā kā, lai arī ar šādiem rādītājiem, tirdzniecības apjoms un ES ieguldījums Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs joprojām ir zemāks par cerēto un ne preču, ne pakalpojumu tirdzniecība nav pietiekami dažādota, ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu potenciālu, un tā kā ES partnervalstis, kas ir Vidusjūras reģiona dienvidu valstis, piesaista ļoti maz ieguldījumu; tā kā ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms šajā reģionā joprojām ir ļoti zems salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem; un tā kā katrai valstij piemīt ļoti atšķirīgas spējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus;
J. tā kā dienvidu–dienvidu ekonomiskā integrācija šajā reģionā vēl ne tuvu nav sasniegta, lai arī tiek īstenotas dažas nozīmīgas iniciatīvas, piemēram, Agadiras nolīgums, un tā kā šī iemesla dēļ dienvidu–dienvidu tirdzniecības plūsmas nav pietiekami attīstītas un nodrošina tikai aptuveni 6 % no šo valstu kopējā tirdzniecības apjoma;
K. tā kā globalizēta tirgus un Āzijas valstu spēcīgas konkurences dēļ tekstilpreču, apģērba un apavu ražotāji zaudē lielu sava tirgus daļu;
L. tā kā Eiropas Savienība ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar visām Vidusjūras reģiona dienvidu partnervalstīm, izņemot Sīriju un Lībiju; tā kā sarunas ar Sīriju par asociācijas nolīgumu ir noslēgtas, taču Sīrija ir atlikusi tā parakstīšanu; un tā kā Komisija ir sākusi sarunas ar Lībiju;
M. tā kā divpusējo pieeju, kas ir jebkura šāda procesa elements un iesaistīto valstu konkrētu kultūras, sociālo, ekonomisko un politisko atšķirību rezultāts, vajadzētu virzīt un atbalstīt, vairāk skatot šo procesu kopumā un plānojot dažādu partnervalstu attiecības, tā papildus īstenojot reģionālu pieeju;
N. tā kā ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē ir saasinājušās ES partnervalstīm jau pirms tam aktuālās politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas, sevišķi bezdarba problēma,
1. vēlreiz uzsver, ka ir stratēģiski nozīmīgi izveidot vispārēju Euromed brīvās tirdzniecības zonu, kas ļoti lielā mērā veicinās mieru, pārticību un drošību visā reģionā, un tāpēc atbalsta pasākumus un centienus, kuru mērķis ir novērst jebkādus šķēršļus; uzsver, ka sekmīgām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām un jo īpaši veiksmīgai brīvās tirdzniecības zonai ir vajadzīga visu procesa dalībnieku ilgstoša un saskaņota rīcība;
2. uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā liela mēroga neparedzēti politiskie notikumi, piemēram, konflikts Tuvajos Austrumos, ir ļoti negatīvi ietekmējuši Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības un brīvās tirdzniecības zonu un ka tieši tādēļ ir aizkavējusies partnerattiecību un brīvās tirdzniecības zonas īstenošana; pauž nožēlu, ka šo pašu politisko iemeslu dēļ tika atcelta iepriekš paredzētā Euromed ārlietu ministru sanāksme un ka nav progresa attiecībā uz Savienību Vidusjūrai;
3. norāda, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministri pārrunās pasākumus, kas palīdzēs novērst pašreizējos trūkumus Euromed tirdzniecības un ekonomiskajās attiecībās, iespējas izveidot jaunu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ceļvedi un jaunu mehānismu tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai šajā reģionā; uzskata, ka spēkā esošos asociācijas nolīgumus vajadzētu paplašināt, tajos iekļaujot ne vien preču tirdzniecību, bet arī noteikumus, kuri attiecas uz lauksaimniecību, pakalpojumiem, ieguldījumiem un reglamentējošo jomu, intelektuālā īpašuma tiesībām, krāpšanas apkarošanu, konkurenci un valsts iepirkumu, kā arī tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai virzītos uz visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu;
