Sesijas dokuments
16.3.2011 B7‑0193/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0018/2011 , uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
par EK un Mauritānijas zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumam pievienotā protokola atjaunošanu
Carmen Fraga Estévez
PPE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par EK un Mauritānijas zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumam pievienotā protokola atjaunošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu,
– ņemot vērā II pielikumu 2010. gada 20. februāra pamatnolīgumā starp Eiropas Parlamentu un Komisiju,
– ņemot vērā Padomei sniegto Komisijas ieteikumu atļaut Komisijai sākt sarunas Eiropas Savienības vārdā, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē ar Mauritāniju (SEC(2011)137 galīgā redakcija),
– ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai par protokola, kas pievienots ES un Mauritānijas Islāma Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, atjaunošanu ( B7–0015/2011 ),
– ņemot vērā pašreizējo protokolu, kurš zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pašreizējais protokols, kas pievienots ar Mauritānijas Islāma Republiku noslēgtajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, zaudē spēku 2012. gada 31. jūlijā un Eiropas Komisija ir paredzējusi uzsākt sarunas par tā atjaunošanu, tādēļ prasīja, lai Padome piešķir preskriptīvas pilnvaras;
B. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā ir paredzēti skaidri nosacījumi, ar kuriem saskaņā Eiropas Parlamentam būtu jāiesaistās lēmumu pieņemšanā par zvejniecības nolīgumiem, un tādēļ Eiropas Parlamenta vēlme sadarboties procesā, lai noteiktu savas prioritātes jaunajiem protokoliem, kuri ir jāapspriež no jauna, ir likumīgi pamatota;
C. tā kā zvejas nozare ir nozīmīgs Mauritānijas ekonomikas pīlārs; tā nodrošina 10 % IKP un aptuveni 35 % līdz 50 % Mauritānijas eksporta; šī nozare nodrošina arī 29 % ieņēmumu valsts budžetā un rada 45000 tiešu un netiešu darba vietu;
D. tā kā nolīgums ar Mauritāniju ir viens no atlikušajiem četriem jauktajiem nolīgumiem ar trešām valstīm un tādējādi ir nozīmīgs ES flotēm, un tā kā ir ļoti svarīgi Eiropas Savienības tirgum nodrošināt plaša sortimenta zivsaimniecības produktus, kuru nepietiekamība šajā tirgū ir ievērojama;
E. tā kā ar turpmākajiem nolīgumiem zvejas iespējas tika samazinātas, savukārt finanšu iemaksas un maksājumi, kas jāveic kuģu īpašniekiem, tika palielināti; dažās zvejas kategorijās iespējas netiek izmantotas pilnvērtīgi sakarā ar problēmām, kas saistītas ar tehniskiem pasākumiem, augstām maksām un pārbaudēm uz kuģiem;
F. tā kā ar turpmākajiem protokoliem, ko parakstīja ar Mauritāniju, bija iespējams ievērojami uzlabot atbalstu Mauritānijas zivsaimniecības nozares attīstībai, zivju krājuma saglabāšanu un kontroles pilnveidošanu, lai gan joprojām ir aspekti, kurus nepieciešams uzlabot un precizēt, tostarp kuģu novērošanas sistēmas (VMS) kontroles īstenošana, informācijas apmaiņa par pārbaudēm uz kuģiem un konkrētas infrastruktūras veicināšana, lai sekmētu Kopienas ieguldījumu apjoma palielināšanos Mauritānijā;
G. tā kā ar jauno protokolu saistītajās sarunās par zvejas iespējām ir nepieciešams ņemt vērā Mauritānijas zivsaimniecības nozares saistību ar trešām valstīm, kuras arī izmanto EEZ zvejas iespējas, pamatojoties uz divpusējiem vai individuāliem nolīgumiem;
H. tā kā jaunā protokola galvenie mērķi, kā norādīts pilnvaru projektā, ir pilnveidot dialogu par nozares politiku, lai veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu, attīstītu Mauritānijas zivsaimniecības nozari un veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību saskaņā ar šīs valsts attīstības mērķiem;
I. tā kā pamatnolīguma II pielikums regulē Komisijas tādas konfidenciālās informācijas nodošanu Parlamentam un darbības ar to, kas ir noteikta 1.2. punktā, īstenojot Parlamenta prerogatīvas un kompetenci; abas iestādes darbojas, ievērojot savstarpējo lojālas sadarbības pienākumu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un strikti ievērojot Līguma attiecīgos noteikumus,
1. piekrīt attiecībā uz iepriekšējiem zivsaimniecības nolīgumiem Komisijas paustajam viedoklim, ka protokolam vajadzētu būt spēkā pēc iespējas ilgāku laikposmu, lai varētu uzlabot uzņēmējdarbības plānošanu un nepārtrauktību un palielināt Kopienas ieguldījumu projektu skaitu nolūkā nodrošināt stabilu sistēmu un pasākumu nepārtrauktību nozares un zivsaimniecības politikas atbalstam Mauritānijā un veikt zinātnisku pētniecību par resursu stāvokli;
