Sesijas dokuments

 

3.3.2010                                                                                                                  B7‑0137/2010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0010/2010 un B7‑0009/2010 , uz ko sniedz mutisku atbildi,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu

Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ioannis Kasoulides

PPE grupas vārdā

 

B7‑0137/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma Padomei par ieroču neizplatīšanu un par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni priekšlikumu, ko iesniegušas Annemie Neyts-Uyttebroeck ALDE grupas vārdā un Angelika Beer Verts/ALE grupas vārdā ( B6-0421/2008 ),

–   ņemot vērā 2010. gadā gaidāmo Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konferenci,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1887 (2009) par KNL,

–   ņemot vērā ES un ASV 2009. gada 3. novembra augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju (3. pielikums);

–   ņemot vērā iepriekšējās 2004. gada 26. februāra[1], 2005. gada 10. marta[2], 2005. gada 17. novembra[3] un 2007. gada 14. marta[4] rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanu un kodolatbruņošanos;

–   ņemot vērā 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un KĀDP īstenošanu[5],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko Eiropadome pieņēmusi 2003. gada 12. decembrī,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra paziņojumu par lielāku starptautisko drošību, it īpaši tā 6., 8. un 9. punktu, kuros pausta ES apņemšanās apkarot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,

–   ņemot vērā Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupas ārkārtīgi nozīmīgo lomu kodolieroču neizplatīšanā,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1540 (2004) un Rezolūciju 1673 (2006) par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu,

–   ņemot vērā Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējos drošības nolīgumus un papildu protokolus, Konvenciju par kodolvielu fizisko aizsardzību, Konvenciju par kodolterorisma novēršanu, Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu, Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START I), kura darbības termiņš beigsies 2009. gadā, un Līgumu par stratēģisko uzbrukumu samazināšanu (SORT),

–   ņemot vērā ziņojumu par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu, par ko Eiropadome vienojās 2008. gada 11. decembrī,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu ( A6–0234/2009 ),

–   ņemot vērā 2009. gada 21. decembra jautājumus Komisijai un Padomei par kodolieroču neizplatīšanas līgumu ( O-0170/2009 – B7‑0010/2010 , O-0169/2009 – B7‑0009/2010 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Kodolieroču neizplatīšanas līgums vēl joprojām ir kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens un būtiskākais pamats, lai sekmētu kodolatbruņošanos un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem,

B.  tā kā atkārtoti jāapstiprina visu KNL pušu neatņemamās tiesības saskaņā ar KNL IV pantu izstrādāt, pētīt, ražot un izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem;

C. tā kā nepieciešama trīs KNL pīlāru (kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un sadarbība kodolenerģijas tehnoloģiju izmantošanas jomā civiliem mērķiem) turpmāka pilnveidošana;

D. tā kā atkārtoti apstiprinās, ka gan valstu, gan nevalstisku dalībnieku veikta masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšana ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskai stabilitātei un drošībai;

E.  ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošo pārliecinošo vienprātību par to, ka laikā līdz gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei, kas notiks Ņujorkā no 2010. gada 3. maija līdz 28. maijam, minētais līgums ir jāatjaunina un jāstiprina;

F.  aicinot panākt turpmāku progresu visos atbruņošanās aspektos, lai uzlabotu vispārējo drošību;

G. tā kā ir nepieciešams nostiprināt KNL kā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeni un atzīt, ka vajadzīga drosmīga politiskā vadība un vairāki progresīvi, secīgi pasākumi, lai atkārtoti nostiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma spēkā esamību, kā arī nostiprinātu līgumus, nolīgumus un aģentūras, kas veido pašreizējo izplatīšanas un atbruņošanās režīmu, tostarp jo īpaši Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (SAEA);

H. uzsverot svarīgo SAEA lomu Irānas kodolprogrammas jautājuma risināšanā un atkārtoti apstiprinot pieņemto lēmumu turpināt darbu, lai panāktu diplomātisku risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumā;

