Sesijas dokuments
9.2.2011 B7‑0101/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par tiesiskumu Krievijā
Heidi Hautala, Werner Schulz, Bart Staes, Indrek Tarand
Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesiskumu Krievijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas Federāciju un jo īpaši rezolūcijas, kas pieņemtas 2009. gada 17. septembrī, 2009. gada 12. novembrī, 2010. gada 17. jūnijā un 2010. gada 21. oktobrī;
– ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu;
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem;
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju 1738 (2010) un Tieslietu un cilvēktiesību komitejas ziņojumu par Tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cilvēktiesību pārkāpumos Ziemeļkaukāzā (2010. gada 22. jūnijs un 2010. gada 4. jūnijs);
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 14. pantu, kurā teikts, ka ikvienam jābūt tiesībām uz taisnīgu un publisku uzklausīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, ko nosaka likums, un kura parakstītāja puse Krievija ir kopš 1973. gada;
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 6. pantu, kurā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un publisku uzklausīšanu saprātīgā laikā neatkarīgā un objektīvā tiesā, ko nosaka likums, un kuras parakstītāja puse Krievija ir kopš 1998. gada;
– ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā teikts, ka tiesu Krievijā spriež tikai tiesas, un 120. pantu, kurā teikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas Konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem;
– ņemot vērā paziņojumus presei, ko sniedza EP priekšsēdētājs J. Buzeks par Beslanas traģēdijas sesto gadadienu 2010. gada 3. oktobrī, par Annu Poļitkovsku un par notiesājošo spriedumu Mihailam Hodorkovskim un Platonam Ļebedevam — slepkavības ceturtā gadadiena 2010. gada 6. oktobrī, un par pašnāvnieku izraisīto bumbas sprādzienu Vladikaukāzā (Ziemeļkaukāzā) 2010. gada 10. oktobrī;
– ņemot vērā ES augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2010. gada 30. decembra paziņojumu Hodorkovska un Ļebedeva lietā;
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēdējo triju gadu laikā vairāki tiesas procesi un prāvas lika apšaubīt Krievijas federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā Krievijā tiesas spriešanu joprojām kavē politiska iejaukšanās, procesuāli trūkumi, korupciju, ieinteresētība, negodīgums un liecinieku iebiedēšana;
B. tā kā cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšana bieži ir neefektīva, kļūdaina un noved pie nesodāmības; tā kā oficiālo dokumentu pārredzamības trūkums pieļauj bieži pārkāpumus;
C. tā kā nav atklātas Annas Poļitkovskas, Natālijas Estemirovas, Anastasijas Baburovas, Staņislava Markelova un Sergeja Magņitska slepkavības un tiek ziņots par daudziem gadījumiem, kad tiesu iestādes ietekmē Mihailu Hodorkovski, Platonu Ļebedevu, Oļegu Orlovu, Igoru Izmestjevu, Mihailu un Larisu Čeprunovus, Aleksandru Kaļistratovu, Alekseju Sokolovu un Alekseju Ņikiforovu;
D. tā kā 2010. gada 30. decembrī Maskavas Hamovņiku rajona tiesa pasludināja notiesājošu spriedumu Mihailam Hodorkovskim un viņa darījumu partnerim Platonam Ļebedevam; tā kā starptautiskā mērogā kriminālvajāšana, tiesas process un verdikts tika atspoguļoti kā politiski motivēti; tā kā starptautiskā sabiedrība pauda bargu kritiku par politisko iejaukšanos un izdarīto spiedienu;
E. tā kā 2010. gada 28. decembrī Maskavas pilsētas tiesa piesprieda Igoram Izmestjevam mūža ieslodzījumu; tā kā I. Izmestjevs ir pirmais senators, kam piespriests mūža ieslodzījumu; tā kā starptautiska līmenī atskanēja bažas par procesuāliem pārkāpumiem un politisku iejaukšanos;
F. tā kā tas, kā tiek vesta lieta pret Mihailu Hodorkovski un Platonu Ļebedevu, kā arī, ka netiek sākts izmeklēt lietas par Sergeja Magņitska, Annas Poļitkovskas, Natālijas Estemirovas un Staņislava Markelova nāvi, mazina Krievijas reputāciju ārzemēs;
