Sesijas dokuments

 

16.1.2012                                                                                                                B7‑0006/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0021/2012 , B7‑0675/2011 un B7‑0676/2011 , uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē ( 2011/2904(RSP) )

Maria do Céu Patrão Neves, Albert Deß, Esther Herranz García

PPE grupas vārdā

 

B7‑6/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē ( 2011/2904(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada[1], 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā[2] un 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par KLP 2020. gada perspektīvā — kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas[3],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” ( COM(2009)0591 ) un šim paziņojumam pievienotos dažādos darba dokumentus, kā arī 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem —  labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā[4],

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūlija lēmumu, ar ko tiek izveidots Augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai (2010/C 210/03),

–   ņemot vērā galīgos ieteikumus, ar kuriem 2009. gada 17. martā iepazīstināja Augsta līmeņa grupa lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspējas jautājumos, un 2010. gada 29. marta Padomes secinājumus par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā,

–   ņemot vērā 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu[5] un 2009. gada 24. februāra rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā[6],

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Komisijas paziņojumā „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” ( COM(2009)591 ) norādītas nopietni trūkumi pārtikas piegādes ķēdē, tostarp dominējošas pirktspējas ļaunprātīga izmantošana, negodīgi līgumu noteikumi, novēloti maksājumi, vienpusējas līguma izmaiņas, ierobežota piekļuve tirgum, informācijas trūkums par cenu noteikšanu, nevienāda peļņas normu sadale visā pārtikas ķēdē un vairākas problēmas saistībā ar palielinātu koncentrāciju mazumtirdzniecības nozarē;

B.  tā kā ļoti lielu mazumtirgotāju koncentrācijas līmenis Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz ražotājiem un citiem piegādātājiem, jo tā ietekmē arvien vairāk palielinās atšķirības līgumslēdzēju pušu spējā ietekmēt līgumu; tā kā arvien samazinās lauksaimniecības produktu ražotāju un lauksaimniecības nozaru spēja vērtību ķēdē, sākot no primārās ražošanas, tad pārstrādē un beidzot ar galapatērētāju, noslēgt izdevīgus darījumus;

C. tā kā ražošanas izmaksu pieaugums un nespēja atgūt šīs izmaksas visā pārtikas apgādes ķēdē varētu īsā laika posmā apdraudēt lauku saimniecību izdzīvošanu, tādējādi vājinot dalībvalstu ražošanas potenciālu un saasinot problēmas saistībā ar tirdzniecības bilancēm, importa līmeņiem, svārstīgumu un atkarību no ārējiem tirgiem;

D. tā kā konkurences institūcijas vairākās dalībvalstīs ir atklājušas, ka pastāv četras galvenās jomas, kurās nepilnības pārtikas apgādes ķēdē ir jo īpaši jutīgas: vienpusēja līguma noteikumu uzspiešana, atlaižu piešķiršanas prakse, sankcijas un maksājumu noteikumi;

E.  tā kā arī patērētāju negatīvi ietekmē šāda prakse, jo zemā cena, ko ražotājiem un citiem piegādātājiem maksā par produkciju, nesamazina cenu patērētājiem, un turklāt lielie mazumtirgotāji izmanto alternatīvus produktus no trešām valstīm, kas liek vietējiem ražotājiem samazināt cenas; tas nozīmē, ka patērētāji pērk preces, kas saražotas atbilstoši zemākiem standartiem — jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu un darba, vides, dzīvnieku labturības standartu ievērošanu —, nekā tiem, kas jāievēro ES ražotājiem,

1.  uzsver, ka šī problēma saistībā ar nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē ir nepārprotami Eiropas problēma, kuras novēršanai ir nepieciešams tieši Eiropai paredzēts risinājums, ņemot vērā to, cik stratēģiski nozīmīga Eiropas Savienībai ir lauksaimniecības pārtikas ķēde; atgādina, ka pārtikas apgādes ķēdē, lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā un apgādē ir iesaistīti 7 % no ES kopējā strādājošo skaita, un te saražotā vērtība sasniedz 1400 miljardus EUR gadā — skaitlis, kas ir lielāks par jebkuras citas ES apstrādes rūpniecības nozares attiecīgo rādītāju;

2.  aicina Komisiju ierosināt stingrus Kopienas tiesību aktus — neradot traucējumus pareizai tirgus darbībai — lai padarītu godīgākas attiecības starp pārtikas produktu ražotājiem, piegādātājiem un izplatītājiem un pareizi īstenotu jau spēkā esošo noteikumus, arī tādēļ, ka Eirostata dati liecina, ka kopš 2009. gada ES līmenī lauku saimniecību ienākumi ir samazinājušies par 11,6 %;

3.  vērš uzmanību uz darbu, ko veic Augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai un tā četras ekspertu platformas; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments nav oficiāli iesaistīs šā foruma darbā, un aicina steidzami risināt šo jautājumu, ļaujot Parlamentam pilnībā piedalīties šajā procesā;