I.   tā kā nešaubīgi nav gūti panākumi konkrētu mērķu (piemēram, tā dēvēto „13 pasākumu”[6] ) sasniegšanā saistībā ar Neizplatīšanas līguma mērķu izpildi, par kuriem vienojās iepriekšējās pārskata konferencēs, jo sevišķi tagad, kad draudus rada dažādi iemesli, tostarp kodolieroču izplatīšanas pieaugums, kas ir cieši saistīts ar palielinātu pieprasījumu pēc kodoltehnoloģijas un tās pieejamību, un iespējamība, ka šāda tehnoloģija un radioaktīvie materiāli var nonākt noziedzīgu organizāciju un teroristu rīcībā;

J.   tā kā ES apņēmusies izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai novērstu un apstādinātu vispārējas bažas izraisošas kodolieroču izplatīšanas programmas un atturētu no to īstenošanas un, ja iespējams, atteiktos no tām vispār, kā tas nepārprotami pausts ES stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko Eiropadome pieņēmusi 2003. gada 12. decembrī,

K. uzsverot to, ka ES ir jāpastiprina centieni cīņā pret kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu,, izmantojot visus pieejamos instrumentus, jāparedz sankcijas izplatīšanas darbībām un jāizstrādā pasākumi, lai novērstu zināšanu un prasmju nodošanu, tostarp daudzpusējus nolīgumus un pārbaudes mehānismus, valstu un starptautiskā līmenī koordinētus eksporta pārraudzības mehānismus, kopīgas draudu samazināšanas programmas un politiskos un ekonomiskos ietekmēšanas līdzekļus;

L.  tā kā ir notikusi tādu „neizplatīšanas klauzulu” vispārināšana, kas ieviestas ES kopš 2003. gada noslēgtajos līgumos ar trešām valstīm;

M. uzsverot ciešas koordinācijas un sadarbības nepieciešamību starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem stratēģiskajiem partneriem, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, lai atjaunotu un stiprinātu kodolieroču neizplatīšanas režīmu;

N. atzinīgi vērtējot kopīgo deklarāciju par neizplatīšanu un atbruņošanos, kas pieņemta ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 3. novembrī un kurā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un stiprināt attiecīgos daudzpusējos pasākumus, jo īpaši Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kā arī pausts atbalsts tam, lai stātos spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārīgo aizliegumu un aicināts 2010. gada janvārī uzsākt sarunas par skaldāmu materiālu aizliegšanas līgumu; turklāt norādot, ka deklarācijā atkārtoti pausts, ka Irānai un Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai jāpilda starptautiskās saistības kodolenerģijas jomā;

O. tā kā Komisijai ir novērotāja statuss konferencē par Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupu un pārskata konferencē par KNL, un tā kā Padomes sekretariāts arī piedalīsies KNL konferencē, vai nu iesaistoties Komisijas vai ES prezidentūras delegācijā;

P.  atzinīgi vērtējot kodolieroču samazināšanu un pasākumus atbruņošanās jomā, kurus īsteno kodollielvalstis un uzsverot nepieciešamību saskaņā ar KNL VI pantu turpināt centienus kodolatbruņošanās jomā;

Q. iedvesmojoties no jauniem atbruņošanās priekšlikumiem, piemēram, priekšlikumiem, kurus ierosinājuši Henry Kissinger, George P. Schultz, William J. Perry un Sam Nunn 2007. gada janvārī un 2008. gada janvārī, Kodolieroču konvencijas projekta un Hirosimas un Nagasaki protokola, kurus visā pasaulē atbalsta pilsoniskās organizācijas un politiskie līderi, kā arī — no dažādām kampaņām, piemēram, Global Zero, kurās pausts uzskats, ka ļoti nozīmīgs veids, kā palīdzēt novērst kodolieroču izplatīšanu un panākt drošību pasaulē, ir censties panākt kodolieroču likvidēšanu,

