Sesijas dokuments
12.9.2011 B7‑0513/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par stāvokli Lībijā
Ana Gomes, Véronique De Keyser, Pier Antonio Panzeri, Roberto Gualtieri, María Muñiz De Urquiza
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Lībijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 26. februāra rezolūciju Nr. 1970/2011 un 2011. gada 17. marta rezolūciju Nr. 1973/2011, ar kuram pilnvaroja izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus,
– ņemot vērā Arābu valstu līgas aicinājumus iejaukties, lai aizsargātu Lībijas civiliedzīvotājus, un NATO reakciju, kopā ar dažām arābu valstīm, piemēram, Kataru, īstenojot gaisa spēku operāciju Odyssey Dawn, ko sāka 2011. gada 19. martā un kas vēl joprojām turpinās,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2011. gada 1. marta rezolūciju, ar kuru vienbalsīgi apturēja Lībijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. S-15/2, kas pieņemta 2011. gada 25. februārī,
– ņemot vērā to, ka 2011. gada 22. februārī tika apturētas sarunas par ES un Lībijas pamatnolīgumu,
– ņemot vērā nesenos Ārlietu padomes secinājumus un augstās pārstāves Ketrinas Eštones paziņojumus par Lībiju un Ziemeļāfriku,
– ņemot vērā Parīzes konferenci, kas notika 2011. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju, jo īpaši 2010. gada 10. marta rezolūciju un 2011. gada 20. janvāra ieteikumu, kurā minēti svarīgi nosacījumi saistībā ar sarunām par ES un Lībijas pamatnolīgumu ( 2010/2268(INI) ,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc 17. februāra revolūcijas — spontānas un drosmīgas Lībijas tautas sacelšanās, kura ilga sešus mēnešus un kuras laikā notika bruņota lībiešu atbrīvošana no Bengāzī līdz Tripolei, ir beigusi pastāvēt Kadafi diktatūra;
B. tā kā NATO vadītā gaisa spēku operācija Odyssey Dawn atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijām (Nr. 1970 un Nr. 1973) turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībai;
C. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa 2011. gada 27. jūnijā izdeva orderi pulkveža M. Kadafi un divu viņa ģimenes locekļiem arestam saistībā ar noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti kopš tautas sacelšanās sākuma;
D. tā kā ES 2011. gada 1. septembrī atbrīvoja 28 Lībijas organizāciju, tostarp naftas uzņēmumu, iesaldētos līdzekļus, lai nodrošinātu līdzekļus pagaidu valdībai un Lībijas iedzīvotājiem, tā palīdzot atjaunot valstī ekonomisko darbību;
E. tā kā ES sniegusi humāno palīdzību vairāk nekā EUR 152 miljonu apmērā un Komisijas priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve 2011. gada 22. maijā ir atvērusi ES biroju Bengāzī, lai izveidotu kontaktus ar Lībijas Pārejas perioda nacionālo padomi (NTC) un palīdzētu Lībijai sagatavoties demokrātiskā pārejas procesa nākamajam posmam,
1. pauž solidaritāti un atbalstu Lībijas tautas vadītajai revolūcijai un mudina ES pastiprināt humāno palīdzību, lai reaģētu uz Lībijas iedzīvotāju jaunajām vajadzībām, jo īpaši Tripolē un citās visvairāk skartajās pilsētās, tostarp palīdzētu nodrošināt tīru ūdeni, zāles, kā arī ārstniecības līdzekļus pacientiem, kuriem veiktas amputācijas;
2. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi pēc iespējas drīzāk atvērt Lībijas galvaspilsētā pilnvērtīgu ES delegāciju un turpināt svarīgo darbu, ko sācis ES birojs Bengāzī, lai vēl vairāk sekmētu attiecību ar NTC veidošanos un palīdzētu jaunajām Lībijas iestādēm risināt vissteidzamākās Lībijas iedzīvotāju vajadzības; mudina ES nodrošināt atbalstu, lai jo īpaši palīdzētu NTC sagatavoties vēlēšanu un konstitucionālajam procesam, kam jānotiek nākamo 18 mēnešu laikā;
3. aicina ES dalībvalstis censties panākt ANO Drošības padomes atļauju un atbrīvot iesaldētos Lībijas līdzekļus, lai palīdzētu NTC nodrošināt pārvaldību, kas vajadzīga šajā pārejas periodā, un īpaši aicina dalībvalstis ievērot solījumus, kas tika izteikti 2011. gada 1. septembra Parīzes konferences laikā, 60 valstīm apņemoties atbrīvot 15 miljardus ASV dolāru;
