Sesijas dokuments
20.3.2012 B7‑0188/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par Serbijas Eiropas integrācijas procesu ( 2011/2886(RSP) )
Jelko Kacin
Ārlietu komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Serbijas Eiropas integrācijas procesu ( 2011/2886(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kuram Eiropas Parlaments deva piekrišanu 2011. gada 19. janvārī un kurš pašlaik ir ratifikācijas pēdējā posmā dalībvalstīs, kā arī pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Serbijas Republiku, kas stājās spēkā 2010. gada 1. februārī,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK[1],
– ņemot vērā 2012. gada 28. februāra Vispārējo lietu padomes secinājumus,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 25. oktobra secinājumus, kuros pausts aicinājums Komisijai sagatavot atzinumu par Serbijas pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā, Padomes 2011. gada 5. decembra secinājumus un Eiropadomes 2011. gada 9. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā ( SEC(2011)1208 ) un Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” ( COM(2011)666 ),
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju, kurā atzīts šī atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu[2],
– ņemot vērā 2011. gada 18.–19. aprīlī notikušās piektās ES un Serbijas parlamentārās sanāksmes kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā 2007. gada 8. novembra ES un Serbijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu[3] un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1244/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas[4],
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmumu 2011/361/KĀDP par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Serbijas Republiku, ar ko izveido sistēmu Serbijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās,
– ņemot vērā Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) galvenā prokurora 2011. gada 7. decembrī iesniegto ziņojumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes pieņemtajos secinājumos ir dots nepārprotams solījums visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, tiklīdz būs izpildījušas iestāšanās kritērijus, un 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadome, 2010. gada 25. oktobra Padomes secinājumos, kā arī 2010. gada 2. jūnija ES un Rietumbalkānu ministru sanāksmē šo solījumu apstiprināja atjauninātajā konsensā par paplašināšanos;
B. tā kā savā 2011. gada 12. oktobra atzinumā par Serbijas pieteikumu dalībai ES Komisija ierosināja Eiropadomei piešķirt Serbijai ES kandidātvalsts statusu;
C. tā kā konstruktīva pieeja reģionālajai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām ir svarīgākie stabilizācijas un asociācijas procesa elementi;
D. tā kā Serbijai ir iespējams kļūt par svarīgu virzītāju drošības un miera panākšanai šajā reģionā;
E. tā kā divpusējus strīdīgus jautājumus nedrīkstētu uzskatīt vai izmantot par šķērsli iestāšanās procesa un tie ir jārisina konstruktīvi un pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā ES vispārējās intereses un vērtības,
1. atzinīgi vērtē Serbijas panākto progresu reformu procesā un aicina Padomi marta sanāksmē piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu, jo Serbijas iestādes ir izpildījušas 2011. gada decembra augstākā līmeņa sanāksmē izvirzītos nosacījumus; tāpēc atzinīgi vērtē Belgradas un Prištinas 24. februārī panākto vienošanos par integrējošu reģionālo sadarbību; uzsver, ka ir būtiski svarīgi godprātīgi pildīt šo vienošanos;
2. uzskata — ja tiek apmierinoši pildīta galvenā Komisijas atzinumā iekļautā prioritāte un turpinās reformu process, pēc iespējas ātrāk jāsāk iestāšanās sarunas ar Serbiju, tā demonstrējot ES apņemšanos attiecībā uz šīs valsts izredzēm dalībai ES; atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, ko Serbija panākusi Kopenhāgenas kritēriju izpildē, kā to atzinusi Eiropadome, un atgādina, ka tālākais progress Eiropas integrācijas procesā ir atkarīgs no turpmākas kritēriju izpildes, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas nodrošināšanu un funkcionējošām demokrātiskām iestādēm, tiesiskuma nodrošināšanu, cilvēktiesību ievērošanu, minoritāšu aizsardzību, labu kaimiņattiecību uzturēšanu un reģionālās sadarbības, tostarp divpusēju jautājumu miermīlīgas atrisināšanas, kā arī tirgus ekonomikas darbības uzlabošanas;
3. atzinīgi vērtē panākto progresu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācijas procesā un aicina atlikušās ES dalībvalstis bez kavēšanās pabeigt ratifikācijas procedūru;
4. atzinīgi vērtē to, ka tiesu iestādēm ir nodoti divi atlikušie ICTY meklētie bēgļi Ratko Mladičs un Gorans Hadžičs un līdz ar to ir panākta ļoti apmierinoša sadarbība ar ICTY; uzsver, ka viņu notveršana bija ne tikai prasība tālākai Serbijas virzībai uz dalību ES, bet galvenokārt solis pretim taisnīgumam pret 90. gadu bijušās Dienvidslāvijas konfliktu upuriem un samierināšanās procesam šajā reģionā; aicina pilnībā un apņēmīgi turpināt sadarbību ar tribunālu un veikt pamatīgu izmeklēšanu un sodīt tās personas, īpaši militārpersonas un civilo drošības spēku darbiniekus, kas bija iesaistīti atbalsta tīklos, pateicoties kuriem bēgļi varēja tik ilgi slēpties;