1.  aicina visas iesaistītās puses izmantot iespēju, ko piedāvā ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konference, lai sekmētu mērķa īstenošanu par pilnīgu kodolatbruņošanos, kas balstīta uz starptautisku nolīgumu par pakāpenisku kodolieroču iznīcināšanu visā pasaulē;

2.  uzsver nepieciešamību izstrādāt stratēģijas NKL 2010. gada pārskata konferencē, lai vienotos par nolīgumu attiecībā uz ieročos izmantotā skaldmateriāla ražošanas pārtraukšanu nediskriminējošā veidā, kas nozīmē, ka nolīgumā, par kuru notiek sarunas, būtu jānosaka, ka ne tikai valstis, kurām nav kodolieroču, vai valstis, kuras līdz šim nav parakstījušas KNL nopietni apņemas pārtraukt skaldmateriāla izmantošanu ieroču ražošanā un demontē visas ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls šiem ieročiem;

3.  uzsver, ka piecām ANO Drošības padomes dalībvalstīm, no kurām visām pieder kodolieroči, būtu jātiecas nopietni apņemties pakāpeniski pārtraukt skaldmateriāla izmantošanu ieroču ražošanā un demontēt visas ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls šiem ieročiem, tomēr atzīstot, ka dažu valstu uzsāktais atbruņošanās process nav tieši saistīts ar citu valstu vēlmi pārtraukt vai turpināt savas izplatīšanas programmas un tāpēc būtu jāietur apņēmīga politiska nostāja pret valstīm un organizācijām, kuras ir gatavas uzsākt vai jau ir uzsākušas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas procesus;

4.  atkārto aicinājumu pārskatīt un aktualizēt Padomes 2005. gada 25. aprīļa nostāju Nr. 2005/329/PESC, kas saistīta ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2005. gada pārskata konferenci[7], lai nodrošinātu, ka Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2010. gada pārskata konferencē tiktu panākti pozitīvi rezultāti, kas vēl vairāk nostiprinātu KNL trīs pīlārus un paredzētu, lai puses apņemtos mērķi par iespējamu pilnīgu atbruņošanos, kā tas iekļauts priekšlikumā par kodolieroču konvenciju;

5.  atbalsta to valstu centienus nodrošināt kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas veidu izstrādāšanu, kuras mēģina saglabāt vai attīstīt savas kapacitātes šajā jomā, ievērojot pamatideju par kodolenerģijas izplatīšanas riska samazināšanu un visstingrāko starptautisko standartu ievērošanu attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, garantijām un drošību;

6.  mudina Padomi regulāri informēt Parlamentu par visām sanāksmēm, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konferencei, un atbilstoši ņemt vērā tā viedokli par neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem saistībā ar šo konferenci;

7.  atkārto, cik svarīgi ir, lai Padome sadarbībā ar tās partneriem aktīvi atbalstītu konkrētus priekšlikumus par to, kā pakļaut SAEA kontrolei jebkuras kodoldegvielas ražošanu, izmantošanu un atkārtotu apstrādi, kā arī par starptautiskas degvielas bankas izveidošanu; turklāt atbalsta arī citus ierosinājumus par kodoldegvielas cikla sadalīšanu kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas nolūkā, šajā sakarībā paturot prātā, ka Parlaments atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas gatavību veikt finansiālu ieguldījumu līdz pat EUR 25 miljonu apmērā kodoldegvielas bankas izveidē SAEA uzraudzībā un vēlas, lai drīzumā tiktu apstiprināta vienota rīcība šajā jautājumā;

8.  atbalsta SAEA un tās svarīgo darbu kodoldrošības kontroles, kodoldrošības un kodolaizsardzības jomā;

9.  atbalsta turpmākos centienus, lai pilnveidotu SAEA pilnvaras, tostarp drošības nolīgumu papildu protokolu vispārināšanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt uzticības veidošanos, tostarp nodrošināt, ka šai organizācijai piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tā izpildītu būtisko uzdevumu īstenot drošas kodoldarbības;