4. ļoti mudina ES partnervalstis, kas ir Vidusjūras reģiona dienvidu valstis, attīstīt dienvidu–dienvidu tirdzniecību, uzņemoties vadību saskaņā ar Agadiras Brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko parakstījušas Ēģipte, Jordānija, Maroka un Tunisija, un aicina pārējās reģiona valstis tam pievienoties, lai vēl vairāk sekmētu integrācijas iniciatīvas, kuru īstenošanā piedalās ES partnervalstis no Vidusjūras reģiona dienvidiem, un izmantotu sinerģiju, kas veidojas, pamatīgāk īstenojot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumus starp Vidusjūras reģiona valstīm un ES; uzsver, ka ES iestādēm ir jāsniedz pozitīva atbilde uz tehniskā atbalsta pieprasījumiem šādas dienvidu–dienvidu ekonomiskās integrācijas veicināšanai;
5. uzskata, ka vajadzētu stiprināt izcelsmes kumulācijas sistēmu, jo tā ir muitai noderīgs līdzeklis, lai no jauna aktivizētu tirdzniecību šajā reģionā, un ka vajadzētu atjaunināt un vienkāršot izcelsmes noteikumus, lai ņemtu vērā Euromed partnervalstu intereses; tāpēc prasa 2010. gadā noslēgt reģionālo nolīgumu par visām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm kopīgu izcelsmes kumulācijas sistēmu;
6. pievērš uzmanību nepieciešamībai stiprināt ziemeļu–dienvidu partnerattiecības, lai saglabātu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tekstilpreču un apģērbu ražošanas un tirdzniecības konkurētspēju, un veicināt tos SEMC veiktos pasākumus, kam ir augstāka pievienotā vērtība, pamatojoties uz jaunradi un novatorismu, nevis tikai uz ārpakalpojumu piesaisti uzņēmējdarbības veikšanai;
7. uzsver nepieciešamību sekmēt ieguldījumu drošību Vidusjūras reģionā, izmantojot sistēmu, ar ko koordinē MVU paredzētas stratēģijas un aptver vairākas jomas — aizsardzības, finansēšanas un informēšanas pasākumus un MVU sadarbības tīkla izveidi;
8. pievērš uzmanību nepieciešamībai veidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu investīciju un attīstības banku, kas nodrošinātu līdzekļu devējus no abiem Vidusjūras krastiem un varētu piesaistīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm vajadzīgos ārvalstu tiešos ieguldījumus;
9. uzskata, ka jaunais priekšlikums izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu veicināšanas mehānismu ir nozīmīgs solis ceļā uz informācijas centralizētu apkopošanu un izplatīšanu vienotā tīklā, kam būtu jānodrošina uzņēmējiem iespēja gūt vispārēju priekšstatu par apstākļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem reģionā; uzsver, ka šim instrumentam vajadzētu papildināt jau izveidotos sadarbības tīklus;
10. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots fonds „Inframed” (ko dibinājušas Francijas „Caisse des dépôts”, Itālijas „Cassa depositi e prestiti”, Ēģiptes EFG Hermes un Marokas „Caisse de dépôt et de gestion”), par kuru saistībā ar Savienību Vidusjūrai tika paziņots kā par ilgtermiņa ieguldījumu fondu infrastruktūras projektu finansēšanai;
11. uzskata — lai gan vēl nav nodrošināti vajadzīgie apstākļi, papildus brīvās tirdzniecības zonai pakāpeniski un ar zināmiem nosacījumiem vajadzētu ieviest brīvu darbaspēka apriti, vienlaikus ņemot vērā situāciju Eiropas nodarbinātības tirgū un to, kā starptautiskā kopiena pašlaik raugās uz saikni starp migrāciju un attīstību; uzsver, ka ar migrējošo darba ņēmēju naudas pārvedumiem saistīto izmaksu samazināšana ir nozīmīga un nepieciešama, lai nodrošinātu šo līdzekļu maksimālu izmantošanu vietējā ekonomikā; uzskata, ka vajadzētu veicināt vīzu izsniegšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību dalībniekiem, studentiem, augstskolu mācībspēkiem un sociālekonomisko procesu dalībniekiem;