5. pauž nopietnas bažas par notikumu attīstību Kosovas ziemeļu daļā 2011. gada otrajā pusē, īpaši par vardarbību, kas izcēlās pēc jūlija notikumiem, un tai sekojošajiem uzbrukumiem KFOR starptautiskajiem spēkiem; nosoda šādu rīcību, atgādina Serbijas valdībai, ka tās pienākums ir darīt visu, kas ir tās spēkos, lai to novērstu, atgādina, ka tikai nepārtraukti politiski centieni, kas tiek īstenoti labā ticībā, un Belgradas un Prištinas dialogā, kurā vidutāja loma ir ES, apspriestu pragmatiski un stabili risinājumi var uz visiem laikiem novērst saspīlējumus šajā reģionā, un atgādina, ka būtiski svarīga nozīme ir stabilām, uz savstarpējas cieņas balstītām pamatnācijas attiecībām ar mazākumtautībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē panākto vienošanos par brīvu pārvietošanos un Kosovas dalību reģionālajās organizācijās un aicina Serbijas valdību nekavējoties sākt pilnībā to ievērot; atzinīgi vērtē to, ka notiek regulāra preču plūsma, kas ir iespējama, pateicoties muitas zīmogu atzīšanai, ka ir izveidots tehniskais protokols nolīguma par integrētu robežu pārvaldību īstenošanai, ka Serbijas valdība sākusi iesniegt EULEX dzimtsarakstu dokumentus, ko Serbijas iestādes savulaik izveda no Kosovas, un sākusi īstenot 2011. gada 26. decembra nolīgumu par pārvietošanās brīvību, kas uzskatāmi par pirmajiem soļiem ceļā uz nolīgumu īstenošanu; atzinīgi vērtē prezidenta B. Tadiča paziņojumus par to, ka ir jānojauc barikādes, kuru novākšana jau ir sākusies; aicina politiskos līderus izteikties konstruktīvi, lai neapdraudētu panākto vienošanos īstenošanu un notiekošās Serbijas un Kosovas sarunas; atgādina, ka brīva cilvēku pārvietošanās un preču, ideju un kapitāla aprite ir ES pamatvērtība, un aicina Serbijas iestādes veicināt atlikušo barikāžu novākšanu, lai būtu iespējams brīvi piekļūt robežšķērsošanas punktiem un šķērsot robežas, un atvieglot EULEX sadarbību ar Kosovā dzīvojošajiem serbiem, lai ļautu EULEX un KFOR pilnībā īstenot savus mandātus; šajā sakarā atzinīgi vērtē divu atlikušo ar barikādēm aizsprostoto ceļu atbrīvošanu Serbijas pusē, kā arī to, ka ir ierosināta krimināllieta pret 2011. gada jūlija starpgadījumos iesaistītajiem;
6. atzinīgi vērtē to, ka atkārtoti apstiprināta nepieciešamība turpināt dialogu starp Belgradu un Prištinu, lai uzlabotu gan Serbijas, gan Kosovas iedzīvotāju dzīves apstākļus, un uzsver to, ka šis process ir nozīmīgs plašākai reģionālajai sadarbībai, stabilitātei un iestāšanās procesa dinamikai; aicina pienācīgi izmeklēt vardarbības gadījumus, it īpaši tos, kuros ir iesaistīti starptautiskie spēki KFOR; tomēr atgādina, ka paralēlo Kosovas struktūru darbības izbeigšana būs jebkādas sadarbības stūrakmens;
7. atzinīgi vērtē to, ka Serbijas pilsoņiem kopš 2009. gada decembra ir iespējams ieceļot Šengenas zonā bez vīzas, par ko cieši iestājās Parlaments; pilnībā atbalsta šī bezvīzu režīma paplašināšanu, tomēr pauž bažas par to, ka atsevišķās ES dalībvalstīs palielinās patvēruma meklētāju skaits; aicina iestādes pastiprināt centienus izskaidrot sabiedrībai to, ka šādiem patvēruma pieprasījumiem nav pamata, un atklāt un sodīt tos, kas organizē „patvēruma meklēšanas ceļojumus”; tomēr norāda, ka pasākumiem, kuru mērķis ir izvairīties no tā, ka bezvīzu režīms tiek izmantots ļaunprātīgi, ir jābūt balstītiem uz tiesiskumu un ar tiem nedrīkst nepamatoti pārkāpt pamattiesības, piemēram, patvaļīgi liedzot iedzīvotājiem iespēju īstenot tiesības atstāt savu valsti; aicina ES dalībvalstis palīdzēt Serbijai tās centienos cīnīties pret organizēto noziedzību, kas saistīta ar patvēruma meklētāja statusam neatbilstīgu personu ievešanu ES; turklāt norāda, ka Serbijā ierodas aizvien vairāk patvēruma meklētāju, tādēļ tai ir vajadzīga efektīvāka patvēruma pieprasījumu apstrādes sistēma;
8. norāda, ka liela daļa Serbijas izcelsmes patvēruma meklētāju Eiropas Savienībā pieder pie mazākumtautībām; aicina Serbijas iestādes aktīvi risināt šo cilvēku problēmas, kuras vēl vairāk saasina pašreizējā ekonomiskā situācija un bezdarbs, veicināt šo cilvēku integrāciju sabiedrībā un uzlabot viņu dzīves apstākļus; uzskata, ka šādi pasākumi samazinās un ar laiku izskaudīs apstākļus, kuri ir lielā patvēruma pieprasījumu skaita pamatcēlonis; turklāt aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un ES tiesībaizsardzības iestādēm pastiprināti cīnīties pret organizētās noziedzības grupējumiem, kuri nodarbojas ar cilvēku kontrabandu;
9. uzsver — lai iedibinātu valstī tiesiskumu, ir ārkārtīgi svarīgi cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ir pieņemti vairāki tiesību akti par cīņu pret korupciju, un mudina Serbijas iestādes galveno uzmanību pievērst to efektīvai īstenošanai; tomēr pauž bažas par to, ka tie netiek pienācīgi piemēroti un ka palielinās izpildvaras ietekme uz neatkarīgo iestāžu un plašsaziņas līdzekļu darbu; saistībā ar to norāda, ka Serbijas vieta korupcijas uztveres indeksā pēdējo triju gadu laikā nav mainījusies; uzsver, ka korupcijas apkarošanai nepietiek ar paziņojumiem, ir vajadzīga patiesa politiskā griba; mudina valdību kļūt par spēcīgu līderi pretkorupcijas procesos; atzinīgi vērtē arī Konstitucionālās tiesas lēmumu par to, ka vairāku valsts amatu vienlaicīga ieņemšana ir pretrunā Konstitūcijai, un uzskata, ka šis lēmums ir solis pretim lielākai pārredzamībai publiskajā sektorā, kas samazinās interešu konfliktu iespējamību; tomēr uzsver, ka politisko partiju un privātā sektora savstarpēji saistītās intereses rada sistēmisku korupciju, kas vēl aizvien ir plaši izplatīta problēma visā reģionā, un aicina uzticamā veidā atspoguļot sodus „skaļās lietās” un izveidot pienācīgu aizsardzības sistēmu personām, kas ziņo par korupciju; uzsver arī to, ka īpašas bažas rada korupcija veselības aprūpes nozarē; aicina valdību veikt pasākumus, kad no Pretkorupcijas padomes un Pretkorupcijas aģentūras ir saņemta informācija par konstatētu augsta līmeņa sistēmisko korupciju, un nodrošināt šīm iestādēm pienācīgus finansiālos un cilvēkresursus, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus, kā arī sniegt augstāka līmeņa atbalstu pretkorupcijas stratēģijai;
