Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” (COM(2011)0666) un tam pievienoto Komisijas 2011. gada progresa ziņojumu par Kosovu (SEC(2011)1207),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2009. gada 7. decembra, 2010. gada 14. decembra un 2011. gada 5. decembra sanāksmes secinājumus, kuros uzsvērts un atkārtoti apstiprināts, ka, neskarot dalībvalstu nostāju par Kosovas statusu, būtu arī jārada iespēja tai izmantot iespējamo vīzu režīma atcelšanas perspektīvu, ja tiks ievēroti visi nosacījumi, kā arī atzinīgi vērtēts Komisijas nodoms līdz gada beigām uzsākt dialogu par vīzu režīmu un aicināts veidot strukturētu pieeju, lai tuvinātu Kosovas iedzīvotājus Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1244/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, un jo īpaši tās I pielikumu, kurā juridiskās skaidrības un drošības dēļ tika iekļauta atsauce uz personām, kas dzīvo Kosovā

OV L 336, 18.12.2009., 1. lpp.

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 4. februāra Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO, kas grozīta ar Padomes 2009. gada 9. jūnija Vienoto rīcību 2009/445/KĀDP un Padomes 2010. gada 8. jūnija Lēmumu 2010/322/KĀDP,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 4. februāra Vienoto rīcību 2008/123/KĀDP, ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Kosovā, un Padomes 2011. gada 28. jūlija Lēmumu 2011/478/KĀDP, ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 27. jūlija paziņojumu par stāvokli Kosovā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes paziņojumus presei par ES veicināto dialogu,

–   ņemot vērā EP un Kosovas parlamenta 2008. gada 28. un 29. maija, 2009. gada 6. un 7. aprīļa, 2010. gada 22. un 23. jūnija un 2011. gada 20. maija sanāksmju kopīgos paziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu ekspertu misijas Kosovā 2011. gada 25. janvāra galīgo ziņojumu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244 (1999),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra vienprātīgi pieņemto rezolūciju par Belgradas un Prištinas dialogu (A/RES/64/298), kuru kopīgi iesniedza Serbija un 27 ES dalībvalstis un kurā norādīts, ka šā dialoga mērķis būtu „veicināt sadarbību, panākt virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus”, un atzinīgi novērtēta ES gatavība sniegt atbalstu šajā jomā,

–   ņemot vērā ANO īpašā sūtņa nobeiguma ziņojumu par Kosovas turpmāko statusu un 2007. gada 26. marta vispārējo priekšlikumu Kosovas statusa noregulējumam un jo īpaši tajā iekļautos noteikumus par kopienu un to locekļu cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, reliģisko un kultūras mantojumu un decentralizāciju,

–   ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2011. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai Kosovas pagaidu pašpārvaldes iestāžu vienpusēji pasludinātā neatkarība ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomē tika dots solījums visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, un šis solījums tika apstiprināts 2010. gada 2. jūnijā Sarajevā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem;

B.  tā kā Eiropas Savienība vienmēr ir aizstāvējusi daudznacionālu un daudzreliģiju valstu ilgtspējību Rietumbalkānos, pamatojoties uz demokrātijas, iecietības un kultūru daudzveidības vērtībām;

C. tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir būtiskas Eiropas integrācijas procesam un reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanai;

D. tā kā M. Ahtisāri plāns joprojām ir labs pamats, lai atrisinātu konfliktu saistībā ar valsts ziemeļu daļu un saglabātu Kosovas teritoriālo un politisko integritāti;

E.  tā kā nepārtrauktais tiesiskuma vājums kavē demokrātijas nostiprināšanu un kaitē ekonomikai, radot šķēršļus ilgtermiņa attīstībai;

F.  tā kā EULEX misijas svarīgāko uzdevumu vidū ir cīņa ar korupciju un organizēto noziedzību, kā arī kara noziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana par tiem,

1.  norāda, ka Kosovas neatkarības pasludināšanu atzinušas 85 valstis, tostarp 22 ES dalībvalstis; paustu atzinību, ja pārējās piecas ES dalībvalstis sekotu šo valstu piemēram; tāpat atzinīgi vērtētu to, ka šīs valstis aktīvāk iesaistītos Serbijas un Kosovas samierināšanas procesā; atkārtoti uzsver, cik svarīga ES ir sadarbība ar Kosovu, un uzskata, ka šī ir izšķiroša apņemšanās, lai saglabātu stabilitāti un drošību ES tuvākajā kaimiņvalstī;

2.  uzsver, ka iespējamā dalība Eiropas Savienībā ir spēcīgs stimuls Kosovai, kā arī visām Rietumbalkānu reģiona valstīm nepieciešamo reformu īstenošanā; atzīmē, ka līdz šim ES stratēģija attiecībā uz šo iespēju konkretizāciju Kosovas iedzīvotājiem nav bijusi veiksmīga un ka sasniegumu ir ļoti maz; atzinīgi vērtē dubultas kompetences amatpersonas — ES īpašā pārstāvja/ ES biroja vadītāja iecelšanu;

