Sesijas dokuments

17.1.2011                                                                                                                B7‑0039/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību

Fiorello Provera, Nikolaos Salavrakos, Mario Borghezio, Oreste Rossi, Francesco Enrico Speroni, Niki Tzavela, Lorenzo Fontana, Mara Bizzotto

EFD grupas vārdā

B7‑0039/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par reliģiskās pārliecības brīvību,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu,

–   ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi un tas ir vispārējs pamats attiecībās ar trešām valstīm;

B.  tā kā saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību aktiem un jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu katram cilvēkam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību; tā kā šīs tiesības nozīmē arī brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai nošķirti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību;

C.  tā kā visā pasaulē kristiešu kopienas arvien vairāk cieš no reliģiskās neiecietības;

D. tā kā Ēģiptē (Aleksandrijā) jaungada dievkalpojumā pašnāvnieka izraisītā bumbas sprādzienā dzīvību zaudēja 21 koptu kristietis;

E. tā kā Ēģipte, Pakistāna, Palestīna, Irāka, Irāna, Nigērija, Ķīna, Ziemeļkoreja, Vjetnama, Malaizija, Birma un Nepāla ir tikai dažas no valstīm, kur pēdējo nedēļu laikā notikuši atkārtoti uzbrukumi, kas vērsti pret kristiešiem;

F.  tā kā pret kristiešiem vērstai iebiedēšanai un vardarbībai jo īpaši Tuvajos Austrumos ir mērķis panākt viņu izzušanu šajā reģionā un noteiktas teroristu grupas atkārtoti runā par kristiešu klātbūtni kā Rietumu simbolu;

G.  tā kā saskaņā ar ASV Valsts departamenta datiem Irākas kristiešu skaits, kuri šeit dzīvo gandrīz 2000 gadus, ir samazinājies no plaukstošas miljonu lielas kopienas līdz 400 000 cilvēkiem;

H.  tā kā Libānā, kurā oficiāla tautas skaitīšana nav notikusi kopš 1932. gada, kristiešu iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz 30 % un daudzi Libānas kristieši ir aizbēguši pilsoņu kara laikā;

I.   tā kā Rietumkrastā kristiešu skaits ir samazinājies līdz 2 % no kopējā iedzīvotāju skaita un Izraēlas valdība lēš, ka Izraēlā, Rietumkrastā un Gazas joslā ir atlikuši 210 000 kristieši, savukārt Bētlemē, Jēzus dzimšanas vietā, kristieši bija 80 % no iedzīvotāju skaita, bet mūsdienās to ir mazāk nekā viena trešdaļa;

J.   tā kā 20. gadsimta mijā kristiešu bija apmēram 20 % no Tuvo Austrumu iedzīvotājiem, bet pašlaik to skaits tiek lēsts kā mazāks nekā 10 %;

K.  tā kā kristieši pasaulē raugās pēc Eiropas atbalsta, jo Eiropa lielākoties ir kristīga,

1.  uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko garantē starptautiskie juridiskie instrumenti, un nosoda visa veida uz reliģiju vai ticību balstītu vardarbību, diskrimināciju un neiecietību, kas vērsta pret kristiešu kopienām visā pasaulē;

2.  nosoda nesenos uzbrukumus koptu kristiešiem Ēģiptē un pauž solidaritāti ar cietušo ģimenēm; atkārtoti aicina Ēģiptes valdību šajā valstī nodrošināt koptu kristiešu un citu reliģisko minoritāšu pārstāvju personisko drošību un fizisko neaizskaramību; aicina Ēģiptes valdību garantēt to, ka koptu kristieši un citu reliģisku kopienu un minoritāšu locekļi var izbaudīt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības — tostarp tiesības brīvi izvēlēties un mainīt savu reliģiju —, un nepieļaut pret šiem cilvēkiem jebkāda veida diskrimināciju;

3.  nosoda Turcijas varas iestāžu rīcību, ar spēku pārtraucot Ziemassvētku dievkalpojumu, ko Ziemassvētku dienā svinēja Kipras okupētajā daļā palikušie 300 kristieši;

4.  aicina Padomi, Komisiju un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, veidojot ES attiecības un sadarbību ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievērst reliģisko minoritāšu, jo īpaši kristiešu konfesiju, situācijai;

5.  aicina visas reliģiskās struktūras veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un galēju radikalizēšanos;

6.  aicina nesen izveidoto Ārējās darbības dienestu izveidot pastāvīgu sistēmu, kas uzrauga kristiešu situāciju saistībā attiecībā uz reliģijas brīvību un katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes valdībai un parlamentam, Arābu Līgai.