Sesijas dokuments
9.12.2009 B7‑0187/2009
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā
Véronique De Keyser Thijs Berman, Ana Gomes, Richard Howitt
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2008. gada 20. novembra rezolūciju par ES atbildi uz stāvokļa pasliktināšanos Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumu daļā[1]
– ņemot vērā 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Kongo Demokrātisko Republiku —sadursmes Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu pierobežas zonās[2],
– ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ziemeļkivu reģionu[3],
– ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši valsts austrumu daļā, un tās ietekmi uz reģionu,
– ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par ES atbildi uz nestabilām situācijām jaunattīstības valstīs[4],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. oktobra paziņojumu „ES atbilde uz nestabilām situācijām — iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti” ( COM(2007)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2007)1417 ), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 par 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, jo īpaši šīs rezolūcijas 138.–140. punktu par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. oktobra deklarāciju par Lielo ezeru reģionu,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 10. oktobra deklarāciju par situāciju KDR austrumu daļā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1856 (2008) par ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) pilnvarām,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā kaujas starp Kongo armiju, gāztā ģenerāļa Laurent Nkunda dumpinieku karaspēku, Ruandas atbrīvošanas demokrātisko spēku (FDLR) cīnītājiem un Ugandas Tā Kunga pretošanās armijas (LRA) karaspēku sagādā ārkārtīgas ciešanas civiliedzīvotājiem KDP austrumu provincēs;
B. tā kā konflikta dēļ, kas risinās KDR kopš 1998. gada, ir gājuši bojā 5 400 000 cilvēku un vēl joprojām ik mēnesi tas tieši vai netieši ir izraisījis vismaz 45 000 cilvēku bojāeju[5];
C tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) ziņojumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā iekšēji pārvietoto personu skaits sasniedz aptuveni 1 460 000 personu, no kurām 980 000 atrodas Ziemeļkivu[6];
D. tā kā humānās palīdzības organizācijas pašreiz ir uzņēmušās atbildību par 200 000 cilvēku, kuri dzīvo bēgļu nometnēs pie Gomas, un ir aprēķināts, ka, iespējams, vismaz 1 miljons cilvēku dzīvo mežos, lai izvairītos no vardarbības; tā kā situācija bēgļu nometnēs turpina pasliktināties;
E. tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļas noteikumiem MONUC ir pilnvarota izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai nepieļautu jebkādus ārvalstu vai Kongo bruņotu grupu centienus izmantot spēku, kas tādējādi apdraud politisko procesu, un lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību nenovēršamu fiziskas vardarbības draudu gadījumā;
F. tā kā 2009. gada janvārī veiktajās militārajās operācijās, tostarp operācijā „Kimia II”, no aptuveni 6000 FDLR kaujinieku ir atbruņoti 1243 kaujinieki, kaut gan FDLR turpina piesaistīt jaunus spēkus un spēj organizēt nāvējošus uzbrukumus civiliedzīvotājiem[7],
G. tā kā Kongo armijas karavīri ir atbildīgi par vairāk nekā 500 civiliedzīvotāju bojāeju kopš operācijas „Kimia II” sākuma un tā kā KDR austrumu teritorijās turpinās izvarošana, civiliedzīvotāju un bērnu piespiedu iesaistīšana karadarbībā un nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, ko veic gan dumpinieki un FDLR kaujinieki, gan Kongo armija;