3.  uzsver to, ka ES un citām starptautiskajām misijām, kas atrodas Kosovā, jāveido labāka sadarbība, lai izvairītos no darbību pārklāšanās un nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību;

4.  atkārtoti pauž viedokli, kas izteikts 2007. gada 29. marta, 2009. gada 5. februāra un 2010. gada 8. jūlija rezolūcijās un kas noraida Kosovas sadalīšanas iespēju;

5.  pauž bažas par nopietnajiem pārkāpumiem 2010. gada decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās; prasa rūpīgi izmeklēt krāpšanos vēlēšanu procesā, kā arī atklāt personas, kas ir politiski atbildīgas par minētajiem pārkāpumiem, un nevilcinoties adekvāti sodīt visus vainīgos, tostarp vietējās vēlēšanu komisijas amatpersonas, lai pārtrauktu nesodāmības tradīciju, kas mazina sabiedrības uzticību valsts iestāžu likumībai un pašu valsts iestāžu likumību; mudina vēlēšanu pārkāpumu gadījumu izskatīšanai piešķirt prioritāti un aicina Kosovas valsts iestādes (Valsts prokuratūru, Augstāko tiesu un Kosovas Tiesu iestāžu padomi) uzlabot metodes, ar kurām tās koordinē savu darbu; uzsver, ka labi funkcionējoša vēlēšanu sistēma ir būtiska demokrātisku iestāžu darbībai;

6.  aicina visas partijas — gan valdību veidojošās, gan opozīcijā esošās partijas drīzumā īstenot konstitucionālās un vēlēšanu sistēmas reformas, kā tās pēc vēlēšanām solīja vēlētājiem, lai vēlēšanu sistēmu padarītu pārredzamāku un tuvinātu to starptautiskajiem, jo īpaši Eiropas Padomes, standartiem;

7.  ar gandarījumu konstatē, ka Kosovas iestādes 2011. gada sākumā veiksmīgi atrisināja krīzi saistībā ar prezidenta amatu; pauž atzinību Kosovai par to, ka pirmo reizi valsts vadītāja amatu ieņem sieviete, un norāda, ka prezidente Atifete Jahjaga ir arī gados jaunākā no visiem demokrātiski ievēlētajiem valsts vadītājiem Eiropā;

8.  pauž nožēlu par vairākkārtēju kavēšanos uzsākt dialogu par vīzu jautājumiem, un atkārtoti pauž atbalstu tā sākšanai; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos beidzot uzsākt attiecīgo procesu pirms gada beigām atbilstīgi iepriekšējām saistībām attiecībā uz Eiropas mērķa īstenošanu Rietumbalkānu valstīm un neskarot dalībvalstu nostāju Kosovas statusa jautājumā, lai mazinātu Kosovas iedzīvotāju aizvien pieaugošo izolētības sajūtu, kas negatīvi ietekmē galvenokārt neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un jauniešus; atzinīgi vērtē to, ka Padome 2011. gada 5. decembra sanāksmē šo nodomu ir atbalstījusi, kad tā atkārtoti apstiprināja, ka attiecībā uz Kosovu piemēros vīzu režīma liberalizāciju, ja tiks ievēroti visi nosacījumi; uzsver to, ka cilvēku savstarpējās saziņas uzlabošanās ir spēcīgs demokratizācijas stimuls un dzinulis turpmākām reformām reģionā;

9.  uzsver to, ka Kosovā joprojām pastāv problēmas saistībā ar bēgļu un iekšēji pārvietotu personu repatriāciju; atzinīgi vērtē Kosovas iestāžu centienus šajā jomā un mudina veikt turpmākus centralizētus un vietējus pasākumus, lai nodrošinātu repatriantu sociālekonomisko integrāciju, pievēršot īpašu uzmanību serbu, romu, aškalu un ēģiptiešu tautības repatriantu vajadzībām;

10. uzsver, ka jānodrošina efektīva sadarbība un koordinācija starp visām attiecīgajām ministrijām un ka sadarbībā ar starptautiskajām iesaistītajām personām jānodrošina vietējām iestādēm un koordinācijas struktūrām turpmāka apmācība, spēju palielināšana un tehniskā palīdzība; uzsver, ka ir svarīgi risināt repatriantu īpašumu atdošanas jautājumu un nodrošināt īpašumtiesību atgūšanu Kosovā dzīvojošiem Serbijas pilsoņiem;

11. uzsver nepieciešamību panākt būtisku progresu, Kosovai un tās kaimiņvalstīm risinot juridiskās pēctecības un īpašumtiesību jautājumus;

