Sesijas dokuments
27.9.2011 B7‑0525/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par stāvokli Palestīnā
Daniel Cohn-Bendit, Margrete Auken, Nicole Kiil-Nielsen, Hélène Flautre, Franziska Katharina Brantner, Jan Philipp Albrecht, Jill Evans, Frieda Brepoels, Rui Tavares, Karima Delli, Isabelle Durant, Yannick Jadot, Michail Tremopoulos, Raül Romeva i Rueda, Bart Staes, Malika Benarab-Attou, Emilie Turunen, Catherine Grèze
Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Palestīnā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,
– ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta 2010. gada 12. marta paziņojumu,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 8 decembra un 2010. gada 13. decembra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,
– ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta 2011. gada 23. septembra paziņojumu pēc tam, kad prezidents Abbas bija iesniedzis Apvienot Nāciju Organizācijā pieteikumu uzņemt Palestīnu par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES atkārtoti ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, kad Izraēlas valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij, ir aicinājusi atjaunot tiešas miera sarunas starp Izraēlu un palestīniešiem un paziņojusi, ka tiks atzītas tikai tās izmaiņas 1967. gada robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par ko būs vienojušās abas puses;
B. tā kā Palestīniešu pašpārvalde ir sekmīgi īstenojusi savu valsts izveides plānu „Palestīna — okupācijas izbeigšana, valsts nodibināšana”; tā kā Ad hoc Sadarbības komitejas (AHCL) sanāksmē, kas notika 2011. gada 13. aprīlī Briselē, tika pausts gandarījums par Pasaules Bankas, SVF un ANO vērtējumu, ka Palestīniešu pašpārvalde galvenajos izskatītajos sektoros ir pārsniegusi funkcionējošas valsts minimālos rādītājus un ka palestīniešu iestādes darbojas pat labāk nekā iestādes jau pastāvošās valstīs;
C. tā kā vēl arvien notiekošā Jordānas Rietumkrasta okupācija un kolonizēšana apdraud divu valstu risinājuma iespējamību, un šis stāvoklis ir novedis pie miera sarunu apturēšanas,
D. tā kā 2011. gada septembris bija noteikts par beigu termiņu, kad kvartetam vajadzēja noslēgt pamatnolīgumu;
E. tā kā Padome 1999. gada Berlīnes deklarācijā paziņoja, ka tā ar laiku atzīs Palestīnas valsti; tā kā Padomes 2010. gada 13. decembra secinājumos ir atkārtoti paudusi gatavību, atbilstošos apstākļos, atzīt Palestīnas valsti;
F. tā kā prezidents Abbas 2011. gada 23. septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā iesniedza pieteikumu uzņemt Palestīnu par pilntiesīgu ANO dalībvalsti; tā kā ANO Drošības padomei, kas stāv no 15 valstīm un kā piekrišana ir nepieciešama ANO dalībvalsts statusa saņemšanai un pilnīga valstiskā statusa atzīšanai, 26. septembrī ir jāsāk diskusijas par šo pieteikumu;
G. tā kā „Arābu pavasaris”, kas ir skāris arī Izraēlu, liek arvien steidzamāk panākt visaptverošu mieru Tuvajos Austrumos, jo ir būtiski nozīmīgs visām iesaistītajām pusēm, visiem šā reģiona cilvēkiem un starptautiskajai sabiedrībai;
H. tā kā atbalstot brīvību, cieņu, pārskatatbildību un taisnīgumu šajā reģionā, būtu jāatbalsta arī palestīniešu tautas likumīgās prasības;
I. tā kā Palestīnas valsts izveide veicina mieru un drošību visā pasaulē un ļauj saglabāt divu valstu risinājumu, kā arī kalpo par pamatu miera sarunu atsākšanai atbilstīgi Padomes 2009. gada 8. decembra un 2010. gada 13. decembra secinājumiem par Tuvo Austrumu miera procesu;
1. atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kas pamatojas uz 1967. gada robežām un nosacījumu, ka Jeruzaleme ir abu šo valstu galvaspilsēta, kad Izraēlas valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij; tādēļ atbalsta pieteikumu, ko prezidents Abbas 2011. gada 23. septembrī iesniedza ANO ģenerālsekretāram Ban Ki-moon;
2. aicina ES un ES dalībvalstis pielikt visas pūles, lai panāktu vienotu nostāju, kas atbilstu iepriekšējiem paziņojumiem par atbalstu Palestīnas valstij un tās atzīšanu 1967. gada robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, un tās uzņemšanu par pilntiesīgu ANO dalībvalsti;
3. atzīst un atzinīgi vērtē Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmoud Abbas un premjerministra Salam Fayyad sasniegumus valsts izveidē, ko ES spēcīgi veicināja un atbalstīja un ko atbalstīja arī dažādi starptautiskie dalībnieki, un uzskata to par stabilu un uzticamu pamatu Palestīnas gatavībai būt par suverēnu valsti;
4. aicina nekavējoties atsākt tiešas un nopietnas miera sarunas, pamatojoties uz starptautiski atzītiem parametriem, tostarp 1967. gada robežām, un grafiku, par ko vienojušās abas puses, jo tikai sarunu ceļā panākta vienošanās starp šīm pusēm var nest ilgstošu mieru un drošību Izraēlas iedzīvotājiem un palestīniešiem; atgādina, ka apmetņu veidošana ir pretrunā starptautiskajām tiesību normām un šķērslis miera nodrošināšanai, un tādēļ aicina pilnībā izbeigt apmetņu celtniecību; uzsver, ka drīkst atzīt tikai tās izmaiņas 1967. gada robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par ko būs vienojušās abas puses;
5. uzsver, ka tāpat kā Izraēlai ir jāatzīst palestīniešu valsts, pamatojoties uz 1967. gada robežām, tāpat arī šai jaunajai valstij ir jāpieņem PAO 1993. gadā izsludinātā Izraēlas valsts atzīšana, pamatojoties uz 1967. gada robežām, un jāņem vērā tās likumīgās bažas par drošību;
6. ņem vērā Tuvo Austrumu kvarteta 2011. gada23. septembra paziņojumu, kurā abas puses vēlreiz tiek steidzami aicinātas pārvarēt pastāvošos šķēršļus un atsākt tiešas divpusējas Izraēlas un palestīniešu sarunas, lai savlaicīgi, bet ne vēlāk par 2012. gada beigām panāktu vienošanos; šajā sakarībā uzskata, ka visām pusēm ir jāapstiprina tām Ceļvedī paredzētās saistības, bet jo īpaši, ka neatņemams solis pretī efektīvu un ticamu miera sarunu atsākšanai ir noteikums, ka Izraēlai ir pilnībā jāpārtrauc apmetņu celtniecība;
7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, Tuvo Austrumu kvarteta īpašajam sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu Likumdošanas padomei.