Sesijas dokuments
20.3.2012 B7‑0189/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu ( 2011/2889(RSP) )
Ria Oomen-Ruijten
Ārlietu komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu ( 2011/2889(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas sagatavoto Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu ( SEC(2011)1201 ),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” ( COM(2011)0660 ),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas — 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos[1], 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par ES attiecībām ar Turciju[2], 2008. gada 21. maija rezolūciju par Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu[3], 2009. gada 12. marta rezolūciju par Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu[4], 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu[5] un 2011. gada 9. marta rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu[6], 2005. gada 6. jūlija[7] un 2007. gada 13. februāra[8] rezolūcijas par sieviešu lomu Turcijas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē;
– ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku[9] („pievienošanās partnerība”), kā arī iepriekšējos Padomes lēmumus par pievienošanās partnerību (2001., 2003. un 2006. gads),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra un 2011. gada 5. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu[10],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pievienošanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gada 3. oktobrī pēc tam, kad Padome bija apstiprinājusi sarunu programmu, un tā kā šo sarunu sākšana bija sākuma punkts ilgam procesam, kura iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt un kurš pamatojas uz stingriem nosacījumiem un apņemšanos īstenot reformas;
B. tā kā Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un īstenot pakāpenisku saskaņošanu ar ES, un tā kā šie centieni ir jāuztver kā iespēja Turcijai sevi turpmāk modernizēt, kā arī nostiprināt un turpmāk uzlabot savas demokrātiskās institūcijas, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
C. tā kā pilnīga atbilstība visiem Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrēšanas spēja atbilstoši 2006. gada decembra Eiropadomes secinājumiem arī turpmāk uzskatāma par pamatu uzņemšanai ES, kas ir kopiena, kura pamatota uz kopīgām vērtībām, patiesu sadarbību un savstarpēju solidaritāti visu dalībvalstu starpā;
D. tā kā 2011. gada progresa ziņojumā Komisija secināja, ka Turcija ir būtiska valsts Eiropas Savienības drošības un labklājības nodrošināšanā, ka Turcija pilnībā palīdzētu Eiropas Savienībai vairākās svarīgās jomās, ja tiktu noteikta pozitīva darba kārtība un īstenota reālistiska pieeja sarunu procesam, un ka joprojām ir ārkārtīgi svarīgi, lai Turcija turpinātu reformas politisko kritēriju jomā un veiktu būtiskus papildu pasākumus, lai garantētu pamattiesību ievērošanu;
E. tā kā Komisija ir nākusi klajā ar atjaunotu pozitīvu darba kārtību ES un Turcijas attiecībām, lai tās kopīgi un proaktīvi veidotu savu nākotni; tā kā šī pozitīvā darba kārtība pamatojas uz stabiliem ES un Turcijas attiecību pamatiem un virza reformu procesu; tā kā šī jaunā iniciatīva neaizstāj pievienošanās sarunas, bet gan tās papildina, lai atbalstītu reformas un paplašinātu Turcijas iedzīvotāju tiesības un brīvības;
F. tā kā jau sesto gadu pēc kārtas Turcija joprojām nav īstenojusi normas, kas izriet no EK un Turcijas Asociācijas nolīguma un tā papildprotokola;
G. tā kā — lai gūtu sev labumu, nostiprinātu stabilitāti un veicinātu labas kaimiņattiecības un pozitīvu politisku un ekonomisku partnerību, Turcijai būtu vairāk jācenšas atrisināt divpusējās domstarpības ar tuvākajām kaimiņvalstīm, tostarp nenokārtotās tiesiskās saistības un strīdus par zemes un jūras robežām, kā arī par gaisa telpu, saskaņā ar ANO hartas un starptautisko tiesību normām;
H. tā kā pēdējo desmit gadu laikā Turcijas ekonomikas apmērs ir trīskāršojies, pagājušajā gadā pieaugot par gandrīz 10 %, un tā tiek uzskatīta par vienu no straujāk augošajām pasaules ekonomikām un septiņām pasaules lielākajām jaunajām ekonomikām; tā kā 2010. gadā Eiropas Savienības un Turcijas tirdzniecības apjoms sasniedza EUR 103 miljardus — Turcija ir Savienības septītā lielākā un Savienība — Turcijas lielākā tirdzniecības partnere, 80 % no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Turcijā nāk no Eiropas Savienības; tā kā ES uzņēmēji Turcijā ir radījuši vairāk nekā 13 000 uzņēmumu; tā kā Turcijas IKP uz vienu iedzīvotāju tomēr ir zems salīdzinājumā ar lielāko daļu dalībvalstu, jo īpaši salīdzinot ar konkurētspējīgākajām dalībvalstīm; tā kā lielas kandidātvalsts salīdzinoši zemais IKP uz vienu iedzīvotāju rada īpašas problēmas panākt ekonomisko un sociālo konverģenci ar pašreizējām ES dalībvalstīm; tā kā ekonomiskajā izaugsmē ir jāievēro arī vides ilgtspējības princips; tā kā no pastāvīgas ekonomiskās integrācijas gūs labumu gan Turcija, gan ES;
I. tā kā stratēģiski nozīmīgs ir ES dialogs un sadarbība ar Turciju attiecībā uz stabilitāti un demokrātiju plašākā Tuvo Austrumu reģionā; tā kā Turcija, kas izveidota uz stabilas sekulāras valsts bāzes, efektīvu reformu procesa kontekstā var iedvesmot uz demokratizācijas ceļa esošās arābu valstis, to centienos pabeigt demokrātiskās pārejas procesu un sociālekonomiskās reformas; tā kā strukturizēts ES un Turcijas dialogs par abu pušu ārpolitikas un kaimiņattiecību politikas pakāpenisku saskaņošanu varētu nodrošināt unikālu sinerģiju, jo īpaši atbalstot visa Vidusjūras reģiona un plašākā nozīmē Tuvo Austrumu demokratizāciju un sociālekonomisko reformu, tostarp risinot Irānas radītās problēmas;