12. uzsver, ka reģionālās sadarbības nolūkā un abu valstu iespējamās dalības Eiropas Savienībā labad ir ļoti svarīgi ar Belgradu uzturēt dialogu, kuru uzsāka pēc Serbijas un Kosovas vienošanās ANO Ģenerālajā asamblejā 2010. gada septembrī un kuru veicināja Eiropas Savienība; atzinīgi vērtē to, ka līdz šim ir notikušas astoņas sarunu kārtas, kurās tika panāktas vairākas sākotnējas vienošanās, un no tām jaunākā vienošanās tika panākta 2011. gada 2. decembrī par robežšķērsošanas punktu integrēto pārvaldību valsts ziemeļu daļā, un ar ko robežu pārvaldības jomā ievieš kopīgus integrētus uzraudzības pasākumus;

13. tomēr pauž bažas, ka šīs iepriekšējās vienošanās, kurām ir liela nozīme abu pušu iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanā, piemēram, vienošanos par muitas zīmogiem, Serbijas puse nav pildījusi, kas licis Kosovas valdībai 2011. gada jūlijā pieņemt lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu īstenošanu; aicina Serbijas valdību paust gatavību īstenot dialoga mērķus un panākt vienošanos, un jo īpaši rast tādu risinājumu, kas ļautu Kosovai pilnībā iesaistīties reģionālajā sadarbībā, kā arī ātri un efektīvi īstenot vienošanās;

14. uzsver, ka no abām pusēm tiek sagaidīta pragmatiska pieeja, kurai vajadzīga apņēmība, neatlaidība un atbildības sajūta risinājumu meklēšanā; pauž cerību, ka valstis drīzumā vienosies par pārējiem jautājumiem, lai tiktu radīts patiesas reģionālas stabilitātes un labu kaimiņattiecību pamats un lai Kosova varētu uzsākt līgumisku saistību noslēgšanu ar ES;

15. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt abu valstu parlamentu un sabiedrību pietiekamu informētību par dialoga iznākumu, lai garantētu šā procesa pārredzamību un likumību; norāda, ka arī ES būtu jāpiedalās šādas saziņas veidošanā, kā arī abu pušu tuvināšanā un iedzīvotāju savstarpējās saziņas sekmēšanā;

16. mudina Eiropas Savienības Padomi un Komisiju pēc iespējas drīzāk iesaistīties sarunās ar Kosovu par tirdzniecības nolīgumu, kas ir būtisks valsts attīstībai un veiksmīgai cīņai pret bezdarbu;

17. pauž dziļas bažas par nestabilo un saspringto situāciju valsts ziemeļos un asi nosoda šajā apgabalā notiekošo, nepieņemamo, pret KFOR un Kosovas iestādēm vērsto vardarbību, kuras dēļ iedzīvotāji zaudējuši dzīvību vai guvuši ievainojumus; prasa atjaunot šajā teritorijā tiesiskumu, pastiprinot cīņu pret organizēto noziedzību un kriminālām struktūrām, kuru darbību nespēj kontrolēt neviena iestāde un kuras izmanto šo teritoriju kā drošu patvērumu; prasa steidzami pilnībā pārtraukt ceļu bloķēšanu un nodrošināt iedzīvotāju un preču brīvu kustību, tostarp starptautiskās sabiedrības un Kosovas muitas darbinieku piekļuvi robežkontroles punktiem, un atzinīgi vērtē Serbijas prezidenta paziņojumu šajā sakarā; aicina Serbijas valdību panākt, ka Serbijas paralēlās varas struktūras Kosovā beidz darbību;

18. uzsver, ka M. Ahtisāri plāna īstenošana valsts ziemeļos sniegtu Kosovas serbiem plašu autonomiju, garantējot viņu tiesības un pamatbrīvības; atkārtoti norāda, ka ilgtspējīgus risinājumus varēs panākt vienīgi apspriedēs dialoga veidā, un aicina Kosovas valdību veikt visu iespējamo, lai šā dialoga sekmēšanai izstrādātu un īstenotu efektīvu stratēģiju valsts ziemeļu daļas iedzīvotāju informēšanai; mudina starptautisko sabiedrību turpināt palīdzēt Kosovas valdībai rast ilgtermiņa mierīgu risinājumu situācijai valsts ziemeļu daļā;

19. uzsver, ka Kosovas varas iestādēm ir jāveic turpmāki pasākumi jo īpaši teritorijas ziemeļu daļā serbu mazākumtautības interesēs, lai to pilnībā integrētu Kosovas sabiedrībā; tālab atzinīgi vērtē Kosovas serbu pārstāvības palielināšanu valsts pārvaldē gan pašvaldību, gan valsts līmenī, kas ir nepieciešams serbu minoritātes interešu redzamības nodrošināšanai un viņu spējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā palielināšanai, un tas sekmē Kosovas vienotību;

