Sesijas dokuments

 

9.12.2009                                                                                                                B7‑0191/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0230/2009 un B7‑0231/2009 , uz ko sniedz mutisku atbildi,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

par nepieciešamajiem juridiskā pamata uzlabojumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Regula (EK) Nr. 1049/2001

Heidi Hautala

Verts/ALE grupas vārdā

 

B7‑0191/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamajiem juridiskā pamata uzlabojumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Regula (EK) Nr. 1049/2001

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un tās pantus, kas stājušies spēkā 2009. gada 1. decembrī,

–   ņemot vērā 2009. gada 9. novembra jautājumus Komisijai un Padomei par nepieciešamajiem juridiskā pamata uzlabojumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ( O-0123/2009  - B7‑0231/2009 , O-0122/2009 - B7-0230/2009 ) un ņemot vērā debates plenārsēdē,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A. tā kā „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”, (ES Pamattiesību hartas preambula) un tā kā „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida” (ES Pamattiesību hartas 42. pants);

B.  tā kā ar Lisabonas līgumu ir grozīts ne tikai juridiskais pamats regulā, ar ko nosaka piekļuvi dokumentiem, bet arī regulas darbības juridiskais pamatojums, jo īpaši ja runa ir par ES iestāžu attiecībām ar iedzīvotājiem [1];

C. tā kā šo attiecību pamatā turpmāk jābūt demokrātijas principiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību jaunajā II sadaļā, saskaņā ar kuru „Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās”, (9. pants) un „katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem” (10. panta 3. punkts);

D. tā kā pilnīgu Eiropas Kopienas integrēšanos Eiropas Savienībā, kā arī tā starpvaldību režīma atcelšanu, kuru joprojām piemēroja tiesu iestāžu un policijas sadarbībai krimināllietās, veicināja dalībvalstu vēlme „turpināt uzlabot iestāžu demokrātisku un efektīvu darbību”;

E.  tā kā saskaņā ar šo jauno juridisko pamatojumu visām ES iestādēm, struktūrvienībām, dienestiem un aģentūrām, un ne tikai Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai (iestādēm, kurām jau bija saistošs bijušā EK līguma 255. pants) tagad ir jādarbojas iespējami atklāti (LESD 15. panta 1. punkts);

F.  tā kā saskaņā ar jauno LES un Eiropas Kopienu Tiesas praksi [2] pārskatāmībai un pilsoņu līdzdalībai ir būtiska nozīme labas ES iestāžu pārvaldes un līdz ar to arī lēmumu pieņemšanas procesa efektivitātes veicināšanā;

G. tā kā saskaņā ar demokrātijas pamatprincipiem iedzīvotājiem ir tiesības zināt un sekot lēmumu pieņemšanas procesam un tā kā ES iestādēm (un dalībvalstu pārstāvjiem, kad viņi darbojas Padomē) ir jānodrošina lielāka pārskatāmība pirms un pēc likumdošanas procesa, kā arī tā laikā, lai ES iedzīvotāji un dalībvalstu parlamenti gūtu visaptverošu ieskatu tajā, ko, kurš un kāpēc dara, un pārraudzītu savu pārstāvju darbību;

H. tā kā ES iestādes „ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem” un „uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību” (LESD 11. panta 1. un 2. punkts);

I.   tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāuzlabo pārskatāmība un sabiedrības piekļuve dokumentiem un tā kā Eiropas Kopienu Tiesas prakse jau ir palīdzējusi precizēt dažus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumus tā, ka tie tagad interpretējami atbilstīgi tai pieejamības ziņā labvēlīgajai izpratnei par šiem noteikumiem, kuru Parlaments atbalstījis, pieņemot minēto regulu; tā kā Parlaments nepieļaus, ka Komisija vai Padome likumdošanas ceļā mēģina mazināt sabiedrības piekļuvi dokumentiem vai ierobežot iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju;

J.   tā kā atklātības un pārskatāmības principiem ir jāvalda ne tikai lēmumu pieņemšanas procesā, bet tiem ir jānosaka arī veids, kādā dokumentu izstrādā un papildina ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai ES iedzīvotāju un dalībvalstu parlamentu interesēs nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes un subsidiaritātes kritērijiem, un tā kā tam ir jāattiecas arī uz tiesu iestādēm; tā kā pārskatāmība un dokumentu pieejamība ir jānodrošina saistībā ar to, kā visos līmeņos tiek īstenota ES politika un kā tiek izmantoti ES līdzekļi;

K. tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir apstiprinājusi to, ka informācijas atklātība un pieejamība dod „iespēju atklāti apspriest dažādu viedokļu atšķirības, veicina iestāžu lielāku leģitimitāti Eiropas pilsoņu uztverē un palielina uzticību tām. Patiesībā informācijas un debašu neesamība drīzāk ir tas, kas pilsoņu apziņā var izraisīt šaubas ne vien attiecībā uz atsevišķa tiesību akta tiesiskumu, bet arī attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu kopumā” (apvienotās lietas C-39/05 un C-52/05, 59. punkts);

