Sesijas dokuments
4.10.2011 B7‑
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai
Françoise Grossetête
PPE grupas vārdā
Linda McAvan
S&D grupas vārdā
Theodoros Skylakakis
ALDE grupas vārdā
Miroslav Ouzký
ECR grupas vārdā
Bart Staes
Verts/ALE grupas vārdā
Kartika Tamara Liotard
GUE/NGL grupas vārdā
Oreste Rossi
EFD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par pretantibiotiku rezistenci, kurā uzmanība pievērsta dzīvnieku veselībai,
– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2011. gada augusta zinātnisko atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumu, ko rada baktēriju celmi, kuri pārtikā un produktīvu dzīvnieku organismā ražo paplašināta spektra beta-laktamāzes un/vai AmpC beta-laktamāzes;
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2009. gada 18. novembra darba dokumentu par mikroorganismu rezistenci (SANCO/6876/2009r6),
– ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2009. gada septembra kopīgo tehnisko ziņojumu „Baktēriju problēma – pienācis laiks rīkoties” par baktērijām, kas ir izturīgas pret daudzām zālēm, un nepieciešamību izstrādāt jaunas baktericīdu vielu tehnoloģijas ES,
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 15. novembra Ieteikumu par pretmikrobu līdzekļu piesardzīgu izmantošanu cilvēku ārstēšanā (2002/77/EK) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 23. oktobra rezolūciju par šā Padomes ieteikuma priekšlikumu ( COM(2001)333 – C5–0411/2001 – 2001/2164(COS) ),
– ņemot vērā Komisijas 2001. gada 20. jūnija paziņojumu par Kopienas stratēģiju, lai apkarotu mikrobu izturību pret zālēm ( COM(2001)0333 ),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā antimikrobiālas vielas spēj iznīcināt baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus vai novērst to izplatību (antibiotikas ir mikrobiāli aktīvas vielas, kas iedarbojas tikai uz baktērijām) un tādēļ tām ir bijusi liela nozīme sabiedrības veselības uzlabošanā, palīdzot samazināt to slimību un infekciju izraisīto nāves gadījumu skaitu, kuras iepriekš bija neārstējamas vai nāvīgas;
B. tā kā antimikrobiālo vielu izmantošanas rezultātā daži mikroorganismi, kas iepriekš uz tām reaģēja, ir izveidojuši rezistenci, t. s. mikroorganismu rezistenci;
C. tā kā šo dabisko procesu paātrina minēto antimikrobiālo vielu pārmērīga un nekontrolēta lietošana, kas apdraud medicīnas jomā sasniegto;
D. tā kā katras jaunas antibiotikas ieviešana ir veicinājusi to attiecīgo baktēriju rezistenci, pret kurām tā vērsta, un tā tas notiks arī turpmāk; tā kā, lai saglabātu efektīvas iespējas apkarot infekciju slimības, ir gan jānodrošina jaunu antimikrobiālo preparātu izstrāde, gan labāk jāsaglabā pašreiz pieejamie antibiotiku resursi; tādējādi norāda, ka ir prioritārā kārtā jānodrošina antibiotiku lietošanas efektīva kontrole un to izmantošana tikai gadījumos, kad tas ir ārstēšanai absolūti nepieciešams;
E. tā kā aptuveni četras desmitgades (no pagājušā gs. 40. līdz 70. gadiem) farmācijas nozare nodrošināja pastāvīgu jaunu antibiotiku izstrādi un to vidū bija vairākas antibiotikas ar jaunu iedarbības veidu, kas apgāja agrāko preparātu izraisītās rezistences radītās problēmas, tā kā kopš tā laika ir izstrādāti un apstiprināti tikai daži jauni antimikrobiāli līdzekļi;