20. atzinīgi vērtē Ibaras dienvidu krasta serbu kopienas lielāku iesaistīšanos Kosovas institucionālajā sistēmā, par ko liecina plašāka dalība vēlēšanās un tautas skaitīšanā; uzsver, ka šajā sakarībā izšķiroši svarīga ir decentralizācija, un prasa turpināt centienus to veiksmīgi īstenot un jo īpaši nodrošināt visu administrācijas līmeņu labu sadarbību; prasa palielināt vietējās administrācijas spēju un budžetu; pauž cerību, ka šo sadarbības modeli drīz varētu īstenot arī valsts ziemeļos, kā to paredz M. Ahtisāri plāns, un prasa efektīvu decentralizācijas procesu īstenot arī šajā apgabalā, lai mazinātu etnisko saspīlējumu un sekmētu stabilitāti;

21. uzsver EULEX tiesiskuma misijas svarīgo nozīmi, skaidri apliecinot visas ES un tās 27 dalībvalstu apņemšanos uzlabot tiesiskumu Kosovā, un prasa izstrādāt Eiropas Savienības iniciatīvas, lai stiprinātu šīs svarīgās misijas efektivitāti un iedzīvotāju izpratni visā Kosovas teritorijā; aicina Kosovas varas iestādes uzlabot sadarbību ar EULEX un atbalstīt EULEX darbību visās misijas pilnvaru jomās; ņem vērā EULEX darbību valsts ziemeļos un aicina misiju pastiprināt pasākumus, lai pilnā apjomā pildītu savu uzdevumu šajā apgabalā; norāda, ka pašlaik notiek pilnvaru pārskatīšanas process, jo īpaši attiecībā uz plānošanu, operācijām, pārvaldību un uzraudzību, ar mērķi šīs pilnvaras pielāgot vietējās situācijas izmaiņām;

22. atzīst, ka dažās jomās, piemēram, policijas un muitas darbības jomā, ir panākts progress, un uzskata, ka galvenie pasākumi šajās jomās, lai risinātu korupcijas un organizētās noziedzības problēmu, kā arī ar kara noziegumiem saistītus jautājumus, ir jāpadara efektīvāki, lai misija varētu sasniegt stabilākus rezultātus; šajā sakarībā pauž bažas par lielo neizskatīto lietu skaitu, kas radies, ANO Pagaidu pārvaldes misijai Kosovā nododot EULEX negaidīti daudz lietu; uzsver EULEX atbildību attiecībā uz tās izpildpilnvarām, kā arī tās pilnvarām uzraudzīt, sniegt padomu un konsultēt; šajā sakarībā mudina EULEX veikt konkrētus pasākumus, lai pavirzītu uz priekšu augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu; šajā sakarībā vērš uzmanību uz prokuroru un tiesnešu darba ārkārtīgi lielo nozīmi un aicina ES dalībvalstis nodrošināt, lai tie būtu pārstāvēti pietiekami lielā skaitā, un vajadzības gadījumā izmantot līgumslēgšanas procedūras, lai aizpildītu trūkstošās vietas;

23. aicina ES un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu loģistikas sistēmu, lai EULEX darbinieki varētu pildīt misijas pilnvaras arī krīzes situācijās, kā piemēram, tajā, kas patlaban norisinās ziemeļu robežkontroles punktā Mitrovicas reģionā; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt misijas darba nepārtrauktību; pauž bažas par vairāku ES dalībvalstu paziņojumiem par izveidoto policijas vienību kontingentu atsaukšanu un aicina tās pārdomāt savus lēmumus, ņemot vērā, ka šie spēki joprojām ir nepieciešami;

24. uzsver, ka EULEX ir nepieciešama efektīva iekšējā pārvaldība, koordinācija un sadarbība; uzsver, ka EULEX darbā ir jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī jāparāda, ka tā darbība ir politiskā konteksta ziņā sensitīva , lai stiprinātu misijas leģitimitāti iedzīvotāju apziņā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi uzturēt ciešu saziņu ar Kosovas valdību, iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem; mudina EULEX ziņot Kosovas iedzīvotājiem par misijas gūtajiem panākumiem un strādāt pie tā, lai palielinātu uzticību misijai un modri sekotu iedzīvotāju cerībām;

25. uzskata, ka EULEX būtu steidzami jānovērš konkrēti strukturāli trūkumi, piemēram, vājā iekšējā pārskatatbildība un neatbilstīgā ārējā uzraudzība;

26. atzinīgi vērtē pakāpenisku atbildības nodošanu vietējai policijai attiecībā uz kultūras un reliģisko vietu aizsardzību, tādējādi apliecinot vietējo pašvaldību darbībspēju;

27. mudina Kosovas Asambleju palielināt tās lomu demokrātijas un likumdošanas procesos Kosovā; uzsver, ka jāstiprina Asamblejas veicamās valdības darbības pārraudzītājas funkcijas, jo īpaši attiecībā uz budžeta izdevumu kontroli; pauž bažas attiecībā uz Asamblejas reglamenta skaidrību un tā ievērošanu; uzsver — lai šī institūcija varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, tai ir jādarbojas saskaņā ar skaidriem procesuālajiem noteikumiem un tai ir jābūt pienācīgām spējām; atzinīgi vērtē plānoto mērķsadarbības programmu un prasa sniegt lielāku atbalstu, lai attīstītu Asamblejas operatīvās spējas un specializētās zināšanas;