4. sagaida, ka NTC pildīs savus pienākumus un ievēros solījumus veidot tolerantu, vienotu un demokrātisku Lībijas valsti, aizsargājot visu Lībijas iedzīvotāju, kā arī viesstrādnieku un ārvalstnieku vispārējās cilvēktiesības; uzsver — tā kā jaunajā konstitūcijas projektā šariāta likumi tiek norādīti kā galvenais tiesību avots, ES sagaida, ka jaunā demokrātiskā Lībijas valsts interpretēs šariāta likumus, pilnīgi ievērojot vispārējās cilvēktiesības, tai skaitā sieviešu tiesības;
5. ņem vērā ziņojumus, kuros norādīts, ka M. Kadafi nezināmā vietā ir aplenkuši nemiernieki, un mudina NTC kaujiniekus atturēties no nāvessoda izpildes diktatoram, viņa radiniekiem vai rīkojumu izpildītājiem, bet gan aizturēt un saukt šīs personas pie atbildības;
6. sagaida, ka Lībijas tiesas procesu laikā pilnīgi ievēros starptautiskos standartus attiecībā uz taisnīgu tiesu, tostarp starptautiskajai novērošanai nepieciešamo pārredzamību un nāvessoda nepiemērošanu gadījumā, ja M. Kadafi, viņa radiniekus vai rīkojumu izpildītājus tiesās Lībijā par visiem viņa diktatūras laikā izdarītajiem noziegumiem, ne tikai par tiem, par kuru izdarīšanu viņiem apsūdzību izvirzījusi Starptautiskā Krimināltiesa;
7. mudina visas valstis, jo īpaši Lībijas kaimiņvalstis, sadarboties ar Lībijas jaunajām iestādēm un starptautiskajām tiesu iestādēm, proti, Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu, ka M. Kadafi un viņa tuvākos sabiedrotos sauc pie atbildības; atgādina, ka , piemēram, Nigēra un Burkinafaso ir Starptautiskās Krimināltiesas dalībnieces un tādēļ tām ir pienākums sadarboties ar tiesu un izdot Starptautiskajai Krimināltiesai M. Kadafi un viņa apsūdzētos radiniekus, ja viņi ierodas šo valstu teritorijā;
8. prasa NTC nekavējoties nodibināt taisnīgumu un sākt nacionālās samierināšanas procesu; uzsver nepieciešamību steidzami nosūtīt ANO cilvēktiesību novērotājus, jo īpaši uz teritorijām, kurās ir vairāk M. Kadafi atbalstītāju, piemēram, Tāvurgu, Sebhu, Sirtu, Benī Valīdu un dažām pilsētām Rietumu kalnu reģionā;
9. aicina NTC spēkus attieksmē pret karagūstekņiem, proti, atlikušajiem M. Kadafi spēkiem un algotņiem, ievērot starptautiskās humanitārās tiesības; mudina NTC nekavējoties atbrīvot viesstrādniekus no citām Āfrikas valstīm un melnādainos Lībijas iedzīvotājus, kuri tika patvaļīgi aizturēti, jo tikai uzskatīti par M. Kadafi algotņiem, un uzsākt neatkarīgu tiesas procesu pret tiem, kuri izdarījuši noziegumus; aicina NTC aizsargāt to tūkstošu Subsahāras Āfrikas migrantu tiesības, kuri saskaras ar diskrimināciju tikai savas ādas krāsas dēļ, un nodrošināt to, ka tiek aizsargāti un evakuēti Starptautiskās Migrācijas organizācijas centros, piemēram, Sebhā, nonākušie migranti;
10. uzsver, ka Lībijas iedzīvotāji panāca revolūciju un turpina iesākto; tādēļ ES tāpat kā citiem reģionālajiem dalībniekiem, piemēram, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai, ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Lībijai izveidot demokrātiskas iestādes, nodrošināt atbruņošanos, demobilizāciju, rehabilitāciju un drošības jomas reformu, tostarp izveidojot profesionālus policijas spēkus, sagatavoties brīvām un taisnīgām vēlēšanām, izveidot tiesu sistēmu un nodrošināt tiesiskumu un atbildīgu pārvaldību; uzsver, ka ANO loma šajā procesā būs neaizstājama, tādēļ ES sagaida, ka visi starptautiskie dalībnieki atbalstīs ANO centienus;
11. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes uzsākto izmeklēšanu par iespējamo Lielbritānijas izlūkdienesta datu nodošanu M. Kadafi režīmam; aicina visas iesaistītās dalībvalstis sekot šim piemēram un uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai daži Eiropas slepenie dienesti ir bijuši līdzdalīgi spīdzināšanā, sadarbojoties ar M. Kadafi un iesaistoties CIP ārkārtas nosūtīšanas programmā;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Lībijas Pārejas perioda nacionālajai padomei, ANO Drošības padomei, ANO Ģenerālajai asamblejai, ANO Augstajai komitejai bēgļu jautājumos, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai.