Sesijas dokuments
30.3.2011 B7‑0228/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ceturto konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm
Nirj Deva, Jan Zahradil
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ceturto konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā to, ka 1971. gadā ANO atzina vismazāk attīstītās valstis par starptautiskās kopienas „visnabadzīgāko un visvājāko segmentu”,
– ņemot vērā ANO Attīstības politikas komitejas definētos kritērijus vismazāk attīstīto valstu noteikšanai,
– ņemot vērā 2010. gada septembrī notikušās ANO augsta līmeņa sanāksmes par TAM rezultātus,
– ņemot vērā Briseles rīcības programmu attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kuru pieņēma Briselē III ANO konferencē par vismazāk attīstītajām valstīm 2001. gada maijā,
– ņemot vērā to, ka šīs 10 gadu programmas mērķis ir ievērojami samazināt galēju nabadzību un badu, veicot mērķtiecīgus intervences pasākumus savstarpēji saistītās jomās;
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2008. gada lēmumu sasaukt ANO IV konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm (LDC-IV),
– ņemot vērā to, ka LDC-IV tiks izvērtēti Briseles konferencē pieņemtās rīcības programmas rezultāti, jo tuvojas tā nobeigums, un ierosināti jauni pasākumi, lai risinātu jaunus attīstības uzdevumus, ar kuriem sastopas vismazāk attīstītās valstis un kuri saistīti ar klimata pārmaiņām, pārtiku, enerģiju un ekonomikas un finanšu krīzi,
– ņemot vērā to, ka LDC IV konferencē valstis apmainīsies ar paraugpraksi un iegūto pieredzi, noskaidros šķēršļus un problēmas, kā arī nepieciešamos pasākumus, noteiks vismazāk attīstīto valstu jaunos uzdevumus un nepieciešamās darbības; atkārtoti apstiprinās kopējās saistības attiecībā uz vismazāk attīstīto valstu īpašo vajadzību apmierināšanu; mobilizēs starptautiskā atbalsta papildu pasākumus, formulēs un pieņems jaunas partnerattiecības,
– ņemot vērā valstu, reģionālajā un starptautiskajā līmenī veikti darbu, gatavojoties LDC-IV,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūciju A/RES/63/227, A/RES/64/213 un A/C.2/65/L.55 par vismazāk attīstītajām valstīm,
– ņemot vērā ANO Ekonomiskās un sociālā padomes (ECOSOC) rezolūciju par 2001.–2010. gada rīcības programmas vismazāk attīstīto valstu atbalstam īstenošanu (E/2009/31),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par 2001.–2010. gada rīcības programmas vismazāk attīstīto valstu atbalstam īstenošanu (A/65/80),
– ņemot vērā darbu, ko kopš 2002. gada veic ANO Augstā pārstāvja vismazāk attīstīto valstu, ģeogrāfiski nošķirtu jaunattīstības valstu un mazu salu jaunattīstības valstu lietās birojs (UHRLLS),
– ņemot vērā Almati programmu ģeogrāfiski nošķirtām jaunattīstības valstīm, Barbadosas programmu un Maurīcijas stratēģiju mazu salu jaunattīstības valstīm,
– ņemot vērā ANO Ievērojamu cilvēku grupas ziņojumus ANO IV konferencei par vismazāk attīstītajām valstīm,
– ņemot vērā ES iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”,
– ņemot vērā jauno ES VPS sistēmas izcelsmes noteikumu režīmu, kas stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī,
– ņemot vērā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu,