28. uzsver svarīgo nozīmi, kāda ir Eiropas Integrācijas komitejai un Eiropas Integrācijas ministrijai, un atzinīgi vērtē šo institūciju uzlabotās attiecības; tomēr aicina Kosovas valdību turpmāk stiprināt šīs struktūrvienības un uzlabot to sadarbību;

29. atzinīgi vērtē EULEX Īpašās izmeklēšanas darba grupas izveidi attiecībā uz iespējamiem necilvēcīgas apiešanās un cilvēku orgānu tirdzniecības gadījumiem, kā tika prasīts Eiropas Padomes 2011. gada 25. janvāra rezolūcijā; prasa veikt rūpīgu izmeklēšanu šajā jomā; aicina visas iesaistītās puses, tostarp Kosovas un Albānijas iestādes, pilnībā sadarboties ar izmeklētājiem un visas kaimiņvalstis sniegt vispārēju atbalstu darba grupai;

30. uzsver, ka ir jāīsteno turpmāki centieni, lai atrastu personas, kas atrodas bezvēsts prombūtnē kopš 1998.–1999. gada konflikta, kā arī personas, kas pazudušas vēlāk; atzīmē, ka cilvēka pamattiesības ir uzzināt savu ģimenes locekļu likteni un ka tas ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums kopienu samierināšanai un mierīgas nākotnes nodrošināšanai reģionā; tādēļ pilnībā atbalsta centienus, ko veltījusi īpašā darba grupa bezvēsts prombūtnē esošu personu atrašanai, un EULEX pūliņus modernizēt tiesu medicīnu Kosovā; prasa pielikt lielākas pūles, izmeklējot ar 2004. gada marta notikumiem saistītos gadījumus, jo šajā kontekstā krimināllietu izskatīšanu kavē nevēlēšanās un neefektivitāte;

31. uzsver, ka valsts un pārējā Rietumbalkānu reģiona galvenā problēma joprojām ir plaši izplatītā sistēmiskā korupcija, kas mazina iedzīvotāju uzticību tiesiskumam un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību; atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma uzlabojumus, par kuriem ir paziņots, un prasa tos steidzami un pienācīgi īstenot, kā arī aktīvāk pievērsties šīs problēmas risināšanai, jo īpaši pastiprinot tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu spējas šajā jomā, kā arī nodrošinot publiskā iepirkuma un piedāvājumu konkursu procedūru pārredzamību; uzsver, ka ir nepieciešama proaktīva pieeja un labāka sadarbība starp Pretkorupcijas aģentūru, policiju un prokuratūru; uzsver, ka pašreizējā nesodāmības gaisotne un piemērotu sankciju trūkums cīņā ar korupciju Kosovā ir smagākās problēmas, un mudina Kosovas iestādes izveidot uzskaiti par izskatītajām pretkorupcijas lietām, tostarp tām, kurās bijušas iesaistītas politikas un ekonomikas jomas augstākā līmeņa amatpersonas;

32. uzskata, ka tiesiskuma jautājums Kosovā joprojām izraisa nopietnas bažas, un tam nekavējoties jāpievērš uzmanība; mudina varas iestādes steidzami veikt nepieciešamās reformas, kas sekmētu Kosovas iespējas integrēties Eiropas Savienībā un kuru rezultātā iedzīvotāji būtu ieguvēji;

33. pauž dziļas bažas par Kosovas organizētās noziedzības grupējumu dalību dažādās noziedzīgās darbībās reģionā, kas saistītas ar narkotiku un cilvēku tirdzniecību; norāda, ka policijas un tiesu sistēmas darbībspēja cīņai ar organizēto noziedzību ir agrīnā attīstības posmā, un aicina Kosovas varas iestādes nekavējoties veikt pasākumus darbībspējas uzlabošanai; aicina Kosovas iestādes arī paaugstināt likumdošanas procesa kvalitāti un palielināt tā pārredzamību, lai Kosovā nodrošinātu stabilu tiesisko regulējumu un uzlabotu uzticēšanos tiesiskajai sistēmai;

34. uzsver to, cik liela nozīme ir starptautiskajai sadarbībai, lai efektīvi cīnītos ar organizēto noziedzību; pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā dažu starptautiskās sabiedrības locekļu nevēlēšanos atzīt Kosovas valsti, Kosova nav varējusi izveidot tiešu sadarbību ar Eiropolu un Interpolu; pauž nožēlu arī par to, ka līdz šim nav atbilstīgi notikusi informācijas apmaiņa ar EULEX un UNMIK starpniecību; aicina Eiropolu un Interpolu izveidot efektīvas informācijas plūsmas ar Kosovu, noslēdzot sadarbības nolīgumus vai piešķirot Kosovai novērotāja statusu; uzsver, ka svarīga ir informācijas apmaiņa starp FRONTEX un Kosovu;

