Sesijas dokuments
6.6.2011 B7‑0347/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Ņižņijnovgorodā 2011. gada 9. un 10. jūnijā
Hannes Swoboda, Véronique De Keyser, Knut Fleckenstein, Kristian Vigenin, Pino Arlacchi
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Ņižņijnovgorodā 2011. gada 9. un 10. jūnijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz tā aizstāšanai ar jaunu nolīgumu,
– ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurš paredzētu jaunu vispārēju sistēmu ES un Krievijas attiecībām, kā arī 2010. gadā sākto „Partnerību modernizācijai”,
– ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika noteikts kopīgā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un ES attiecībām ar Krieviju, īpaši 2009. gada jūnijā pieņemto rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Rostovā pie Donas,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jautājumos,
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 24. maija paziņojumu par Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva prāvu,
– ņemot vērā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 18. maija paziņojumu Sočos,
– ņemot vērā 2011. gada 9. un 10. jūnijā Ņižņijnovgorodā paredzētās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba plānu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES attiecības ar Krieviju pēdējo desmitgažu laikā ir nemitīgi kļuvušas ciešākas, neraugoties uz ekonomiskās krīzes smagajām sekām, un to rezultātā ir panākta dziļa un visaptveroša ekonomiskā integrācija un iestājusies savstarpēja atkarība, kas nākotnē aizvien palielināsies;
B. tā kā turpmākai abu partneru sadarbības attīstībai un intensitātes palielināšanai ir ārkārtīgi svarīgi noslēgt ES un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības nolīgumu;
C. tā kā gadu pēc ES un Krievijas partnerības modernizācijas jomā uzsākšanas, kas notika 2010. gada 1. jūnijā augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas, to vajadzētu izvērtēt, lai varētu uzlabot tās efektivitāti;
D. tā kā Krievijas Federācijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā ievērojami palīdzētu uzlabot Krievijas un Eiropas Savienības ekonomiskās attiecības un stimulētu investīcijas;
E. tā kā energoapagādes drošība ir viena no Eiropas lielākajām problēmām un viena no svarīgākajām jomā sadarbībā ar Krieviju; tā kā pusēm ir jāsadarbojas, lai būtu iespējams pilnībā un efektīvi izmantot enerģiju un gan esošās, gan nākotnē izveidojamās enerģijas pārvades sistēmas;
F. tā kā ES attiecībās ar Krievijas Federāciju ir svarīgi paust kopīgu nostāju, solidaritāti un vienotību un balstīt šīs attiecības uz abpusējām interesēm un kopīgām vērtībām;
G. tā kā joprojām bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekli un līdz ar to ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības;
H. tā kā ES un Krievija kopā var uzņemties un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veicināšanā pasaulē un Eiropas kontinentā, jo īpaši kopīgajās kaimiņvalstīs, un tām vajadzētu sadarboties, lai panāktu mierīgu un starptautiskajām tiesībām atbilstošu ieilgušo konfliktu noregulējumu kopīgajās kaimiņvalstīs (Dienvidkaukāzā un Moldovas Republikā),
1. atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija vēl aizvien ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties kopīgajās kaimiņvalstīs, kā arī starptautiskā līmenī;
2. norāda, ka Ņižņijnovgorodas augstākā līmeņa sanāksmē tiks apspriesti jautājumi, kas ir aktuāli gan ES, gan Krievijai (piemēram, ekonomikas un finanšu krīze, partnerība modernizācijai, iestāšanās PTO, ar enerģiju un energoapgādes drošību saistīti jautājumi, mobilitāte un bezvīzu režīmus starp ES un Krieviju, starptautiskie un reģionālie jautājumi, sadarbība krīžu pārvarēšanā, cilvēktiesības un tiesiskums);
3. atzinīgi vērtē iniciatīvu gadu pēc tam, kad augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas tika izveidota partnerība modernizācijai, sagatavot progresa ziņojumu par šī instrumenta īstenošanu, lai apzinātu, kādi konkrēti projekti ir vajadzīgi, lai partnerība patiešām pildītu savas funkcijas nozīmīgākajās jomās; aicina Komisiju un Krievijas valdību detalizētāk izstrādāt šo partnerību, lai būtu iespējams 21. gadsimtā balstīt Krievijas modernizāciju uz demokrātiskām vērtībām un tiesiskumu, veidojot modernu, daudzveidīgu un dinamisku ekonomiku un sekmējot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;