H. tā kā prezidents J. Kabila ir lūdzis, lai līdz 2010. gada 30. jūnijam viņam iesniedz MONUC spēku atsaukšanas plānu;
I. tā kā UNHCR ir ziņojis, ka jauna sadursmju uzliesmojuma dēļ 21 800 cilvēku, galvenokārt — etniskajiem munzajiešiem, ir nācies pamest mājvietas Dongo un tās apkārtnē un apmesties Kongo Republikā[8];
J. tā kā Kongo armijai joprojām nav nepieciešamo cilvēkresursu, tehnisko resursu un finanšu līdzekļu, lai tā varētu veikt savus uzdevumus KDR austrumu provincēs, turklāt armijā nav disciplīnas, un šī situācija apdraud Kongo armijas spējas aizsargāt iedzīvotājus un atjaunot mieru;
K. tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) ir ziņojis par 2009. gadā notikušiem 108 uzbrukumiem palīdzības darbiniekiem, tostarp slepkavībām, nolaupīšanām, transportlīdzekļu un citu vērtību zādzībām, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gadu;
L. tā kā vairākas humānās palīdzības organizācijas ir bijušas spiestas pārtraukt darbību un palīdzības darbinieki Ziemeļkivu nespēj sniegt palīdzību vismaz 70 % to cilvēku, kuriem tā nepieciešama;
M. tā kā, lai panāktu vērā ņemamus uzlabojumus veselības aprūpes jomā un samazinātu mirstības rādītājus visā KDR un jo īpaši tās austrumu provincēs, Kongo valdībai un starptautiskajai sabiedrībai vairāku gadu garumā būs pastāvīgi jāiesaistās un jāveic ievērojami finanšu ieguldījumi neatkarīgi no pasaules finanšu krīzes,
1. prasa nekavējoties pārtraukt vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus KDR austrumu daļā; uzsver, ka jāturpina centieni izbeigt ārvalstu bruņotu grupu, jo īpaši Ruandas atbrīvošanas demokrātisko spēku, darbību KDR austrumos; aicina KDR un citu reģiona valstu valdības veikt visu nepieciešamo, lai sasniegtu šo mērķi;
2. joprojām pauž lielas bažas gan par humanitārās situācijas pasliktināšanos KDR austrumdaļā pēc nežēlīgajiem vardarbības aktiem, ko pret vietējiem iedzīvotājiem īstenoja FDLR, LRA un Kongo armija, gan sakarā ar nesenajiem ziņojumiem par to, ka Kongo armijas karavīri ir tīši nogalinājuši vismaz 270 civiliedzīvotājus Ziemeļkivu pilsētās Niabjondo un Pinga un ka neseno sadursmju dēļ 21 800 iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājvietas Dongo un tās apkārtnē un doties uz rietumiem;
3. jo īpaši pauž bažas par MONUC līdzdalību operācijā „Kimia II” kopā ar Kongo armiju un nesenajiem ziņojumiem par to, ka MONUC ir iejaukta vardarbības aktu īstenošanā; tomēr atzīst, ka MONUC klātbūtne vēl arvien ir nepieciešama, un aicina darīt visu iespējamo, lai tā varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras un aizsargāt apdraudētos cilvēkus; šajā sakarībā aicina Padomi uzņemties vadošo lomu un nodrošināt, lai Apvienoto Nāciju Drošības padome atbalstītu MONUC, stiprinot tās operatīvo spēju un labāk nosakot prioritātes, kuru skaits pašreiz sasniedz 41;
4. visasākajā veidā nosoda masu slepkavības, noziegumus pret cilvēci un seksuālās vardarbības aktus pret sievietēm un meitenēm, kuri turpinās austrumu provincēs; šajā sakarībā aicina visas attiecīgās iestādes nekavējoties rīkoties, lai sauktu pie atbildības vainīgos, un vēlreiz aicina ANO Drošības padomi steidzami veikt visus pasākumus, kas patiešām ļautu novērst turpmākus uzbrukumus civiliedzīvotājiem KDR austrumu provincēs;
5. aicina visas iesaistītās personas aktīvāk cīnīties pret nesodāmību un stiprināt tiesiskumu, jo īpaši vēršoties pret sieviešu un meiteņu izvarošanas gadījumiem un bērnu vervēšanu armijā; aicina KDR valdību nodrošināt, lai pie atbildības tiktu saukti tie, kuri pārkāpuši cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un aicina valdību pilnībā sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu;