35. atzinīgi vērtē tiesu iestāžu reformas sasniegumus, tomēr prasa darīt vairāk, lai nodrošinātu tiesnešu un prokuroru profesionālismu un neatkarību no jebkādas politiskas iejaukšanās un apkarotu korupciju viņu aprindās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas aktīvo lomu parlamentāro procesu konstitucionalitātes nodrošināšanā un amatpersonu imunitātes jautājuma precizēšanā; norāda — lai gan dažās jomās ir gūti zināmi panākumi, tiesu sistēma Kosovā joprojām ir vāja, un joprojām ir ievērojams neizskatīto lietu skaits; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāīsteno reformas; uzsver — lai tiesu sistēma pienācīgi darbotos, ir ārkārtīgi svarīgi īstenot efektīvas liecinieku aizsardzības un pārvietošanas programmas, un prasa nekavējoties rīkoties, lai ievērotu tiesību aktus liecinieku aizsardzības jomā un policijā un tiesu iestādēs izveidotu liecinieku aizsardzības vienības; turklāt aicina ES dalībvalstis un pārējās EULEX misijā iesaistītās valstis apņemties darboties liecinieku aizsardzības programmā; pauž nožēlu, ka Mitrovicas tiesa vēl nedarbojas pilnvērtīgi, un aicina Kosovas un Serbijas iestādes atrisināt šo jautājumu, lai uzlabotu tiesas pieejamību valsts ziemeļu daļas iedzīvotājiem;

36. uzsver — lai valsts iestādes pienācīgi darbotos, ir svarīgi izveidot profesionālu, neatkarīgu, pārskatatbildīgu un pieejamu civildienestu; šajā sakarībā prasa steidzami pieņemt rīcības plānu, lai īstenotu valsts pārvaldes stratēģijā paredzētās reformas; uzsver, ka valsts pārvaldē ir jābūt pārstāvētai Kosovas sabiedrībai gan dzimuma, gan etniskā sastāva ziņā un ka amatpersonas ir jāizvēlas pēc profesionālo nopelnu principa un bez politiskas iejaukšanās iecelšanas sistēmā;

37. uzsver, ka demokrātijas pamatbalsts ir brīvi, objektīvi, stabili un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, kas atbilst starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļu standartiem un nodrošina vārda brīvību un informācijas pieejamību; šajā sakarībā aicina valdību izstrādāt pienācīgu tiesisko regulējumu un nodrošināt tā efektīvu īstenošanu, tostarp atcelt kriminālatbildību par goda aizskaršanu; ar bažām norāda uz pastāvīgo politisko iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbā un mudina iestādes nekavējoties rīkoties, lai veicinātu neatkarīgus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus, tādējādi sniedzot Kosovas iedzīvotājiem piekļuvi informācijai, un lai žurnālistus viņu darbā aizsargātu pret draudiem un cita veida spiedienu, tostarp valsts reklāmai paredzēto līdzekļu selektīvu izmantošanu; prasa nodrošināt žurnālistiem aizsardzību un obligātās darba tiesības un darba apstākļus; prasa nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un sabiedriskās raidorganizācijas finansiālo un redakcionālo neatkarību, tostarp nodrošināt, ka pienācīgu daļu, piemēram, 20 %, no tās programmām, tostarp aktuālo notikumu apskatus, sagatavo neatkarīgi producenti;

38. pauž bažas, ka joprojām nopietna problēma valstī ir diskriminācija, un aicina valdību īstenot plašu diskriminācijas apkarošanas stratēģiju atbilstīgi starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, garantējot visu iedzīvotāju vienlīdzību neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai invaliditātes, kā arī centrālajā un vietējā līmenī censties palielināt informētību par cilvēktiesībām, lai attiecībās pret citiem cilvēkiem veicinātu iecietību, cieņu un izpratni, uzsver, ka ir jādara vairāk, lai pastiprinātu tiesiskos un administratīvos aizsardzības līdzekļus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos; jo īpaši vērš uzmanību uz sieviešu, kā arī romu, aškalu, ēģiptiešu kopienu stāvokli un uz nepieciešamību nodrošināt visu bērnu izglītības integrāciju, sniedzot iespēju apgūt izglītību savā dzimtajā valodā; ņemot vērā etnisko daudzveidību Kosovā un atbilstīgi starptautiskajiem un Eiropas standartiem, mudina varas iestādes nodrošināt piekļuvi efektīviem daudzvalodu sabiedriskajiem pakalpojumiem;

39. uzsver Tiesībsarga biroja nozīmīgumu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībā un mudina Kosovas valdību un Asambleju veltīt konkrētākus centienus tiesībsarga ieteikumu īstenošanai; prasa sniegt šai institūcijai lielāku politisko, administratīvo un finansiālo atbalstu, jo tai ir jābūt galvenajai cilvēktiesību nodrošinātājai; šajā sakarībā norāda, ka attiecībā uz šo institūciju joprojām risināmi tādi uzdevumi kā nepietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī piemērotu darba telpu trūkums;

40. mudina Kosovas valdību nodrošināt, ka konstitucionālie noteikumi, ar kuriem garantē mazākumtautību tiesību ievērošanu un aizsardzību, tiek reāli īstenoti;

41. norāda, ka ar Kosovas tiesisko regulējumu ir izveidots pamats dzimumu līdztiesības institucionalizācijai un ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību īstenošanai; tomēr uzsver, ka sociālās normas, tradīcijas, sliktie ekonomiskie apstākļi un institūciju, jo īpaši tiesu iestāžu, vājā darbībspēja ietekmēja to, ka pašreizējo tiesību aktu piemērošanā ir ieviesti pastāvīgi sistemātiski izņēmumi, piemēram, ierobežojot sieviešu piekļuvi īpašumtiesībām, kavējot īstenot mantojuma tiesības un nesniedzot iespēju pieprasīt aizgādības tiesības; norāda, ka nepietiekamā sieviešu aizsardzība pret vardarbību ģimenē, piekļuves trūkums tiesai noziedzīgu nodarījumu gadījumos, nevienlīdzīgā piekļuve izglītībai meitenēm, sieviešu un vīriešu ekonomiskā nevienlīdzība un ilgstošā nepietiekamā sieviešu pārstāvība politisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos vēlreiz apliecina to, ka rezolūcija Nr. 1325 netiek ievērota; šajā sakarībā aicina Kosovas varas iestādes pielikt visas pūles, lai īstenotu šo rezolūciju;

42. atzinīgi vērtē gūtos rezultātus sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, apmaksāta maternitātes atvaļinājuma (līdz 9 mēnešiem) ieviešanu; taču pauž bažas par priekšlaicīgi mācības pārtraukušo meiteņu lielo īpatsvaru un par nepietiekamo sieviešu pārstāvību darba tirgū, tostarp galvenajās sabiedrības dzīves jomās; aicina Kosovas varas iestādes aktīvāk sekmēt sieviešu līdzdalību darba tirgū un sieviešu situācijas nostiprināšanu;

43. atgādina, ka starpkultūru izglītībai ir būtiska nozīme Kosovā, veicinot cieņas, izpratnes un iecietības gaisotni tautību, etnisko un reliģisko grupu vidū, kur ikvienas grupas identitāte tiek saglabāta un citas — atzīta; mudina Kosovas varas iestādes nodrošināt tādas mācību programmas izstrādi, kurā būtu iekļauta visu Kosovā vēsturiski dzīvojošo kopienu vēsture, kultūra un citas raksturīgās iezīmes, tādējādi sekmējot iecietības gaisotni;

44. mudina Kosovas valdību un parlamentu izveidot modernu valsts un privātās izglītības sistēmu, kurā tiktu ievērota reliģisko kopienu atšķiršana no valsts un kura pamatotos uz kultūras un reliģijas daudzveidību un senajām iecietības tradīcijām Kosovas sabiedrībā;

45. prasa vairāk aizsargāt Kosovas kultūras un reliģisko mantojumu, it sevišķi serbu pareizticīgo baznīcas un klosterus, kā arī citus pieminekļus, kas pieder pie vispārējā un Eiropas kultūras mantojuma; šajā sakarībā aicina efektīvi īstenot noteikumu par īpašajām aizsargjoslām, cita starpā apstādinot nelikumīgu būvniecību to tuvumā vai teritorijā, kā arī nodrošinot to ilgtspējīgu integrāciju vietējās kopienās; šajā sakarībā norāda, ka ir jāpieņem tiesību akti attiecībā uz serbu pareizticīgās baznīcas viduslaiku klosteriem, kurus UNESCO ir atzinusi par pasaules kultūras mantojumu, kā arī Prizreni vēsturisko centru un Velika Hoča pilsētu; lai panāktu juridisku skaidrību un novērstu nenoteiktību, prasa izveidot vispusīgu sarakstu, kurā iekļautu kultūras mantojuma vietas, kas kvalificējamas kā aizsargājami objekti;

46. prasa turpināt centienus, lai apvienotu patlaban sadalīto Prištinas universitāti, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par iniciatīvām, kuras Eiropas Savienība varētu uzsākt, lai apvienotu Mitrovicā izvietotās fakultātes ar fakultātēm Prištinā;

47. aicina Padomi nekavējoties pilnvarot Komisiju sākt sarunas par pamatnolīgumu ar Kosovu attiecībā uz tās līdzdalību Kopienas programmās; ņemot vērā Komisijas ieteikumu sākt ar programmām „Kultūra” un „Eiropa pilsoņiem”, uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas drīz paplašināt Kosovas līdzdalību citās programmās;

48. atkārtoti pauž atbalstu pilsoniskās sabiedrības darbībām un aicina valdību un Asambleju izveidot struktūras un platformas dialogam ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; vienlaikus mudina institūcijas ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu sociālās un ekonomikas politikas virzienu izstrādē; uzsver NVO nozīmi valsts iestāžu darbības uzraudzībā, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā un etnisko kopienu savstarpējās uzticības veidošanā; mudina veicināt dialogu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū, lai noteiktu kopējās prioritātes un apvienotu centienus, ietekmējot politiku, kas attiecas uz visu sabiedrību;

49. atzīst — lai gan brīvību pievienoties arodbiedrībām garantē likums, joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi attiecībā uz darba pamattiesībām un arodbiedrību tiesībām; mudina Kosovu stiprināt sociālo dialogu lēmumu pieņemšanas procesā, politikas izstrādē un sociālo partneru spēju veidošanā;

50. pauž bažas par Kosovas ekonomisko situāciju; uzsver, ka valsts attīstībā liela nozīme ir budžeta disciplīnai un ilgtspējīgiem makroekonomikas politikas virzieniem un ka privatizācijas process ir jāīsteno, ievērojot pilnīgu pārredzamību; atzinīgi vērtē veiktos pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru vienkāršošanai, kuru mērķis ir gan palielināt budžeta ieņēmumus, gan valstī samazināt augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū; šajā sakarībā pauž nožēlu par kavēšanos autonomo tirdzniecības pasākumu pagarināšanā;

51. atzinīgi vērtē stratēģijas pieņemšanu par MVU attīstību 2012.–2016. gadā un aicina Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas MVU Atbalsta aģentūru īstenot šo stratēģiju; mudina aģentūru pastiprināt centienus, lai sekmētu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) izplatīšanos, sniedzot piekļuvi finansējumam, samazinot administratīvo slogu un veicinot Kosovas, reģiona un ES MVU sadarbību;

52. aicina Eiropas Savienības Padomi un Komisiju ciešā sadarbībā ar vietējām, reģionālajām un valsts varas iestādēm Kosovā atbalstīt modernas, ekoloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un MVU attīstību, lai ražotu atjaunojamo enerģiju;

53. atgādina, ka būtisku perspektīvu Kosovas ekonomiskās attīstības ilgtspējībai ilgtermiņā var nodrošināt vienīgi ar Eiropas Savienības un Kosovas tirdzniecības nolīguma starpniecību; atzinīgi vērtē Padomes aicinājumu Komisijai ierosināt veidu, kā panākt tirdzniecības nolīguma noslēgšanu, tiklīdz būs gūti pietiekami rezultāti, un mudina Komisiju steidzami nosūtīt pirmo ekspertu misiju uz Kosovu, lai novērtētu valsts progresu šajā jomā;

54. atzinīgi vērtē vairākus pieņemtos pasākumus vides aizsardzības jomā; pauž nožēlu, ka Kosovas iestādes nav pietiekami izpētījušas alternatīvas jaunas akmeņogļu spēkstacijas būvniecībai, lai aizstātu enerģijas ražošanu Kosovas A un Kosovas B spēkstacijā; vienlaikus atzīst to, ka Kosovas aizvien pieaugošās enerģētikas vajadzības īstermiņā būs jānodrošina, turpinot izmantot akmeņogles kā galveno enerģijas avotu, tomēr prasa vairāk ieguldīt alternatīvās, ekoloģiski tīrākās tehnoloģijās un palielināt elektrības sistēmas energoefektivitāti atbilstīgi ES mērķiem; prasa palielināt atjaunojamo enerģijas avotu proporciju, lai pēc iespējas drīzāk varētu slēgt Kosovas A un Kosovas B spēkstaciju;

55. uzskatot, ka stabila infrastruktūra ir būtisks ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums, uzsver, ka ir svarīgi uzlabot transporta tīklu un veikt starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, lai sekmētu personu un preču kustību; uzskata sabiedrisko transportu un jo īpaši dzelzceļa sistēmu par rentablu un ilgtspējīgu alternatīvu autotransportam un prasa valdībai un starptautiskajiem līdzekļu devējiem savos ieguldījumu plānos piešķirt prioritāti to attīstībai un modernizācijai;

56. atzinīgi vērtē Kosovas attiecību nostiprināšanu ar lielāko daļu kaimiņvalstu un prasa pilnībā iekļaut Kosovu reģionālajā sadarbībā; norāda, ka Kosovas prezidentūra saistībā ar Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumu (CEFTA) noritēja veiksmīgi; tomēr pauž bažas par to, ka saspīlējums attiecībās ar Serbiju nelabvēlīgi ietekmē gan personu un preču kustību, gan vispārējo sadarbību CEFTA sistēmā;

57. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Kosovas valdībai, prezidentam un parlamentam.