Sesijas dokuments
8.11.2011 B7‑0574/2011
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0642/2011 un B7‑0643/2011 , uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
par atbildības ziņojumu par attīstības finansējumu
Michèle Striffler
Attīstības komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par atbildības ziņojumu par attīstības finansējumu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju,
– ņemot vērā Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī, Londonā 2009. gada 2. aprīlī, Toronto 26.–27. jūnijā un Seulā 2010. gada 11.–12. novembrī notikušos G20 valstu sammitus,
– ņemot vērā Akvilā, Itālijā 2009. gada 8.–10. jūlijā, Dovilā, Francijā 2011. gada 26.–27. maijā un Muskokā, Kanādā 2010. gada 26. jūnijā notikušos G8 valstu sammitus,
– – ņemot vērā Monterejā, Meksikā 2002. gada 18.–22. martā un Dohā, Katārā 29. novembrī – 2. decembrī notikušajās attiecīgajās starptautiskajās konferencēs par attīstības finansējumu pieņemto Monterejas konsensu un Dohas deklarāciju,
– ņemot vērā Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un Akras rīcības programmu,
– ņemot vērā Eiropas konsensu attīstības jomā[1] un ES rīcības kodeksu attiecībā uz darba papildināmību un dalīšanu attīstības politikā[2],
– ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par sasniegto Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā: vidusposma pārskats, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei 2010. gada septembrī [3],
– ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību[4],
– ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu „oficiālā attīstības palīdzība plus”[5],
– ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par turpmāko darbu saistībā ar Monterejas 2002. gada konferenci par attīstības finansēšanu[6],
– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti[7],
– ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu[8],
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pērn ES dalībvalstis piešķīra oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) tikai 0,43 % no NKI, neskatoties uz Tūkstošgades apņemšanos līdz 2015. gadam piešķirt 0,7 % un pagaidu mērķi 2010. gadā piešķirt 0,56 % no NKI;
B. tā kā 15 dalībvalstis 2009. vai 2010. gadā ir samazinājušas atbalstam paredzēto budžetu;
C. tā kā dalībvalstis apsolīja 2005. gadā novirzīt 50 % no visa jaunā atbalsta Subsahāras Āfrikai, bet tā kā tās faktiski ir piešķīrušas tikai pusi no šā apjoma un arī nav izpildījušas savu solījumu līdz 2010. gadam piešķirt 0,15 % no NKI vismazāk attīstītajām valstīm;
D. tā kā šādas saistības ir noteiktas kā NKI procentuālā daļa un līdz ar to lejupslīdes laikā atbilst reālajam samazinājumam, ekonomikas krīze ir nepiemērots attaisnojums, lai proporcionāli samazinātu atbalstam paredzēto budžetu;
E. tā kā atbalsta solījumu neizpilde izraisīs būtisku uzticības mazināšanos ES un iedragās jaunattīstības valstu partneru uzticēšanos, savukārt saistību izpilde sniegtu spēcīgu un nepārprotamu signālu nabadzīgajām valstīm un citiem līdzekļu devējiem;
F. tā kā slikta nodokļu pārvaldība jaunattīstības valstīs neļauj vienlīdzīgi sadalīt ienākumus, rada līdzekļu nepietiekamību valdībām un kavē nabadzības izskaušanu;
G. tā kā tiek lēsts, ka nelikumīga kapitāla plūsma no jaunattīstības valstīm ir aptuveni desmit reižu lielāka par kopējās attīstības palīdzības līmeni;
H. tā kā novatoriski finansēšanas mehānismi pašlaik aptver tikai 3 % no ES attīstības palīdzības;
I. tā kā sistēmas, lai nabadzīgās valstīs uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piemēram, mikrofinanšu sistēmas, var sniegt ārkārtīgi noderīgu palīdzību lauku sīksaimniekiem, jo īpaši sievietēm, nolūkā panākt saimniecisku patstāvību pārtikas jomā un nodrošinātību ar pārtiku;
J. tā kā migrantu sūtījumi uz jaunattīstības valstīm pārsniedz kopējo attīstības palīdzības budžetu un tā kā, lai gan ES 2008. gadā apņēmās samazināt sūtījumu izmaksas, ir panāktas vienīgi nelielas pārmaiņas;
K. tā kā ES tirdzniecības palīdzības apjoms 2009. gadā bija EUR 10,5 miljardi un tā kā ar tirdzniecību saistītas palīdzības apjoms bija EUR 3 miljardi, kas ir daudz vairāk, nekā tika paredzēts mērķī;
L. tā kā LESD 208. pantā ir noteikts: „Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;
M. tā kā jaunattīstības valstis un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis ir ļoti smagi skārusi krīze, novedot pie vēl viena parādu līmeņa pieauguma;
N. tā kā ES jaunattīstības valstīm 2009. gadā sniedza finansējumu EUR 2,3 miljardu apjomā klimata jomā tūlītēji īstenojamiem pasākumiem;
O. tā kā ES ir apsolījusi nodrošināt, ka finansējums klimata jomā ir „jauns un papildinošs”;
P. tā kā neefektīvā palīdzībā katru gadu tiek izšķērdēti sabiedrības līdzekļi līdz pat EUR 6 miljardu apjomā,
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES 2011. gada atbildības ziņojumu par attīstības finansējumu kā īpaši noderīgu pasākumu pārredzamības un profesionālapskates jomā;
Attīstības palīdzība
2. atzīst pieaugošo spiedienu uz valstu budžetiem, ko izraisa finanšu un ekonomikas krīze; tomēr uzskata, ka nabadzības izskaušanas mērķa sasniegšana vispirms prasa izmaiņas politikas jomās rūpnieciski attīstītajās un jaunattīstības valstīs, lai novērstu nabadzības strukturālos cēloņus;
3. atkārtoti pauž nopietnas bažas par valdības atbalstīto ārvalstu investoru pašreiz veikto lauksaimniecības zemes iegādi, jo īpaši Āfrikā, kas var negatīvi ietekmēt vietējo nodrošinātību ar pārtiku; prasa Komisijai iekļaut zemes piesavināšanās jautājumu tās politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm, lai padarītu politikas saskaņotību par attīstības sadarbības politikas stūrakmeni gan valsts, gan starptautiskajā līmenī un izvairītos no īpašuma atsavināšanas mazajiem lauksaimniekiem un neilgtspējīgas zemes un ūdens izmantošanas;
4. pauž atzinību par to, ka ES un tās dalībvalstis, neskatoties uz krīzi, joprojām ir līderi oficiālās attīstības palīdzības (OAP) līdzekļu piešķiršanā pasaulē;
5. atzinīgi vērtē dalībvalstu nesen atjaunināto apņemšanos ievērot saistības OAP jomā, jo īpaši mērķi piešķirt 0,7 % no NKI; piekrīt Padomei, ka ar OAP nepietiek, lai izskaustu nabadzību visā pasaulē; uzskata, ka ar ES attīstības politiku vajadzētu novērst strukturālos šķēršļus, kas kavē nabadzības izskaušanas mērķa sasniegšanu, saskaņojot attīstības politiku starp ES politikas virzieniem lauksaimniecības, tirdzniecības, ieguldījumu, nodokļu oāžu, piekļuves izejvielām un klimata pārmaiņu jomā;
6. tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka 2010. gadā ES pietrūka aptuveni EUR 15 miljardu, lai sasniegtu savu tā gada OAP mērķi, ka ES faktiski vajadzēs dubultot savu atbalstu, lai sasniegtu 2015. gada Tūkstošgades mērķi, ka ES nav būtiski palielinājusi atbalstu Āfrikai un vismazāk attīstītajām valstīm, neskatoties uz solījumiem to darīt, un ka daudzas dalībvalstis 2009. un 2010. gadā ir ierobežojušas savu palīdzības budžetu, paredzot veikt turpmākus samazinājumus 2011. gadā un arī turpmākajos gados;
7. uzsver labi pārvaldīta atbalsta lielo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā veselības, izglītības, dzimumu līdztiesības, bioloģiskās daudzveidības un daudzās citās jomās;
8. tādēļ aicina visas dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai izpildītu savas saistības piešķirt 0,7 % no NKI , kā arī savus īpašos solījumus Āfrikas un vismazāk attīstītajām valstīm, un ierosina veikt pārredzamus, saistošus un daudzgadu pasākumus, tostarp tiesību aktu jomā;
Citi attīstības finansējuma aspekti
