Sesijas dokuments
20.3.2012 B7‑0190/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par Melnkalnes 2011. gada progresa ziņojumu ( 2011/2890(RSP) )
Charles Tannock
Ārlietu komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Melnkalnes 2011. gada progresa ziņojumu ( 2011/2890(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 29. marta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un to pielikumu „Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm — ceļā uz Eiropas integrāciju”,
– ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 9. decembra lēmumu par Melnkalnes sasniegtajiem rezultātiem pievienošanās procesā[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu[3],
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra dienestu darba dokumentu par Melnkalnes 2011. gada progresa ziņojumu ( SEC(2011)1204 ),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” ( COM(2011)0666 ),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Komisijas atzinums par Melnkalnes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” ( COM(2010)0670 ),
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas 2011. gada 3. un 4. oktobrī notikušās trešās sanāksmes deklarāciju un ieteikumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā dalībvalstu mērķis ir 2012. gada jūnijā sākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni un tā kā Eiropadome uzaicināja Komisiju ierosināt struktūru sarunām ar Melnkalni;
B. tā kā Eiropadome ir uzdevusi Padomei, balstoties uz Komisijas ziņojumu, izvērtēt Melnkalnes panāktos rezultātus;
C. tā kā Melnkalnē joprojām valda liela vienprātība ES jautājumos un viens no tās ārpolitikas stūrakmeņiem ir mērķis veicināt virzību uz dalību ES un NATO; tā kā reformu veikšanai ir nepieciešama stingra politiskā griba un pilnīga apņemšanās risināt uzdevumus, kas radīsies pievienošanās procesā;
D. tā kā Melnkalne ir panākusi ievērojamus rezultātus attiecībā uz 2010. gadā Komisijas noteikto septiņu svarīgāko prioritāšu izpildīšanu, jo īpaši, uzlabojot parlamenta darbu un vēlēšanu sistēmu, valsts pārvaldes profesionālismu un tiesu varas neatkarību, apkarojot korupciju, organizēto noziedzību, nodrošinot plašsaziņas līdzekļu brīvību un stiprinot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību;
E. tā kā Melnkalnē ir vērojama neliela ekonomikas atveseļošanās un zema inflācija, ir ievērojams ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums un nedaudz pazeminājies bezdarba līmenis; tā kā Melnkalne ir īstenojusi ar tirdzniecību saistītos noteikumus, kas iekļauti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā (SAN) ar ES;
F. tā kā Melnkalnei ir jāturpina reformas, lai efektīvi īstenotu valdības rīcības plānu par galvenajām prioritātēm un paātrinātu atgūšanos no ekonomikas krīzes, vienlaikus nodrošinot pienācīgu publisko izdevumu un ārējā parāda kontroli, kas saskaņā ar informāciju par 2011. gadu pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus; un tā kā Melnkalnei ir jāsaglabā fiskālā stabilitāte un, piemēram, jāstiprina un jāpalielina administratīvo un iestāžu darbībspēja, kas nepieciešama, lai nākotnē uzņemtos saistības, kas izriet no dalības ES,
Vispārīgi apsvērumi
1. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu par mērķi 2012. gada jūnijā sākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni; aicina dalībvalstis nepamatoti un nesaprātīgi neizkavēt sarunu sākumu, ņemot vērā, ka līdz šim Melnkalne noteikto kritēriju izpildē ir sasniegusi ievērojamus rezultātus;
