Sesijas dokuments
29.6.2011 B7‑0379/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0316/2011 , uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu
Renate Weber, Sophia in 't Veld, Sarah Ludford, Sonia Alfano, Cecilia Wikström, Alexander Alvaro, Norica Nicolai, Nathalie Griesbeck, Gianni Vattimo
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6 un 7. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 56., 114., 167. un 258. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR), kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu,
– ņemot vērā jauno Ungārijas Konstitūciju (turpmāk konstitūcija), kuru Ungārijas Nacionālā asambleja pieņēma 2011. gada 18. aprīlī un Ungārijas Valsts prezidents parakstīja 2011. gada 25. aprīlī, un kura stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas par likumpamatotu demokrātiju Atzinumu Nr. CDL(2011)001 un Nr. CDL(2011)016 attiecīgi par trim juridiskajiem jautājumiem, kas radušies jaunās Ungārijas konstitūcijas izstrādes procesā, un par jauno Ungārijas Konstitūciju,
– ņemot vērā 2011. gada 25. janvārī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā iesniegto rezolūcijas priekšlikumu Nr. 12490 par nopietniem progresa kavēkļiem tiesiskuma un cilvēktiesību jomā Ungārijā,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Nolēmumu Nr. 30141/04 (Schalk un Kopf pret Austriju) un jo īpaši tās obiter dicta,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentā iesniegtos jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, par jauno Ungārijas Konstitūciju, kā arī Padomei un Komisijai iesniegtos paziņojumus par pārskatīto Ungārijas Konstitūciju un 8. jūnijā EP notikušās debates,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija un tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā, un cilvēktiesību un brīvību nepārprotamu ievērošanu, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR), un minēto tiesību, brīvību un principu atzīšanu, kuru vēl vairāk apstiprina ES gaidāmā pievienošanās ECHR;
B. tā kā — lai gan jaunas konstitūcijas izstrāde un pieņemšana ietilpst dalībvalstu kompetencē — dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ES ir pienākums nodrošināt, ka tās saturs un procedūras atbilst ES vērtībām, Pamattiesību hartai, ECHR un ka pieņemtās konstitūcijas burts un gars nav pretrunā šīm vērtībām un instrumentiem; tā kā tam ir skaidrs apliecinājums, jo vairākām pašreizējām ES dalībvalstīm bija jāpārstrādā un jāgroza sava konstitūcija, lai varētu pievienoties ES, vai arī bija jāpielāgo konstitūcija attiecīgajām ES Līgumu prasībām, jo īpaši pēc ES Komisijas pieprasījuma;
C. tā kā Venēcijas komisija pauda nožēlu, ka konstitūcijas sagatavošanas procesu, tostarp izstrādi un jaunās konstitūcijas pieņemšanu, ietekmēja pārredzamības trūkums, nepilnības dialogā starp vairākumu un opozīciju, nepietiekamas iespējas organizēt sabiedrisku apspriešanu un ļoti īss termiņš[1] un ka konstitūcija ir kopēji pieņemts pamats parastiem demokrātiskiem procesiem (..) (un tā ir) priekšnoteikums, lai pilnībā īstenotu sekmīgu un leģitīmu konstitūcijas pieņemšanas procesu[2], kuram vajadzētu pamatoties uz Ungārijas sabiedrības iespējami lielāku vienprātību[3];
D. tā kā konstitūciju plaši kritizēja dalībvalsts, Eiropas un starptautiskās NVO un organizācijas, tostarp dalībvalstu valdību pārstāvji, un to pieņēma vienīgi ar valdošo partiju balsojumu, tāpēc nav panākta iepriekš minētā politiskā un plašas sabiedrības vienprātība;
E. tā kā Eiropas Parlaments ir vienisprātis ar Venēcijas komisiju, kura paudusi bažas par kontroles un līdzsvara sistēmas pavājināšanos, jo īpaši par noteikumiem, kas attiecas uz parlamentārā vairākuma pilnvarām un Konstitucionālās tiesas, tiesu un tiesnešu kā neatkarīgu tiesiskās kārtības garantu lomas mazināšanu, ar ko varētu tikt apdraudēta Ungārijas tiesu sistēmas neatkarība;
F. tā kā konstitūcijā nav izdevies nepārprotami deklarēt vairākas tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Ungārijai ir jāievēro un jāveicina, piemēram, nāvessoda aizliegums, diskriminācijas dzimumorientācijas dēļ, mūža ieslodzījuma bez iespējas atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, pamattiesību apturēšanas vai ierobežošanas atbilstoši īpašai tiesiskai kārtībai aizliegums;
G. tā kā konstitūcija, kurā norādītās vērtības, kā arī neskaidri formulētie pamatjēdzieni, piemēram, „ģimene” un tiesības uz dzīvību no ieņemšanas brīža, varētu radīt diskriminācijas risku atsevišķām sabiedrības grupām, proti, etnisko, reliģisko vai seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, vienvecāka ģimenēm, cilvēkiem, kuri noslēguši civilo savienību, un sievietēm;
H. tā kā tas, ka konstitūcijā nav nepārprotami garantēts, ka Ungārija ievēro citu valstu teritoriālo integritāti, un tā kā nav šāda noteikuma, un preambulā ir neskaidri formulējumi, jo īpaši tajās daļās, kas attiecas uz Ungārijas valsts saistībām pret ārvalstīs dzīvojošiem etniskajiem ungāriem, varētu radīt juridisku pamatu darbībām, kuras kaimiņvalstis uzskatītu par iejaukšanos viņu iekšējās lietās, un tas varētu izraisīt spriedzi reģionā;
I. tā kā konstitūcijas preambula ir juridiski svarīga un tai varētu būt juridiska un politiska ietekme, un varētu rasties juridiska nenoteiktība, un tā kā Eiropas Pamattiesību hartas iestrāde varētu radīt kompetenču pārklāšanos starp Ungārijas un starptautiskajām tiesām, kā norādīts Venēcijas komisijas publicētajā atzinumā;
J. tā kā konstitūcijā prasīts pieņemt vairāk nekā 30 tā dēvētos galvenos tiesību aktus, kuri arī jāpieņem ar konstitucionālu 2/3 balsu vairākumu, un tas izvirzīs virkni jautājumu, kas saistīti ar Ungārijas institucionālo sistēmu, pamattiesību piemērošanu, kā arī politikas virzieniem kultūras, reliģijas, sociālekonomiskajā un finanšu jomā, un tas faktiski nozīmē, ka to pieņemšana ir konstitucionālā procesa daļa, un tā kā konstitūcijas preambula ir juridiski svarīga un tai varētu būt juridiska un politiska ietekme, un varētu rasties juridiska nenoteiktība;
K. tā kā saskaņā ar konstitūciju vairākus jautājumus, piemēram, pamatnoteikumus par nodokļu un pensijas sistēmu, kuri parasti attiecas uz valdības kompetenci un likumdevēja pastāvīgajiem lēmumiem, arī regulēs galvenie tiesību akti, tādējādi ierobežojot jebkuras valdības rīcību, ja tai nebūtu divu trešdaļu vairākuma, kā arī mazinot turpmāko vēlēšanu nozīmīgumu un radot lielāku iespējamību, ka divu trešdaļu vairākums nostiprinātu savas politiskās prioritātes, tādējādi, regulējot specifiskus un detalizētus noteikumus ar galveno tiesību aktu starpniecību, varētu tikt apdraudēts demokrātijas princips;
L. tā kā politikas virzienus kultūras, reliģijas, morāles, sociālekonomikas un finanšu jomā nevajadzētu nostiprināt ar galveno tiesību aktu starpniecību, kā to uzsvērusi Venēcijas komisija;
M. tā kā Budžeta padomei, kura nav parlamentāra struktūrvienība un kurai ir ierobežota demokrātiskā leģitimitāte, tiks dotas veto tiesības vispārējā budžeta pieņemšanā Nacionālajā asamblejā, un tā kā šādā gadījumā valsts vadītājs to var atlaist, tādējādi nopietni ierobežojot demokrātiski ievēlēta likumdevēja darbību; tā kā sistēma, kurā sekmīgi darbojās četri parlamentārie komisāri, tiks mainīta, samazinot sastāvu līdz vienam galvenajam ombudam un diviem deputātiem, ar ko nebūtu iespējams panākt tāda paša līmeņa tiesību aizsardzību, un netiks iekļautas arī iepriekšējā komisāra personu datu un informācijas brīvības jautājumos kompetences; iepriekš minētā komisāra kompetences tiks pārceltas uz iestādi, kuras darbība nav precizēta;
N. tā kā vienlaikus ar jaunās konstitūcijas pieņemšanu Ungārijas valdība un valdošās partijas lielā apjomā veica personu nomaiņu galvenajos amatos, piemēram, ieceļot jaunu ģenerālprokuroru, Valsts kontroles biroja vadītāju, Budžeta padomes priekšsēdētāju; tā kā saskaņā ar jauno konstitūciju Augstākās tiesas priekšsēdētāja pašreizējais pilnvaru termiņš saīsināsies un jauno Curia priekšsēdētāju tieši ievēlēs Ungārijas parlaments, kurā valdošajām partijām ir divu trešdaļu balsu vairākums, un tā kā Konstitucionālās tiesas piecus locekļus valdošās partijas jau nominējušas un ievēlējušas;
O. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir nolēmusi sagatavot ziņojumu par minēto konstitūciju, tostarp, pamatojoties uz Venēcijas komisijas atzinumu;
P. tā kā jaunas konstitūcijas izstrāde un pieņemšana nebija minēta valdošo partiju vēlēšanu programmā;
Q. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon paziņoja, ka viņš atzinīgi vērtētu to, ja Ungārijas valdība lūgtu konsultācijas un ieteikumus savā valstī, Eiropas Padomē vai Apvienoto Nāciju Organizācijā, un pauda viedokli, ka Ungārijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij vajadzētu vērsties Eiropas iestādēs, lai saņemtu konsultācijas un pārskatītu konstitūciju;
R. tā kā Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán ir paziņojis par savu gatavību iesniegt konstitūciju šādai pārskatīšanai,
1. aicina Ungārijas varas iestādes risināt Venēcijas komisijas atzinumā izvirzītos daudzos nopietnos jautājumus un problēmas un ņemt vērā ieteikumus un tos īstenot, izdarot grozījumus Konstitūcijā, galvenajos tiesību aktos, parastajos tiesību aktos vai konstitucionālajā interpretācijā, kā norādījusi Komisija; pauž lielas bažas par neskaidrību konstitūcijā tādās svarīgās jomās kā tiesas vara un personas pamattiesības, kā arī daudzos politikas virzienos kultūras, reliģijas, morāles, sociālekonomikas un finanšu jomā, kuri tiks nostiprināti saskaņā ar galvenajiem tiesību aktiem un pieņemti ar 2/3 vairākumu, lai gan par šādiem jautājumiem vajadzētu izlemt ievēlētā sasaukuma vairākumam; atbalsta Komisijas piezīmes par preambulu saistībā ar konstitūcijas interpretāciju;
2. aicina Ungārijas varas iestādes aktīvi rīkoties, lai panāktu vienprātību plašās aprindās, nodrošinātu lielāku pārredzamību, reālu politisku un sociālu integrāciju un plašu sabiedrisko apspriešanu turpmāko konstitūcijā paredzēto galveno tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā;
3. aicina Ungārijas varas iestādes grozīt konstitūciju, lai nepārprotami būtu aizsargātas visas pilsoņu pamattiesības un sociālās tiesības atbilstīgi Ungārijas starptautiskajām saistībām, aizliegtu nāvessodu, mūža ieslodzījumu bez iespējām atbrīvot pirms termiņa, diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, un skaidri paziņot, ka Ungārijas pilsoņi piedzimstot iegūst savas pamattiesības, nebūdami saistīti ne ar kādiem pienākumiem;
4. aicina Ungārijas varas iestādes grozīt konstitūciju, jo īpaši tās preambulu, lai nodrošinātu ikvienam pilsonim savu tiesību vienlīdzīgu aizsardzību neatkarīgi no tā, kādai reliģiskai, dzimumorientācijas, etniskai vai citai sabiedrības grupai ir piederīgs, kā tas noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā, un ietvert skaidrāku deklarāciju par baznīcas un valsts atdalīšanu un par preses brīvību kā individuālām tiesībām un ne tikai kā valsts pienākumu;
5. aicina Ungārijas varas iestādes grozīt konstitūciju, tostarp tās preambulu, lai nepārprotami garantētu to, ka Ungārija ievēro citu valstu teritoriālo integritāti saistībā ar ārvalstīs dzīvojošiem etniskajiem ungāriem;
6. aicina Ungārijas varas iestādes atkārtoti apstiprināt tiesu varas neatkarību, skaidri nodrošinot tiesu sistēmas pārvaldības neatkarību, atjaunojot Konstitucionālās tiesas tiesības bez izņēmumiem pārskatīt ar budžetu saistītus tiesību aktus, kā to prasa ECHR tiesību akti un judikatūra, un pārskatīt noteikumu par zemāko obligāto pensionēšanās vecumu tiesnešiem;
7. aicina Ungārijas varas iestādes nodrošināt, ka, pieņemot turpmākos galvenos tiesību aktus, ar kuriem varētu regulēt tādus jautājumus kā aborts, ģimenes politika, nodokļu un pensijas sistēma un vispārīgākus jautājumus kultūras, reliģijas, morāles, sociālekonomiskās un finanšu politikas jomā, turpmākajām valdībām un demokrātiski ievēlētam likumdevējam atļautu lemt par šiem jautājumiem, nevis šos politikas virzienus nostiprināt konstitūcijā vai pārāk detalizētos galvenajos tiesību aktos; aicina Ungārijas valdību pārskatīt Budžeta padomes pašreizējās pilnvaras;
8. aicina Ungārijas varas iestādes pārliecināties, ka Pamattiesību hartas iekļaušana nerada interpretācijas un kompetenču pārklāšanās problēmas starp vietējām tiesām, Konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesu;
9. aicina Ungārijas varas iestādes nodrošināt, lai parlamentāro komisiju sistēmas reorganizācija neradītu pašreizējā tiesību aizsardzības un veicināšanas garantiju līmeņa pazemināšanu mazākumtautību aizsardzības, personas datu aizsardzības un sabiedrības interesēm atbilstošas informācijas pārredzamības jomā, kā arī nodrošināt attiecīgo struktūrvienību neatkarību; aicina Ungārijas varas iestādes veikt juridisku darbību, lai līdzsvarotu actio popularis principa atcelšanu attiecībā uz Konstitucionālo tiesu, piemēram, saglabājot netiešus pasākumus, ko veic tādas starpniekiestādes kā ombuds vai citas atbilstīgas iestādes;
10. aicina Komisiju veikt pamatīgu un dziļu izpēti un analīzi attiecībā uz Ungārijas Konstitūciju, kā arī gaidāmo normatīvo tiesību aktu pieņemšanu, pamatojoties uz ECHR, Pamattiesību hartu, Līgumu un acquis communautaire burtu un garu;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pamattiesību aģentūrai, EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.