9. piekrīt Padomei un Komisijai, ka vietējo resursu mobilizēšana partnervalstīs ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; aicina ES līdzekļu devējus piešķirt prioritāti veiktspējas palielināšanai šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz spēcīgākām nodokļu sistēmām un labāku nodokļu pārvaldību, un palielināt pūliņus visā pasaulē, lai veicinātu pārredzamību nodokļu jomā un pārskatu sniegšanu par valstīm, kā arī apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kapitāla nelikumīgu aizplūšanu, vajadzības gadījumā izmantojot tiesību aktus;
10. prasa Komisijai ietvert cīņu pret nodokļu oāžu nelikumīgu izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu kā prioritāru jautājumu savā attīstības politikā;
11. aicina dalībvalstis turpmāk pastiprināt atbalstu ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai un aicina Eiropas Komisiju nekavējoties ierosināt ES tiesību aktus, kas vismaz līdzinātos ASV tiesību aktiem attiecībā uz mērķi nodrošināt pienācīgu nodokļu nomaksu un ražošanu saskaņā ar sociālajiem un vides standartiem ieguves rūpniecībā jaunattīstības valstīs, ievērojot standartus, kas paredz rīkoties ar pienācīgu rūpību;
12. aicina ES un tās dalībvalstis aktivizēt ne tikai OAP, bet arī citus starptautiskā attīstības finansējuma atbalsta avotus, tostarp:
– ierosināt novatoriskus maksājumus, piemēram, nodokli par finanšu pārskaitījumiem, lai finansētu sabiedriskos pamatpakalpojumus pasaulē, tostarp attīstības palīdzību;
– ievērojami samazināt sūtījumu izmaksas;
– pastiprināt ES piešķīrumu un EIB kredītu apvienošanu, nesamazinot atbalsta izdevumus;
– atbalstīt sistēmas, lai uzlabotu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, piemēram, mikrofinansējuma sistēmas, jaunattīstības valstīs,
13. atzinīgi vērtē ES ievērojamo un pieaugošo atbalstu tirdzniecības palīdzībai un ar tirdzniecību saistītai palīdzībai; sagaida, ka vismazāk attīstītās valstis nākotnē gūs lielāku labumu no šāda atbalsta;
14. atgādina, ka ES tirdzniecības politikai tāpat kā lauksaimniecības, zivsaimniecības, migrācijas un drošības politikai saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāatbilst ES attīstības politikas mērķiem, un prasa saskaņot attīstības politiku (Lisabonas līguma 208. pants), lai novērstu nabadzības izskaušanas strukturālo problēmu;
15. prasa dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai nodrošinātu pašreizējo parādu atvieglošanas iniciatīvu pilnīgu īstenošanu, jo īpaši nabadzīgām valstīm ar lielu parādu slogu, kā arī daudzpusējo parādu atvieglošanu;
16. atzinīgi vērtē ES nesen piešķirto būtisko atbalstu pasākumiem klimata jomā jaunattīstības valstīs, taču atkārtoti prasa, lai šie pasākumi papildinātu pašreizējo attīstības palīdzību;
17. sagaida, ka novembrī Busanā paredzētais ceturtais augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti sniegs taustāmus rezultātus efektīvākās un lietderīgākas palīdzības jomā; norāda, ka 2011. gada atbildības ziņojumā tika noteikti panākumi, kas, lai arī ir nevienmērīgi, tomēr prasa ES dalībvalstīm pielikt lielākas pūles nolūkā uzlabot koordināciju starp līdzekļu devējiem (tostarp gadījumos, kas attiecas uz ES Ārējās darbības dienestu), kopīgo plānošanu un darba dalīšanu šajā jomā;
18. prasa ES līdzekļu devējiem uzlabot politisko dialogu ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm par attīstības sadarbību un mudina dalībvalstis atbalstīt dienvidu – dienvidu un trīspusējās attīstības sadarbības iniciatīvas; uzskata, ka vairs nav nekāda pamatojuma piešķirt palīdzību dotāciju veidā ar skaidru naudu bagātām valstīm;
ESAO un Attīstības palīdzības komitejas profesionālapskate
19. prasa iesaistīt Parlamentu nākamajā ES attīstības sadarbības ESAO un APK profesionālapskatē;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, EIB, ANO struktūrām, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, G20, SVF un Pasaules Bankai.