2. uzsver, ka ir jādod pozitīvs signāls Melnkalnei un citām valstīm, kuras cītīgi strādā, lai izpildītu dalības kritērijus; ir cieši pārliecināts, ka kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis ir jāvērtē tikai pēc to nopelniem un sasniegumiem šo kritēriju izpildē un ka šo valstu pievienošanas procesu nekādā gadījumā nedrīkst saistīt ar citu kaimiņvalstu vai kandidātvalstu panākumiem, lai saglabātu paplašināšanās procesa uzticamību;
3. pauž gandarījumu, ka pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) Melnkalnē darbojas labi; mudina Melnkalnes valdību un Komisiju vienkāršot pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansēšanas administratīvo procedūru, padarot to pieejamāku nelielām un nevalstiskām organizācijām, arodbiedrībām un citiem saņēmējiem;
4. pauž atzinību Melnkalnei par ievērojamu atbilstību dalības kritērijiem, kopumā sasniedzot apmierinošus rezultātus galveno prioritāšu jomā;
5. uzsver visaptverošu un kvalitatīvu centienu nepieciešamību un svarīgumu reformu īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskuma un pamattiesību jomai; uzsver, ka šādu centienu svarīgākais mērķis ir korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas pasākumi, kuriem visa Melnkalnes pievienošanās procesa laikā būs būtiska nozīme; aicina Melnkalnes iestādes turpināt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā noteikto saistību raitu īstenošanu; uzskata, ka ES iestādes būs piemērotākās tiesu varas iestāžu reformas uzraudzīšanai un veicināšanai, tiklīdz tiks atvērta pievienošanās sarunu 23. sadaļa;
6. atzinīgi vērtē Komisijas jauno pievienošanās sarunu stratēģiju, proti, sarunu sākumā atvērt 23. un 24. sadaļu un cer, ka šīs divas sadaļas tiks atvērtas pēc iespējas drīzāk, lai vēl vairāk paātrinātu tiesu varas iestāžu reformas Melnkalnē;
7. atgādina, ka ES pamatā ir tolerances un visu sabiedrības locekļu vienlīdzīgu tiesību principi; mudina Melnkalni turpināt konstruktīvu dialogu politisko spēku starpā, lai nodrošinātu kohēziju attiecībā uz valsts etnisko daudzveidīgumu un novērstu kultūru un nacionālo sašķeltību un diskrimināciju, kas vēl ir saglabājusies;
Politiskie kritēriji
8. atzinīgi vērtē īstenotos likumdošanas pasākumus valsts parlamenta darbības uzlabošanai; tomēr iesaka turpināt centienus, lai palielinātu likumdošanas procesa pārredzamību, sabiedrības dalību jaunu tiesību aktu izstrādāšanā, īstenojot vēl ciešākas apspriedes ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, stiprināt parlamenta administratīvo darbībspēju, ar mērķi uzlabot parlamenta veiktspēju gan tiesību aktu izstrādāšanā, gan arī politiskajā uzraudzībā un izpildvaras demokrātiskajā kontrolē, kā arī biežāk un efektīvāk izmantot konsultatīvo un kontroles uzklausīšanu instrumentu un sistemātiski pārbaudīt paveikto darbu attiecībā uz parlamentāriem jautājumiem un prasībām valdībai; konkrētāk — ierosina attiecīgās komitejas funkcijas un pilnvaras palielināt tādā veidā, lai parlamentam būtu pienācīga un efektīva Eiropas integrācijas procesa pārraudzība;
9. atzinīgi vērtē grozījumu pieņemšanu likumā par pašvaldību padomes locekļu un parlamenta deputātu ievēlēšanu, kā vienu no vēl neizpildītajiem septiņu galveno prioritāšu nosacījumiem; tomēr aicina Melnkalnes iestādes šos likumdošanas panākumus papildināt ar jaunām darbībām dzimumu vienlīdzības stiprināšanā, jo praksē tā vēl netiek garantēta;