F. tā kā mikroorganismu rezistence ir svarīgs un lielā mērā neatrisināts jautājums, kas ir kļuvis par Eiropas un pasaules sabiedrības veselības apdraudējumu un ir iemesls garākai un daudz sarežģītākai ārstēšanai nekā iepriekš, izraisot dzīves kvalitātes pasliktināšanos, lielāku nāves iestāšanās risku (katru gadu 25 000 pacientu ES mirst no infekciju slimībām, ko izraisījuši rezistenti mikroorganismi), lielākas veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes samazināšanos par vismaz EUR 1,5 miljardiem gadā;
G. tā kā liela skaita slimnīcās iegūtu infekciju cēlonis ir tādas augstas rezistences baktērijas kā pret meticilīnu rezistentā Staphylococcus aureus (MRSA) un C. difficile, radot nopietnu risku pacientu drošībai;
H. tā kā mikroorganismu rezistence ir kļuvusi par tik nozīmīgu jautājumu, ka Pasaules Veselības organizācija to pasludināja par šā gada pasaules veselības dienas (7. aprīlī) tēmu un Eiropas Savienība kopš 2008. gada organizē ikgadēju Eiropas Antibiotiku informācijas dienu 18. novembrī;
I. tā kā neatbilstoša un neracionāla antimikrobiālo līdzekļu lietošana rada labvēlīgus apstākļus, lai rastos, izplatītos un pastāvētu rezistenti mikroorganismi;
J. tā kā mikroorganismu rezistenci cilvēka organismā bieži vien izraisa neatbilstošas antibiotiku devas, nepareiza ārstēšana un slimības izraisītāju pastāvīga saskare ar antibakteriāliem līdzekļiem slimnīcās;
K. tā kā pastāv skaidra saikne starp antibiotiku izmantošanu veterināriem nolūkiem un rezistences veidošanos cilvēka organismā; tā kā, lai gan pastāv aizliegums izmantot antibiotikas kā augšanas veicinātājus, antibiotiku patēriņš veterinārajā jomā nav būtiski mazinājies, jo neilgtspējīgas lauksaimnieciskās prakses dēļ antibiotikas turpina sistemātiski izmantot profilaktiskos nolūkos;
L. tā kā, īstenojot labu lopkopības praksi, vajadzība pēc antibiotikām mazinās;
M. tā kā tādēļ pasākumus, lai novērstu rezistenci pret cilvēku ārstēšanā izmantojamiem antimikrobiāliem līdzekļiem, nevar skatīt atsevišķi no pasākumiem, kuru mērķis ir novērst rezistences veidošanos pret veterinārijā, dzīvnieku barībā un labības audzēšanā izmantotiem antimikrobiāliem līdzekļiem;
N. tā kā EPRUMA[1] ir daudzu ieinteresēto personu īstenota Eiropas iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt atbildīgu veterināro zāļu izmantošanu; norāda, ka „One Health” jēdziens, kā atzinusi EPRUMA, attiecas gan uz cilvēku, gan veterinārajām zālēm un skar antimikrobiālos līdzekļus;
O. tā kā mikroorganismu rezistence neapšaubāmi ir pārrobežu parādība un nevar izslēgt tās izplatīšanās iespējamību, ko visdrīzāk nevarēs apturēt, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un resursus, un tā var nākotnē radīt neparedzamas problēmas medicīnā, sociālajā un ekonomikas jomā,
1. ar bažām norāda — lai gan Eiropas un starptautiskā mērogā tiek veikti attiecīgi pasākumi, mikroorganismu rezistence rada aizvien lielākus draudus sabiedrības veselībai Eiropā un pasaulē;
2. aicina pastiprināt cīņu pret rezistences veidošanos attiecībā uz cilvēku ārstēšanā izmantotiem antimikrobiāliem preparātiem, vēršot uzmanību uz šādām jomām prioritārā secībā:
- piesardzīgu antimikrobiālo preparātu izmantošanu gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā, nodrošinot to, ka šos preparātus izmanto tikai tad, kad tie patiešām nepieciešami konstatētas slimības ārstēšanai, un ievērojot pareizu dozējumu, intervālus starp devām un ārstēšanās ilgumu,