10. pauž bažas par to, ka likumprojektu, ar kuru groza Likumu par publisko iepirkumu, neatbilst Serbijas valdības izstrādātajai stratēģijai par publiskā iepirkuma attīstību; aicina Serbijas valdību ļaut organizēt pienācīgu publisku likumprojekta apspriešanu un nodrošināt, lai tas būtu saderīgs ar valdības oficiālo publiskā iepirkuma stratēģiju un starptautiskajiem standartiem; uzsver, ka izmaiņas Likumā par publisko iepirkumu nedrīkstētu vājināt publiskā iepirkuma procedūru uzraudzības iestādes darbību, jo saskaņā ar ziņojumiem šajā jomā ir lielākais sistēmiskās korupcijas gadījumu skaits valstī;
11. vērš uzmanību uz daudzajiem ziņojumiem par pārkāpumiem, īpaši tādās jomās kā privatizācijas process un valsts iepirkums, un aicina tiesībsargājošās iestādes aktīvāk iesaistīties, lai nodrošinātu rūpīgu pārkāpumu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības vainīgos; šajā sakarā vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski svarīgi izveidot precīzu un pilnīgu valsts īpašumu reģistru, lai izveidotu drošu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu to, ka bez jebkādas diskriminācijas, īpaši bez diskriminācijas etniskās izcelsmes dēļ, tiek turpināta privātīpašuma atdošana bijušajiem īpašniekiem, un novērstu valsts līdzekļu piesavināšanos privātu interešu īstenošanai; atzinīgi vērtē to, ka pieņemtais Likums par reabilitāciju atrisinās pretrunīgo kolektīvās vainas jautājumu un ka šajā likumā prevalē individuāla atbildība; aicina valdību garantēt, ka Likuma par privātīpašuma atdošanu un Likuma par reabilitāciju piemērošana ir efektīva un nediskriminējoša;
12. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par politiskās darbības finansēšanu, kas uzskatāms par lielu soli pretim pārredzamai politiskajai sistēmai, un aicina pienācīgi ievērot šo likumu un jo īpaši izveidot efektīvu darījumu uzraudzības sistēmu un efektīvas soda sankcijas;
13. atgādina par Serbijas parlamenta darba nozīmīgumu, atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai nostiprinātu tā likumdevēja lomu un parlamenta īstenoto valdības darbības uzraudzību, un aicina turpināt veikt pasākumus, lai aizvien palielinātu iespējas efektīvi īstenot šos uzdevumus, jo īpaši uzraudzīt drošības dienestu darbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu reorganizēt parlamenta dienestus, lai panāktu parlamenta darbības saskaņošanu un palielinātu tās efektivitāti;
14. norāda uz tiesu un prokuratūras reformu un to, ka ir veikta sistēmas reorganizācija, lai palielinātu tās efektivitāti un samazinātu neizskatīto lietu daudzumu, kā norādīts Venēcijas komisijas ieteikumos; tomēr aicina Serbijas valdību palielināt centienus nodrošināt abu šo jomu neatkarīgumu un profesionalitāti, kurām ir vajadzīgas pamatīgas un plašas reformas; uzsver, ka tiesu sistēmas reformas gaitā ir būtiski svarīgi izveidot politiski neatkarīgu tiesu sistēmu un nodalīt pilnvaras;
15. pauž nožēlu par to, ka tiesu pārbaudes procedūrā un apelācijas procedūrā trūkst pārredzamības un ir konstatētas nepilnības un trūkumi attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, kuri nav atkārtoti iecelti amatā, ka ir pārkāptas procedūras un standarti un ka šīm nepilnībām var būt ietekme uz tiesu sistēmas neatkarību, pilnvaru nošķiršanu un tiesiskumu, kā arī uz visu tiesu sistēmas iestāžu darbinieku, tostarp no amata atstādināto darbinieku, tiesībām uz taisnīgu attieksmi; aicina iestādes nodrošināt, lai Augstā tiesu iestāžu padome rīkotos pārredzami, neatkarīgi un saskaņā ar savām pilnvarām, piemērojot konsekventus un stingrus kritērijus, kas skaidri noteikti tiesību aktos, un lai tā darbotos bez spiediena no ārpuses; norāda, ka ir nepieciešama regulāras tiesnešu darba novērtēšanas sistēma, lai nodrošinātu, ka pēc reformas pabeigšanas tiesu sistēma turpina darboties kvalitatīvi;
16. pauž nopietnas bažas par to, ka vēl aizvien tiek ziņots par to, ka ļaunprātīgi tiek izmantots Kriminālkodeksa 359. pants par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā rezultātā saskaņā ar ziņojumiem tiek bloķēta daudzu uzņēmumu darbība un iesaldēti privāti līdzekļi; uzsver, ka tas ir mazinājis uzticību valsts tiesiskumam; aicina iestādes nekavējoties pārskatīt Kriminālkodeksu, lai nodrošinātu tā atbilstību Eiropas standartiem, un nekavējoties izbeigt lietu izskatīšanu un apsūdzību uzrādīšanu lietās par dienesta stāvokļa izmantošanu privātos uzņēmumos un tādos uzņēmumos, kuros lielākās kapitāla daļas turētāji ir no privātā sektora, un pārtraukt atlikuši krimināllietu izskatīšanu; uzsver, ka gadījumos, kad cilvēki notiesāti saskaņā ar 359. pantu un ir aizdomas, ka viņu aizturēšanas ilgums vai iesaldēto līdzekļu lielums ir nesamērīgs ar nodarījumu, kurā viņi ir apsūdzēti, viņiem nekavējoties jābūt iespējai prasīt, lai tiktu pārskatītas pret viņiem izvirzītās apsūdzības, un jānodrošina viņiem tiesības atgūt savu privāto īpašumu un saņemt taisnīgu kompensāciju;
17. aicina Serbijas iestādes nekavējoties pārskatīt 24 uzņēmumu, tostarp, „Startid”, „Jugoremedija”, „Mobtel” un „C market”un ATP Vojvodina pretrunīgo privatizāciju un pārdošanu, jo Eiropas Komisija ir paudusi nopietnas bažas par šo darbību likumību, un nekavējoties noņemt valsts noslēpuma statusu dokumentiem par šo uzņēmumu privatizāciju un pārdošanu, jo tas ir pretrunā Eiropas standartiem; šajā sakarā vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski svarīgi izveidot precīzu un pilnīgu valsts īpašumu reģistru, lai izveidotu drošu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu to, ka tiek atdots privātīpašums bijušajiem īpašniekiem un novērstu valsts līdzekļu piesavināšanos privātu interešu īstenošanai;
18. vērš uzmanību uz nopietnajiem trūkumiem aculiecinieku aizsardzības programmas darbībā kara noziegumu lietās, kuru dēļ pēc saskaršanās ar sistemātisku iebiedēšanu daudzi aculiecinieki ir brīvprātīgi atteikušies no programmas; aicina Iekšlietu ministriju un kara noziegumu prokurora biroju aktīvi strādāt pie tā, lai visiem aculieciniekiem, kas ir iesaistījušies aizsardzības programmā, garantētu drošību un labklājību; uzsver, ka funkcionējoša aculiecinieku aizsardzības programma ir būtiski svarīga valsts tiesiskumam un apliecina politisko gribu efektīvi izskatīt kara noziegumu lietas, ko valsts tiesu sistēmai deleģējis ICTY;
19. mudina Serbijas iestādes sākt to personu juridisko reabilitāciju, kuras tikušas vajātas politisku, etnisku vai reliģisku iemeslu dēļ, tostarp cietušas kolektīvās vainas principa piemērošanas dēļ, un izmaksāt tām finansiālu kompensāciju;
20. aicina iestādes turpināt strādāt pie tā, lai izskaustu bijušo komunistisko slepeno dienestu mantojumu, kas būtu solis Serbijas demokratizācijas virzienā; atgādina, ka ir svarīgu turpināt drošības dienestu reformu, palielināt parlamenta īstenoto drošības dienestu uzraudzību un kontroli, kā arī atvērt nacionālos arhīvus un jo īpaši darīt pieejamus bijušās izlūkošanas aģentūras UDBA dokumentus; mudina iestādes atvieglot piekļuvi tiem arhīviem, kuri attiecas uz bijušajām Dienvidslāvijas republikām, un nodot dokumentus attiecīgo valstu valdībām, ja tās to pieprasa;
21. atzinīgi vērtē valsts pārvaldes reformu, taču uzsver, ka vēl aizvien ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā ir pilnībā profesionāla un nepakļaujas politiskajam spiedienam, ko var panākt, pilnībā piemērojot uz nopelniem balstītu amatā iecelšanas un karjeras sistēmu; aicina palielināt valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas koordināciju un iekļaut likumdošanas sistēmā arī pašvaldības; vērš uzmanību uz to, ka valsts pārvaldē, tiesās un valsts uzņēmumos nav pietiekami pārstāvētas mazākumtautības;
22. atzinīgi vērtē to, ka ir grozīti likumi par vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām, īpaši to, ka ir atcelta nedemokrātiskā prakse, kad parlamenta deputātus ieceļ politiskās partijas neatkarīgi no kandidātu iegūtā balsu skaita, un „parakstītie atkāpšanās raksti”, kas ļāva īstenot politisku kontroli pār deputātu darbību; aicina tūlīt pēc vēlēšanām pieņemt likumu par valsts vēlēšanu komisiju, lai izveidotu neatkarīgu iestādi, kas pārrauga vēlēšanu procesu;
23. atzinīgi vērtē neatkarīgu regulatīvo iestāžu lomu valsts iestāžu darbības efektivitātes un pārredzamības palielināšanā; jo īpaši pauž atzinību par ombuda un sabiedrībai svarīgas informācijas un personas datu aizsardzības komisāra paveikto; mudina iestādes nodrošināt pienācīgu finansējumu, administratīvo kapacitāti un biroja aprīkojumu Valsts revīzijas iestādei, Konkurences aizsardzības komisijai, Publiskā iepirkuma birojam un Publiskā iepirkuma pretendentu tiesību aizsardzības komisijai, lai šīs struktūrvienības varētu pildīt savus pienākumus; atgādina, ka neatkarīgas regulatīvās iestādes ir būtiski svarīgas cīņai pret sistēmisko korupciju un efektīvai valdības darba uzraudzībai;
24. atgādina, ka spēcīgi, profesionāli un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un nodrošinājums ar internetu ir neaizstājams demokrātiskās sistēmas elements; šajā sakarā atzinīgi vērtē Valsts informācijas sistēmas izveides stratēģijas un tās rīcības plāna pieņemšanu un to, ka ir plānots atteikties no valsts īpašumā esošiem plašsaziņas līdzekļiem; atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir ievērotas Konstitūcijā paredzētās tiesības lietot mazākumtautību valodas plašsaziņas līdzekļos; tomēr pauž bažas par mēģinājumiem kontrolēt plašsaziņas līdzekļus un iejaukties to darbībā un aicina iestādes nodrošināt, ka uz plašsaziņas līdzekļiem netiek izdarīts nedz politisks, nedz kāda cita veida spiediens; aicina Serbijas valdību nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarīgumu atbilstīgi ES standartiem; pauž bažas par to, ka Krimināllikumā ir ieviests aizliegums publiskajos plašsaziņas līdzekļos izteikt komentārus par tiesvedību un spriedumiem; pauž bažas par draudiem, kas vērsti pret Serbijas žurnālistiem, un aicina rūpīgi izmeklēt šādus gadījumus, lai nodrošinātu žurnālistiem drošu vidi, kurā viņi var darboties efektīvi, neveicot pašcenzūru; uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai plašsaziņas līdzekļi nebūtu koncentrēti dažu īpašnieku rokās lai šī nozare būtu pārredzama un lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi reklāmas tirgum, tostarp izkliedējot valsts līdzekļus, kas tiek piešķirti reklāmai un reklāmas kampaņām; aicina žurnālistus ievērot Ētikas kodeksu; norāda, ka internets vēl aizvien ir pieejams nelielam skaitam iedzīvotāju, norāda uz interneta nozīmi plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšanā un mudina iestādes darīt visu iespējamo situācijas uzlabošanai šajā jomā;