– ņemot vērā tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu 2011. gada 16. februāra darba dokumentu par ES nostāju attiecībā uz ANO IV konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm, kas notiks no 2011. gada 9. līdz 13. maijam,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 48 vismazāk attīstītās valstis ir starptautiskās kopienas visnabadzīgākās un visneaizsargātākās valstis;
B. tā kā starptautiskā kopiena kopš 1981. gada ir izveidojusi trīs rīcības programmas, lai sniegtu vispārēju atbalstu vismazāk attīstīto valstu sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai;
C. tā kā LDC-IV konferencē, kas notiks Stambulā, Turcija, no 2011. gada 9. līdz 13. maijam, tiks vispusīgi izvērtēta Briseles rīcības programmas īstenošana un pieņemta jauna rīcības programma laika posmam no 2011. līdz 2020. gadam;
D. tā kā LDC-IV konferencē tiks noteiktas politikas nostādnes un problēmas, ar ko vismazāk attīstītās valstis saskarsies nākamajā desmitgadē, un atkārtoti apstiprinās kopējās saistības attiecībā uz šo valstu vajadzību apmierināšanu;
E. tā kā ir jāveic papildu pasākumi vismazāk attīstīto valstu labā un jāformulē jaunas partnerattiecības starp šīm valstīm un attīstības partneriem;
F. tā kā vidējais sabiedrības attīstības rādītājs laika posmā no 2000. gada 2010. gadam pieauga tikai no 0,34 līdz 0,39 punktiem, un vidēji vismazāk attīstītās valstis cenšas sasniegt tikai divus no septiņiem TAM rādītājiem — nabadzība, uzturs, izglītība, bērnu (vecumā līdz pieciem gadiem) mirstība, zīdaiņu mirstība, dzeramais ūdens un sanitārija;
G. lai gan oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjoms ir būtiski pieaudzis, sniegtais atbalsts joprojām krietni atpaliek no Briseles rīcības programmā nospraustajiem mērķiem, un lielākā daļa vismazāk attīstīto valstu vēl arvien saskaras ar ārkārtīgu nabadzību, infrastruktūras un ražošanas jaudu trūkumu, kā arī ar bezdarbnieku skaita pieaugumu;
H. tā kā finanšu un ekonomikas krīze, pārtikas nodrošinājuma krīze, preču tirgi un enerģētikas krīze ir pierādījuši vismazāk attīstīto valstu ārkārtīgo jutīgumu pret ārējiem triecieniem, kā arī starptautisko palīdzības pasākumu vājumu;
I. tā kā šīs desmitgades laikā tikai trīs valstis — Botsvāna, Kaboverde un Maldīvu salas — ir izkļuvušas no vismazāk attīstīto valstu saraksta;
J. tā kā notiekošajā sagatavošanās procesā LDC- IV konferencei ir iesaistītas ļoti dažādas ieinteresētās personas (parlamenti, pilsoniskās sabiedrība un privātais sektors) un apspriešanas mehānismi (tostarp valstu un reģionālās apspriedes);
K. tā kā parlamentu gatavošanās LDC- IV konferencei kulmināciju sasniegs parlamentārajā forumā, kas notiks Stambulā 2011. gada 8.maijā;
L. tā kā ES kā lielākais donors ir palielinājis OAP par 78 % no EUR 8,3 miljardi 2000. gadā līdz EUR 14,7 miljardi 2009. gadā;
M. tā kā ES ir jāpiesaista līdzekļi un jāpalīdz jaunās rīcības programmas īstenošanā;
N. tā kā ES LDC- IV konferencē būs jāievēro efektīva kopēja nostāja;
O. tā kā ES nedrīkst pieļaut, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze rada neuzticību attīstības partnerībai ar vismazāk attīstītajām valstīm;
1. uzsver, ka ES atbalstam vismazāk attīstītajām valstīm pirmkārt ir jābūt virzītam uz pārticības radīšanu un tirgus ekonomikas izveidi, kas ir galvenie priekšnoteikumi nabadzības izskaušanai;