- mikroorganismu rezistences uzraudzību un kontroli,
- nepieciešamību veikt pētījumus un izstrādāt jaunus antimikrobiālos preparātus un alternatīvas,
- saikni ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst rezistences veidošanos pret veterinārijā, dzīvnieku pārtikā un labības audzēšanā izmantotiem antimikrobiāliem līdzekļiem;
3. aicina Komisiju nekavējoties ierosināt tiesisko regulējumu darbībām, kas vērstas pret mikroorganismu rezistenci, sekmējot „atbildīgas lietošanas” iniciatīvas un atbalstot to izplatīšanu un sabiedrības informēšanu;
Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga izmantošana
4. atkārtoti apstiprina, ka ir steidzami jārīkojas, lai novērstu rezistentu mikroorganismu plašāku izplatīšanos vai pat mazinātu šādu tendenci, un šajā nolūkā ir jāsamazina nevajadzīga un nepamatota antimikrobiālo līdzekļu lietošana;
5. uzsver, ka galīgais mērķis ir saglabāt antibakteriālos preparātus kā efektīvu līdzekli gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību apkarošanai, vienlaikus stingri ierobežojot to lietošanu;
6. atzīmē, ka Komisijas ziņojumā par Padomes 2001. gada ieteikuma īstenošanu[2] un Eirobarometra 2010. gada aptaujas rezultātos ir norādes uz vairākiem trūkumiem piesardzīgas antimikrobiālo līdzekļu lietošanas veicināšanā;
7. norāda, ka informācijas par mikroorganismu rezistenci pieejamība un ietekme uz iedzīvotāju patēriņa ieradumiem nav vienmērīga Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz to tiesību aktu piemērošanu, kuri paredz antibiotiku lietošanu tikai saskaņā ar ārsta izrakstītu recepti, jo 2008. gadā dalībvalstīs bija būtiskas atšķirības attiecībā uz to antibiotiku īpatsvaru, kas pārdotas bez receptes;
8. norāda, ka šajā jomā mēs esam ļoti vāji, tādēļ īpaša uzmanība minētajai problēmai būtu jāpievērš valstīs, kurās ir konstatēta augsta mikroorganismu rezistences pakāpe;
9. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā būtiski samazināt antibiotiku izmantošanu, un noteikt vispārējus principus un paraugpraksi attiecībā uz antimikrobiālu līdzekļu piesardzīgu lietošanu, tādējādi papildinot Padomes 2001.gada 15. novembra ieteikumu, kā arī nodrošināt, ka šos principus un metodes Eiropas Savienībā pienācīgi īsteno;
10. atzīst, ka pastāv daudz nepareizu pieņēmumu par antibiotikām un to ietekmi un ka saskaņā ar Komisijas pasūtītas aptaujas rezultātiem 53 % eiropiešu joprojām uzskata, ka antibiotikas nogalina vīrusus, un 47 % uzskata, ka tās ir iedarbīgas saaukstēšanās un gripas ārstēšanā (Eirobarometra īpašā aptauja Nr. 338 par mikroorganismu rezistenci, 2010. gada aprīlis);
11. atzīst, ka pacienti, nepildot ārsta norādījumus, piemēram, nepabeidzot pilnu ārstēšanās kursu vai neievērojot norādījumus par devām, lielā mērā sekmē mikroorganismu rezistences veidošanos;
12. aicina Komisiju izpētīt jautājumu par antimikrobiālu līdzekļu nepiemērotu lietošanu un pārdošanu ar recepti vai bez tās visā ķēdē no ārsta un farmaceita līdz pacientam, izvērtējot visu iesaistīto personu rīcību, un īstenot vispārēju ilgtermiņa stratēģiju visu minēto personu informēšanai;
13. uzsver — lai nodrošinātu piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, attiecīgajām personām ir jāpievērš uzmanība pašreiz pieejamo antibiotiku labākai izmantošanai, rūpīgi izvērtējot ieteicamās devas, ārstēšanas ilgumu un lietojamo zāļu kombinācijas;
