Sesijas dokuments
4.4.2011 B7‑0236/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā
Corien Wortmann-Kool, Pilar del Castillo Vera, Peter Liese, Herbert Reul, Lena Kolarska-Bobińska, Romana Jordan Cizelj, Jean-Pierre Audy
PPE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru,
– ņemot vērā Enerģētikas padomes 2011. gada 28. februāra un 21. marta secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā iepriekšējo rezolūciju par desmito un piecpadsmito gadadienu kopš Černobiļā notikušās kodolkatastrofas,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Japānas ziemeļaustrumos nesen notikušās zemestrīces rezultātā, kura prasījusi tūkstošiem upuru, pārstāja darboties vairāki Japānas kodolreaktori un tā kā zemestrīces izraisītā cunami paisuma viļņi, kas pārsniedza 10 metru augstumu, nopostīja ne vien esošos elektrotīklus, bet arī Fukušimas Daiichi atomelektrostacijas rezerves energoapgādes sistēmu un avārijas gadījumiem paredzēto energoapgādes sistēmu; tā kā, trūkstot dzesēšanas jaudai, pārkarsa daži no kodoldegvielas elementiem un sākās galvenā reaktora daļēja sabrukšana; tā kā līdz šim Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) to ir kvalificējusi kā nopietnu (6. pakāpes) negadījumu pēc starptautiskās kodolnegadījumu vērtēšanas skalas;
B. tā kā, ņemot vērā šos notikumus, ir vēlreiz rūpīgi jāizvērtē kodoldrošības standarti Eiropā;
C. tā kā par energoavotu sadalījuma noteikšanu Eiropas Savienībā joprojām ir atbildīgas dalībvalstis, vienlaikus kodoldrošība tomēr ir starptautiskas nozīmes jautājums, tādēļ to būtu efektīvāk jārisina, īstenojot ES reglamentējošās pilnvaras;
D. tā kā saskaņā ar Komisijas datiem kodolenerģija 2008. gadā nodrošināja 13,4 % no ES kopējā iekšzemes energopatēriņa, un tiek prognozēts, ka, saglabājoties pašreizējām patēriņa tendencēm, 2030. gadā tie jau būs 15 %;
E. tā kā 2010. gada maija ziņojumā „Projekts Europe 2030”, ko sagatavojusi Eiropadomes izveidotā t. s. pārdomu grupa, ir uzsvērts, ka Eiropas iedzīvotājiem jāsāk nopietni apspriest jautājumu par kodolenerģijas nepieciešamību Eiropā un ka Eiropa nevar atļauties iztikt bez šī energoavota,
1. atzinīgi vērtē to, ka Komisija nevilcinoties reaģēja uz nopietno negadījumu Japānā un sadarbībā ar dalībvalstīm visas Eiropas mērogā uzsāka kodoliekārtu riska un drošuma vērtēšanu, kā arī noturības testus; atzinīgi vērtē arī atbalstu, ko Eiropadome sniedz, lai nodrošinātu vispusīgu un pārredzamu riska un drošuma vērtēšanas procesu, kā arī kodoldrošības sistēmas pārskatīšanu;
2. aicina Komisiju nodrošināt, lai līdz šī gada beigām kompetentās iestādes (vai par drošību atbildīgās iestādes) neatkarīgi un saskaņoti veiktu minēto vērtēšanu attiecībā uz visām ES jau esošajām un vēl plānotajām kodoliekārtām; uzsver, ka vērtēšana jāveic, pamatojoties uz saskaņotu un stingru vērtēšanas modeli, kas aptver visus jebkāda veida iespējamos riskus Eiropai reālu notikumu gadījumos, piemēram, zemestrīces, plūdu vai iepriekš neparedzamu notikumu, piemēram, teroristu uzbrukuma, kiberuzbrukuma vai aviokatastrofas gadījumā; īpaši uzsver to, ka riska un drošuma vērtēšanas procesā ir svarīgi pilnībā iesaistīt Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu (ENSREG) un izmantot Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) gūto pieredzi;
3. uzsver, ka gadījumā, ja kodolspēkstacija neiztur noturības testu, būtu jānodrošina attiecīgās dalībvalsts tūlītēja rīcība, tai skaitā spēkstacijas darbības apturēšana uz laiku vai tās pilnīga slēgšana;
4. mudina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šie noturības testi un to rezultātā noteiktie kodoldrošības, iekārtu drošuma un atkritumu apsaimniekošanas standarti tiktu piemēroti ne vien ES, bet arī attiecināti uz jau uzbūvētām vai vēl projektējamām atomelektrostacijām ES ārpuskopienas kaimiņvalstīs un piemēroti starptautiskā mērogā; uzskata, ka šajā nolūkā ES ir pilnībā jāizmanto starptautisko organizāciju un institūciju struktūras; aicina ES un dalībvalstis sākt apspriešanos SAEA, lai izveidotu pamatīgāku kodoldrošības sistēmu starptautiskā mērogā; aicina ES dalībvalstis, kurās ir kodoliekārtas, drošuma uzraudzības procesā iesaistīt tām kaimiņos esošās dalībvalstis;