J. tā kā Turcija ir nozīmīgs ES enerģētikas koridors, pa kuru tiek piegādāti Kaukāza un Kaspijas jūras naftas un gāzes resursi, un tā atrodas stratēģiski tuvu Irākai un tās augošajam jēlnaftas un dabas gāzes tirgum; tā kā plānotais „Nabucco” cauruļvads joprojām ir viena no ES lielākajām energoapgādes drošības prioritātēm; tā kā Turcija un Azerbaidžāna 2011. gada 25. oktobrī noslēdza vienošanos par Azerbaidžānas gāzes tranzītu caur Turcijas teritoriju, kas atvērs Dienvidu gāzes koridoru, pastiprinās gāzes piegādi caur plānoto „Nabucco” cauruļvadu un ITGI (Turcijas–Grieķijas–Itālijas starpsavienojums) gāzes tranzīta koridoru, tādējādi palielinot Savienības energoapgādes drošību, tā kā Turcijai ir nozīmīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas jomā no tās ievērojamajiem saules, vēja un ģeotermālajiem resursiem;
K. tā kā gan ES, gan Turcijai ir stratēģiski svarīgs ilgstošs miers, stabilitāte un labklājība Balkānu reģionā;
Savstarpējā atkarība un saistības
1. uzsver Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un Turcijas savstarpējo atkarību; atzīst Turcijas ekonomisko un izaugsmes potenciālu un tās nozīmību reģionālās stabilitātes un energoapgādes drošības jomā; uzsver, ka savstarpējo atkarību papildina potenciāla vērtīga sinerģija starp Savienības un Turcijas ārpolitiku un drošības politiku un kaimiņattiecību politiku, kas abām pusēm sniegtu labumu un lielāku sviras efektu; tomēr uzskata, ka šāda savstarpējā atkarība var sniegt pozitīvus rezultātus vienīgi tad, ja tiek ievērotas savstarpējās saistības, stratēģisks dialogs, efektīva sadarbība, veiksmīgs reformu process un reformu īstenošana un labas Turcijas attiecības ar tās kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm;
2. atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas centienus izstrādāt jaunu pozitīvu programmu, kas aptvertu plašu abpusēji interesējošu jautājumu loku un kuras mērķis būtu piešķirt jaunu dinamismu ES – Turcijas attiecībām, panākt taustāmus rezultātus un ieguvumus abām pusēm un dot iespēju ES saglabāt tās nozīmīgo lomu Turcijas reformu turpināšanā, kā arī virzīt Turciju uz pievienošanās kritēriju izpildi; atbalsta dialogu ar Turciju par ES parakstītiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuriem būtu potenciāla ietekme uz Turciju saistībā ar muitas ūniju; uzskata, ka jauni centieni būtu jāvelta tam, lai tiktu panākti labvēlīgi apstākļi sarunu sadaļu atvēršanai tiesiskuma un pamattiesību jomā; uzstāj, ka Turcijas attiecības ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm ir galvenais priekšnosacījums sarunu un dialoga veicināšanai;
3. norāda, ka Turcija ir vienīgā kandidātvalsts, attiecībā uz kuru nav atcelts vīzu režīms; uzsver, ka ir svarīgi veicināt uzņēmēju, akadēmisko aprindu pārstāvju, studentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iekļuvi Eiropas Savienībā; atbalsta Komisijas un dalībvalstu centienus vīzu kodeksu īstenošanā, vīzu režīma saskaņošanā un vienkāršošanā, kā arī jaunu centru izveidošanā Turcijā, kas atvieglotu vīzu izsniegšanas procesu; mudina Turciju nekavējoties parakstīt un īstenot ES un Turcijas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un nodrošināt, ka līdz brīdim, kad pilnībā stājas spēkā šis nolīgums, tiek pilnībā īstenoti pašreizējie divpusējie nolīgumi; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES un Turcijas sadarbību attiecībā uz migrācijas pārvaldību, cilvēktirdzniecības apkarošanu un robežkontroli, cita starpā ņemot vērā arī to, ka liela daļa nelegālo imigrantu ierodas ES teritorijā caur Turciju; prasa nodrošināt pakāpenisku Turcijas un ES vīzu izsniegšanas politikas konverģenci attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem; uzskata, ka tiklīdz tiek parakstīts atpakaļuzņemšanas nolīgums, Padomei būtu jāpilnvaro Komisija uzsākt dialogu par vīzu jautājumiem un izstrādāt ceļvedi vīzu režīma atcelšanai;
Kopenhāgenas kritēriju izpilde
4. pauž atzinību Turcijai par 2011. gada jūnija vispārējo vēlēšanu norisi, kurās piedalījās liels vēlētāju skaits un kuras starptautiskie novērotāji atzina par visnotaļ demokrātiskām, kurās viedokli pauda aktīva pilsoniskā sabiedrība; atkārtoti uzsver, ka ir ļoti svarīgi grozīt likumu par politiskajām partijām un vēlēšanu likumu, likvidējot 10 % slieksni pārstāvībai parlamentā, kas ir visaugstākais slieksnis visās Eiropas Padomes dalībvalstīs un ar šādu slieksni nevar tikt pienācīgi atspoguļots Turcijas sabiedrības plurālisms; prasa atcelt visus šķēršļus politisko grupu veidošanai Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā;
5. atzinīgi vērtē Turcijas Republikas jaunās valdības lēmumu izveidot ES lietu ministriju, kas liecina par to, ka Turcija apzinās jauno centienu, saistību un dialoga ārkārtīgi lielo nozīmi;
6. atgādina par Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas izšķirīgi svarīgo lomu kā Turcijas demokrātiskās sistēmas galvenajam elementam un tāpēc uzsver, ka tās loma vēl vairāk jānostiprina, lai tā nodrošinātu platformu, kuras pamatā būtu kontrole un līdzsvars un kurā visas politiskās partijas var sniegt ieguldījumu demokrātiskā dialogā un veicināt integrējošu reformu procesu;