4.  neatlaidīgi pieprasa, lai dalībvalstis aktīvi piedalītos apspriežu forumu izveidē, nodrošinot pienācīgu visu pārtikas ķēdē iesaistīto personu pārstāvību, lai veicinātu dialogu un izstrādātu vadlīnijas godīgāku un līdzsvarotāku attiecību izveidošanai; atgādina, ka šādu oficiālu apspriežu rezultātā tiek uzlabota ražotāju un piegādātāju aizsardzība, un novērsti izplatītāju pretpasākumi;

5.  pieprasa vispirms vienoties par skaidru, precīzu un objektīvu ļaunprātīgas un negodīgas prakses definīciju, iekļaujot stingrākas jēdzienu definīcijas un skaidrākus norobežojumus, lai attiecībā uz šādu praksi varētu piemērot īpašu regulējumu, pārraudzību un objektīvas sankcijas;

6.  ierosina šādu neizsmeļošu uzskaitījumu attiecībā uz praksi, par kuru ražotāji ir pauduši bažas saistībā ar pārtikas apgādes ķēdes darbību:

I) Piekļuve mazumtirgotājiem:

 

      i) avansa maksājums par piekļuvi sarunām;

      ii) maksa par iekļaušanu sarakstā;

      iii) maksa par iekļaušanu;

      iv) cena par platību veikala plauktos;

      v) piespiedu reklāma;

      vi) novēloti maksājumi;

      vii) cenu noteikšana;

      viii) vislabākā klienta klauzula,

 

 

II) negodīgi līguma nosacījumi vai vienpusējas līguma noteikumu izmaiņas:

 

      i) vienpusējas un retrospektīvas līguma nosacījumu izmaiņas;

      ii) vienpusēja līguma laušana;

      iii) ekskluzīvu tiesību klauzulas / maksa;

      iv) „piespiedu” kārtā veicami ieguldījumi privātiem zīmoliem „Piespiedu”;

      v) standarta parauga līgumu uzspiešana;

      vi) pretpasākumi;

      vii) nerakstītas līgumiskas vienošanās;

      viii) peļņas normas atgūšana;

      ix) pārmērīgas cenu atlaides;

      x) novēloti maksājumi;

      xi) piespiedu maksājums par atkritumu pārstrādi/aizvākšanu;

      xii) pirkšana grupās / kopīga sarunu vešana;

      xiii) apgrieztās izsoles;

      xiv) nereāli piegādes noteikumi;

      xv) piespiedu prasība izmantot (konkrētu) iepakojuma piegādātāju vai iepakojuma materiālu;

      xvi) piespiedu prasība izmantot (konkrētu) loģistikas platformu vai operatoru;

      xvii) maksājums, lai segtu izmaksas par reklāmu (par kuru nav bijusi iepriekšēja vienošanās);

      xviii) reklāmas pasākumiem paredzēta produkta pārmērīga pasūtīšana;

      xix) maksājums par to, ka nav sasniegts noteikts pārdošanas līmenis;

      xx) piespiedu prasība piegādātājiem nodrošināt papildu atlaidi, ja pārdošanas apjomi pārsniedz noteiktu līmeni;

      xxi) vienpusēja produkcijas izņemšana no veikalu plauktiem;

      xxii) vienpusēja prasība par (nepārdotās) preces beznosacījumu atdošanu atpakaļ;

      xxiii) piespiedu prasība piegādātājiem segt ar produktu saraušanos vai zādzību saistītās izmaksas;

      xxiv) piespiedu prasība piegādātājiem segt ar patērētāju sūdzībām saistītas nepamatotas izmaksas,

 

7.  prasa izveidot sistēmu šādas prakses efektīvai kontrolei, izmantojot administratīvus līdzekļus vai tiesas, novērtēšanas un uzraudzības sistēmu, ko vadītu dalībvalstis un koordinētu Eiropas Komisija, paredzot iedarbīgus efektīvi un savlaicīgi piemērojamas sankcijas;

8.  saistībā ar līgumu nosacījumiem un ļaunprātīgu komercdarbības praksi pieprasa pastiprināt līdzekļus, ar kuriem nodrošināt, ka tiek ievēroti maksājumu termiņi un vajadzības gadījumā ieviest jaunus instrumentus, lai samazinātu laiku no piegādes līdz brīdim, kad piegādātāji patiešām saņem maksājumu; šajā sakarībā uzsver, ka steidzami ir jārod risinājumi, lai novērstu nepieņemamās problēmas, ar ko saskaras ātri bojājošos produktu piegādātāji, tā kā šie produkti lielveikalos tiek ātri pārdoti, bet ražotāji samaksu saņem tikai pēc vairākiem mēnešiem, tādējādi radot piegādātājiem nopietnas skaidras naudas aprites problēmas;

9.  norāda uz Komisijas priekšlikumu projektos iekļautajiem KLP reformas pasākumiem, kas paredzēti lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanai pārtikas apgādes ķēdē, sniedzot atbalstu ražotāju un starpnozaru organizācijām un veicinot īsu apgādes ķēžu starp ražotājiem un patērētājiem, piemēram, vietējās produkcijas tirgu, veidošanu; uzskata, ka lauksaimnieku pozīciju nostiprināšana palīdzēs tiem saņemt taisnīgāku pievienotās vērtības daļu;