5. atgādina — 2009. gada aprīlī Eiropas Parlaments balsojot apstiprināja, ka atbalsta spēcīgāku kodoldrošības direktīvu, t. i., tādu direktīvu, saskaņā ar kuru SAEA noteiktie drošuma principi kļūtu par juridiski saistošu, nevis brīvprātīgi izpildāmu prasību; pauž nožēlu, ka dalībvalstis neņēma vērā Eiropas Parlamenta paustās bažas; konstatē, ka pašlaik visas dalībvalstis vēl nav pilnībā transponējušas pārskatīto kodoldrošības direktīvu savos valsts tiesību aktos; apstiprina, ka patiesa sadarbība ir svarīga, īstenojot direktīvu par kodolatkritumu un izlietotās degvielas apsaimniekošanu, un aicina Padomi ņemt vērā Eiropas Parlamenta svarīgākās prasības;
6. prasa Komisijai līdz gada beigām iesniegt priekšlikumu par kodoldrošības direktīvas pārskatīšanu, pamatojoties uz rezultātiem, kuri tiks iegūti, veicot pašreiz izstrādes stadijā esošos riska un drošības novērtējumus, kā arī ņemot vērā Japānas kodolnegadījuma padziļinātu analīzi un ieviešot jaunus saskaņotus kodoldrošības standartus; aicina šajā priekšlikumā iekļaut augstākos piemērotos standartus un nodrošināt to nemitīgu uzlabošanu;
7. pauž bažas par ziņojumiem, kuros minēts, ka īsi pirms Fukušimas kodolnegadījuma uzņēmums informēja regulatīvās iestādes par to, ka tas nav veicis vairākas kodolreaktora iekārtu pārbaudes; ņemot vērā šādas iespējamas regulatīvas kļūmes, prasa Komisijai izanalizēt regulatīvās uzraudzības efektivitāti, kompetenci un neatkarību Eiropā un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus par uzlabojumiem; šādā nolūkā prasa Komisijai izskatīt iespējas, pamatojoties uz WENRA, izveidot ES regulatīvo iestādi kodoldrošības jomā, kurai būtu nepieciešamā kompetence, lai nodrošinātu vienotu pieeju kodoldrošībai;
8 prasa veidot vienotu pieeju attiecībā uz drošības jomu, kurā tiek ietverti drošības standarti, spēcīga un neatkarīga regulatīvā iestāde, atbilstīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, kā arī pilsoņu pienācīga informēšana;
9. prasa Komisijai atbalstīt un stiprināt Eiropas kodoldrošības iestāžu sadarbību;
10. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt Euratom pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem, paredzot to arī 2012. un 2013. gadam, un uzskata, kas tas ir svarīgs ieguldījums kodoldrošības pasākumu un aizsardzības pret radiāciju uzlabošanā; prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt tālejošu pētniecības programmu, kas veltīta kodoldrošībai un atkritumu apsaimniekošanai; uzsver — ņemot vērā to, ka turpmāk pieprasījums pēc elektrības, visticamāk, tikai pieaugs, kodoltermiskās enerģijas avoti, iespējams, varēs sniegt ievērojamu ieguldījumu elektrības un siltuma ražošanā; tādēļ prasa ievērot šim nolūkam pieņemtās ES starptautiskās saistības;
11. prasa pilnīgi izmantot Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (NSCI), kura darbība aptver visu pasauli, lai, piemēram, finansētu darbības Japānā, un pastiprināt NSCI un SAEA Starptautiskā seismoloģiskās drošības centra (ISSC) sadarbību;
12. uzsver, ka kodolenerģija pašlaik ir neaizstājams enerģijas avots, ar ko tiek nodrošināta Eiropas zemu oglekļa emisiju enerģijas ieguve; uzsver to, ka pēc nesenajiem notikumiem vēl vairāk pieaugusi energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozīme; aicina dalībvalstis paātrināt Energoefektivitātes plāna īstenošanu un tādu ilgtspējīgu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju kā oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai tīrās akmeņogļu tehnoloģijas un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu; prasa Komisijai, kā arī elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkliem (ENTSO-E un ENTSO-G) un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) stingri uzraudzīt iespējamo notikumu attīstību un gūt no tās nepieciešamos secinājumus, jo īpaši attiecībā uz tīkla pilnveides prasībām un citām izrietošajām sekām;
13. mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt visu, kas nepieciešams, lai modernizētu un paplašinātu Eiropas enerģētikas infrastruktūru un veidotu enerģētikas tīklu pārrobežu starpsavienojumus, tādējādi izvairoties no iespējamiem energosistēmas darbības pārtraukumiem, kas varētu izraisīt tādus postošus negadījumus kā nesen Japānā;
14. uzsver to, cik svarīgas ir enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas un enerģētikas viedtīkli uzticamas energoapgādes turpmākai nodrošināšanai;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un šajā rezolūcijā minētajām ES regulatīvajām aģentūrām, struktūrām un tīkliem.