10. uzsver, ka sievietes joprojām ir ārkārtīgi maz pārstāvētas parlamentā, vadošajos valdības amatos un valsts un privātā sektora lēmumu pieņemšanas amatos; tādēļ atzinīgi vērtē jaunos noteikumos, kuros paredzēts, ka kandidātu sarakstā ir jābūt 30 % sieviešu, taču šajā sakarībā pauž bažas, ka praksē dzimumu līdztiesība netiek panākta; pauž bažas arī par plaši izplatītajiem sieviešu nodarbinātības tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz tiesībām saņemt vienādu atalgojumu; mudina Melnkalnes iestādes pastiprināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visos politikas virzienos un ieviest vienāda atalgojuma principu;
11. turklāt pauž atzinību par Likuma par izglītību pieņemšanu, ar kuru tiek izbeigtas ilgstošās politiskās domstarpības par serbu valodas statusu Melnkalnes izglītības sistēmā; uzskata, ka šis pozitīvais kompromiss apstiprina visu politisko spēku plašo vienprātību par valsts saliedēto, bet arī etniski un reliģiski daudzveidīgo raksturu;
12. uzskata, ka jaunā Valsts pārvaldes reformu stratēģija 2011.–2016. gadam ir pozitīvs solis, kura mērķis ir Eiropas standartu ieviešana attiecībā uz pieņemšanu darbā un profesionālo izaugsmi, kā arī pasākumu veikšana valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanai; mudina Melnkalnes valdību uzlabot pārvaldes sistēmas lēmumu pieņemšanas un valdības darba organizācijas būtiskākos neapmierinošas kvalitātes aspektus, tostarp varas deleģēšanas un dekoncentrācijas sistēmu, lai radītu politiski neitrālu un profesionālu civildienestu, kas darbojas efektīvi un objektīvi; aicina iestādes noteikt prioritāti labai pārvaldībai, sekmēt pakāpenisku juridiski administratīvās kultūras izveidošanos un sakārtot pārslogotās administratīvās struktūras;
13. atzīmē panākumus tiesu varas iestāžu reformā, cita starpā jo īpaši neizskatīto lietu daudzuma samazināšanos tiesās, pasākumu pieņemšanā attiecībā uz vienu no galvenajām prioritātēm — tiesnešu un prokuroru neatkarības, atbildības, objektivitātes un efektivitātes stiprināšanu, kā arī Tiesnešu un prokuroru padomes sistemātiskākā disciplinārlietu piemērošanā pret aizdomās turētiem tiesnešiem un prokuroriem; aicina Melnkalnes parlamentu pieņemt konstitucionālus noteikumus, ar kuriem pastiprinātu tiesu varas iestāžu juridisko neatkarību un pārskatatbildību, palielinātu Tiesnešu un prokuroru padomes tiesisko neatkarību un profesionālo autonomiju; uzsver nepieciešamību efektīvāk pārraudzīt noteikumus attiecībā uz korupciju un interešu konfliktiem; aicina modernizēt tiesu sistēmu tiesu varas iestāžu efektivitātes palielināšanai, jo Melnkalne joprojām ir viena no Eiropas valstīm, kurā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais pamatlīmeņa tiesu, maģistrātu, prokuroru un administratīvu darbinieku skaits ;
14. aicina Melnkalnes iestādes pievērst uzmanību tiesnešu un prokuroru atlasei, viņu finansiālajai neatkarībai un stingrai disciplināro noteikumu izpildei gan tiesnešu, gan arī prokuroru neatbilstības gadījumā; turklāt aicina iestādes palielināt tiesu varas iestāžu pārredzamību; atkārto aicinājumu nodrošināt paredzamu tiesu varas sistēmu un sabiedrības uzticību; pieprasa, lai tiesu varas iestāžu budžetam tiktu piešķirts pietiekams finansējums infrastruktūrai, aprīkojumam un apmācībai, lai palielinātu tiesu varas iestāžu efektivitāti uzskata, ka ir svarīgi izveidot vispārējos kritērijus tiesnešu apmācībai, ko piemēros Tiesnešu mācību centrs,