2. mudina ES arī turpmāk būt lielākajai atbalsta sniedzējai vismazāk attīstītajām valstīm, īstenojot savas saistības gan attiecībā uz pieeju tirgiem, tirdzniecības liberalizēšanu un parādu sloga atvieglošanu, gan arī vēlreiz apliecinot nepieciešamību sasniegt OAP mērķi — šo valstu atbalstam veltīt 0,15 līdz 0,2 % no IKP, šim nolūkam piesaistot vietējos resursus, vienlaikus ievērojami palielinot šo līdzekļu efektīvu izmantošanu un pārredzamību;
3. uzsver Eiropas Parlamenta nozīmi un izšķirošo lomu ES attīstības budžeta apstiprināšanā; tādēļ ir pārliecināts, ka Eiropas Parlamentam ir jābūt ciešāk iesaistītam ES attīstības stratēģijas izstrādē; ir arī svarīgi, lai būtu ieviests ziņojumu sniegšanas mehānisms;
4. norāda, ka par prioritāti jāatzīst ekonomiskā izaugsme, jo tā ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem attīstībai un vispārējās nabadzības samazināšanai vismazāk attīstītajās valstīs;
5. aicina samazināt tirdzniecības šķēršļus un tirdzniecību kropļojošas subsīdijas, lai palielinātu vismazāk attīstīto valstu daļu starptautiskajā tirdzniecībā; pēc iespējas ātrāk ir jāatceļ lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas atbilstīgi PTO Dohas attīstības sarunu kārtā panāktajai vienošanai;
6. uzskata, ka LDC- IV jābūt orientētai uz konkrētiem rezultātus, nosakot skaidrus mērķus un rādītājus, kas balstītos uz efektīviem un pārredzamiem uzraudzības un izpildes pārbaudes mehānismiem;
7. aicina lielāku uzsvaru likt uz izkļūšanu no vismazāk attīstīto valstu kategorijas un izmantot TAM 2010. gada septembra augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus par pamatu ātrākai nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgas un ietverošas ekonomiskās izaugsmes un labas pārvaldes radīšanai, kā arī spēju veidošanai,
8. mudina ES izstrādāt saskaņotāku pieeju, lai risinātu un novērstu vismazāk attīstītajās valstīs pastāvošo konfliktu galvenos cēloņus, un atbalstīt centienus rast līdzekļus un iespējas mierīgu un demokrātisku valstu veidošanai;
9. mudina G20 turpināt uzskatīt pārtikas cenu nestabilitātes un pārtikas nodrošinājuma politikas jautājumu risināšanu par vienu no prioritātēm un palīdzēt uzlabot tirgus pieejamību vismazāk attīstītajām valstīm;
10. aicina palielināt vismazāk attīstīto valstu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veicinot tehnoloģiju nodošanu, uzlabojot rīcību atbilstīgi Kankūnas pielāgošanās sistēmai, kā arī īstenojot vides ziņā ilgtspējīgas politikas darbības atbilstīgi Kopenhāgenas nolīgumam;
11. mudina ES un vismazāk attīstīto valstu partnerus uzlabot sadarbības mehānismus labas pārvaldes, demokrātijas, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā;
12. uzsver, ka ir jāpalīdz šīm valstīm izstrādāt daudz efektīvākas nodokļu sistēmas un labu pārvaldi nodokļu jautājumos; uzskata, ka Es palīdzība nodokļu reformā ir jāvirza uz to, lai noskaidrotu veidus, kā vismazāk attīstītās valstis var paplašināt nodokļu bāzi un nodokļu ieņēmumus;
13. uzsver nepieciešamību palielināt attīstības atbalsta efektivitāti atbilstīgi Parīzes deklarācijai un Akras programmai;
14. ņemot vērā Lisabonas līguma noteikumus un Padomes 2005. gada maijā apstiprināto lēmumu, uzsver, ka ir jāīsteno saskaņota politika, kas aptvertu tādas jomas kā tirdzniecība un attīstības sadarbība, klimta pārmaiņas, transports, enerģētika, nodrošinājums ar pārtiku, migrācija, kā arī kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika;
15. aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.