10. pauž pilnīgu atbalstu to pasākumu nostiprināšanai un uzlabošanai, ar kuriem pārbauda atbilstību visiem pieejamajiem neizplatīšanas instrumentiem;

11. aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu neizplatīšanas noteikumu un instrumentu universālu piemērošanu un efektīvu īstenošanu, it īpaši uzlabojot pārbaudes līdzekļus;

12. pieprasa efektivitātes novērtējumu par to, kā starp ES un trešajām valstīm noslēgtajos nolīgumos tiek izmantotas klauzulas par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu;

13. atbalsta cīņu pret kodolterorismu, visus pasākumus ar mērķi atturēt teroristus no masu iznīcināšanas ieroču iegūšanas, kā arī Pasaules mēroga iniciatīvu kodolterorisma apkarošanai (GICNT) un Izplatīšanas drošības iniciatīvu (PSI);

14. aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, lai uzlabotu drošības standartus un padarītu drošāku apiešanos ar kodolenerģiju, kā arī padarīt stingrākus kodoldrošības standartus, lai mazinātu kodolterorisma risku;

15. atbalsta Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) pēc iespējas drīzāku stāšanos spēkā, bet starplaikā — izmēģinājuma kodolsprādzienu moratoriju pastāvīgu ievērošanu;

16. aicina izvērst dialogu ar jauno ASV administrāciju un visām kodolieroču lielvalstīm, lai īstenotu kopīgu programmu par pakāpenisku kaujas kodolgalviņu uzkrājumu samazināšanu; jo īpaši atbalsta pasākumus, kurus veikušas ASV un Krievija, lai ievērojami samazinātu šo valstu kodolieročus, kā to paredz START 1 un SORT nolīgumi, un uzstāj, lai tiktu ratificēts Līgums par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu un atjaunots START nolīgums;

17. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu veikt sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu un juridiski saistošu vienošanos, ar ko tiktu aizstāts Līgums par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura termiņš beidzās 2009. gada decembrī, un to, ka prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedjevs 2009. gada 6. jūlijā ir parakstījuši „Kopējo vienošanos par līguma START-1 turpinājuma līgumu”;

18. atzinīgi vērtē nesen panākto progresu ASV un Krievijas sarunās un sakarā ar sarunu nākamo kārtu, kas 9. martā sāksies Ženēvā, cer, ka tiks panākts galīgs nolīgums;

19. atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas paziņojumu , ka viņš veicinās Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu ratificēšanu; aicina Padomi ciešā sadarbībā ar ASV un Krieviju kategoriski un aktīvi veicināt gatavošanos nākamajai KNL 2010. gada pārskata konferencei;

20. mudina Irānu iesaistīties darbā ar SAEA rezolūcijas sagatavošanai par visiem neatrisinātajiem jautājumiem attiecībā uz Irānas kodolprogrammu un šajā nolūkā pilnībā sadarboties ar SAEA, nodrošinot piekļuvi un informāciju, kādu šī aģentūra pieprasa, lai atrisinātu šos jautājumus;

21. atbalsta divējādu pieeju Irānas kodolprogrammai; atkārtoti prasa, lai Irāna pilnībā un nekavējoties ievērotu savas saistības, ko paredz attiecīgās ANO Drošības padomes un SAEA rezolūcijas, jo īpaši izpildīt SAEA valdes 2009. gada 27. novembra rezolūcijā noteiktās prasības; mudina Padomi atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes paredzētos pasākumus, ja Irāna turpinās nesadarboties ar starptautisko sabiedrību tās kodolprogrammas jautājumā; aicina Padomi būt gatavai veikt nepieciešamos īpaši pārdomātus pasākumus, kas vērsti uz kodolieroču neizplatīšanu, lai papildinātu šo ANO Drošības padomes procesu;

22. aicina starptautisko sabiedrību steidzami uzsākt izstrādāt jaunu pret Irānu vērstu sankciju iedarbīgu režīmu sakarā ar tās kodolprogrammu, ja Irāna turpinās atteikties piekrist citu valstu vienošanās piedāvājumam lielāko daļu no tās mazbagātinātā urāna apmainīšanai pret vairāk bagātinātu urāna kodoldegvielu, kas paredzēta izmantošanai medicīnas mērķiem, un ja ar SAEA ziņojumu pēc šīs organizācijas veiktās pārbaudes Isfahanā apstiprināsies kodolieroču ražošanas risks un Irānas atteikšanās pildīt ANO rezolūciju šajā sakarībā;

 

23.  uzsver, ka neskaidrība par to, kāda ir Irānas kodolprogramma, apdraud kodolieroču neizplatīšanas sistēmu, kā arī stabilitāti reģionā un visā pasaulē; atbalsta mērķi panākt risinājumu sarunu gaitā ar Irānu sadarbībā ar citām Drošības padomes dalībvalstīm un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, balstoties uz divpusēju dialoga un sankciju stratēģiju;

24. aicina Irānu nopietni un konstruktīvi ar Eiropas Savienības augstās pārstāves atbalstu iesaistīties sarunās ar Ķīnu, Franciju, Vāciju, Krievijas Federāciju, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm(P–5+1), lai sekmētu dialogu par kodolenerģijas jautājumiem, kas tika uzsākts Ženēvā 2009. gada 1. oktobrī;

25. apstiprina apņemšanos ar dialoga un sarunu starpniecību meklēt tādu vispusīgu, ilgtermiņa un piemērotu risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumā, kura pamatā būtu Irānas atbilstības nodrošināšana ANO Drošības padomes rezolūcijām;

26. aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku pildīt saistības saskaņā ar tā dēvēto 2005. gada septembra kopīgo paziņojumu un veikt pasākumus, lai panāktu neatgriežamu un pārbaudāmu atbrīvošanos no kodolieročiem, un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pilnībā un pārredzami īstenot ANO Drošības rezolūciju Nr. 1718 un Nr. 1874, kas ir līdzeklis, ar ko ierobežot KTDR darbības kodolenerģijas izplatīšanā, un pārliecināt šo valsti atgriezties pie sešu pušu sarunām un atbrīvoties no kodolieročiem;

27. atbalsta augstākā līmeņa sanāksmes sasaukšanu 2010. gada aprīlī par kodoldrošības jautājumiem, atzīstot, ka neatļauta kodolmateriālu tirdzniecība un izmantošana rada akūtus un nopietnus draudus vispārējai drošībai, un gaida konkrētus priekšlikumus par to, kā varētu uzlabot neaizsargātu kodolmateriālu drošību, aptverot arī pasākumus efektīvai to vietu izmeklēšanai, kurās materiāli nelikumīgi paņemti, un noskaidrojot, kas par to ir atbildīgs;

28. atzīst to, cik svarīgs ir SEAE rīcības kodekss par radioaktīvo avotu drošību un aizsardzību un apvienotās pamatnostādnes par radioaktīvo avotu importu un eksportu radioloģisko uzbrukumu novēršanā, un uzsāks darbu, lai panāktu minēto dokumentu vispārēju īstenošanu;

29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jomā, Padomei, Komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, KNL 2010. gada pārskata konferences priekšsēdētājam un SAEA ģenerāldirektoram.

 

[1] OV C 98 E, 23.4.2004., 152. lpp.
[2] OV C 320 E, 15.12.2005., 253. lpp.
[3] OV C 287E, 18.11.2006., 453. lpp.
[4] OV C 301 E, 13.12.2007., 146. lpp.
[5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0255
[6] Apvienoto Nāciju Organizācija — 2000. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konference,NPT/CONF.2000/28 (I un II daļa)..
[7] OV L 106, 27.4.2005., 32. lpp.