7. atgādina par nepieciešamību turpināt darbu pie 2010. gada konstitucionālās reformas paketes īstenošanas un aicina Komisiju 2012. gada progresa ziņojumā iekļaut sīki izstrādātu analīzi par panākumiem īstenošanas procesā;
8. pauž pilnīgu atbalstu jaunas civilās konstitūcijas izstrādes procesam Turcijā, kas sniedz unikālu iespēju īstenot patiesu konstitucionālo reformu, veicinot demokrātiju, tiesiskumu, garantijas pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanai (jo īpaši attiecībā uz vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību), plurālismu, integrāciju, labu pārvaldību, atbildīgumu un vienotību Turcijas sabiedrībā, pilnīgi atbilstīgi ES Pamattiesību hartai; aicina visas politiskās partijas un attiecīgos dalībniekus atbalstīt sarunas par jauno konstitūciju un iesaistīties tajās ar pozitīvu un konstruktīvu pieeju, pamatojoties uz konsensu un konstruktīvu kompromisu; uzsver, ka projekta izstrādes sagatavošanas darbs ir jāturpina un šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu nodrošināt visu politisko spēku vienlīdzīgu pārstāvību Konstitucionālajā samierināšanas komitejā un solījumu izstrādes procesā censties pēc iespējas plašāk apspriesties ar visām sabiedrības grupām, patiesi iesaistot Turcijas pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka jaunajai konstitūcijai jāaizstāv visu Turcijas sabiedrības grupu un indivīdu tiesības, jāgarantē varu nodalījums, jānodrošina tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte, jānodrošina pilnīga pilsonisko struktūru pārraudzība pār militārajām struktūrām un jāveicina Turcijas sabiedrības integrācija;
9. uzsver, ka efektīva reformu procesa priekšnoteikums ir uzturēt mierīgas un konstruktīvas attiecības starp valdību un opozīciju; atgādina, ka patiesi demokrātiskai un plurālai sabiedrībai vienmēr ir jābalstās uz diviem pīlāriem — valdību un opozīciju — un nepārtrauktu abu šo pušu dialogu un sadarbību; šajā sakarā pauž bažas par pašreiz notiekošajiem tiesas procesiem un ilgstošiem pirmstiesas apcietinājuma periodiem attiecībā pret Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas locekļiem, kā arī par uzsākto tiesas izmeklēšanu, lai atceltu galvenās opozīcijas partijas vadītāja Kemal Kılıçdaroğlu deputāta imunitāti; uzsver, ka demokrātija un vārda brīvība nevar tikt garantēta apstākļos, kad parlamenta deputātiem ir jāpilda savi darba pienākumi, baidoties no kriminālvajāšanas;
10. atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot militārās jomas civilo kontroli, jo īpaši 2010. gada decembrī pieņemot likumu par Revīzijas palātu, lai nodrošinātu militārās jomas izdevumu civilo kontroli; prasa, lai Revīzijas palāta pilnībā uzraudzītu militāros izdevumus; prasa, lai žandarmērija un bruņotie spēki tiktu pakļauti civilajai jurisdikcijai un žandarmēriju pārbaudītu ombuds; uzsver — ņemot vērā, cik svarīga ir Turcijas dalība NATO, ir jānodrošina pastāvīga bruņoto spēku sekularitāte un operatīvās spējas;
11. uzsver — lai Turcijas modernizācijas centieni būtu veiksmīgi, noteikti jāveic tiesu sistēmas reforma, un tai ir jāpanāk moderna, efektīva, pilnībā neatkarīga un objektīva tiesu sistēma, kas garantē visu iedzīvotāju lietu pienācīgu izskatīšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pēc pamatīgas apspriešanās ar Venēcijas komisiju pieņemtos tiesību aktus par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi (Augstā padome) un Konstitucionālo tiesu; mudina Turcijas valdību īstenot Venēcijas Komisijas 2011. gada ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz Augstās padomes ievēlēšanas kārtību, tieslietu ministra lomu šajā struktūrā un tiesnešu un prokuroru iecelšanas kārtību; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Augstās Padomes lēmumi ir pārredzami un tiesu iestāžu kontrolējami; norāda, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu iespēju pārskatīt tiesā visus Augstās padomes pirmās instances lēmumus par paaugstinājumiem, pārcelšanu uz citu vietu un disciplinārsodiem; atzinīgi vērtē Tieslietu ministrijas lēmumu par cilvēktiesību ģenerāldirektorāta izveidi, kas būtu atbildīgs par to, lai Turcija pilnībā, efektīvi un savlaicīgi īstenotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka aizvien pieaug jaunu prasību skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā; atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu reformēt tiesu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz apcietināšanas kritērijiem, jo šis priekšlikums ir pirmais solis pareizā virzienā;
12. uzskata, ka jaunajam regulējumam par konstitucionālo tiesu ir jānodrošina, ka šī tiesu instance ir kompetenta novērtēt un pārskatīt Turcijas tiesību aktu atbilstību Turcijas ratificētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai;
13. pauž bažas par pēdējo spriedumu Hrant Dink lietā; uzsver, cik izšķiroši svarīgi ir pilnībā izmeklēt Hrant Dink slepkavības lietu un saukt visus vainīgos pie atbildības, un šajā sakarībā uzsver Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada spriedumu par to, ka Turcija nav veikusi efektīvu izmeklēšanu Hrant Dink lietā; uzsver, ka šis process ir pārbaudījums Turcijas tiesiskumam un tiesu iestāžu neatkarībai;
14. atkārtoti pauž bažas par to, ka nav pietiekami uzlabotas tiesu procesuālās normas to efektivitātes ziņā, kā arī noteikumi, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesu, tostarp tiesības agrīnos procesa posmos piekļūt apsūdzošajiem pierādījumiem un procesa dokumentiem, kā arī pietiekamas garantijas visiem aizdomās turamajiem; atkārtoti pauž dziļas bažas par pārāk ilgo pirmstiesas apcietinājuma termiņu, kas pašlaik var sasniegt pat 10 gadus, faktiski kļūstot par sodu bez tiesas; mudina Turcijas Lielo Nacionālo Asambleju reformēt tiesību aktus šajā jautājumā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Padomes standartiem, nodrošinot ka maksimālie pirmstiesas apcietinājuma termiņi Turcijā ir atbilstīgi vidējiem šādas aizturēšanas termiņiem Eiropas Savienībā; mudina valdību turpināt reformas un pārskatīt Pretterorisma likumu un Turcijas Kriminālkodeksu; atgādina, ka Parlamenta ad hoc komiteja, kas novēro Turcijā pret žurnālistiem ierosinātos tiesas procesus, turpinās sekot notikumu attīstībai; pauž bažas par lielo skaitu mazgadīgo ieslodzīto — aptuveni 2500 personām 12–18 gadu vecuma grupā;
15. lai samazinātu neizskatīto lietu uzkrāšanos, aicina Turcijas valdību pēc iespējas ātrāk panākt, ka darbu sāk reģionālās apelācijas tiesas, kurām pēc likuma bija jābūt darbotiesspējīgām jau kopš 2007. gada jūnija, un pievērsties tiesnešu apmācībai šim nolūkam;
16. uzsver, cik svarīgas ir ikviena iedzīvotāja tiesības uz pienācīgu aizstāvību tiesā, un atgādina par valsts pienākumu garantēt juridiskās aizstāvības pieejamību; atgādina arī par to, ka advokātiem vajadzētu būt civilajai un kriminālajai imunitātei attiecībā uz labticīgi sniegtiem paziņojumiem rakstiskā vai mutiskā aizstāvībā vai arī darba pienākumos uzstājoties tiesā, tribunālā vai citā tiesu vai administratīvajā iestādē; prasa Turcijai nodrošināt, lai advokāti varētu veikt darbu bez iebiedēšanas, apgrūtināšanas, uzmākšanās vai nepiemērotas iejaukšanās;
17. uzsver, ka apsūdzības par plāniem rīkot apvērsumu pret valdību, piemēram, Ergenekon un Sledgehammer lietas, ir jāizmeklē, apliecinot Turcijas demokrātisko institūciju un tiesu iestāžu spēku un pienācīgu, neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu darbību, kā arī ciešu beznosacījumu apņemšanos ievērot pamattiesības; pauž bažas par apgalvojumiem, ka šajās lietās pret apsūdzētajiem ir izmantoti nepārliecinoši pierādījumi; aicina Komisiju cieši sekot minēto lietu izskatīšanai un izvērstākus konstatējumus publicēt Komisijas 2012. gada progresa ziņojuma pielikumā;
18. atkārtoti pauž bažas par praksi uzsākt kriminālvajāšanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem un žurnālistiem, kas ziņojuši par pierādījumiem saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, tādējādi veicinot debates plurālā sabiedrībā; uzsver, ka šāda vajāšana ietekmē sabiedrības priekšstatus par tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti; uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem cilvēktiesību aizsardzībā Turcijā ir uzskatu kriminalizēšana, un nosoda vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības nesamērīgos ierobežojumus;
19. pauž bažas par Turcijas Pretterorisma akta un Turcijas Kriminālkodeksā pieļautajām plašajām interpretācijas un piemērošanas iespējam, jo īpaši gadījumos, kad nav pierādīta piederība terorisma organizācijai un kad tiek uzskatīts, ka rīcība vai paziņojums sakrīt ar terorisma organizāciju mērķiem; pauž bažas, ka pastāvīgi tiek ziņots par policijas iecirkņos un cietumos notikušu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, pārāk lielu policijas spēka pielietošanu demonstrācijās un to, ka nekas netiek darīts, lai sauktu pie atbildības valsts ierēdņus par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina Turciju prioritārā kārtā pārskatīt Pretterorisma likumu un stingri ievērot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, grozot attiecīgos tiesību aktus; atzinīgi vērtē lēmumu nodrošināt tiesnešiem un prokuroriem apmācību darba vietā par vārda un preses brīvību un Eiropas Cilvēktiesību tiesas būtisko lomu; mudina Turciju nodrošināt saviem policijas spēkiem sistemātisku adekvātu apmācību par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru; uzsver, ka nepieciešams izveidot efektīvu mehānismu sūdzību par policijas darbību iesniegšanai; atzinīgi novērtētu papildu pasākumu pieņemšanu, lai uzlabotu atsevišķu iedzīvotāju tiešu piekļuvi Turcijas tiesām ar mērķi aizstāvēt savas tiesības un tādējādi samazinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā iesniegto prasību skaitu;
20. uzstāj, ka pret žurnālistiem notiekošās tiesas prāvas būtu jāīsteno pārredzamā veidā, ievērojot tiesiskumu un nodrošinot pienācīgus apstākļus, piemēram, attiecīgajam uzklausīšanas veidam piemērotas telpas, precīzu dokumentu izplatīšanu apcietinātajiem, kā arī žurnālistu informēšanu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām, tādējādi nodrošinot, ka tiesas apstākļi nelabvēlīgi neietekmēs spriedumu; pauž lielas bažas par aizturēto žurnālistu ieslodzījuma apstākļiem; pauž nožēlu par to, ka nav pieejami precīzi dati par aizturēto žurnālistu skaitu un patlaban izskatīto lietu pret žurnālistiem skaitu; aicina Turcijas varas iestādes publiskot šo informāciju;
21. atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir galvenās Eiropas vērtības un ka īsti demokrātiskā, brīvā un plurālā sabiedrībā ir vajadzīga patiesa vārda brīvība; atgādina, ka vārda brīvība attiecas ne tikai uz labvēlīgi uzņemtu vai neaizskarošu informāciju vai idejām, bet saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju arī tām, kas “satricina, apgrūtina vai aizskar valsti vai kādu sabiedrības daļu”; pauž nožēlu, ka ar vairākiem likumiem, piemēram, Kriminālkodeksa 301. pantu, 318. pantu 220. panta 6. punktu kopā ar 314. panta 2. punktu un 285. pantu un 288. pantu, kā arī Pretterorisma likuma 6. pantu un 7. panta 2. punktu joprojām tiek ierobežota vārda brīvība; uzsver, ka ir ļoti steidzami jāreformē tiesību akti, kas paredz neproporcionāli augstas soda naudas plašsaziņas līdzekļiem — dažos gadījumos panākot plašsaziņas līdzekļu slēgšanu vai žurnālistu vai izdevniecību pašcenzūru — , un Likums Nr. 5651/2007 par internetu, kas ierobežo vārda brīvību, ierobežo iedzīvotāju tiesības piekļūt informācijai un ļauj nesamērīgā apjomā un uz nesamērīgi ilgu laiku slēgt pieeju noteiktām tīmekļa vietnēm; tāpēc atkārtoti pauž jau agrāk izteiktos aicinājumus valdībai pabeigt vārda brīvības tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un nekavējoties panākt tās atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai;
22. pauž atbalstu Komisijas jaunajai pieejai risināt ar tiesu varu un pamattiesībām, kā arī tieslietu un iekšlietu politiku saistītus jautājumus sarunu procesa agrīnā fāzē, atverot attiecīgās sarunu sadaļas, pamatojoties uz skaidru un detalizētu rīcības plānu, un tās slēdzot pēdējās, pamatojoties uz pilnībā pārliecinošiem labvēlīgiem rādītājiem; uzskata — tā kā ir ārkārtīgi svarīgi Turcijā turpināt tiesu sistēmas reformu un pilnībā ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvību un preses brīvību, ar atjaunotiem centieniem būtu jāpanāk izskatīšanas ziņojuma izstrāde par 23. sadaļu — tiesu vara un pamattiesības; aicina Komisiju apsvērt pasākumus, kas veicinātu 24. sadaļas — tieslietas un iekšlietas — atvēršanu;
23. mudina Turciju atzīt tiesības pārliecības dēļ atteikties no obligātā militārā dienesta saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Erçep pret Turciju; ar bažām atzīmē to, ka nav izpildīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada spriedums lietā Ulke pret Turciju, kas noteica, ka jāaptur attiecīgu tiesību aktu piemērošana, lai novērstu, ka tiek atkal un atkal vajāti tie, kas pārliecības dēļ atsakās no militārā dienesta;
24. atzinīgi vērtē to, ka ir īstenoti gandrīz visi Eiropas Padomes grupas pret korupciju (GRECO) 2005. gada novērtējuma ziņojumos paustie ieteikumi; uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka attīstība normatīvu un vispārēju pretkorupcijas pasākumu jomā, un prasa pastiprināt korupcijas apkarošanā iesaistīto iestāžu spēku un neatkarību; mudina valdību īstenot vēl neizpildītos GRECO ieteikumus;
25. mudina pilnībā piemērot konstitucionālos noteikumus, kas garantē tiesības rīkot demonstrācijas, un prasa iekšlietu ministrijai pabeigt tiesību akta pārskatīšanu par sanāksmēm un demonstrācijām;
26. atzinīgi vērtē 2011. gada augustā pieņemto jauno tiesību aktu, ar kuru groza 2008. gada februāra nodibinājumu likumu un paplašina īpašumtiesību atjaunošanu visām kopienām, kas nav musulmaņi, un uzsver, ka nepieciešams to pilnībā īstenot; tomēr atgādina par steidzamo nepieciešamību turpināt svarīgās un būtiskās reformas domas, apziņas un reliģijas brīvības jomā, jo īpaši ļaujot reliģiskajām kopienām iegūt juridiskas personas statusu, likvidējot visus aizliegumus attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu un pēctecību, atzīstot alevītu kulta vietas un ievērojot attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un tiesiskajā regulējumā atspoguļojot Venēcijas komisijas atzinumus, kā arī atgādina par nepieciešamību pilnībā atzīt visu reliģisko kopienu tiesības; aicina Turcijas valdību nodrošināt, ka Svētā Gabriēla klosterim, kas dibināts 397. gadā pēc Kristus, netiek atņemtas tam piederošās zemes un tas pilnībā tiek saglabāts;
27. atgādina — lai izveidotu integrējošu un daudzveidīgu sabiedrību, kas ciena reliģiskās kopienas un minoritātes, galvenā loma ir izglītībai; mudina Turcijas valdību īpašu uzmanību pievērst skolu izglītības materiāliem, kam jāatspoguļo Turcijas sabiedrības etniskā un reliģiskā daudzveidība, un uzskatu daudzveidība, jāizskauž diskriminācija un aizspriedumi un jāveicina visu reliģisko un minoritāšu kopienu pilnīga pieņemšana, un uzsver vajadzību pēc mācību materiāliem, kas būtu brīvi no aizspriedumiem; atzinīgi vērtē Dzimumu līdztiesības komitejas izveidi Izglītības ministrijā; ar atvieglojumu norāda, ka ir atbrīvoti studenti, kas 18 mēnešus atradušies nepamatotā apcietinājumā pēc tam, kad pieprasījuši bezmaksas izglītību;
28. atkārto, ka jānostiprina Turcijas reģionu kohēzija un lauku un pilsētas teritoriju kohēzija; šajā sakarā uzsver, ka izglītībai ir īpaša nozīme un ka jānovērš ilgstošās būtiskās atšķirības starp reģioniem attiecībā uz izglītības kvalitāti un reflektantu procentu;
29. mudina valdību padarīt dzimumu līdztiesību par prioritāti reformu procesā, risinot sieviešu nabadzības problēmu un palielinot sieviešu sociālo integrāciju un līdzdalību darba tirgū; atkārto priekšlikumu sākt rezervētu kvotu sistēmas ieviešanu, kas nodrošinātu sieviešu vērā ņemamu pārstāvību visos uzņēmējdarbības, publiskā sektora un politikas līmeņos; atzinīgi vērtē valdības centienus palielināt meiteņu izglītošanu skolās, gandrīz likvidējot atšķirības pamatskolas līmenī, un aicina Turcijas valdību veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai mazinātu atšķirības starp dzimumu situāciju arī vidusskolas līmenī; atzinīgi vērtē pēc 2011. gada jūnija vēlēšanām aizvien pieaugošo sieviešu skaitu Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā un aicina politiskās partijas turpmāk stiprināt sieviešu aktīvu iesaistīšanos un līdzdalību politikā;
30. atzinīgi vērtē to, ka Turcija 2011. gada 24. novembrī ir parakstījusi un ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; mudina valdību pieņemt politiku, kas nepieļautu nekādu iecietību pret vardarbību pret sievietēm, un turpināt visos līmeņos kāpināt preventīvo darbību, lai apkarotu slepkavības „ģimenes goda dēļ”, vardarbību ģimenē un tādu parādību, kā piespiedu laulības un mazgadīgās līgavas, jo īpaši sadarbojoties un panākot visaptverošu konsensu ar sieviešu tiesību aizsardzības grupām, izdarot grozījumus Likumā Nr. 4320 par ģimenes aizsardzību, lai nodrošinātu plašu piemērošanas jomu, neatkarīgi no upura un varmākas civilstāvokļa un attiecību veida, tostarp paredzot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un aizsardzības mehānismus un cieši uzraugot, kā Likumu Nr. 4320 īsteno policija, un efektīvi uzraugot, lai pašvaldības pildītu pienākumu sagādāt pietiekamu patvērumu apdraudētām sievietēm un nepilngadīgajiem, nodrošinot atbilstīgu apkalpojošo personālu, kā arī izveidojot tādu pēckontroles un palīdzības sistēmu sievietēm un nepilngadīgajiem, kuri atstāj šīs patvēruma vietas, kas viņiem nodrošinātu pienācīgu psiholoģisko atbalstu, juridisko palīdzību un veselības aprūpi un nodrošinātu iespējas atkal sociāli un ekonomiski integrēties sabiedrībā ; atzinīgi vērtē ģimenes lietu un sociālās politikas ministrijas centienus palielināt šo patvēruma vietu skaitu un kvalitāti un ministrijas lēmumu ļaut arī privātām iestādēm atvērt patvēruma vietas, lai sniegtu papildu palīdzību apdraudētajām sievietēm un nepilngadīgajiem; atzinīgi vērtē Tiesnešu un prokuroru Augstās padomes apkārtrakstu Nr. 18, kurā noteikts, ka aizsardzības pasākumu īstenošana vardarbības ģimenē gadījumā turpmāk vairs netiks atlikta līdz attiecīgā tiesas procesa beigām; tādēļ atzinīgi vērtē Turcijas valdības centienus pastiprināt valsts iestāžu sadarbību dzimumu līdztiesības aspekta integrācijā;
31. pauž bažas par nesamērīgi augstajiem nabadzības rādītājiem bērnu vidū; aicina Turciju izstrādāt visaptverošu stratēģiju bērnu nabadzības un bērnu darba izskaušanai; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību ratifikāciju; mudina Turciju pastiprināt centienus, lai apkarotu vardarbību ģimenē pret bērniem;
32. mudina valdību nodrošināt, ka ar likumu tiek garantēta un efektīvi ievērota vienlīdzība neatkarīgi no dzimuma, dzimumidentitātes, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, tostarp nodrošinot, ka to garantē arī policija; aicina Turcijas valdību pielāgot Turcijas tiesību aktus ES acquis communautaire un pieņemt tiesību aktus, ar kuriem izveido diskriminācijas apkarošanas un vienlīdzības padomi; norāda, ka vajadzīga turpmāka rīcība, kas vērsta pret homofobiju un jebkāda veida diskrimināciju, aizskaršanu vai vardarbību seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; pauž bažas par regulāro vardarbību pret LGBT, pamatojoties uz likumu par sīkiem pārkāpumiem un noteikumiem attiecībā uz „amorālu uzvedību”; atkārtoti aicina Turcijas valdību dot rīkojumu Turcijas Bruņotajiem spēkiem izbeigt homoseksualitātes kvalificēšanu par „psihoseksuālu slimību”;
33. aicina Turciju piemērot elastīgu pieeju un pastiprināt centienus rast politisku risinājumu kurdu jautājumam un prasa visiem politiskajiem spēkiem sadarboties, lai panāktu spēcīgāku politisko dialogu un lielāku kurdu izcelsmes iedzīvotāju politisko, kultūras un sociālekonomisko integrāciju un līdzdalību, lai garantētu tiesības uz vārda, pulcēšanās un apvienošanās brīvību; šajā sakarā uzskata, ka tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir izšķiroši svarīgas; aicina Turcijas valdību kāpināt centienus vairāk veicināt sociālekonomisko attīstību dienvidaustrumos; uzskata, ka konstitucionālā reforma sniedz ļoti lietderīgu iespēju veicināt demokrātisko atvērtību; atgādina, ka politisko risinājumu var panākt vienīgi atvērtās un patiesi demokrātiskās debatēs par kurdu jautājumu, un pauž bažas par daudzajām krimināllietām, kas ierosinātas pret rakstniekiem un žurnālistiem, kas rakstījuši par kurdu jautājumu, un vairāku kurdu politiķu, pašvaldību priekšsēdētāju, pašvaldības padomes locekļu, juristu, protestu dalībnieku un cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanu saistībā ar KCK tiesas procesu un citām politiskām darbībām; aicina Turcijas valdību radīt miermīlīgus apstākļus, kuros politikā iesaistītās Kurdu izcelsmes personas varētu iesaistīties brīvās un plurālās debatēs; uzsver, ka ir svarīgi veicināt kurdu jautājuma apspriešanu demokrātiskās institūcijās, jo īpaši Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā;
34. atzinīgi vērtē Turcijas valdības neseno paziņojumu par grieķu mazākumtautības skolas atkārtotu atvēršanu Gekčeadā (Imrozā) un sagaida šā lēmuma drīzu īstenošanu; šis paziņojums ir pozitīvs solis virzībā uz divējādas kultūras saglabāšanu Turcijas salās Gekčeadā (Imrozā) un Bozdžaadā (Tenedā) atbilstīgi Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcijai Nr. 1625 (2008); tomēr norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras grieķu mazākumtautības pārstāvji, jo īpaši saistībā ar viņu tiesībām uz īpašumu;
35. uzsver steidzamo nepieciešamību tiesību regulējumu darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību jomā pieskaņot ES standartiem, Eiropas Padomes dokumentiem un SDO konvencijām un tos pilnībā piemērot praksē, jo, likvidējot visus šķēršļus pilnvērtīgai šo tiesību īstenošanai, nodrošinās, ka pašreizējā stabilā ekonomiskā attīstība iet kopsolī ar plašāku ekonomiskās izaugsmes radītās labklājības plašāku pieejamību Turcijas sabiedrībā, tādējādi radot lielāku izaugsmes potenciālu; mudina visus Ekonomikas un sociālo lietu padomes locekļus stiprināt apņemšanos un sadarbību šā mērķa īstenošanā, lai izpildītu kritērijus sarunu sākšanai par 19. sadaļu „Sociālā politika un nodarbinātība”;
36. pauž bažas par praksi ierosināt krimināllietas pret arodbiedrību pārstāvjiem, jo īpaši izglītības nozarē, kas cenšas panākt labākus darba, izglītības un dzīves apstākļus un ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem darbinieku un sabiedrības interesēs kopumā, kā arī veicina sabiedrības plurālismu;
37. aicina Turcijas valdību veicināt patērētāju organizāciju aktīvu un pilnvērtīgu iesaistīšanu likumdošanas un politikas apspriežu procesā par patērētāju tiesību aizsardzību un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu patērētāju kustību; mudina patērētāju organizācijas apvienot spēkus, lai palielinātu to pārstāvību;
38. atzinīgi vērtē Turcijas enerģētikas tirgus diversifikāciju, tomēr mudina Turcijas valdību arī pienācīgi izvērtēt risku un atbildību pašreizējos kodolspēkstaciju projektos, piemēram, Akuju reģionā; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi saglabāt dabas, kultūras un vēsturisko mantojumu, pilnībā ievērojot Eiropas standartus;
Labu kaimiņattiecību veidošana
39. stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra aizbildnībā pašreiz noritošās sarunas par Kipras atkalapvienošanos; uzsver, ka steidzami jāpanāk taisnīgs un stabils Kipras jautājuma risinājums, un aicina Turciju un visas iesaistītās puses intensīvi un ar labiem nodomiem strādāt pie visaptverošas vienošanās; aicina Turcijas valdību uzsākt savu bruņoto spēku izvešanu no Kipras un nodot Famagustas sektoru Apvienoto Nāciju Organizācijai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 550 (1984); vienlaikus aicina Kipras Republiku atvērt Famagustas ostu ES muitas kontroles uzraudzībā, lai radītu labvēlīgu klimatu veiksmīgam pašreizējo apvienošanās sarunu atrisinājumam un ļautu Kipras turkiem veikt tiešu tirdzniecību visiem pieņemamā likumīgā veidā;
40. mudina Turciju pastiprināt atbalstu Komitejai Kiprā bezvēsts pazudušo personu jautājumos;
41. aicina Turciju atturēties no jebkādas jaunas Turcijas pilsoņu izvietošanas Kiprā, jo tas turpinātu mainīt demogrāfisko līdzsvaru un samazināt tās pilsoņu vienotību turpmākai kopējai valstij, balstoties uz tās kopīgo pagātni;
42. pauž nožēlu par Turcijas paziņojumiem, ka tā 2012. gada otrajā pusgadā iesaldēs attiecības ar Eiropas Savienības prezidentūru, ja līdz tam laikam netiks panākts risinājums Kipras jautājumā; atgādina, ka Eiropas Savienība pamatojas uz visu dalībvalstu patiesas sadarbības un savstarpējas solidaritātes principiem un ka Turcijai kā kandidātvalstij ir jāuztur mierīgas attiecības ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm; turklāt atgādina, ka Eiropas Savienības prezidentūru nosaka Līgums par Eiropas Savienību;
43. aicina Turciju atļaut ES un NATO politisko dialogu, atsaucot tās veto Kipras iekļaušanai ES un NATO sadarbībā, un aicina Kipras Republiku savukārt atsaukt veto Turcijas dalībai Eiropas Aizsardzības aģentūrā;
44. pieņem zināšanai Turcijas un Grieķijas aizvien aktīvākos centienus uzlabot divpusējās attiecības; tomēr pauž nožēlu, ka vēl joprojām nav atsaukti casus belli draudi, ko Turcijas Lielā Nacionālā Asambleja ir pasludinājusi attiecībā uz Grieķiju, un uzskata, ka abu valstu divpusējo attiecību uzlabošanās faktam būtu jānoved pie šādu draudu atsaukšanas; mudina Turcijas valdību izbeigt joprojām notiekošo Grieķijas gaisa telpas pārkāpšanu un Turcijas militārās aviācijas lidojumus virs Grieķijas salām;
45. uzsver, ka ES, 27 dalībvalstis un visas pārējās kandidātvalstis ir parakstījušas ANO Jūras tiesību konvenciju un ka tā ir daļa no acquis communautaire; tādēļ aicina Turcijas valdību nekavējoties to parakstīt un ratificēt; atgādina, ka saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju Kipras Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zona ir pilnībā leģitīma;
46. mudina Turciju un Armēniju uzsākt savu attiecību normalizēšanu, bez priekšnosacījumiem ratificējot protokolus un atverot robežas;
47. uzskata, ka Turcija ir svarīga ES partnere Melnās jūras reģionā, kas ES ir stratēģiski nozīmīgs; aicina Turciju atbalstīt un aktīvi veicināt ES politikas un programmu īstenošanu šajā reģionā;
ES un Turcijas sadarbības veicināšana
48. pauž nožēlu par Turcijas atteikšanos pilnībā ievērot saistības un nediskriminējoši īstenot EK un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm; atgādina, ka šī atteikšanās turpina būtiski ietekmēt sarunu procesu, un aicina Turcijas valdību protokolu nekavējoties īstenot pilnībā;
49. uzsver, ka ES un Turcijas muitas savienība ir ļāvusi Turcijai panākt augstu saskaņošanas līmeni brīvas preču aprites jomā un turpina veicināt ES un Turcijas divpusējo tirdzniecību, kas 2010. gadā sasniedza EUR 103 miljardus; tomēr norāda, ka Turcija muitas savienību neīsteno pilnībā, joprojām saglabājot tiesību aktus, kas ir pretrunā ar apņemšanos likvidēt tādas tehniskas tirdzniecības barjeras kā importa licences, aizliegumu importēt trešo valstu izcelsmes preces, kas atrodas brīvā apritē Eiropas Savienībā, valsts atbalstu, jaunu farmaceitisko produktu reģistrēšanas prasības un diskriminējošu nodokļu režīmu;
50. atkārtoti pauž stingru nosodījumu par PKK, kas ietilpst ES apkopotajā teroristisko organizāciju sarakstā, vardarbību, kas turpinās Turcijas teritorijā, un pauž pilnīgu solidaritāti Turcijai; aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar Turciju terorisma un organizētās noziedzības kā terorisma finansētājas apkarošanā, cieši sadarbojoties ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru un Eiropolu un pienācīgi ievērojot cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautiskās tiesības; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pienācīgu informatīvu dialogu un informācijas apmaiņu ar Turciju attiecībā uz Turcijas iesniegtajiem izdošanas pieprasījumiem, kurus nevar apmierināt tiesisku vai procesuālu iemeslu dēļ;
51. pauž nožēlu par kavēšanos izskatīt Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā tiesību aktus par bēgļu un patvēruma meklētāju aizsardzību; pauž bažas par pastāvīgajiem ziņojumiem par cilvēkiem, kas nosūtīti atpakaļ uz valstīm, kur viņiem var draudēt spīdzināšana vai citi cilvēktiesību pārkāpumi pēc tam, kad pieņemts patvaļīgs lēmums liegt viņiem pieeju patvēruma pieprasīšanas procedūrai;
52. atzinīgi vērtē Turcijas panākto progresu atjaunojamās enerģijas jomā un atbalsta turpmākus centienus visās nozarēs palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu; uzsver Turcijas potenciālu atjaunojamās enerģijas jomā, ievērojamos saules, vēja un ģeotermālos resursus un iespēju Eiropas Savienībai importēt atjaunojamo elektroenerģiju, izmantojot tālsatiksmes augstsprieguma līdzstrāvas pārvades līnijas, tādējādi veicinot ne tikai ES energoapgādes drošību, bet arī atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu;
53. atgādina par Turcijas svarīgo lomu, kā ES enerģētikas koridoram, pa kuru tiek piegādāti Kaukāza un Kaspijas jūras naftas un gāzes resursi, un tās stratēģisko tuvumu Irākai un tās augošajam jēlnaftas tirgum; uzsver „Nabucco” cauruļvada un citu gāzes cauruļvadu, piemēram, jaunā ITGI (Turcijas, Grieķijas un Itālijas starpsavienojums) gāzes tranzīta koridora stratēģisko nozīmi Eiropas Savienības energoapgādes drošībā; uzskata — ņemot vērā Turcijas stratēģisko nozīmi un potenciālu arī attiecībā uz ES ieguldījumiem un turpmāku sadarbību ar ES, būtu sākotnēji jāapsver, cik vērtīgi būtu atvērt 15. sarunu sadaļu par enerģētiku, lai sekmētu ES un Turcijas stratēģisko dialogu enerģētikas jomā;
54. uzsver Turcijas politiski un ģeogrāfiski stratēģisko lomu Eiropas Savienības ārpolitikā un kaimiņattiecību politikā; uzsver Turcijas nozīmību, kā reģionālajai dalībniecei Tuvajos Austrumos, Rietumbalkānos, Afganistānā/Pakistānā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijā un Āfrikas ragā un Turcijas iedvesmojošo piemēru arābu valstu demokratizācijā būtiskās politikas jomās, tostarp attiecībā uz politikas reformu, ekonomikas reformu un iestāžu veidošanu; pauž atbalstu Turcijas centieniem veicināt augsta līmeņa dialogu un sadarbību starp Afganistānu un Pakistānu un atzinīgi vērtē uzsākto Stambulas procesu, lai pastiprinātu reģionālo sadarbību starp Afganistānu un tās kaimiņvalstīm; atbalsta Turcijas stingro nostāju un apņemšanos attiecībā uz Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem un atgādina tās svarīgo lomu Sīrijas bēgļu aizsardzībā; aicina ES un Turciju pastiprināt pašreizējo politisko dialogu par ārpolitikas izvēli un kopīgas intereses mērķiem; mudina Turciju izstrādāt savu ārpolitiku, īstenojot dialogu un koordinējoties ar ES, un pakāpeniski pieskaņot savu ārpolitiku ES ārpolitikai, lai radītu vērtīgu sinerģiju un pastiprinātu iespējamo labvēlīgo ietekmi;
55. atgādina, ka ir svarīgi īstenot ciešu Turcijas un ES koordināciju un sadarbību jautājumā par kodolieroču izplatīšanu Irānā, un uzskata, ka Turcijai varētu būt svarīga un konstruktīva loma, atvieglojot un veicinot dialogu ar Irānu par steidzama risinājuma panākšanu un nodrošinot pilnīgu atbalstu pret Irānu vērstajām sankcijām;
56. atgādina par Turcijas plāniem iedvesmot un atbalstīt pāreju uz demokrātisku režīmu un sociālekonomiskās reformas dienvidu kaimiņvalstīs; norāda, ka Turcijas iestāžu un nevalstisko organizāciju līdzdalība EKP instrumentos radītu unikālu sinerģijas efektu, jo īpaši iestāžu izveides un pilsoniskās sabiedrības attīstībās jomās; uzskata, ka praktisko sadarbību būtu jāpapildina ar ES un Turcijas strukturizētu dialogu, lai koordinētu abu pušu kaimiņattiecību politiku;
57. atzinīgi vērtē to, ka Turcija 2011. gada 27. septembrī ir ratificējusi Konvencijas pret spīdzināšanu Fakultatīvo protokolu, un aicina Turciju ātri ieviest tā prasības savos tiesību aktos; un mudina nekavējoties pieņemt iekšējo īstenošanas mehānismu; prasa Turcijai nodrošināt starptautiskajiem novērotājiem piekļuvi tās cietumiem;
58. atkārtoti aicina Turcijas valdību parakstīt un iesniegt ratificēšanai Starptautiskās Krimināltiesas statūtus, šādi vēl palielinot Turcijas ieguldījumu un iesaistīšanos pasaules daudzpusējā sistēmā;
59. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.