25. pauž nožēlu par to, ka valsts iestādes sekmīgi aizliedza plašsaziņas līdzekļiem atspoguļot 2011. gada jūlija notikumus Kosovas ziemeļos un KFOR loma šajos notikumos tika atspoguļota sagrozīti; uzsver, ka brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir nozīmīga loma, lai sabiedrība būtu demokrātiskā un labi informētā;
26. atzinīgi vērtē demokrātiski ievēlēto mazākumtautību padomju darbību, kuras pārstāv mazākumtautības tādās jomās kā izglītība, kultūra, plašsaziņas līdzekļi un oficiālās valsts valodas lietošana; tomēr norāda uz to, ka ir svarīgi pilnībā īstenot šo mazākumtautību pašpārvalžu kompetenci, kā arī uz nepieciešamību Likumā par mazākumtautību padomēm paredzēt tām pienācīgas budžeta subsīdijas; pieņem zināšanai sūdzības par pārkāpumiem sagatavošanas procesā un par tiesiskajām prasībām attiecībā uz padomju izveidošanu, norāda uz sūdzībām par to, ka daži ministri un pašvaldības neļauj padomēm īstenot tām garantētās pilnvaras, un aicina valsts iestādes atbildēt uz šīm sūdzībām; atzinīgi vērtē tos Serbijas Administratīvās tiesas lēmumus, saskaņā ar kuriem turpinās Ungāru minoritātes nacionālās padomes iesniegto lietu izskatīšana, kuras iesniegtas sakarā ar to, ka pašvaldības veic pārkāpumus attiecībā uz mazākumtautību padomju pilnvaru īstenošanu;
27. pauž gandarījumu par kopumā labajām etnisko kopienu attiecībām un par to, ka valstī ir samazinājies ar etnisko piederību saistītu incidentu skaits un intensitāte, taču mudina Serbija turpināt veikt pasākumus minoritāšu aizsardzībai, konsekventi piemērojot pieņemtos tiesību aktus; pauž bažas par etnisko albāņu protestiem pret diskrimināciju un par saspīlēto situāciju Sandžakā un aicina valdību piešķirt lielāku politisko prioritāti mazākumtautību pamattiesību ievērošanas uzlabošanai, tostarp mazākumtautību piekļuves iespējām izglītībai savā valodā, vienlīdzīgām iespējām piekļūt darba tirgum un godīgai pārstāvībai iestādēs; aicina valdību mazināt atšķirības starp reģioniem, sniedzot atbalstu Sandžakas un valsts dienvidaustrumu daļas, tostarp Preševas ielejas, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un izstrādāt stratēģijas bezdarba līmeņa samazināšanai šajos reģionos; atzinīgi vērtē oktobrī Bujanovacā panākto vienošanos, kas paredz pasākumus etnisko serbu integrēšanai valsts pārvaldē, un aicina nekavējoties to īstenot;
28. norāda, ka divus gadus pēc ievēlēšanas bosniešu nacionālā padome vēl aizvien nav izveidota, iespējams, procesuālu trūkumu dēļ vēlēšanu procesā, un aicina bez kavēšanās izveidot to, tādējādi ievērojot noteikumus; aicina politiskos un reliģiskos līderus atturēties no naidīgiem paziņojumiem, kas var palielināt saspīlējumu; aicina Serbijas valdību būt neitrālai attiecībā uz saspīlējumiem, kuri ir saistīti ar reliģisko kopienu Sandžakā, un veikt pasākumus, lai nodrošinātu labas attiecības ar šo kopienu, respektējot tās reliģiskās pārliecības brīvību;
29. uzsver, ka tautas skaitīšanai ir liela nozīme statistiskās informācijas ieguvē, kas ir būtiska Serbijas, īpaši tās mazāk attīstīto reģionu attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka tautas skaitīšana 2011. gada oktobrī Serbijā noritēja visnotaļ sekmīgi; pauž dziļu nožēlu par to, ka albāņu izcelsmes politiķi aicināja boikotēt tautas skaitīšanu, un viņu aicinājumus ņēma vērā municipālo tautas skaitīšanas komisiju darbinieki un liels skaits iedzīvotāju Preševā un Bujanovacā; norāda, ka iestādes vēl nav iesniegušas statistikas datus par etnisko piederību;
30. aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenoti pretdiskriminācijas tiesību akti; pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst politiskās gribas, lai aktīvi propagandētu iecietību un pamata cilvēktiesību ievērošanu, kā arī par to, ka, gatavojoties šim pasākumam, netika nodrošināta 2011. gada 2. oktobrī paredzētā Pride Parade dalībnieku drošība, kā rezultātā pasākums tika aizliegts; asi nosoda naidpilnos un diskriminējošos izteikumus par šo tēmu, kurus pauda atsevišķi politiķi un pareizticīgo Baznīcas locekļi; atgādina valdībai, ka vārda un pulcēšanās brīvība ir pamata cilvēktiesības un ES pamatvērtība, kas jāievēro ikvienai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti; atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas 2011. gada 22. decembra spriedumu šajā jautājumā; atzinīgi vērtē pozitīvo ombuda un līdztiesības komisāra veikto darbu, popularizējot šīs vērtības Serbijas sabiedrībā;
31. aicina izmeklēt ekstrēmistisko grupējumu paustos draudus, kuru rezultātā Pride Parade tika aizliegta; uzsver, ka liela nozīme ir pašiem pirmajiem notiesājošiem spriedumiem Serbijā par geju diskrimināciju, tostarp Belgradas Augstākās tiesas spriedumam, ar kuru labēji ekstrēmistiskas organizācijas līderim ir piespriests divu gadu cietumsods par aicināšanu uz vardarbību 2010. gada gay pride gājiena laikā, taču norāda, ka ar 2010. gada Pride Parade norisi saistītās vardarbības izmeklēšana noris ļoti lēni un līdz šim ir piespriesti tikai daži maigi sodi; tomēr atzinīgi vērtē prokuroru un tiesu darbību, kas vērsta uz to, lai tiktu aizliegtas ekstrēmistiskas organizācijas; aicina valsts un pilsētu iestādes rūpīgi strādāt pie tā, lai panāktu, ka sabiedrība kļūst iecietīga, kā to paredz Eiropas standarti, tostarp organizējot izglītojošas kampaņas;