L.  tā kā ir jāīsteno ilgi gaidītie tiesiskie, finanšu un rīcības pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi gan iekšējo dienestu, gan ārējo interešu grupu dokumenti, kas saistīti ar noteiktu likumdošanas procedūru, ir precīzi un savlaicīgi pieejami, un tā kā šai informācijai jābūt pieejamai iestāžu tīmekļa vietnē, kurā apvienoti iestāžu iekšējie reģistri (piemēram, OPOCE nesen uzlabotā EUR-LEX tīmekļa vietne); tā kā atbilstīgi tam ir jāgroza iekšējie noteikumi un drīz jāvienojas par saistošiem iestāžu nolīgumiem, ņemot vērā LESD 295. pantu;

M. tā kā jauno Eiropas Savienības un jo īpaši Eiropas Parlamenta pienākumu pildīšanai tādās jomās kā starptautiskie nolīgumi par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās ir vajadzīgs pārskatīts tiesiskais regulējums saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantu, nodrošinot pilnīgas pārraudzības iespējas Eiropas Parlamentam, kas pārstāv Eiropas Savienības iedzīvotājus,

1.  uzskata, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Regula (EK) Nr. 1049/2001, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības informācijas atklātības likumu, ir nekavējoties jāatjaunina:

a)  paplašinot tās darbības jomu un attiecinot to uz visām ES iestādēm, struktūrvienībām, dienestiem un aģentūrām, piemēram, Eiropadomi, Eiropas Centrālo banku, Eiropolu un Eirojustu;

b)  saskaņā ar jaunajām Līgumos iekļautajām definīcijām grozot noteikumus, kas saistīti ar likumdošanas un neleģislatīvajām procedūrām;

c)  atbilstīgi nesenajai EKT praksei atjauninot noteikumus, ar ko it īpaši nosaka, kā tiek apstrādāti iestāžu iekšējie dokumenti, informācija un dati, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi Juridiskā dienesta atzinumiem, kas izstrādāti saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesu, dokumentiem un informācijai, kas saistīta ar dalībvalstu pārstāvju darbu, kad viņi darbojas Padomē — tostarp iesniegtajiem tiesību aktiem, priekšlikumiem un grozījumiem, sanāksmju protokoliem, viņu paustajām nostājām un balsojumiem Padomē, tostarp darba un ekspertu grupās — ar personas datu un saimniecisko interešu aizsardzību, iestāžu datubāžu saturu utt.;

d)  nodrošinot pienācīgu piekļuvi ES iestādēs pieejamai informācijai, šādi dodot iespēju objektīvi novērtēt ES noteikumu, tiesību aktu, pasākumu un programmu īstenošanu dalībvalstīs; nodrošinot lielāku pārskatāmību attiecībā uz finanšu līdzekļiem un sniedzot precīzu informāciju par ES budžetu, tā izpildi un ES līdzekļu un dotāciju saņēmējiem;

e)  pārskatāmā procedūrā un pilnīgā saskaņā ar demokrātijas principiem un tiesiskumu nosakot vispārējos principus un ierobežojumus, kas, pamatojoties uz sabiedrības vai privātajām interesēm, reglamentē piekļuvi dokumentiem, kuri klasificēti kā sevišķi slepeni, slepeni vai konfidenciāli, lai aizsargātu ES būtiskās intereses (jo īpaši sabiedrības drošības, aizsardzības un militārajos jautājumos);

f)   definējot principus, ko saskaņā ar LESD 295. pantu varētu noteikt iestāžu nolīgumos, lai saskaņoti īstenotu jauno regulējumu par labāku likumdošanu;

2. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Eiropas Parlamenta 2009. gada 11. martā skaidri paustajām prasībām:

    -     Komisija nesagatavoja likumdošanas priekšlikuma ( COM(2008)0090 ) pārstrādāto versiju un 2009. gada 2. decembrī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pieņēma paziņojumu ( COM(2009)0665 ), ar ko atjaunina tikai sākotnējā priekšlikuma juridisko pamatu, izvairoties grozīt priekšlikuma būtību;

    -     Padome nerīkoja politiskas debates vai neveica konkrētus pasākumus, lai ņemtu vērā Parlamenta priekšlikumus (dažu priekšlikumu pamatā tagad ir arī jaunā Līguma noteikumi), un veica tikai minimālus pielāgojumus savos iekšējos noteikumos;

3.  aicina pašreizējo un nākamo Padomes prezidentūru nekavējoties sākt iestāžu dialogu politiskā līmenī, lai pēc iespējas drīz izstrādātu jaunu regulējumu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

[1] EP Juridiskā dienesta 2009. gada 10. oktobra atzinuma 3. punkts.
[2] Saskaņā ar EKT spriedumu M. Turco lietā (apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P) ņem vērā „priekšrocības, kuras (...) izriet no pieaugošās pārskatāmības, proti, labākas pilsoņu piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī lielākas pārvaldes sistēmas leģitimitātes, efektivitātes un atbildības pilsoņu priekšā demokrātiskā iekārtā”.