Sesijas dokuments
1.2.2010 B7‑0065/2010
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par 2009. progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
Zoran Thaler
Ārlietu komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2009. progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā prezidentūras secinājumus pēc Saloniku 2003. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes, kuros visām Rietumbalkānu valstīm dots solījums, ka tās varēs pievienoties Eiropas Savienībai,
– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu, kā arī prezidentūras secinājumus 2006. gada 15. un 16. jūnija un 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadomē,
– ņemot vērā 1995. gada pagaidu nolīgumu starp Grieķijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,
– ņemot vērā Komisijas Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2009. gada progresa ziņojumu un Komisijas 2009. gada 14. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.- 2010. gadā”[1],
– ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā notikušās Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes sestās sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 2009. gada 31. marta ieteikumus,
– ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada 18. septembra nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un Padomes 2009. gada 1. decembrī pieņemto 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) 1244/2009[2], ar kuru groza Padomes 2001. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK[3] par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem,
– ņemot vērā 2009. gada 8. decembra Vispārējo jautājumu un ārējo attiecību Padomes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā no paplašināšanās procesa labumu gūst gan pievienošanās dalībvalstis, gan Eiropas Savienība kopumā;
B. tā kā izredzes integrēties Eiropas Savienībā joprojām labvēlīgi ietekmē Rietumbalkānu reģiona reformas un veicina tā stabilitāti, mieru un labklājību;
C. tā kā cīņa pret korupciju jebkurā valstī, kura vēlas pievienoties ES, ir nozīmīga prioritāte ES pievienošanās procesa darba kārtībā;
D. tā kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpina reformu procesu un pievienosies Eiropas Savienībai, tiklīdz šī valsts būs izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus,
1. izsaka atzinību Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai par panākto progresu kopš pēdējā progresa ziņojuma; ar gandarījumu norāda, ka, ņemot vērā šos panākumus, Komisija ir ierosinājusi sākt pievienošanās sarunas; aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās apstiprināt Komisijas ieteikumu augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2010. gada martā, un pauž cerību, ka sarunas sāksies tuvā nākotnē;
2. uzsver, ka skaidras, reālas un savlaicīgas izredzes pievienoties ES joprojām ir reformu procesa galvenais dzinējspēks šā reģiona valstīs, īpaši Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā; turklāt atgādina, ka netraucēta virzība uz pievienošanos ES ir ārkārtīgi svarīga politiskās stabilitātes nodrošināšanai, kas ir šīs valsts politisko dalībnieku un etnisko grupu kopīgs mērķis;
Politiskie notikumi
3. atzinīgi vērtē valdības un opozīcijas partiju plašo vienprātību jautājumā par to, ka valstij jāraugās Eiropas virzienā; ar gandarījumu norāda, ka šī vienprātība un uzlabotais politiskais dialogs ir paātrinājis tiesību aktu pieņemšanu par integrāciju Eiropas Savienībā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi šos tiesību aktus efektīvi īstenot; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta pievienošanos ES un tāpēc ir gatavi atbalstīt nepieciešamās reformas;
4. atzinīgi vērtē valsts panākto pozitīvo progresu cīņā ar korupciju un pauž īpašu atzinību par tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz politisko partiju finansēšanu; tomēr norāda, ka korupcija, kas šā reģiona valstīm ir raksturīga problēma, valstī joprojām ir izplatīta un ka ir jāturpina enerģiski cīnīties, lai to izskaustu;
5. atgādina, ka demokrātijas pamats ir efektīvi parlamenti, kas pilda savu likumdevēju iestāžu lomu un uzrauga valdības darbības; tāpēc atzinīgi vērtē, ka ir pieņemts tāds tiesību akts par valsts parlamentu, kas ievērojami uzlabo tā darbību; norāda, ka ir jāturpina uzlabot parlamenta darbību un jāpalielina opozīcijas loma, grozot parlamenta reglamentu saskaņā ar Eiropas labāko praksi; pauž nosodījumu par vienas politiskās partijas nesen pieņemto lēmumu izstāties no parlamenta un mudina visas politiskās partijas tiekties panākt vispārēji pieņemtu risinājumu, kas palīdzētu normalizēt parlamenta darbu;
6. pauž atzinību iestādēm par prezidenta vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu gaitu, kas liecināja par pozitīvu progresu salīdzinājumā ar parlamenta vēlēšanām 2008. gadā; ar gandarījumu norāda uz to, ka vēlēšanas atbilda lielākajai daļai starptautisko standartu, un aicina valdību turpināt īstenot atlikušās EDSO un Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) ieteikumus, īpaši precizējot vēlētāju sarakstus, nodrošinot partiju un kandidātu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un pilnībā īstenojot noteikumus par priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanu; uzsver, ka ir bijuši gadījumi, kad uz vēlētājiem, īpaši valsts civildienesta ierēdņiem ir izdarīts spiediens vai tie ir iebiedēti, un ka šī problēma ir jārisina; atzinīgi vērtē to, ka daži pārkāpumu izdarītāji ir nodoti tiesai, un cer, ka pārējie pārkāpumi tiks izmeklēti un to izdarītāji saukti pie atbildības;
7. uzsver, ka būtiski svarīgi ir uzlabot etnisko grupu attiecības, tostarp nodrošinot tiesības visu etnisko grupu izcelsmes cilvēkiem, ko iespējams panākt, ja tupinās īstenot Ohridas Pamatnolīgumu, kas ir valsts etnisko grupu attiecību stūrakmens; aicina visas kopienas un to līderus ņemt vērā citu grupu jutīgos jautājumus un jo īpaši atturēties no aizvainojošiem izteikumiem un provokatīviem simboliem, kas mazina citu etnisko grupu lomu; turklāt uzsver izglītības nozīmi integrācijas procesā un šajā sakarībā aicina iestādes pakāpeniski pārtraukt skolās praktizēto skolēnu dalīšanu maiņās pēc etniskās piederības;
8. vērš īpašu uzmanību notiekošajam decentralizācijas procesam, kas ir nozīmīgs solis, lai veicinātu labāku valsts funkcionēšanu un uzlabotu attiecības starp etniskajām kopienām; uzsver — lai nodrošinātu šā procesa veiksmīgu īstenošanu, pašvaldībām ir jānodrošina pietiekami daudz līdzekļu jauno uzdevumu izpildei un jāpalielina to spēja pildīt tām piešķirtos uzdevumus;
9. uzsver, ka pilsoņu piekļuve tiesu iestādēm ir būtisks tiesiskuma elements; saistībā ar to atzinīgi vērtē panākto progresu tieslietu jomā un valdības apņemšanos turpināt reformas, par ko, cita starpā, liecināja finansējuma palielināšana tiesām un prokuratūrai; uzsver to, cik svarīgi ir īstenot likumus, un aicina iestādes turpināt nostiprināt tiesu sistēmas neatkarību un nodrošināt tiesnešu „objektivitāti”; norāda uz to, ka tiesās neizskatīto lietu skaits ir samazinājies, un mudina iestādes turpināt uzlabot sistēmas efektivitāti, tajā pašā laikā turpinot uzlabot cilvēktiesību ievērošanu izmeklēšanas un tiesas procesu laikā; turklāt aicina bez kavēšanās pieņemt likumu par tiesisko palīdzību;
10. norāda uz progresu, kas panākts valsts pārvaldes darbības reformēšanā kopumā un īpaši tiesību akta pieņemšanā par valsts civildienesta ierēdņiem; aicina iestādes nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, izbeidzot darbinieku prettiesisku paaugstināšanu amatā un pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā neatbilstīgi tiesību aktiem;
11. atzinīgi vērtē panākto progresu saistībā ar policijas reformu panākumus un jaunizveidoto sistēmu policistu paaugstināšanai amatā, kas veicina policijas depolitizāciju; aicina iestādes turpināt reformas, lai nodrošinātu efektīvus un demokrātiskus policijas pārraudzības mehānismus un novērstu policijas amatpārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu;
12. mudina iestādes turpināt veicināt neatkarīgu un daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu attīstību, kuros nenotiek politiska iejaukšanās; uzsver, ka nepieciešams pastāvīgi stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, piemērojot Eiropas standartus un uzlabojot pārredzamību;
13. aicina iestādes izstrādāt diskriminācijas novēršanas stratēģiju, kas garantē visu cilvēku līdztiesību neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības, dzimumorientācijas vai invaliditātes, un pieņemt šajā jomā nepieciešamos tiesību aktus; uzsver, ka ir aktīvi jācenšas uzlabot sieviešu un bērnu situāciju un pasargāt viņus no vardarbības ģimenē;
14. aicina valdību turpināt darbu pie tā, lai palielinātu sieviešu iesaistīšanos politiskajā dzīvē, kas pašlaik ir ierobežota; atzinīgi vērtē veiktos pozitīvos pasākumus, kuru rezultātā palielinājies sieviešu skaits valsts parlamentā; tomēr uzskata, ka ir jāturpina centieni, jo īpaši, lai palielinātu sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē pašvaldību līmenī;
15. atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta jauna iespēju vienlīdzības komiteju struktūra iestādēs, un cer, ka šīm komitejām būs nodrošināti pietiekami līdzekļi un piešķirtas skaidras pilnvaras;
16. norāda, ka, neraugoties uz pieņemto politiku ģimenes vardarbības apkarošanai, šāda vardarbība, pēc Komisijas domām, joprojām rada iemeslu satraukumam; ar gandarījumu atzīmē, ka ir paplašināta izvarošanas definīcija krimināltiesībās, tādējādi nodrošinot sievietēm labāku aizsardzību;
17. šajā sakarībā aicina visas pašvaldības parakstīt sadarbības memorandu romu integrācijas pasākumu īstenošanai laikposmā no 2005. gada līdz 2015. gadam un stratēģiju romiem, lai risinātu romu jautājumu vietējā līmenī sadarbībā ar valdības iestādēm; mudina Maķedonijas iestādes palielināt finansējumu operatīvo rīcības plānu īstenošanai saistībā ar Valsts rīcības plānu par romu sievietēm;
18. uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju svarīgo lomu valstī notiekošajā pārveides procesā ne tikai saistībā ar reformu procesu un cīņu pret korupciju, bet arī — kas ir tikpat svarīgi — saistībā ar etnisko grupu attiecībām un cilvēktiesību stāvokļa uzraudzību; uzsver, ka šādus pasākumus Skopjē un citviet valstī pienācīgi jāatbalsta ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu;
Ekonomiskā un sociālā situācija
19. atzinīgi vērtē valdības pieņemto makroekonomikas politiku, kuras mērķis ir novērst pasaules finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas; pauž bažas par to, ka finanšu krīzes ietekme saasinās valstī nemainīgi augstā bezdarba līmeņa problēmu un apgrūtinās centienus to pazemināt; uzsver, ka iestādēm vajadzētu darīt visu iespējamo, lai maksimāli pasargātu vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas no krīzes ietekmes;
20. pauž atzinību valstij par to, ka tā saņēmusi augstāku novērtējumu pēdējā Pasaules Bankas ziņojumā „Uzņēmējdarbības veikšana 2009”; tomēr norāda, ka procedūras uzņēmumu reģistrēšanai un īpašumtiesību aizsardzībai joprojām nav pietiekami uzlabotas un ka izglītības sistēmā trūkst resursu, lai tā spētu nodrošināt cilvēkresursus, kas nepieciešami ekonomikas attīstībai;
21. norāda uz nesen pausto arodbiedrību protestu pret valdības ierosinātajām izmaiņām Darba likumā, kas varētu ierobežot darbinieku tiesības un brīvības; pauž nopietnas bažas par strādnieku, it īpaši sieviešu, statusu tekstilrūpnīcās; norāda, ka vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vienlīdzīgas darba iespējas ir plaukstošas un konkurētspējīgas ekonomikas galvenā iezīme;
22. uzskata, ka ir būtiski jāuzlabo vides tiesību aktu īstenošana vietējā līmenī, kaut arī to ievērošana notiek samērā labā līmenī; atkārtoti aicina īstenot efektīvu ūdens kvalitātes un līmeņa uzraudzību ezeros, kas atrodas uz valsts robežas, proti, Ohridas, Prespas un Dojranas ezerā, kā arī Vardaras upē; aicina uz ciešāku pārrobežu sadarbību vides jautājumos, kas būtu balstīta uz ES standartiem, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē tādas reģionālā līmeņa iniciatīvas kā nesen notikušo Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas premjerministru sanāksmi;
23. atzīstot šo ekosistēmu nozīmību, prasa īstenot efektīvus, uz ilgtspējīgu attīstību balstītus pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot cilvēku un saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz šādām ekosistēmām, īpašu uzmanību pievēršot apdraudētajām sugām un viegli ievainojamu biotopu vispārējai veselībai; šajā sakarībā uzsver, ka lielas bažas izraisa kavēšanās ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību visās lielākajās pilsētās, mazpilsētās un rūpniecisko iekārtu būvniecību;
24. mudina iestādes sākt ieguldīt dzelzceļa tīkla uzturēšanā un modernizācijā, kas gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā ziņā ir stabila alternatīva ceļu sistēmai un ir ārkārtīgi būtiska labas reģionālās sadarbības atjaunošanai; mudina valsti uzlabot transporta sistēmas integrāciju ar visu kaimiņvalstu sistēmām, it īpaši attiecībā uz valsts sektoru, un aicina Komisiju sniegt nepieciešamo tehnisko un finansiālo palīdzību saistībā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu;
25. pauž atzinību Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai par panākto progresu, gatavojoties pārņemt līdzekļu pārvaldību saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA); ar gandarījumu norāda uz to, ka valsts pārvaldes iestādes ir akreditētas IPA reģionālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un lauku attīstības komponentiem; aicina valsts valdību un Komisiju paātrināt nepieciešamo darbu, lai piešķirtu pārvaldību pār IPA komponentiem pārejas procesa palīdzības, iestāžu veidošanas un pārrobežu sadarbības jomā; uzsver IPA nozīmi, uzskatot, ka tas ir svarīgs līdzeklis, kas palīdz valstij gatavoties nākotnes dalībai ES;
Reģionālie jautājumi
26. pauž atzinību valstij par to, ka tā izpildījusi visus kritērijus vīzu režīma liberalizācijai, kā rezultātā saskaņā ar Padomes Regulu 1244/2009 tai tiek piešķirts bezvīzu režīms no 2009. gada 19. decembra; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir uzņēmusies reģionālo atbildību, daloties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm savā vidutājas pieredzē sarunās par vīzu režīmu;
27. atzinīgi vērtē to, ka valsts piedalās ES civilajās un militārajās misijās un ievēro lielāko daļu ES deklarāciju un kopējo nostāju; norāda uz nesen izveidotajām diplomātiskajām attiecībām ar Kosovu, kā arī nolīguma noslēgšanu par robežas fizisku demarkāciju, kas ir īpaši nozīmīgs ieguldījums reģiona stabilitātē;
28. atgādina, ka saskaņā ar attiecīgajiem Eiropadomes 2008. gada 19. un 20. jūnija sanāksmju un Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes 2008. gada 7. un 8. decembra sanāksmju secinājumiem vēl aizvien būtisks ES integrācijas procesa elements ir labu kaimiņattiecību saglabāšana, tostarp sarunu un abpusējas vienošanās ceļā rasts risinājums jautājumā par valsts nosaukumu;
29. šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauno un labvēlīgāko gaisotni attiecībās starp Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Grieķijas valdībām pēc nesen notikušajām vēlēšanām Grieķijā un jo īpaši pēc nesen notikušajām abu valstu premjerministru sanāksmēm; mudina abas valstis pastiprināt centienus augstākajā līmenī, lai ANO aizbildnībā rastu abpusēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz nosaukumu, un uzsver, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt gatavai palīdzēt sarunu procesā; ar bažām norāda uz vēsturisko argumentu izmantošanu pašreizējās debatēs, tostarp nesen pieredzēto tā dēvēto „antikvizāciju”, kas draud palielināt saspīlējumu attiecībās ar kaimiņvalstīm un rada jaunu iekšējo dalījumu;
30. atzinīgi vērtē Grieķijas jaunās valdības iniciatīvu, ar kuru kā mērķis simboliski un motivējoši noteikts 2014. gads, kad Rietumbalkānu valstis varētu pievienoties ES; saistībā ar to aicina reģiona valstu valdības dot patiesu ieguldījumu šā cēlā mērķa sasniegšanā;
31. uzsver to, cik svarīga šajā reģionā ir samierināšana un saprašanās, kas ir neatņemama Eiropas vērtību un principu daļa, un mudina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un tās kaimiņvalstis aktīvi iesaistīties uzticības veidošanas pasākumu izveidē un īstenošanā tādās jomās kā izglītība, pārrobežu sadarbība un vienotas vēstures izpratnes veidošana; aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un tās kaimiņvalstis izvairīties no rīcības un paziņojumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt šādus centienus; norāda, ka kopīgu vēstures notikumu kopīga atzīmēšana ar kaimiņvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, palīdz labāk saprast vēsturi un uzturēt labas kaimiņattiecības;
32. aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes veikt arī vajadzīgos pasākumus, lai atturētu plašsaziņas līdzekļus paust naidīgus izteikumus pret kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm un nepieļautu līdzīgu izteikumu ietveršanu skolu mācību grāmatās;
33. mudina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un tās kaimiņvalstis sniegt ieguldījumu politiskajā kultūrā, pamatojoties uz abpusēju cieņu, sapratni, uzticību un toleranci; šajā sakarībā uzsver to, ka politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem ir vislielākā atbildība;
34. uzsver, ka šā reģiona valdībām ir galvenā atbildība par mieru, drošību un stabilitāti, kā arī to, ka saistībā ar to liela nozīme ir ES iestādēm, un mudina tās rūpīgi apsvērt savu lēmumu un rīcības sekas; šajā sakarībā ar bažām norāda uz to, ka Padome ir atlikusi lēmuma pieņemšanu par turpmākiem pasākumiem paplašināšanās procesā attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kā rezultātā draud saasināties valsts etnisko kopienu savstarpējais politiskais saspīlējums un kas var atstāt negatīvas sekas uz stabilitāti reģionā;
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai un parlamentam.