15. atzinīgi vērtē pozitīvo virzību, pieņemot tiesību aktus par korupcijas apkarošanu, jo īpaši jauno valsts iepirkumu likumu, politisko partiju finansēšanas likumu un grozījumus likumā par interešu konfliktiem; tomēr norāda, ka jaunais publiskā iepirkuma likums varētu būt ierobežojošāks nekā agrākie tiesību akti un līdz ar to varētu kavēt ziņošanu par korupciju; pauž bažas par politisko partiju pārstāvju spēcīgo ietekmi Interešu konfliktu novēršanas komisijā, kas ir atbildīga par jauno grozījumu īstenošanu likumā par interešu konfliktu; uzskata, ka pašreizējais tiesību akta projekts par informācijas brīvu pieejamību varētu ierobežot informācijas pieejamību, un tādējādi varētu samazināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un plašsaziņas līdzekļu spēju atklāt korupcijas gadījumus; atzīmē, ka joprojām daudzās vietās ir izplatīta korupcija, kas turpina izraisīt nopietnas bažas un var radīt nopietnus izdevumus publiskajām finansēm;
16. mudina valdību konsekventi īstenot tiesību aktus korupcijas novēršanai, kā arī likumus par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu; aicina kompetentās tiesībaizsardzības iestādes visaptveroši cīnīties pret korupciju un panākt, lai vairāk korupcijas lietu tiek novestas līdz vainīgo notiesāšanai, tostarp augsta līmeņa korupcijas gadījumos; aicina Melnkalnes iestādes ieviest precīzākus mehānismus korupcijas apkarošanas iniciatīvu un projektu pareizai īstenošanai un uzraudzībai, kā arī panākt ciešāku sadarbību un labāku informācijas apmaiņu starp aģentūrām, jo īpaši starp policiju un prokuroriem; mudina Melnkalnes parlamentu stiprināt uzraudzību attiecībā uz korupcijas apkarošanas iestādēm; aicina iestādes sniegt izsmeļošākus paskaidrojumus par iespējamu korupciju, īpaši attiecībā uz privatizācijas gadījumiem; aicina Komisiju izvērtēt ietekmi un rezultātus, kas iegūti, tiesu iestāžu reformai un korupcijas apkarošanai izmantojot ES piešķirto finansējumu;
17. uzsver, ka ir jāpastiprina cīņa pret organizēto noziedzību, jo īpaši saistībā ar policijas un prokuratūras iestāžu administratīvās un izmeklēšanas darbībspējas stiprināšanu, lai palielinātu šo struktūru efektivitāti; uzskata, ka ir svarīgi palielināt centienus kriminālizlūkošanas datu efektīvā apstrādē un starptautiskās un reģionālās sadarbības paplašināšanā, lai apkarotu organizēto noziedzību, pirmām kārtām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un kontrabandu;
18. atzīstot, ka likumdošanā ir sasniegti panākumi, nodrošinot izpausmes brīvību plašsaziņas līdzekļos, vienlaikus atzīmē iespējamus žurnālistu iebiedēšanas un pret viņiem vērstas fiziskas vardarbības gadījumus, kā arī ziņojumus par plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanu; pauž bažas par neizskatītu lietu uzkrāšanos tiesās pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem par neslavas celšanu un apmelošanu;
19. aicina Melnkalnes iestādes rūpīgi izmeklēt pret žurnālistiem vērstas fiziskas vardarbības un iebiedēšanas gadījumus un parādīt apņemšanos panākt plašsaziņas līdzekļu brīvību no politiskās iejaukšanās; mudina iestādes veikt nopietnu izmeklēšanu un panākt vainīgo saukšanu pie atbildības par slepkavībām un uzbrukumiem žurnālistiem un dienas laikraksta „Vijesti” transportlīdzekļu dedzināšanu, kā arī saukt pie atbildības tos, kuri vainīgi 2011. gada novembrī Humči netālu no Nikšičas notikušajā uzbrukumā TV Vijesti darbiniekiem; aicina iestādes nodrošināt regulatīvo iestāžu neatkarību un izpildīt visus nepieciešamos nosacījumus, lai sāktu darboties plašsaziņas līdzekļu pašregulatīvā struktūra, balstoties uz labākajiem Eiropas standartiem; aicina Melnkalnes valdību ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos par informācijas brīvību tādā veidā, lai tas nesamazinātu informācijas pieejamību un neierobežotu pārredzamību; aicina žurnālistus ievērot profesionālo ētiku un standartus attiecībā uz privātuma un cieņas aizsardzību plašsaziņas līdzekļos;
20. atzinīgi vērtē valdības centienus uzlabot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un aicina turpināt apspriedes ar pilsonisko sabiedrību politikas veidošanā un likumu sagatavošanā; atzinīgi vērtē to, ka valsts iestādes ir izraudzījušās NVO kontaktpersonas un daudzas no šīm iestādēm ir noteikušas kritērijus un procedūru, lai atlasītu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus darbam attiecīgajās valdības izveidotajās darba grupās; tomēr uzsver, ka ir svarīgi arī stiprināt dialogu ar arodbiedrībām, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras pārstāv vai nodarbojas ar neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un dzimumu vienlīdzības jautājumiem;
21. atzinīgi vērtē kopumā labās etnisko grupu attiecības, tostarp spēju iedzīvotāju skaitīšanā pārvaldīt jutīgus jautājumus, piemēram, etnisko piederību un valodu; ar gandarījumu atzīmē, ka visā visumā ir ieviests tiesiskais regulējums attiecībā uz diskriminācijas novēršanas politiku un minoritāšu aizsardzību, tostarp izveidots ministru prezidenta padomnieka amats cilvēktiesību ievērošanas un diskriminācijas novēršanas jautājumos; uzsver, ka ir jāturpina pielikt pūles tā īstenošanai; aicina Melnkalnes iestādes veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu labāku minoritāšu pārstāvību publiskās iestādēs valsts un vietējā līmenī, ņemot vērā, ka šīm grupām piederoši cilvēki joprojām netiek pietiekami pārstāvēti publiskajās iestādēs; aicina iestādes cīnīties pret romu, aškali un ēģiptiešu kopienu diskrimināciju un uzlabot viņu dzīves apstākļus, piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, veselības aprūpei, izglītībai, mājoklim un nodarbinātības dienestiem; turklāt mudina valdību un vietējās iestādes pievienoties Eiropas pamatshēmai valsts romu integrācijas stratēģijām, pēc tam, kad beigsies termiņš spēkā esošajai 2008.–2012. gada stratēģijai par romu, aškalu un ēģiptiešu (RAE) iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu, iesniedzot un uzsākot desmitgadu valsts integrācijas stratēģiju;
22. atzinīgi vērtē nesen pieņemto Diskriminācijas novēršanas likumu, kurā skaidri pieminēta seksuālā orientācija un dzimumidentitāte, un aicina pienācīgi īstenot spēkā esošo tiesisko regulējumu diskriminācijas novēršanā; aicina Melnkalnes iestādes stiprināt pasākumus, lai īstenotu valsts tiesisko un institucionālo regulējumu attiecībā uz LGBT tiesībām; mudina iestādes veikt pasākumus, kuru mērķis ir atturēt no LGBT organizāciju pārstāvju un personu iebiedēšanas, un darīt visu iespējamo, lai novērstu uzbrukumus LGBT pārstāvjiem;
23. uzsver, ka Melnkalne ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) astoņas galvenās darba tiesību konvencijas un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; pasvītro — lai gan darba kodeksā ir paredzētas galvenās darba un arodbiedrību tiesības, tomēr vēl pastāv ierobežojumi; mudina Melnkalni tālāk nostiprināt darba un arodbiedrību tiesības; norāda uz sociālā dialoga svarīgo lomu un mudina Melnkalnes valdību palielināt centienus Sociālo lietu padomes tālākā nostiprināšanā; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Sociālo lietu padomes pārredzamību un efektivitāti;
24. uzsver, ka visām politiskajām partijām, neatkarīgi no pārstāvētās kopienas, ir jācenšas saglabāt konstruktīvu un nobriedušu politisko vidi, un nevajadzētu pieņemt politiskus norādījumus no trešām valstīm;
25. mudina Melnkalni stiprināt tiesisko regulējumu, ar kuru pārvalda personu ar invaliditāti tiesības, un uzlabot nodarbinātības pieejamību šādām personām, tostarp valsts iestādēs; aicina iestādes pielāgot sabiedriskās vietas šo cilvēku vajadzībām un turpināt izpratnes veidošanas kampaņas, kurās apskatīta personu ar invaliditāti sociāla integrācija;
26. atzīmē, ka Melnkalnē pašlaik uzturas aptuveni 15 000 bēgļi, iekšzemē pārvietotas personas un Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas izcelsmes pārvietotas personas, un aicina Melnkalnes valdību atrast ilglaicīgu un ilgtspējīgu šā jautājuma risinājumu, pilnībā īstenojot atbilstīgo stratēģiju un turpinot centienus piešķirt likumīgu statusu pārvietotajām personām; uzskata, ka ir svarīga viņu atgriešanās savās izcelsmes valstīs, kā arī nepieciešamība novērst pašreizējos šķēršļus reģiona valstu starpā un veicināt viņu atgriešanos; šajā sakarībā ar gandarījumu atzīmē Melnkalnes aktīvo lomu reģionālajā programmā „Belgradas iniciatīva” un rīcības plāna pieņemšanu, lai īstenotu Stratēģiju pastāvīga risinājuma īstenošanai pārvietoto un iekšzemē pārvietoto personu jautājumam Melnkalnē;
Ekonomiskie kritēriji
27. pauž atzinību Melnkalnei par valsts makroekonomikas stabilitātes saglabāšanu, taču norāda uz prognozēto ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un pastāvīgi augsto bezdarba līmeni; mudina valdību paātrināt atgūšanos no nopietnās 2009. gada ekonomiskās lejupslīdes un vienlaikus saglabāt fiskālo stabilitāti, īstenojot piesardzīgāku fiskālo politiku un samazinot valsts parādu, lai radītu stabilu ekonomisko progresu, kura mērķis būtu dzīves līmeņa paaugstināšanās;
28. atzinīgi vērtē nozīmīgu strukturālu reformu pieņemšanu tādās jomās kā valsts pensiju sistēma, valsts sektora nodarbinātības modernizēšana un jauna finansēšanas shēma vietējām pašvaldībām; mudina Melnkalni turpināt strukturālās reformas, tostarp stiprināt tiesiskumu, fizisko infrastruktūru un cilvēkresursus un turpināt veikt pasākumus uzņēmējdarbības šķēršļu novēršanai un tās vides uzlabošanai, kā arī palielināt darba tirgus elastīgumu un eksporta konkurētspēju; turpina paust bažas par ievērojamo nelegālās nodarbinātības un nelegālās ekonomikas līmeni, kas rada lielas problēmas Melnkalnes tautsaimniecībai un sabiedrībai;
29. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta attīstības stratēģija mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai 2011. –2015. gadam, kā arī stratēģija mikrouzņēmumu konkurētspējas veicināšanai 2011.–2015. gadam; mudina valdību uzlabot šīs jomas dažādo iestāžu koordināciju, apkopot precīzākus datus par MVU un nostiprināt vienoto uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, lai nodrošinātu šo stratēģiju efektīvu īstenošanu;
Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus
30. aicina Melnkalnes valdību ievērojami palielināt iestāžu un administratīvo darbībspēju, kā arī attiecīgo valsts iestāžu sadarbību un koordināciju attiecībā uz pievienošanos; šajā sakarībā aicina iestādes pastiprināt Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas administratīvo veiktspēju un palielināt to ministriju veiktspēju, kuras nodarbojas ar acquis communautaire galvenajām jomām; aicina iestādes novērst administratīvās sistēmas fragmentāciju un kompetenču pārklāšanos, kā arī attīstīt kompetento ministriju politikas veidošanas darbībspēju, lai uzlabotu tiesību aktu kvalitāti un visbeidzot — stiprinātu tiesiskumu;
31. atzinīgi vērtē valdības plāna pieņemšanu, kurā izklāstīta Melnkalnes enerģētikas politika līdz 2030. gadam, un norāda, ka enerģētikas nozares reforma ir īpaši būtisks uzdevums šai valstij; mudina iestādes paātrināt virzību energoapgādes drošības un energoefektivitātes jomā un turpināt centienus tādas normatīvās vides radīšanā, kas veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu lielāku izmantošanu visās nozarēs, saskaņā ar attiecīgo ES acquis communautaire atjaunojamās enerģijas jomā;
32. aicina Melnkalni panākt virzību valsts tiesību aktu saskaņošanā ar acquis communautaire attiecībā uz informācijas pieejamību par vides jautājumiem, tiesas pieejamību, ekoloģisko atbildību un noteikumiem par pārrobežu aspektu ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu; mudina iestādes sistemātiskāk iekļaut jautājumus par vidi un klimata pārmaiņām citos nozares politikas virzienos; uzskata, ka ir īpaši svarīgi risināt problēmas, kas saistītas ar cietajiem atkritumiem, notekūdeņiem un neapmierinošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas regulēšanu, kā arī ieviest stingrākus sodus tām personām, kuras pārkāpj piemērojamos noteikumus, un izveidot efektīvu pārbaudes un uzraudzības sistēmu; turklāt atkārto, ka kopumā ir jānovērš neskaidrā pienākumu sadale iestāžu starpā un to darbību nesaskaņotība, jo tas nopietni kavē virzību vides aizsardzības jomā;
33. atgādina, ka vairāk nekā 25 % no Eiropas bioloģiskās daudzveidības ir atrodama Rietumbalkānu reģionā; tāpat atgādina, ka daudzās nelielās un lielās upēs un ezeros, no kuriem lielākā ir Moračas upe un Skadaras ezers, mājo daudz retu sugu; aicina Melnkalnes iestādes vēlreiz apsvērt plānus par liela mēroga hidroelektrostaciju būvniecību un galvenokārt izmantot tieši šo avotu enerģiju; atgādina nepieciešamību izstrādāt valsts enerģētikas stratēģiju, kurā ņemti vērā daudzie un dažādie atjaunojamās enerģijas avoti, tostarp maza mēroga hidroenerģijas ražošana; atgādina arī nepieciešamību saglabāt dabas mantojumu, kas ir noteikta konstitūcijā, kura atsaucas uz Melnkalni kā ekoloģisku valsti, un piemin divus tās tautsaimniecības galvenos balstus — dabas mantojumu un tūrismu; mudina Melnkalnes iestādes pirms lēmuma pieņemšanas par jaunu staciju būvniecību vienmēr veikt ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējumus saskaņā ar ES un starptautiskajiem standartiem, piemēram, Orhūsas un Espo konvencijām; turklāt, plānojot turpmāko hidroelektrostaciju projektus, mudina Melnkalnes iestādes iesaistīties vispusīgā un pārredzamā sabiedriskas apspriešanas procesā, kurā iekļautu attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un publiskot attiecīgos lēmumus, speciālistu atzinumus un citus dokumentus;
34. pauž atzinību Melnkalnei, kas kļuvusi par pasaules mēroga tūrisma galamērķi, kuram ir augsts nākotnes attīstības potenciāls; tomēr norāda, ka tūrisms var apdraudēt vidi, un aicina valdību veikt turpmākus dabas aizsardzības pasākumus, tostarp arī Adrijas jūras piekrastē;