12. uzskata, ka Barselonas procesam — Savienībai Vidusjūrai vajadzētu veicināt Euromed struktūrā jau esošos sadarbības veidus, lai visām partnervalstīm piedāvātu iespēju piedalīties ES reģionālo programmu un tām atbilstošo politikas virzienu īstenošanā, pamatojoties uz prioritātēm un mērķiem, kas noteikti, savstarpēji vienojoties; norāda, ka ir svarīgi vēl vairāk paplašināt Kopienas programmu darbības jomu, iekļaujot arī partnervalstu līdzdalību, jo īpaši izglītības, pētniecības un profesionālās apmācības jomā (studentu apmaiņa u. c.);
13. uzsver, ka Savienība Vidusjūrai varētu pozitīvi ietekmēt Barselonas procesu; norāda, ka saskaņā ar Parīzē 2008. gada jūlijā izveidoto sistēmu noteikta definīcija tam, kas ir nozīmīgi projekti stratēģiskās nozarēs, piemēram, jaunas infrastruktūras izveide, MVU savstarpējā sadarbība, komunikācija un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, palīdzēs attīstīt un sekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecību un ieguldījumus; turklāt norāda, ka būs ļoti svarīgi rast risinājumu miera nodrošināšanai Tuvajos Austrumos un ka konfliktiem reģionā tomēr nevajadzētu būt šķērslim, kas kavē saistību izpildi; prasa noturēt saistībā ar Savienību Vidusjūrai plānotās sanāksmes un izveidot pastāvīgu sekretariātu, kas atrastos Barselonā;
14. turklāt uzsver, ka divpusēju pieeju vajadzētu izmantot, nemazinot daudzpusējas reģionālas pieejas nozīmi; uzskata, ka, atbalstot ciešāku sadarbību ar sekmīgākajiem partneriem un pienācīgi ņemot vērā to īpašās politiskās, kultūras un sociālās iezīmes, Komisijai ir jāievēro reģionu tiešu savstarpējo sarunu princips;
15. mudina Vidusjūras reģionā izmantot saules un vēja enerģiju; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu saistībā ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu, lai attīstītu lielo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; uzsver, ka ES rīcībai saistībā ar DESERTEC projektu ir jābūt saskaņotai un aktīvi jāveicina Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu attīstība;
16. prasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par procesa norisi saistībā ar asociācijas nolīgumu ar Sīriju, kura parakstīšanu Sīrija nesen atlika; uzskata, ka ir zināmas bažas par to, vai Lībiju vajadzētu atkal iesaistīt sarunās par asociācijas nolīgumu un to iesaistīt arī Barselonas procesā — Savienības Vidusjūrai veidošanā; prasa Komisijai pilnībā informēt Parlamentu un ar to apspriesties katrā sarunu posmā;
17. uzskata Komisijas ierosināto ceļvedi par instrumentu, ar ko nākamajos gados varēs piešķirt jaunu spēku Barselonas procesam — Savienības Vidusjūrai izveidei, un tāpēc aicina Euromed valstu tirdzniecības ministrus savā 2009. gada 9. decembra sanāksmē šo ceļvedi atbalstīt; aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākās par tirdzniecību atbildīgās amatpersonas pārraudzīt ceļveža īstenošanu nākamajos gados un ierosināt izmaiņas, ja tādas vajadzīgas, kā arī prasa, lai Parlaments par šiem pasākumiem tiktu pastāvīgi informēts;
18. uzsver Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) nozīmi šajās partnerattiecībās, jo šajā demokrātiskajā institūcijā uz trīs Barselonas procesa pīlāru pamata tiekas parlamentārieši no abu Vidusjūras krastu valstīm; prasa nodrošināt ciešāku sadarbību starp EMPA, Komisiju un Padomi ekonomikas jomā;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un to valdību vadītājiem, dalībvalstu parlamentiem, Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstu parlamentiem un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai.