Sesijas dokuments

31.08.2011                                                                                                           B7‑00478/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par situāciju sarunās par Dohas attīstības programmu

Vital Moreira

Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā

B7‑00478/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju sarunās par Dohas attīstības programmu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohā pieņemto 2001. gada 14. novembra ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā PTO Honkongā pieņemto 2005. gada 18. decembra ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[1],

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu un jo īpaši tās, kuras pieņemtas 2008. gada 9. oktobrī[2] un 2009. gada 16. decembrī[3],

–  ņemot vērā 2011. gada 22. martā Ženēvā vienprātīgi pieņemto PTO Parlamentārās konferences 2011. gada ikgadējās sesijas noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā Tirdzniecības sarunu komitejas neoficiālās sanāksmes, kas notika 2011. gada 31. maijā un 2011. gada 22. jūnijā, kā arī sarunu vadītāju 2011. gada 21. aprīlī iesniegtos dokumentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Dohas sarunu kārtu 2001. gadā uzsāka, lai radītu jaunas tirdzniecības iespējas, stiprinātu daudzpusējos tirdzniecības noteikumus, novērstu pastāvošo nelīdzsvarotību tirdzniecības sistēmā un padarītu tirdzniecību par noturīgas attīstības veicinātāju, koncentrējoties uz jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, ekonomisko integrāciju un pamatojoties uz pārliecību, ka uz taisnīgākiem un objektīvākiem noteikumiem balstīta daudzpusēja sistēma var veicināt taisnīgu un brīvu tirdzniecību, sekmējot visu kontinentu attīstību;

B. tā kā ir svarīgi saprast, ka daudzpusējie un divpusējie nolīgumi ir daļa no starptautisko pasākumu kopējiem līdzekļiem, kā arī līdzsvarotu un papildinošu politisko un tirdzniecības attiecību standarta pazīmes;

C. tā kā PTO ministru sarunas par Dohas sarunu kārtas pabeigšanu nonāca strupceļā 2008. gada jūlija beigās;

D. tā kā šā gada sākumā sarunās tika panākts progress, kā tas ir atspoguļots sarunu vadītāju 2011. gada 21. aprīlī iesniegtajos ziņojumos, bet, balstoties uz šiem pašiem ziņojumiem, kļuva arī skaidrs, ka būs ļoti sarežģīti panākt vienošanos 2011. gadā, kā tas tika apspriests iepriekš;

E. tā kā no 2011. gada 15. līdz 17. decembrim Ženēvā notiks 8. PTO valstu ministru konference,

1. atkārtoti apstiprina pilnīgu uzticēšanos daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un PTO kā uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas garantam; uzskata, ka PTO jānosaka galvenā lomā globalizācijas labākas pārvaldības nodrošināšanā, tās rezultātā gūtā labuma taisnīgāka sadalīšanā un pienācīgi līdzsvarotā ekonomiskajā izaugsmē; atkārtoti apstiprina savas saistības pilnībā pabeigt Dohas attīstības programmu, pieņemot līdzsvarotu un taisnīgu dokumentu, kas būtu nozīmīgs turpmākas politiskās uzticēšanās simbols uz noteikumiem balstītai un taisnīgai globālai tirdzniecības sistēmai;

2. pilnībā apzinās sarežģījumus, kas saistīti ar vienoto saistību principu;

3. pauž nožēlu, ka 8. ministru konferencē Ženēvā no 2011. gada 15. decembra līdz 17. decembrim nebūs iespējams panākt vienošanos par Dohas attīstības programmas neatrisinātajiem jautājumiem; uzsver, cik svarīgi spēt tomēr ir nodrošināt rezultātus un jūtamu progresu nolūkā neierobežot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un tās nozīmi regulēšanas procesā;

4. apstiprina Parlamenta atbalstu tam, lai attīstību padarītu par Dohas attīstības programmas stūrakmeni, un aicina PTO dalībvalstis panākt 2001. gada Dohas ministru deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu un saistību īstenošanu, kurus uzņēmās PTO valstu ministru konferencē 2005. gadā Honkongā; kategoriski uzskata, ka 8. PTO valstu ministru konferencei jāpanāk rezultāti vismaz par labu vismazāk attīstītajām valstīm;

5. uzskata, ka vienošanās dokumentā par iespējami agrāku īstenošanu saskaņā ar Dohas ministru konferences dokumenta 47. punkta noteikumiem būtu jāiekļauj vismaz vispusīga vismazāk attīstītajām valstīm paredzēta dokumentu pakete, kurā iekļautu:

a) tāda tirgus pieejamību vismazāk attīstīto valstu produkcijai, kas ir vismaz par 97 %brīvs no muitas tarifiem un kvotām no visām tarifu pozīcijām, kā to paredz 2005. gadā Honkongā panāktā vienošanās;

b) kokvilnas eksporta subsīdiju likvidēšanu attīstītajās valstīs saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu, kā arī konkrētas saistības paātrināti un konkrēti samazināt iekšējo tirdzniecību kropļojošas subsīdijas kokvilnai;

c) īpašu un diferencētu attieksmi saskaņā ar iepriekšējiem nolīgumiem, tostarp atkāpes pakalpojumu jomā un īpašs un diferencēts uzraudzības mehānisms;

d) uzlabotus preferenciālas izcelsmes noteikumus, ko piemēro vismazāk attīstīto valstu importam, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi ir pārredzami un vienkārši, un sekmētu tirgus pieejamības veicināšanu;

6. aicina visas attīstītās un progresīvās jaunattīstības valstis ievērot ES iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”, garantējot vismazāk attīstītajām valstīm tāda tirgus pieejamību, kas 100 % ir brīvs no muitas tarifiem un kvotām, jo tarifu pozīcijas, kas netika iekļautas Honkongas vienošanās dokumentā, aptver nabadzīgajām valstīm dažus būtiskus produktus, un tādējādi samazina vismazāk attīstīto valstu guvumu;

7. atgādina par būtiskām atšķirībām valstu ekonomiskajā izaugsmē visā pasaulē, kā arī par notiekošo starptautisko tirdzniecības plūsmu pārvietošanos; mudina jaunās tirgus ekonomikas valstis uzņemties atbildību būt par globālo ekonomisko procesu dalībniekiem un īstenot to attīstības līmenim un konkurētspējai samērīgas koncesijas;

8.   turklāt uzskata, ka līdz šim sarunās par tirdzniecības veicināšanu panāktais progress ļautu iekļaut šo jomu nolīgumā, jo no PTO noteikumu uzlabošanas par tirdzniecības veicināšanu labumu gūtu visas PTO dalībvalstis, vairojot juridisko noteiktību, mazinot tirdzniecības darījumu izmaksas un novēršot ļaunprātīgu izmantošanu;

9.   uzsver, cik svarīgi ir uzlabot piekļuvi ekoloģiskām precēm un tehnoloģijām, lai sasniegtu noturīgas attīstības mērķus;

10. uzskata, ka Dohas attīstības programmas sarunu ilgstošā strupceļa dēļ attiecībā uz to sākotnēji paredzēto norisi un mērķiem pašreiz ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk atsākt debates par to, kā turpmāk darbosies PTO, iespējams reformējot to, lai izveidotu jaunu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu; aicina Komisiju aktīvi apspriesties ar Parlamentu par kopējiem priekšstatiem attiecībā uz pasaules tirdzniecības sistēmas uzbūvi nākotnē; uzskata, ka pašreizējos ekonomiskās un sociālās krīzes apstākļos un pat tad, ja sarunu kārta par Dohas attīstības programmu netiek pabeigta, PTO kopā ar citām starptautiskajām organizācijām konsekventi un steidzami ir jārisina jaunās globālās problēmas, ar kurām ir saistīta arī tirdzniecība, piemēram, nodrošinātība ar pārtiku, energoapgāde, noturīga attīstība un atbalsts tirdzniecībai;

11. ir pilnīgi pārliecināts, ka PTO, kas veido daļu no globālās ekonomikas pārvaldības, pasaulē ir ārkārtēja nozīme; mudina PTO dalībvalstis turpināt PTO vispusīgas, tālejošas un līdzsvarotas attīstības veicināšanu, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un nabadzības izskaušanu visā pasaulē;

12. uzsver, ka ir nepieciešams analizēt, vai pārmaiņas, kas notikušas apstākļos kopš Dohas sarunu kārtas uzsākšanas, īpaši ņemot vērā to, kāda loma pasaules ekonomikā ir BRIC valstīm (Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai), neietekmē Dohas sarunu kārtas sākotnējos mērķus tādējādi, ka tos būtu neiespējami sasniegt;

13. uzsver, ka nesenās pārtikas cenu svārstības, rada nepieciešamību pieņemt noteikumus, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu lielāku pārtikas apgādes drošību,

14. pauž nožēlu par to, ka daudzas valstis piemēro eksporta ierobežojumus attiecībā uz dabas resursiem, kuru krājumi ir ierobežoti; uzskata, ka ir nepieciešams, lai šie eksporta ierobežojumi tiktu vispusīgi regulēti ar starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem;

15. mudina PTO dalībvalstis atbalstīt ciešu starpiestāžu saišu izveidošanu starp PTO un citām starptautiskām organizācijām, piemēram SDO, FAO, UNCTAD, UNFCCC un citām ANO organizācijām;

16. aicina Komisiju un Padomi cieši iesaistīt Parlamentu 8. ministru konferences sagatavošanā, kura notiks no 2011. gada 15. decembra līdz 17. decembrim Ženēvā;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.