10. norāda, ka tādu produktu ievešana no citiem reģioniem vai valstīm, kas ir pieejami tuvākajā apkārtnē, dažkārt tiek veikta kā pretpasākums, un pieprasa ieviest pasākumus, lai novērstu šādus „atbildes” ievedumus, kas īsā laika posmā kaitē valsts, reģiona un vietējos lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, jo tie ir nelielas struktūras, kas nevar izdzīvot apstākļos, kad strauji mainās pirkšanas paradumi;

11. attiecībā uz pašu mazumtirgotāju zīmoliem aicina izstrādāt jaunus instrumentus un regulējumu, lai nodrošinātu, ka tikai atsevišķām juridiskām personām ir ļauts piegādāt mazumtirgotājiem produktus, kas ir jāpārdod ar konkrētā mazumtirgotāja zīmolvārdu, pat ja piegādātāja struktūra pieder tai pašai komerciālajai grupai; uzskata, ka mazumtirgotājiem nevajadzētu atrasties stāvoklī, kad tie vienlaicīgi var gūt labumu gan kā savu piegādātāju klients, gan konkurents;

12. neatlaidīgi pieprasa arī, lai lielveikalu plaktos līdzās mazumtirgotāju pašu zīmolu precēm atrastos arī neatkarīgu zīmolu preces, lai patērētājam dotu pēc iespējas lielāku izvēli, un noraida veikalos piekopto negodīgo realizācijas praksi, kad priekšroka tiek dota pašu zīmoliem, nevis neatkarīgiem zīmoliem; pieprasa lielāku pārredzamību un godīgumu, nosakot cenas pašu un neatkarīgiem zīmoliem; uzstāj, ka jābūt noteikumiem, lai novērstu praksi, kad lieli mazumtirgotāji, veidojot savus zīmolus, parazītiski kopē neatkarīgus zīmolus;

13. pieprasa izdarīt grozījumus spēkā esošajās ES konkurences tiesībās, lai visā pārtikas ķēdē vairāk ņemtu vērā vertikālās koncentrācijas kaitīgo ietekmi, nevis uzmanību pievērstu tikai dažādu uzņēmumu relatīvajam stāvoklim tirgū;

14. pieprasa īstenot izmēģinājuma projektu attiecībā uz Eiropas lauku saimniecību cenu un peļņas normas novērošanu, kas, ņemot vērā pēdējos gados vērojamo cenu nestabilitāti, būs nozīmīgs instruments pārredzamības uzlabošanai pārtikas apgādes ķēdē;

15. aicina Komisiju labāk koordinēt tās dažādo dienestu darbu, lai tā varētu aktīvāk iesaistīties cenu uzraudzīšanā visā pārtikas ķēdē, kā arī mazumtirdzniecības dinamikas un attiecīgu tirgus daļu uzraudzīšanā visā ES; aicina izveidot neatkarīgu pārtikas tirdzniecības ombudu, kas uzturēs sakarus ar atbilstīgajām tirdzniecības un konkurences iestādēm, un pārtikas tirdzniecības valsts ombudu katrā dalībvalstī, lai koordinētu darbību un dalītos ar informāciju; turklāt uzskata, ka Eiropas ombudam un dažādajiem valsts ombudiem jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu atbilstīgo spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu un savlaicīgi ierosinātu attiecīgas sankcijas;

16. pieprasa gadījumos, kad ir atklāta ļaunprātīga izmantošana, piemērot sankciju sistēmu, kam jābūt proporcionālai ar pārtikas apgādes ķēdei nodarītajiem finansiālajiem un komerciālajiem zaudējumiem un pietiekami ātri pārvaldītai, lai nodrošinātu šo sankciju augstu iedarbīgumu;

17. uzskata, ka risinājums nepilnību novēršanai pārtikas apgādes ķēdē sastāv no jaunas sistēmas apvienojumā ar regulējumu, izmaiņām konkurences tiesībās un vairāk horizontāliem tiesību aktiem, apvienojot to jau noslēgtiem un jauniem brīvprātīgiem pašregulatīviem nolīgumiem; pieprasa, lai dalībvalstis veicinātu labākās prakses un/vai rīcības kodeksu izstrādi, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām, iekļaujot ražotāju, rūpniecības, piegādātāju, mazumtirgotāju un patērētāju pārstāvjus un pilnībā izmantojot esošās sinerģijas;

18. uzskata, ka par prioritāti ir jāuzskata ES mēroga informācijas kampaņa, lai informētu lauksaimniekus par viņu līgumiskajām tiesībām, kā arī par visizplatītāko prettiesīgo, negodīgo un ļaunprātīgo praksi attiecībā uz līgumu slēgšanu un komercdarbībām;

19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0286
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0006
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0297
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0302
[5] Pieņemtie teksti, P6-TA(2008)0054
[6] Pieņemtie teksti, P6-TA(2009)0191