6. uzsver, ka ir jāizvērš cīņa pret korupciju un jāsauc pie atbildības tie Kongo armijas pārstāvji, kas izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus, un, lai to panāktu, uzsver MONUC izšķirošo nozīmi, kopīgi plānojot un īstenojot operācijas un izstrādājot mehānismus, kā noteikt atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem un karavīru atalgojuma zādzību;
7. uzsver, ka ir svarīgi veikt Kongo armijas virsnieku un ierindnieku drošības pārbaudi; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu par kopīgu rīcību, lai sniegtu konsultācijas un palīdzību, veicot reformu drošības jomā („EUSEC RD Congo”); atgādina, ka apmācība un atbilstoša apmēra algu izmaksa ir nepieciešama, lai Kongo armijā veiktu reformu un uzlabotu disciplīnu;
8. sagaida, lai Kongo iestādes pildītu saistības par plānoto vietējo vēlēšanu organizēšanu un finansējuma nodrošināšanu; aicina Padomi un Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbalstītu vēlēšanu norisi, sadarbībā ar Kongo iestādēm nodrošinot palīdzību pārvaldības problēmu risināšanā, pārredzamības trūkuma un civilo un politisko tiesību pārkāpumu novēršanā;
9. mudina visas Lielo ezeru reģiona valstu valdības un starptautisko sabiedrību sākt sarunas, lai koordinētu centienus pārtraukt vardarbību KDR austrumu teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā samierināšana, cilvēku drošība, tiesu atbildības uzlabošana, kā arī bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanās un integrācijas veicināšana;
10. atzinīgi vērtē reģionā panākto progresu, uzlabojot divpusējās diplomātiskās attiecības starp KDR un Ruandu; aicina KDR un Ruandu pilnībā īstenot Nairobi un Gomas miera nolīgumus, kā arī 2009. gada 23. marta Ihusi nolīgumu;
11. uzsver, ka starptautiskajai konferencei par Lielo ezeru reģionu un Lielo ezeru reģiona ekonomikas kopienai ir liela nozīme miera veidošanā un ekonomikas attīstībā reģionā; tādēļ, pamatojoties uz koncepciju par Lielo ezeru reģiona valstu ekonomikas kopienu, rosina īstenot pārrobežu attīstības projektus ar Ruandu;
12. pauž nožēlu par to, ka pieaug pret palīdzības darbiniekiem vērstās vardarbības gadījumu skaits, tādējādi ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmējot humanitāro situāciju; pieprasa, lai Ziemeļkivu iestādes sāktu rūpīgu izmeklēšanu par pilnīgi visiem starpgadījumiem un prasa nekavējoties paaugstināt aizsardzības līmeni;
13. uzsver, ka, ņemot vērā gan valsts iekšienē pārvietoto personu skaita pieaugumu, gan apstākļu pasliktināšanos, KDR austrumdaļā ir jāturpina sniegt humāno palīdzību un jāpalielina tās finansējums; tādēļ pauž atbalstu 2009. gada 30. novembrī izteiktajam ANO aicinājumam, kam pievienojušās 380 palīdzības organizācijas un nevalstiskās organizācijas, 2010. gadā sagādāt 7,1 miljardus ASV dolāru humānās palīdzības sniegšanas mērķim; mudina visas dalībvalstis dot taisnīgu ieguldījuma daļu;
14. joprojām pauž bažas par to, ka nemiernieku grupējumi KDR austrumu daļā veic nelegālu tirdzniecību ar derīgajiem izrakteņiem un citiem dabas resursiem; aicina Padomi un Komisiju sarunās ar KDR un kaimiņvalstu valdībām pieprasīt efektīvu dabas resursu izsekojamības un izcelsmes apliecinājuma sistēmu;
15. stingri nosoda nāvessoda piespriešanu Norvēģijas valstspiederīgajam Tjostolv Moland un Norvēģijas un Lielbritānijas valstspiederīgajam Joshua French 2009. gada 3. decembrī Kinšasā; prasa atcelt šo spriedumu un spriest taisnīgu tiesu;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības iestādēm, ANO ģenerālsekretāram, par humānās palīdzības jautājumiem atbildīgajam ANO ģenerālsekretāra vietniekam un ārkārtas palīdzības koordinatoram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei un Lielo ezeru reģiona valstu parlamentiem un valdībām.