35. aicina Melnkalnes valdību paātrināt progresu tādu kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldībai nepieciešamo struktūru izveidē kā maksātājaģentūra un integrēta administratīvā un kontroles sistēma; aicina sasniegt rezultātus lauksaimniecības un lauku attīstības politikā, pieliekot pūles arī politikas izstrādē un izmantojot pieejamo finansiālo palīdzību;
36. pauž atzinību Melnkalnei par pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) 2011. gada 17. decembra PTO ministru konferences sanāksmē; uzskata, ka dalība PTO nodrošinās pārredzamāku, paredzamāku un pievilcīgāku vidi tirdzniecībai un ārvalstu ieguldījumiem;
37. aicina Melnkalnes iestādes īstenot attiecīgos tiesību aktus par centrālās bankas neatkarību, monetāro finansēšanu, publiskā sektora finanšu iestāžu priviliģētu pieejamību un euro aizsardzību; norāda, ka gaidāmajās pievienošanās sarunās būs precīzi jāizklāsta un jāapspriež ietekme uz Melnkalnes monetāro sistēmu;
38. pauž atzinību Melnkalnei par to, ka līdz šim tiek sekmīgi īstenots bezvīzu režīms ar Šengenas zonu, kas stājās spēkā 2009. gada 19. decembrī; tomēr mudina iestādes palielināt Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas, kā arī diplomātiskā un konsulārā tīkla administratīvo darbībspēju, piemēram, izveidojot tiešsaistes saiti starp minētās ministrijas valsts vīzu sistēmu un diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī ieviešot vīzas ielīmi ar drošības elementiem;
Reģionālā sadarbība
39. pauž atzinību Melnkalnei par apņēmību un konstruktivitāti, veicinot reģionālo stabilitāti un stiprinot labas kaimiņattiecības ar citām Rietumbalkānu valstīm; ar gandarījumu atzīmē Melnkalnes aktīvo dalību vairākās Eiropas dienvidaustrumu valstu reģionālajās iniciatīvās; īpaši uzsver Melnkalnes apņēmību, parakstot izdošanas nolīgumus ar Horvātiju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju, noslēdzot sadarbības nolīgumus ar citu valstu finansiālās izmeklēšanas dienestiem un 2011. gada 7. novembrī pievienojoties Serbijas, Melnkalnes, Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministru deklarācijai, kuras mērķis ir bēgļu jautājuma atrisināšana šajā reģionā;
40. atzinīgi vērtē gan Melnkalnes, gan Serbijas apņemšanos divpusējās attiecības veidot uz stabilākiem pamatiem; mudina abu valstu politiskos un reliģiskos vadītājus turpināt etnisko un reliģisko grupu dialoga atmosfēras uzlabošanu, lai panāktu vienošanos, kas reglamentētu serbu pareizticīgo baznīcas statusu Melnkalnē; vienlaikus ar pievienošanās sarunām aicina Komisiju pievērst uzmanību Melnkalnes pareizticīgo baznīcas un serbu pareizticīgo baznīcas attiecībām, jo labākas attiecības starp abām valsts aktīvajām baznīcām un kopienām pozitīvi ietekmētu Melnkalnes politisko klimatu;
41. ar gandarījumu atzīmē Melnkalnes un Horvātijas labās kaimiņattiecības; atzinīgi vērtē Melnkalnes un Horvātijas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības nolīgumu, kurā noteikts pamats kopīgām darbībām dažādās policijas darba jomās, piemēram, noziedzīgu nodarījumu novēršanā, robežpolicijas darbā un vairāku sarežģītu reģionālās un starptautiskās organizētās noziedzības veidu apkarošanā; atzinīgi vērtē Melnkalnes un Horvātijas kopējas komisijas izveidošanu un ar gandarījumu atzīmē, ka abas puses ir vienojušās ievērot Starptautiskās Tiesas lēmumu attiecībā uz joprojām nenokārtoto jautājumu par Prevlakas pussalas teritorijas īpašumtiesībām;
°
° °
42. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Melnkalnes valdībai un parlamentam.