G. tā kā Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcija par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku saistībā ar to aicināja ES Padomi apsvērt iespēju par aizlieguma noteikšanu un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar S. Magņitska nāvi, ja netiks sākta izmeklēšana; tā kā šajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments pauda uzskatu, ka S. Magņitska lieta ir klajš piemērs nopietniem trūkumiem Krievijas tiesu sistēmā;
H. tā kā Krievijas tiesību akti par ekstrēmismu plašā mērā tiek izmantoti, lai vērstos pret cilvēktiesību aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un reliģiskām grupām; tā kā likums ir formulēts neskaidri un tā saturu piemēro patvaļīgi; tā kā šajā saistībā vislielākās bažas saistās ar Krievijas kriminālkodeksa 280., 281. un 282. pantu; tā kā prāvās, kas attiecas uz ekstrēmismu, un minētajos pantos ir trūkumi un tiesu procesa manipulācijas; tā kā 2010. gadā ekstrēmistu materiālu federālais saraksts tika atjaunināts 27 reizes un tagad tajā ir 748 ieraksti, kā arī 2010. gadā tika atjaunināts ekstrēmistisko organizāciju saraksts, kurā tagad uzskaitītas 18 organizācijas;
I. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairāk nekā 150 lietās ir lēmusi, ka Krievija ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkaukāzā; tā kā spriedumu izpilde klaji neatbilst normām; tā kā par to, ka netiek īstenoti spriedumi, lielā mērā ir atbildīgas tiesībsargājošās iestādes un varas iestādes;
J. tā kā tiesu un tiesu izpildes iestādes nespēja apturēt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkaukāzā; tā kā netiek garantēti nekādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, uzbrukumiem, nogalināšanām, piespiedu pazušanām un nežēlīgas izturēšanās vai nelikumīga apcietinājuma gadījumiem dažos Ziemeļkaukāza apgabalos; tā kā nav iespējams normalizēt situāciju Ziemeļkaukāzā, ja netiek nodrošināta atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem un netiek atjaunots tiesiskums;
K. tā kā šī reģiona neatkarīgie žurnālisti, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, advokāti un cilvēktiesību aizstāvji bieži cieš no draudiem un vardarbības aktiem, vajāšanas un iebiedēšanas un viņu darbību ierobežo tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;
L. tā kā daudzos gadījumos Krievijas prezidents D. Medvedevs ir pieprasījis atjaunot tiesiskumu, apliecinot uzdevumu radīt pilnīgi neatkarīgu mūsdienīgu tiesu, kas atbilstu valsts ekonomiskās attīstības līmenim;
M. tā kā 2010. gada 7. septembrī ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanās laikā noslēgtās Modernizācijas partnerības starp ES un Krieviju darba plānā ir konkrēti ierosinājumi un projekti sadarbībai un palīdzībai cilvēktiesību un tiesiskuma jomā;
N. tā kā ES var attīstīt patiesu partnerību ar Krieviju tirdzniecības, drošības un tieslietu jomā tikai tad, ja ir nodrošināta likumu ievērošana, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu neatkarība un to darbības efektivitāte;
O. tā kā ES dalībvalstis nav izveidojušas saskaņotu cilvēktiesību politiku attiecībā pret Krieviju; tā kā sakarā ar nekonsekvenci cilvēktiesību politikas jomā un koordinācijas trūkumu starp ES dalībvalstīm Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību un to ievērošanas veicināšanu Krievijā ir vāja,
1. uzskata, ka tiesībsargājošo iestāžu neatkarības trūkums nodrošina nesodāmību Krievijā, un pauž bažas par saņemtajiem ziņojumiem par politiski motivētām prāvām, negodīgiem tiesas procesiem un tādu nopietnu noziegumu kā nogalināšana, vajāšana vai cita veida vardarbība neizmeklēšanu;
2. mudina Krievijas tiesībsargājošās un tiesu izpildes iestādes veikt savus pienākumus efektīvi, objektīvi un neatkarīgi, lai tiesātu vainīgos; aicina Krievijas iestādes nodrošināt, ka prāvās pret ikvienu apsūdzēto tiek ievērota pienācīga procedūra šīs valsts tiesu sistēmā; mudina Krieviju rūpīgi pārskatīt valsts tiesību aktu un tiesu prakses noteikumus;
3. mudina Krievijas tiesu iestādes nodot tiesai tos, kas ir atbildīgi par žurnālistu, advokātu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un iebiedēšanu, un likt iestādēm atbildēt par ikvienu gadījumu, kad nav aizsargāta un garantēta viņu fiziskā integritāte, rīkojoties saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem;
4. pauž nosodījumu par verdiktu, ko Mihailam Hodorkovskim un viņa darījumu partnerim Platonam Ļebedevam par īpašuma piesavināšanos pasludināja Maskavas Hamovņiku rajona tiesa 2010. gada 30. decembrī, un uzskata šo verdiktu par politiski motivētu; stingri nosoda politisko iejaukšanos šajā tiesas prāvā; pauž nosodījumu par vairākkārtējiem pārkāpumiem tiesas procesos un par to, ka saskaņā ar saņemtajām ziņām prokuratūra izdara spiedienu un draud lieciniekiem;
5. uzskata, ka otrs notiesājošais verdikts kopš 2005. gada M. Hodorkovskim un P. Ļebedevam, ko pasludināja, pārkāpjot tiesiskuma normas, dod smagu triecienu tiesiskuma ievērošanai un padara „par tukšiem vārdiem” Krievijas prezidenta D. Medvedeva paziņojumus un modernizācijas programmu;
6. atzīmē prezidenta D. Medvedeva lēmumu lūgt tiesību ekspertus prezidenta cilvēktiesību padomes ietvaros izskatīt M. Hodorkovska / P. Ļebedeva un S. Magņitska lietu;
7. pauž bažas par procesuālajiem pārkāpumiem un politisko iejaukšanos, kas saskaņā ar saņemtajām ziņām notika I. Izmestjeva lietā, un mudina Krievijas Federācijas ombudu no jauna atklāt lietas, lai sāktu pārskatīšanu attiecībā uz kriminālvajāšanu, tiesas prāvu un sprieduma noteikšanu;
8. mudina Krievijas federācijas ombudu uzdot pārskatīt spriedumus un notiekošās prāvas Maskavas Hamovņiku rajona 363. tiesā pret Eiropas Parlamenta Saharova balvas par domas brīvību laureātu Oļegu Orlovu, Cilvēktiesību centra :Memoriāls” priekšsēdētāju, kuram inkriminē Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova apmelošanu pēc tam, kad O. Orlovs paziņoja, ka uzskata R. Kadirovu par atbildīgu „Memoriāla” vadītājas Čečenijā Natālijas Estemirovas nolaupīšanu un nogalināšanu 2009. gada 15. jūlijā Groznijā; atgādina, ka par minēto slepkavību nav veikta efektīva izmeklēšana; tā kā Oļegam Orlovam draud cietumsods līdz pat trīs gadiem;
9. tā kā Krievijas varas iestādes neizrāda vēlmi sadarboties un izmeklēt Sergeja Magņitska lietu, atkārtoti aicina Padomi kategoriski pieprasīt, lai Krievijas iestādes sauktu vainīgās personas pie atbildības, un apsvērt iespējas noteikt ieceļošanas aizliegumu Eiropas Savienībā šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām un mudina ES tiesībaizsardzības iestādes sadarboties, lai iesaldētu šo Krievijas amatpersonu bankas kontus un citus aktīvus visās ES dalībvalstīs;
10. pauž tiesībsargājošo iestāžu veiktu vajāšanu attiecībā pret likumīgām demonstrācijām saistībā ar tā sauktās „31. panta stratēģijas” kampaņu, kas tiek rīkota, lai paustu atbalstu Krievijas Konstitūcijas 31. pantam, kurš Krievijā garantē pulcēšanās brīvību; nosoda visas sankcijas, kas noteiktas demonstrantiem, jo īpaši attiecībā uz 15 diennakšu sodu, kas piespriests bijušajam premjerministra vietniekam Borisam Ņemcovam par piedalīšanos decembrī Maskavā 31. panta stratēģijas demonstrācijā;
11. mudina Padomi pilnībā īstenot minēto Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku saistībā ar to; aicina Padomi steigšus iesniegt Parlamentam rīcības plānu attiecībā uz šā ziņojuma 120. panta īstenošanu un regulāri informēt Parlamentu par īstenošanas gaitu;
12. pauž nosodījumu par to, ka tiesībsargājošās iestādes plašā mērā pārkāpj neskaidro Krievijas likumu par cīņu pret ekstrēmismu, jo īpaši Krievijas kriminālkodeksa 280. pantu (Publiski aicinājumi vardarbīgi mainīt Krievijas Federācijas konstitucionālo iekārtu), 281. pantu (Sabotāža) un 282. pantu (Nacionālā, rasu vai reliģiskā naida kurināšana);