14. tādēļ atzinīgi vērtē ikgadējo Eiropas Antibiotiku informācijas dienu 18. novembrī, kuras mērķis ir palielināt informētību par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai un, īstenojot vairākus pasākumus dalībvalstīs, mudināt antibiotikas izmantot atbildīgāk;
Mikroorganismu rezistences uzraudzība un kontrole
15. uzsver, ka ir svarīgi īstenot labi funkcionējošu uzraudzības un kontroles sistēmu, lai apkopotu uzticamus un salīdzināmus datus par patogēno organismu reakciju uz antimikrobiālām vielām un par to izraisītajām infekcijām, jo šādi dati ļaus analizēt tendences, izsludināt agrīnus brīdinājumus un uzraudzīt rezistences palielināšanos valstu, reģionālā un Kopienas mērogā, kā arī apkopot datus par antimikrobiālo preparātu recepšu izrakstīšanu un lietošanu, lai pārraudzītu to kopējo izmantošanu;
16. tādēļ atzinīgi vērtē darbu, kas aizsākts Eiropas Mikroorganismu rezistences uzraudzības sistēmā (EARSS) un Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projektā (ESVAC), un ko tagad turpina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, attiecībā uz kvalitatīvu un salīdzināmu ES mēroga datu apkopošanu par mikroorganismu rezistenci, vienlaikus atzīstot, ka dažās valstīs joprojām ir vairāki sarežģījumi attiecībā uz datu pieejamību un kvalitāti; atzinīgi vērtē arī darbu, kas aizsākts Eiropas antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projektā un ko tagad turpina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, attiecībā uz kvalitatīvu un salīdzināmu ES mēroga datu apkopošanu par antimikrobiālo līdzekļu patēriņu;
17. uzsver, ka mikroorganismu rezistences novēršanā svarīga ir diagnostika, un mudina veikt lielākus ieguldījumus šajā jomā, ka arī efektīvāk un labāk izmantot pašreizējās diagnostikas metodes;
18. aicina Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un citas attiecīgās ES aģentūras sadarboties, lai nekavējoties izstrādātu saskaņotas un integrētas mikroorganismu rezistences un antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas uzraudzības sistēmas Eiropā, tostarp agrīnas brīdināšanas pasākumus attiecībā uz novērotiem jauniem rezistences mehānismiem un celmiem;
Nepieciešamība veikt pētījumus un izstrādāt jaunus antimikrobiālos preparātus un alternatīvas
19. norāda, ka aizvien vairāk pieaug saslimstība ar infekciju slimībām, ko izraisījuši rezistenti mikroorganismi, un ir samazinājusies pētniecība un jaunu antimikrobiālo līdzekļu izstrāde, un tas rada draudus, ka veselības aprūpes nozare var nonākt situācijā, kādā tā bija pirms antibiotiku atklāšanas;
20. uzskata, ka pētniecības un jaunu līdzekļu izstrādes samazināšanos ir izraisījušas tirgus neveiksmes, un aicina Komisiju, izmantojot regulatīvus un cita veida pasākumus, iesniegt priekšlikumus stimulu radīšanai farmācijas nozarei, lai tā palielinātu ieguldījumus jaunu antimikrobiālo līdzekļu un iespējamu to alternatīvu pētniecībā un izstrādē,
21. atgādina, ka ES pētniecības pamatprogrammās ir jāsekmē jaunu antimikrobiālo līdzekļu un to iespējamo alternatīvu pētniecība, un mudina īstenot ES mēroga pētniecību, kurā sadarbojas daudzas puses un kurā var rast efektivitātes sekmēšanas iespējas;