32. atzinīgi vērtē paveikto bērnu aizsardzības uzlabošanas jomā un to, ka ir izveidots stabils juridiskais pamats un stratēģijas bērnu tiesību ievērošanas uzlabošanai un bērnu labklājības sistēmas reformai; tomēr pauž bažas par to, ka pieņemto tiesību aktu īstenošana notiek lēni, īpaši tas sakāms par bērniem ar invaliditāti, jo daudzi no viņiem vēl aizvien ir izstumti no sabiedrības, un par to, ka vietēja līmeņa bērnu aizsardzības dienestu izveides temps ir lēns; pauž jo īpašas bažas par to, ka pieaug nepilngadīgo noziedzības līmenis; tādēļ aicina iestādes aktīvi rīkoties un īstenot profilaktiskus pasākumus un darīt visu nepieciešamo, lai izskaustu vardarbību skolās;
33. atzinīgi vērtē grozījumus vēlēšanu likumā, kuru rezultātā ir palielinājusies sieviešu pārstāvība likumdevējās iestādēs; aicina iestādes bez kavēšanās īstenot politikas nostādnes, kuru mērķis ir cīnīties pret diskrimināciju, tostarp netiešo diskrimināciju, ar kuru sievietes saskaras darba tirgū un citās sabiedriskās dzīves jomās, un veicināt lielāku sieviešu pārstāvību valsts politiskajā dzīvē, tostarp valdības amatos; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz pieņemtajiem tiesību aktiem par nediskrimināciju un dzimumu līdztiesību un izveidotajām iestādēm šo tiesību aktu īstenošanai, smaga problēma vēl aizvien ir pastāvošo tiesību aktu efektīva īstenošana un tālāka iestāžu administratīvās kapacitātes palielināšana; mudina iestādes rīkoties aktīvāk; aicina rīkoties enerģiskāk, lai novērstu vardarbību ģimenē un nodrošinātu, ka par to tiek ziņots, kā arī sniegtu palīdzību cietušajiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Serbijas dienvidos ir atklāta pirmā „drošā māja”;
34. uzsver, ka romu kopiena ir grūtā situācijā, viņi turpina ciest no diskriminācijas darba tirgū un viņiem ir grūtības piekļūt pienācīgiem mājokļiem, izglītībai un veselības aprūpei; atzinīgi vērtē virkni iniciatīvu, ko iestādes ir veikušas, lai risinātu jo īpaši romu veselības aprūpes, izglītības un reģistrācijas problēmas; aicina romu kopienas pārstāvjus aktīvi iesaistīties šajā procesā; aicina Serbijas valdību pilnībā īstenot Valsts stratēģiju romu stāvokļa uzlabošanai un ar to saistīto darba plānu, kura mērķis ir uzlabot romu sociālo un ekonomisko stāvokli atbilstīgi ES pamatnostādnēm valstu romu integrācijas stratēģiju izveidei; pauž bažas par to, ka skolu apmeklē maz romu bērnu, īpaši meiteņu; aicina Serbijas valdību nodrošināt, ka visiem romiem ir personu apliecinoši dokumenti, kuru trūkuma dēļ viņi nespēj izmantot savas pamattiesības; uzsver, ka īpaši smaga ir to romu kopienu locekļu situācija, kuri kara laikā ieradās Serbijā kā bēgļi no Kosovas; nosoda romu, tostarp bērnu un vecu cilvēku, piespiedu izlikšanu no mājokļiem, kas notiek bez pienācīgas apspriešanās un iepriekšējās brīdināšanas, neierādot šiem cilvēkiem citus mājokļus; aicina iestādes nekavējoties izbeigt šo praksi;
35. aicina Serbijas iestādes izstrādāt institucionālo un tiesisko sistēmu organizācijām, kuras sniedz sociālos pakalpojumus, un efektīvāk koordinēt nodrošināšanu ar pakalpojumiem un pabalstiem, pielāgojot tos vietējām vajadzībām un iesaistot potenciālos un esošos saņēmējus sistēmu izstrādē, uzraudzībā un izvērtēšanā, kas būtu jāveic ciešā sadarbībā ar vietējām iestādēm; uzsver, ka ir svarīgi šajā jomā stiprināt pašvaldību kapacitāti;
36. uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi etnisko kopienu savstarpējo attiecību uzlabošanā, tolerances veicināšanā un iestāžu darbības uzraudzībā; aicina valdību un parlamentu izveidot konsekventu satvaru, kas ļautu veikt pienācīgas apspriedes sociālās politikas virzienu izstrādes gaitā, un koordinēt tā piemērošanu; mudina valdību pilnībā izmeklēt incidentus, kas vērsti pret mazākumtautību pārstāvjiem; pauž bažas par draudiem, kas vērsti pret cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, īpaši tiem, kas strādā tādās jomās kā kara noziegumi, organizētā noziedzība, korupcija, LGTB tiesības un attiecības ar Kosovu, un aicina iestādes nodrošināt, ka šie draudēšanas gadījumi tiek izmeklēti un vainīgie saukti pie atbildības, tā izbeidzot plaši izplatīto nesodāmību;
37. pauž atbalstu RECOM (Reģionālā komisija patiesības noskaidrošanai un patiesības paušanai attiecībā uz kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā) iniciatīvai, kuras mērķis ir turpināt virzīt samierināšanas procesu visā Rietumbalkānu reģionā;
38. uzsver, ka Serbija ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenās darba tiesību konvencijas un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; norāda, ka darbinieku pārstāvju organizācijām un arodbiedrībām vēl aizvien ir stipri ierobežotas tiesības, neraugoties uz konstitucionālajām garantijām, un aicina Serbiju vēl vairāk palielināt šo organizāciju tiesības; pauž bažas par to, ka sociālais dialogs vēl aizvien ir vājš un ka apspriedes ar sociālajiem partneriem notiek neregulāri; aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nostiprinātu Sociālo un ekonomikas lietu padomi un nodrošinātu, ka tā var aktīvi iesaistīties uzlabotā sociālajā dialogā un ka ar to biežāk apspriežas, pieņemot tiesību aktus;
39. aicina Serbiju un Komisiju nodrošināt, ka saistībā uz virzību iestājai ES veiktās strukturālās reformas un liberalizācija nenoved pie darba apstākļu un darbinieku un arodbiedrību situācijas pasliktināšanās;
40. pauž gandarījumu par to, ka ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) piešķirtie līdzekļi Serbijā tiek izmantoti labi; mudina gan Serbijas valdību, gan ES vienkāršot administratīvās procedūras pirmsiestāšanās palīdzības finansējuma saņemšanai, lai tas būtu pieejamāks mazākiem un necentralizētiem saņēmējiem; uzsver nepieciešamību saglabāt pienācīgu pirmsiestāšanās palīdzības līmeni arī nākamajā pārskatītājā ES finanšu shēmā;
41. atzinīgi vērtē ombuda darbu un aicina iestādes sniegt pilnu politisko atbalstu ombudam, lai nodrošinātu viņa ieteikumu ievērošanu, un piešķirt ombuda birojam pienācīgus finansiālos, administratīvos un ar biroja darbību saistītos resursus, lai viņš varētu pildīt savus pienākumus;
42. atzinīgi vērtē Belgradas pilsētas iestāžu iniciatīvu sākt kampaņu par Belgradu kā 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu un mudina īstenot līdzīgus projektus, kas kultūras jomā tuvinātu Belgradu un Serbiju ES, īpaši attiecībā uz tautību līdzāspastāvēšanu, multikulturālu sapratni un dažādu reliģiju dialogu; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt Belgradas kandidatūru; šajā sakarā aicina Serbijas parlamentu pieņemt un īstenot nepieciešamos īpašos tiesību aktus, ar kuriem tiktu reglamentēti kultūras pasākumi, un pieņemt kultūras attīstības stratēģiju, lai tiktu labāk īstenots Likums par kultūru;
43. atgādina, ka Rietumbalkāniem ir svarīga integrējoša loma reģionālajā sadarbība, un atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo līdzdalību reģionālajās iniciatīvās un divpusējās sanāksmēs, ar kurām tiek veicinātas labas kaimiņattiecības, kā arī tās aizvien aktīvāko lomu samierināšanās veicināšanā šajā reģionā; atzinīgi vērtē prezidenta B. Tadiča vizīti Bosnijā un Hercegovinā un viņa atbalstu šīs valsts teritoriālajai integritātei un suverenitātei; aicina Serbijas valdību nodrošināt, ka tās tiešās attiecības ar Serbu Republikas iestādēm atbilst paustajam atbalstam un nemazina Bosnijas un Hercegovinas valsts iestāžu integritāti, suverenitāti, kompetences un efektīvu darbību; turklāt mudina Serbijas iestādes atbalstīt tās Bosnijas un Hercegovinas reformas, kuru mērķis un nostiprināt un integrēt valsts iestādes, ņemot vērā ar ES saistās reformas; aicina abu valstu valdības organizēt kopīgas sanāksmes, lai labāk koordinētu ar ES saistītās reformas; aicina prezidentu I. Josipoviča un B. Tadiča uzsāktās un īstenotās iniciatīvas un sasniegumus attiecībā uz Horvātijas un Serbijas politisko attiecību uzlabošanu; atgādina, ka šādas pozitīvas divpusējās attiecības ir labs pamats neatrisināto robežstrīdu atrisināšanai un uzsver, ka genocīda tiesu prāvas, ko abas valstis uzsākušas viena pret otru, nedrīkstētu kavēt tālāku progresu šī jautājuma atrisināšanā; mudina Serbijas iestādes cieši sadarboties ar bijušās Dienvidslāvijas republikām un citām kaimiņvalstīm, lai atrisinātu visus neatrisinātos juridiskās pēctecības jautājumus; mudina veidot pārrobežu sadarbību ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm Bulgāriju, Ungāriju un Rumāniju, tostarp saistībā ar ES stratēģiju Donavas reģionam;
44. atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo līdzdalību Sarajevas procesa virzībā un to, ka 7. novembrī Serbija kopā ar Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju un Melnkalni parakstīja ministru deklarāciju par cilvēku pārvietošanas izbeigšanu un stabila risinājuma panākšanu bēgļu un pārvietoto personu jautājumā; ar nepacietību gaida reģionālo līdzekļu devēju konferenci, kas paredzēta 24. aprīlī Sarajevā un kurā tiks iesniegta kopējā mājokļu programma, kas aptvers atlikušās vajadzības, un pauž cerību, ka ievērojama palīdzība tiks piešķirta visu valstu iekšzemē pārvietotajām personām, nodrošinot proporcionālu palīdzības daļu Serbijai, kurā ir vislielākais iekšzemē pārvietoto personu skaits Eiropā;
45. atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojušās Serbijas un Melnkalnes attiecības; aicina abu valstu valdības ciešāk koordinēt ar ES saistītās reformas un jo īpaši pasākumus, kuru mērķis ir risināt abām valstīm kopīgas problēmas saistībā ar tiesiskumu, bet jo īpaši pasākumus cīņai pret organizēto noziedzību; mudina abu valstu valdības pastiprināt centienus rast risinājumu robežjautājumos;
46. atzinīgi vērtē nolīgumu, kas noslēgts starp Serbiju un Maķedoniju par abu valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos un papildina jau iepriekš parakstītos nolīgumus starp Serbiju un Melnkalni un Serbiju un Bosniju Hercegovinu, un pauž cerības, ka šādi nolīgumi, kas uzlabo divpusējās attiecības un palielina attiecīgo valstu iedzīvotāju iespējas, tiks noslēgti arī ar pārējām reģiona valstīm;
47. uzsver, ka liela nozīme ir Vēsturisko notikumu samierināšanas komitejas darbībai, un atgādina, ka notiekošais dialogs varētu uzlabot attiecības; tomēr pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa vēsturisko arhīvu, īpaši bijušā slepenā dienesta UDBA dokumentu, vēl aizvien nav pieejami; mudina turklāt pamatīgi un rūpīgi izmeklēt 1944.–1945. gada slaktiņus;
48. aicina iestādes popularizēt mazāk attīstītos Serbijas reģionos salīdzinoši pārtikušās Vojvodinas piemēru; aicina iestādes bez kavēšanās pieņemt likumu par finansējumu šai provincei, jo ir jau pagājuši divi gadi kopš Vojvodinas statūtu pieņemšanas;
49. iesaka Eiropas līdzekļus, kas paredzēti kā ES atbalsts valsts reformu procesam, piešķirt tiešā veidā mazākumtautību padomēm un Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
50. mudina iestādes sākt turpmākus pasākumus un pavērt iespējas cilvēkiem apmeklēt robežreģionus kaimiņvalstīs, lai uzlabotu tirdzniecības un ekonomiskās saites; uzsver, ka ir svarīgi atvērt termināli komerciālajiem un preču pārvadājumiem Ribarči–Oltomantsi robežšķērsošanas punktā, lai veicinātu vietējo ekonomisko attīstību;
51. uzsver to, ka augsta līmeņa izglītībai ir ārkārtīgi liela nozīme tālākai Serbijas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un valsts augstā bezdarba līmeņa samazināšanai, īpaši jauniešu vidū; aicina iestādes aktīvi popularizēt jauniešu vidū izglītības vērtību un ieguldīt vairāk līdzekļu augstākajā izglītībā; uzsver, ka ir nepieciešami valsts līdzekļi universitāti beigušo jauniešu pieņemšanai darbā, lai valsts sektors kļūtu efektīvāks un lai novērstu tālāku izglītoto cilvēku aizplūšanu, kas nopietni mazinās valsts ilgtermiņa attīstības iespējas;
52. aicina nodrošināt iespējas valsts un provinču līmenī iegūt izglītību mazākumtautību valodās, kas ir vajadzīgs, lai varētu saglabāt etnisko un kultūras identitāti un tādējādi īstenot tiesības, kas ir nostiprinātas Konstitūcijā un 2002. gadā pieņemtajā Likumā par mazākumtautību tiesību un brīvību aizsardzību atbilstīgi Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijas pamatnostādnēm, jo īpaši aicina nodrošināt nepieciešamās mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus; šajā sakarā atzinīgi vērtē bilingvālās universitātes atklāšanu Bujanovacā, kurā mācās gan albāņu, gan serbu izcelsmes studenti; mudina Serbiju izmantot šo politikas modeli arī attiecībā uz citām mazākumtautībām; aicina gan Serbijas mazākumtautības, gan pamatnāciju mācīties citai citu valodu, lai būtu iespējams labāk saprasties; uzver nepieciešamību respektēt mazākumtautību kultūru daudzveidību, neliekot šķēršļus kultūras centru veidošanai, elektroniskajiem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem un bibliotēku darbībai, lai tie varētu pienācīgi parūpēties par šo kopienu kultūras dzīves vajadzībām;
53. aicina Serbijas iestādes atrisināt Starptautiskās Novipazaras universitātes akreditāciju Sandžakā un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas komisijas darbība būtu neatkarīga un objektīva;
54. atzinīgi vērtē svarīgos pasākumus, kas veikti, lai izveidotu funkcionējošu tirgus ekonomiku, un valdības paveikto, uzlabojot Serbijas finansiālo un makroekonomisko situāciju; norāda, ka ir pieņemts lēmums līdz jaunās valdības izveidošanai apturēt pagaidu līgumu ar SVF; uzsver, ka Serbijai ir jāveic strukturālas reformas, lai palielinātu tautsaimniecības produktivitāti, un k valstij ir jāsamazina budžeta deficīts; atgādina, ka globālajai finanšu un ekonomikas krīzei ir bijusi negatīva ietekme uz sabiedrību, īpaši uz neaizsargātajām sabiedrības grupām; aicina iestādes darīt visu iespējamo, lai samazinātu tādu krīzes negatīvo seku kā nabadzība, bezdarbs un sociālā atstumtība ietekmi uz neaizsargātajām iedzīvotāju grupām un novērst šo parādību pamatcēloņus ar nepieciešamo sociālo un ekonomikas politiku;
55. uzsver — lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, palielinātu iespējas ātri pārorientēt ekonomiku uz brīvo tirgu un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, valstij patiesi ir jābūt tiesiskai; šajā sakarā atgādina, ka monopoli ir nopietns šķērslis pārejai uz šādu ekonomiku, un aicina valdību turpināt veikt pasākumus, lai tos aizliegtu; uzsver, ka ir svarīgi samazināt birokrātiju un palielināt konkurenci un privātā sektora lomu;
56. pauž gandarījumu par valdības centieniem izveidot plaukstošu MVU sektoru, pieņemot un īstenojot attiecīgos tiesību aktus un izveidojot administratīvas iestādes MVU atbalstam; vienlaikus aicina darīt vairāk, lai atvieglotu MVU attīstību, samazinot administratīvo slogu un darba tirgus stingrās normas un uzlabojot piekļuvi finansējumam; mudina valdību izmantot tādu MVU definīciju, kas pilnībā atbilst ES ieteikumiem;
57. aicina Serbijas valdību pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu MVU sadarbību ar kaimiņu reģioniem; uzsver, ka tas ir būtiski svarīgi, lai Serbijas ekonomika varētu iekļauties Kopienas tirdzniecības sistēmā un gūt peļņu;
58. atzinīgi vērtē Serbijas progresu, pielāgojoties vides aizsardzības acquis; aicina turpināt centienus šajā jomā, pievēršot galveno uzmanību tiesību aktu piemērošanai; mudina iestādes rīkoties aktīvāk, īpaši saistībā ar ūdens kvalitāti un atkritumu izvešanu; mudina Serbiju pieņemt tādus klimata pārmaiņu mērķus, kas atbilst Eiropas Savienības mērķiem;
59. atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgts ES un Serbijas nolīgums, ar kuru izveido pamatu Serbijas dalībai ES krīzes novēršanas operācijās, un pauž gandarījumu par to, ka valsts ir gatava piedalīties divās ES KĀDP operācijās — EUTM un ES NAVFOR Somālijā;
60. aicina turpināt centienus, lai izveidotu ilgtspējīgu sabiedriskā transporta tīklu Serbijā un jo īpaši uzlabotu dzelzceļa un iekšzemes ūdens transporta sistēmas (VII transporta koridoru), kā arī ceļu infrastruktūru, tostarp ātri pabeigtu X transporta koridora izveidi; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot infrastruktūru, kas savieno ar kaimiņvalstīm, lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanos;
61. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Serbijas valdībai un parlamentam.