13. pauž nosodījumu, ka turpinās 12 krimināllietas pret Jehovas lieciniekiem; pauž nožēlu jo īpaši par lietu, kas izvirzīta pret Gornoaltaiskas vietējās reliģiskās organizācijas priekšsēdētāju Aleksandru Kaļistratovu par reliģiskas literatūras izplatīšanu — saskaņā ar Krievijas kriminālkodeksa 282. panta 1. punktu, kurš ietver naida kurināšanu vai naidīguma paušanu un cilvēka cieņas nomelnošanu; turklāt pauž nosodījumu par līdzīgām apsūdzībām pret Mihailu un Larisu Čeprunoviem;
14. mudina Ingušijas ombudu efektīvi izmeklēt Zaļinas Jelhorojevas un Israila Toršhojeva pazušanas gadījumus, kas notika pēdējo mēnešu laikā, kā arī nelikumīgā apcietinājumā Ingušijā notikušo Adama Hamhojeva spīdzināšanu;
15. aicina Krieviju nodot tiesai tos, kas vainīgi Ali Džanijeva, Jusupa Dobrijeva, Junusa Dobrijeva un Magomeda Adžijeva — viņi atrodas bezvēsts prombūtnē kopš 2009. gada 28. decembra Sanktpēterburgā — un Zeļimhana Hibijeva, Magomeda Israpilova, Džamala Magomedova, Akila Abdullajeva un Dovara Asadova — viņu atrašanās vieta nav zināma kopš nakts no 24. uz 25. septembri — piespiedu pazušanā vai nogalināšanā bez tiesas sprieduma; tāpat aicina Krieviju nodot tiesai vainīgos par publiski izteiktajiem draudiem ingušu cilvēktiesību aizstāvim Magomedam Mucolgovam un nopietno uzbrukumu dagestāniešu cilvēktiesību aizstāvei Sapijatai Magomedovai;
16. aicina Krieviju nodot tiesai tos, kas vainīgi par 24 gadus veca čečenu jaunieša Islama Umarpašajeva nelikumīgo apcietināšanu un spīdzināšanu, kura nelikumīgais apcietinājums ilga no 2009. gada 11. decembra līdz 2010. gada 2. aprīlim;
17. uzsver, ka ir jāveic pilnīga izmeklēšana, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par aplenkumu Beslanā 2004. gada 1.–3. septembrī; uzsver nepieciešamību atjaunot cietušo un upuru ģimeņu tiesības un piešķirt viņiem atbilstošu kompensāciju;
18. aicina Krievijas iestādes pilnībā pildīt visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un aizstāvēt prasītājus no vajāšanas un draudiem; uzsver, ka jāveic neatkarīga un rūpīga izmeklēšana lietās, par kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka iepriekšējā izmeklēšana tajās nav bijusi pienācīga; izsaka stingru atbalstu ieteikumiem, ko sniedz Dick Marty 2010. gada 4. jūnija ziņojums „Tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkaukāzā”;
19. pauž nosodījumu par Krievijas iestāžu lēmumu neielaist valstī „Guardian” korespondentu Luke Harding, kad viņš 5. februārī atgriezās no brauciena uz Apvienoto Karalisti, un likt viņam lidot atpakaļ uz Londonu, lai gan Luke Harding bija nepieciešamā akreditācija un vīza;
20. mudina Krieviju ratificēt Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus un ANO Konvenciju par visu personu aizsardzību pret cilvēku piespiedu pazušanu un pasvītro, cik svarīgi ir nostiprināt universālo jurisdikciju, nodrošinot atbildību par smagiem cilvēktiesību likumu pārkāpumiem;
21. atkārtoti aicina pastiprināt apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem, lai tās kļūtu efektīvākas un vairāk vērsts uz rezultātu, kurās piedalītos pārstāvji un Krievijas Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas Briselē un Maskavā, un visos apspriežu līmeņos pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu;
22. uzskata, ka modernizācijas partnerības darba plāns satur pozitīvus soļus tiesiskuma jomā — kā pārsūdzības kārtības noteikšanu krimināllietās un civillietās; uzsver nepieciešamību tāla attīstīt un izstrādāt darba plānu cilvēktiesību, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā;
23. uzskata, ka jaunajam vispusīgajam partnerības un sadarbības nolīgumam ar Krievijas Federāciju jākalpo tiesiskumam, jo īpaši iekļaujot tajā funkcionālu klauzulu par cilvēktiesībām;
24. mudina ES dalībvalstis piemērot attiecībā pret Krieviju konsekventu un saskanīgu cilvēktiesību politiku, kas balstītos uz savstarpēju tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu;
25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.