2. prasa, lai zvejas iespējas atbilstu flotu faktiskajām vajadzībām, un šajā sakarā uzsver, ka bažas rada „papīra zivju” tendence, kas bijusi par iemeslu finanšu kompensācijas ļaunprātīgai izmantošanai; minētais ļautu novērst nepietiekamu izmantošanu, kas var apdraudēt noteiktu zvejas kategoriju turpmāku pastāvēšanu, un uzlabot nozvejas datu un resursu stāvokļa pārraudzību, kā arī pilnībā ievērot budžeta disciplīnu;
3. prasa, lai tiktu sniegta uzticama informācija un rādītāji par trešo valstu zvejas iespējām Mauritānijas ūdeņos, jo šāda informācija un rādītāji ir nozīmīgs elements, kas jāņem vērā sarunās, lai noteiktu virsnormas resursus, kurus var darīt pieejamus ES;
4. uzskata, ka Apvienotajai zinātniskajai komitejai, kas ir atbildīga par resursu stāvokļa novērtēšanu un sniedz attiecīgus ieteikumus, vajadzētu būt cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus, un prasa Komisijai uzraudzīt minētā uzdevuma atbilstīgu īstenošanu;
5. prasa Komisijai vienlaicīgi apspriest dažādu kategoriju kuģu zvejas iespējas un katrā attiecīgajā gadījumā piemērojamos tehniskos pasākumus, lai novērstu iespēju nepilnīgu izmantošanu un situācijas, kad zveja nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ, tādējādi radot ievērojamus ieņēmumu zaudējumus;
6. tāpat arī jaunajā protokolā aprakstītos bioloģiskās atjaunošanās periodus vajadzētu balstīt tikai uz zinātniskiem kritērijiem, nepieļaujot diskrimināciju, un koncentrējoties tikai uz mērķi nodrošināt resursu ilgtspējību;
7. uzskata, ka ir ļoti nepieciešama finansiālā kompensācija, lai atbalstītu zivsaimniecības politiku, ņemot vērā ievērojamos nozares pārstāvju un Mauritānijas iestāžu ieguldījumus, lai nodrošinātu pienācīgu nozares attīstību, un aicina Komisiju gādāt par minētā ieguldījuma efektivitāti un pareizu virzību;
8. uzsver nepieciešamību uzlabot zvejniecības infrastruktūru Mauritānijas zvejniecības nozarē (ostas, noliktavas, saldētavas utt.), piemēram, atbrīvojoties no vrakiem un paplašinot ļoti nozīmīgo Nuadibu ostu; uzskata, ka šie uzlabojumi būtu nepieciešami, arī tādēļ, lai pilnveidotu ES flotes darbību un veicinātu ieguldījumu plūsmas;
9. atzīst, ka gan ES, gan dažas dalībvalstis ir veikušas nozīmīgus ieguldījumus Mauritānijā, tomēr aicina gan Komisiju, gan dalībvalstis veltīt lielākas pūles, lai uzlabotu finanšu ieguldījumu koordinēšanu nolūkā izveidot īstenu sadarbību attīstības jomā un novērst nekoordinētu dublēšanos;
10. mudina Komisiju aicināt Mauritānijas iestādes sniegt garantijas par tās interpretāciju attiecībā uz kontroles pasākumiem, jo — neraugoties uz ES pūlēm — jautājums par šiem pasākumiem ir viskritiskākais pašreizējā protokola aspekts; jo īpaši atgādina to, ka Kopienas kuģi ir aprīkoti ar VMS un ka tas ir jāizmanto kā instruments, lai noteiktu kuģu atrašanos, kā arī to, ka būtu jāaizliedz alternatīvas sistēmas, piemēram, aptuvens vizuālais novērtējums par attālumu līdz krastam, jo ir pierādīts, ka šāda alternatīva ir neuzticama un juridiski nenoteikta attiecībā uz floti;
11. pauž bažas par to, ka Maurīcijas iestādes ir nelikumīgi veikušas pārbaudes uz Kopienas kuģiem, turklāt šī problēma ir atkārtota un jo īpaši saistīta ar iepriekšējos punktos izklāstītajiem faktiem; uzsver, ka Mauritānijas iestādes nenodrošina atbilstību protokola II pielikuma VI nodaļai, jo īpaši tās 3. punktam par procedūrām, kas jāievēro, veicot pārbaudes uz kuģiem;
12. uzver, ka EP ir pilnībā jāiesaista gan sarunu procesā, gan jaunā protokola darbības ilgtermiņa uzraudzībā, lai ievērotu tam LESD paredzētos pienākumus attiecībā uz Parlamenta pilnīgu un savlaicīgu informēšanu; atkārtoti pauž pārliecību, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pārstāvētam zivsaimniecības nolīgumos paredzētajās apvienoto komiteju sanāksmēs, un pauž pārliecību, ka visas puses būtu ieguvējas, ja attiecīgās nozares pārstāvji piedalītos apvienoto komiteju sanāksmēs, ņemot vērā šo pārstāvju pieredzi;
13. prasa Komisijai savlaicīgi informēt Eiropas Parlamentu par pašreizējā protokola ex-post novērtējumu, lai Parlamentam būtu pietiekami dati protokola novērtēšanai un radušos problēmu noteikšanai;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Mauritānijas valdībai.