22. norāda, ka ātras diagnostikas trūkums ir izraisījis gan antibiotiku pārmērīgu lietošanu, gan palielinātas jaunu antibiotiku izstrādes izmaksas;
23. atzīst nepieciešamību sekmēt tādus papildu pasākumus kā efektīvu vakcīnu izmantošana, lai novērstu infekcijas, kā paredzēts Padomes 2009. gada 1. decembra secinājumos par novatoriskiem stimuliem efektīvai antibiotiku izmantošanai;
Visaptveroša pieeja
24. aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumi mikroorganismu rezistences novēršanai un sabiedrības veselības sekmēšanai ir daļa no visaptverošas pieejas mikroorganismu rezistencei, atzīstot saikni ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst rezistences veidošanos pret veterinārijā, dzīvnieku pārtikā un labības audzēšanā izmantotiem antimikrobiāliem līdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz šķērseniskas nodošanas iespējamību;
25. aicina Komisiju novērst informācijas trūkumu par antibiotiku izmantošanu veterinārijā Eiropas Savienībā, apkopojot kvalitatīvus, salīdzināmus un pa sugām sadalītus datus par katru dalībvalsti;
26. atzinīgi vērtē centienus pielāgot un pilnveidot jaunu antibiotiku regulatīvo novērtējumu;
27. aicina Komisiju turpināt sniegt atbalstu EARSS un ESVAC, tiem apkopojot datus par antibiotiku lietošanu, jo tos varēs izmantot kā pamatu turpmāk veicamiem pasākumiem atbildīgas antibiotiku izmantošanas veicināšanai;
28. mudina Komisiju izstrādāt likumdošanas priekšlikumus pakāpeniskai profilaktiskas antibiotiku lietošanas izbeigšanai lopkopībā;
29. uzsver, ka lopkopības un intensīvas zivkopības nozarē slimības jānovērš, galveno uzmanību pievēršot labai higiēnas, izmitināšanas un zootehnikas praksei un stingriem biodrošības pasākumiem, nevis profilaktiskai antibiotiku izmantošanai;
30. mudina veidot labu praksi lopkopībā, kas mikroorganismu rezistences risku samazinātu līdz minimumam; uzsver, ka šāda prakse jo īpaši jāpiemēro dažādu audzētāju audzētiem jauniem dzīvniekiem, kuri turpmāk tiek turēti kopā, tādējādi palielinot infekcijas slimību risku;
31. norāda, ka farmaceitisko līdzekļu atliekas, kas nav pienācīgā veidā iznīcinātas, nonāk ūdensceļos, tādējādi palielinot netīšu saskari ar dažādām vielām, kas saistītas ar rezistences veidošanos pret antibiotikām; aicina Komisiju sekmēt turpmāku izpēti par to, kāda ietekme ir ilgtermiņa saskarei ar farmaceitisko līdzekļu atliekām ūdenī un augsnē;
32. aicina iespējami lielā mērā nošķirt cilvēku ārstēšanā un veterinārijā izmantotos aktīvo sastāvdaļu un iedarbības paņēmienus, lai tiktāl, ciktāl tas iespējams, novērstu iespējamo mājlopu rezistences pret antibiotikām nodošanu cilvēkiem;
33. uzskata, ka būtu jāaizliedz lauksaimniecībā izmantot t. s. „pēdējās iespējas” antibiotikas, kuras iedarbojas uz problemātiskiem cilvēku slimību izraisītājiem;
Starptautiskā sadarbība
34. aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE) un citām atbilstošām starptautiskām iestādēm un organizācijām, lai spētu efektīvāk risināt mikroorganismu rezistences problēmu pasaulē, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ES un ASV Transatlantiskā komisija steidzamai mikroorganismu rezistences problēmas risināšanai (TATFAR),
35. mudina Komisiju nodrošināt, ka attiecīgo stratēģiju īstenošanai ir pieejami pietiekami finanšu un cilvēkresursi;
36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.