4 atgādina par ES apņemšanos smagi strādāt pie finanšu konsolidācijas un konkurētspējas veicināšanas, kā arī ekonomikas struktūru un izaugsmes nostiprināšanas saistībā ar ES stratēģiju 2020. gadam; ar interesi norāda uz to, ka saskaņā ar Dovilā notikušās G8 sanāksmes secinājumiem globālās ekonomikas atveseļošanās kļūst pašpietiekamāka, lai gan augstās preču cenas ir apgrūtinājušas izaugsmi; uzsver savu pārliecību par to, ka partnerība modernizācijai varētu sekmēt reformas un piešķirt jaunu ritmu ES un Krievijas attiecībām, ļaut izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un energoapgādes drošības jomā, tajā pašā laikā veicinot ekonomikas atveseļošanos visā pasaulē;
5. pauž atbalstu pragmatiskāku attiecību veidošanai ar Krieviju nākotnē, saglabājot uzsvaru uz jaunā ES un Krievijas nolīguma noslēgšanu paredzētajā laikā un koncentrējoties uz izteikti praktisku sadarbību, kopīgiem projektiem un līdz šim pieņemto saistību un nolīgumu īstenošanu; norāda uz progresu, kas panākts iepriekšējās sarunu kārtās par jauno ES un Krievijas nolīgumu, un aicina puses balstīt savu pieeju uz patiesām kopīgām vērtībām un interesēm;
6. atzinīgi vērtē to, ka ES un Krievija 2010. gada decembrī pabeidza abpusēju darījumu, kas Krievijai deva iespēju iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un aicina Komisiju atbalstīt Krievijas kandidatūru dalībai PTO, ņemot vērā ES un Krievijas ekonomisko attiecību nozīmīgumu; atzinīgi vērtē to, ka G8 valstis ir paudušas ieceri ciešāk sadarboties ar Krievijas valdību, lai panāktu, ka 2011. gadā Krievija kļūst par PTO locekli; aicina Krievijas iestādes pieņemt stabilu un taisnīgu tiesisko regulējumu, lai pienācīgi regulētu uzņēmējdarbību; uzsver, cik svarīga ir labi attīstīta tiesu sistēma un cīņa pret korupciju, kas ir valsts modernizācijas galvenie elementi;
7. pauž nožēlu, ka iepriekš izziņotais plāns ES bezvīzu režīmam ar Krieviju netiks iesniegts gaidāmajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kā bija paredzēts, jo šī dokumenta izstrādi pabeidza tikai 2011.gada maija sākumā, un tas vēl jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm; atgādina par apņemšanos izpildīt ilgtermiņa mērķi un atcelt vīzu režīmu starp ES un Krieviju, kas tiktu īstenots soli pa solim, balstoties uz praktiskiem jautājumiem un panākto progresu; atzinīgi vērtē ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas pieņemto lēmumu aicināt sākotnēji noteikt bezvīzu režīmu tiem ES dalībvalstu un Krievijas pasu turētājiem, kuri dzimuši 1989. gadā vai vēlāk;
8. uzsver, ka abām pusēm svarīga ir Krievijas un ES sadarbība enerģētikas jautājumos, ņemot vērā, ka tā paver potenciālas iespējas tālākai savstarpējai tirdzniecībai un ekonomiskajai sadarbībai; uzsver, ka šādas sadarbības pamatprincipiem jābūt savstarpējai atkarībai un pārredzamībai, kā arī vienlīdzīgām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un investīcijām; atgādina, ka ES ir ieinteresēta līdzsvarotā un trīspusējā (ES, Krievija, Ukraina) risinājumā turpmākas gāzes piegādes ES nodrošināšanai;
9. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tam pievienotā tranzīta protokola principi tiek iekļauti jaunajā ES un Krievijas partnerības nolīgumā; atzinīgi vērtē to, ka 2011. gada februārī tika parakstīts atjauninātais nolīgums par agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai turpinātu uzlabot pieprasījuma vai piedāvājuma koordināciju ārkārtas situācijās; atzinīgi vērtē nolīgumu par padomdevēja gāzes foruma izveidi, kuram vajadzētu sniegt ieguldījumu, tostarp nozares pārstāvju ieguldījumu, Krievijas un Eiropas gāzes tirgu attīstībā;
10. atzinīgi vērtē neseno Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča paziņojumu, ka viņš atbalsta savas valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai, un ir gatavs turpināt un padziļināt ES integrācijas procesu; pauž nožēlu, ka Krievija mēģina izmantot degvielas cenas, lai Ukraina iestātos muitas savienībā ar Baltkrieviju un Kazahstānu, lai gan šī bijusī padomju republika cenšas nostiprināt ekonomiskās un politiskās saites ar ES;
11. aicina rīkot diskusijas par klimata pārmaiņām un to, kā sadarboties, īstenojot pasākumus siltumnīcefekta gāzu samazināšanai, energoefektivitātes palielināšanai un ilgtspējīgas enerģijas izstrādei; uzsver, ka ir jāpanāk vienprātība par to, kā turpināt starptautisko sarunu procesu par klimata pārmaiņām;
12. atzinīgi vērtē to, ko dara Komisija, lai panāktu, ka ES partneri apņemas ievērot visaugstākos drošības standartus, veikt stingrus atomelektrostaciju stresa testus un palielināt starptautisko sadarbību; pēc tam, kad līdz šim nepieredzēta zemestrīce un cunami, kas piemeklēja Japānu, izraisīja kodolavāriju Fukušimas atomelektrostacijā, kas vēl aizvien nav novērsta, sagaida, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme kļūs par jaunu stimulu stingrāku starptautisko kodoldrošības prasību noteikšanai;
13. uzsver to, cik svarīgi ir nemitīgi apmainīties ar viedokļiem ar Krieviju par cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar ES un Krievijas apspriedēm cilvēktiesību jautājumos, lai nostiprinātu mūsu sadarbspēju visās sadarbības jomās, un prasa uzlabot šo sanāksmju formu, lai palielinātu to efektivitāti, pievēršot īpašu uzmanību kopīgai rīcībai cīņā pret rasismu un ksenofobiju, kā arī ļaujot sniegt efektīvu ieguldījumu šajā procesā Eiropas Parlamentam, Krievijas parlamentam un NVO, kas darbojas cilvēktiesību jomā, neatkarīgi no tā, vai dialogs norisinās Krievijā vai kādā no ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Krievijas Ārlietu ministrijas lēmumu iecelt pārstāvi cilvēktiesību dialoga risināšanai;
14. norāda uz Maskavas pilsētas tiesas lēmumu paturēt spēkā spriedumu Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebebedeva lietā, neraugoties uz to, ka ir nedaudz saīsināts soda ilgums no papildu sešiem līdz pieciem gadiem cietumā; atzinīgi vērtē prezidenta Medvedeva lēmumu izskatīt šo lietu Prezidenta cilvēktiesību padomē; atgādina par savu pārliecību, ka patiesai politikas, ekonomikas un sabiedrības modernizācijai Krievijā ir nepieciešamas reformas, kuru rezultātā tiek izveidota pārredzama, neatkarīga un uzticama tiesu sistēma, kas iedveš paļāvību un uz kuru netiek izdarīts politisks spiediens;
15. norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2011. gada 31. maijā pieņēma spriedumu, kurā izteikts pieļāvums, ka Hodorkovska lieta varētu radīt aizdomas par varas iestāžu patiesajiem apsvērumiem, šajā spriedumā viņa sūdzības par nepamatotu aizturēšanu un sliktu apiešanos ieslodzījuma vietā ir atzītas par pamatotām, taču arī secināts, ka Hodorkovskis nav pierādījis, ka viņa apsūdzībai krāpšanā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir politiski motīvi;
16. pauž dziļu nožēlu par to, ka Maskavas pilsētas iestādes šogad jau sesto gadu ir aizliegušas rīkot gay pride gājienu, neraugoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada aprīļa galīgo spriedumu, kurā Krievijai uzdots turpmāk atļaut rīkot šādus pasākumus; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienests nespēja nodrošināt sabiedrības atbalstu gājiena organizatoriem, un aicina Eiropadomes priekšsēdētāju, augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Komisijas priekšsēdētāju pēc iespējas augstākā politiskā līmenī paust savu sašutumu ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes laikā; sagaida, ka ES delegācija un diplomāti aktīvi izmantos instrumentu kopumu, kas ir viņu rīcībā, lai veicinātu un panāktu, ka turpmāk tiek aizsargātas visas LGBT cilvēku cilvēktiesības, tostarp paužot publisku atbalstu viņiem;
17. aicina Krievijas iestādes atbilstīgi standartiem, kas jāievēro Eiropas Padomes un EDSO dalībvalstīm, nodrošināt brīvu un godīgu 2011. gada decembrī paredzēto parlamenta vēlēšanu norisi, dodot iespēju šajās vēlēšanās piedalīties arī opozīcijas partijas, ļaujot visām partijām vienlīdzīgi iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā un vienlaikus pilnībā ievērojot vārda brīvības principu; aicina Krieviju rasts iespēju nodrošināt pienācīgu un efektīvu vēlēšanu novērošanu atbilstīgi EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja un Eiropas Padomes standartiem;
18. atzinīgi vērtē neseno Krievijas prezidenta Medvedeva nostāju ieilgušās Lībijas krīzes jautājumā un to, ka viņš atbalstīja viedokli, ka Kadafi un viņa valdība nav spējušas izpildīt pienākumu aizsargāt Lībijas iedzīvotājus, tādējādi zaudējot jebkādu leģitimitāti; ar interesi norāda uz to, ka Krievija ir nosūtījusi sūtni uz revolucionāru bastionu Bengazi, un piekrīt, ka ir jāatrod veids, kā ātri atrisināt konfliktu un attiecīgi jārīkojas;
19. aicina prezidentūru, Padomi un Komisiju kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir nostiprināt drošību un stabilitāti kopīgajās kaimiņvalstīs, īpaši veicot kopīgus pasākumus, lai atrisinātu konfliktu Moldovas Republikā un ārkārtas situāciju Ziemeļkaukāzā, tostarp īstenojot agrāk pieņemtās saistības;
20. aicina Krievijas Federāciju konstruktīvi darboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai tādējādi palīdzētu apturēt Irānas mēģinājumus nodarboties ar urāna bagātināšanu un veikt citas kodoldarbības, kuru mērķis ir kodolieroču izveide;
21. atzinīgi vērtē to, ka 2010.gada 22. decembrī tika ratificēts starp Krievijas Federācija un ASV noslēgtais jaunais Stratēģiskā Bruņojuma samazināšanas nolīgums (START); aicina turpināt visaptverošu dialogu starp Krievijas Federāciju un ASV drošības jautājumos, tostarp attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EDSO, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.